Court fully allows landlord's claim for unpaid property management fees and interest against tenant.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the payment of approximately 5,932 EUR in property management fees and interest. The landlord successfully proved a valid management contract and the defendant's failure to pay monthly charges from 2009 to 2014. Consequently, the court ruled that the claim was substantiated and awarded the full debt along with court costs.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 panti; When a landlord proves a valid management contract and the tenant's failure to pay, the court must fully support the claim for fees and interest.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. C-1346-18/4
ECLI:LV:RLPT:2018:0205.C29487617.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018.gada 5.februārī.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S. Hrebtova
ar sekretāri S. Malnaču
piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 7.jūlijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 05.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un tā Pielikumu Nr.1
prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Saskaņā ar zemesgrāmatā esošo ierakstu, atbildētājam laika posmā no 2003. gada 6.marta līdz 2014.gada 20.jūnijam bija nostiprinātas īpašuma
tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/.
Prasītājs pastāvīgi, ik mēnesi sūtīja atbildētājam rēķinus, nekādi šķērsli atbildētājam lietot savā īpašumā esošās telpas netika likti, tomēr atbildētājs
saskaņā ar likumu noteiktos maksājumus uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi nav veicis, līdz ar to prasītājam radušies materiālie zaudējumi.
Atbildētājam bija pienākums norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem, veikt samaksu par katru kārtējo mēnesi saskaņā ar noslēgtā
līguma nosacījumiem, kā tas paredzēts 2003.gada 24.aprīļa dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā.
Atbildētāja pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem izveidojies par laika posmu no
2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim un sastāda 4946,19 EUR, kā arī nokavējuma procenti par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz
2014.gada 1.septembrim 985,56 EUR.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu, 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, 12.pantu, 35.pantu, Civillikuma 1068.pantu, 1402.pantu,
1635.pantu, 1651., 1652.panta trešo daļu, 1732.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1759.pantu 1.punktu, 1765.pantu, 1770.pantu, 1771.pantu,
1773.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, 1786.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 4946,19 EUR par laika posmu no 2009.gada
1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim, nokavējuma procentus 985,56 EUR par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim,
tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem, 2017.gada 24.augustā atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts ar paskaidrojumu veidlapu, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām un noteikts
paskaidrojumu iesniegšanas termiņš līdz 2017.gada 22.septembrim (lietas 39.lapa).
Līdz lietas izskatīšanai atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā un papildus prasības pieteikumā norādītajam paskaidroja, ka atbildētājs
joprojām nav norēķinājies ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem, nav sazinājies ar prasītāju un nav vēlējies noslēgt izlīgumu. Uztur prasību pilnā
apmērā, jo atbildētāja pienākums ir norēķināties par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par to laika posmu, kamēr atbildētājs bija dzīvokļa
īpašnieks. Atbildētājam katru mēnesī tika piestādīti rēķini un tie bija jāapmaksā. Atbildētājs nav apstrīdējis rēķinus un nav cēlis nekādus iebildumus.
Atbildētājam tika sūtīti brīdinājumi, uz kuriem atbildētājs nav reaģējis.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesai neierašanās iemeslus nav paziņojis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots savlaicīgi
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot parastā pasta sūtījumā tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un
210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētāja klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un prasības
pieteikumā norādītos apstākļus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Likuma „Par valstu un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības
pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti.
No prasības pieteikumam pievienotā 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī un Pielikuma Nr.1. ar dzīvojamo māju
sarakstu, redzams, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodevusi dzīvojamo māju /adrese/ prasītāja pārvaldīšanā (lietas 11. – 17.lapa).
Tādējādi ir pamats atzīt, ka prasītājs ir uzņēmies dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu, veicot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās
obligātās un citas pārvaldīšanas darbības.
No izdrukas no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ konstatēts, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.3,
/adrese/ reģistrētas 2003.gada 17.aprīlī. Atbildētāja īpašuma tiesības uz minēto dzīvokļa īpašumu izbeigušās, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas 2014.gada 2.jūnija lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2014.gada 20.jūnijā (lietas 18. – 19.lapa).
No lietas materiāliem konstatējams, ka 2003.gada 24.aprīlī starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu “Kurzemes nami” kā apsaimniekotāju un atbildētāju
kā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieku noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.102/983 (turpmāk - līgums). Līguma
3.daļā „Maksājumi” ir atrunāta maksāšanas kārtība par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem (lietas 20.-
21.lapa).
No lietā iesniegtā Dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas akta seko, ka mājas īpašnieka/valdītāja pārstāvis p.u „Kurzemes nami” nodevis atbildētājam
līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vienistabas dzīvokli /adrese/ (lietas 22.lapa).
N o 2016.gada 11.augusta LR Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-150861 izriet, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izveidots apvienojot
2010.gada 29.decembrī vairākas Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tajā skaitā arī SIA “Kurzemes nami”, līdz ar ko apstiprināts, ka
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir iepriekšējā apsaimniekotāja saistību un tiesību pārņēmējs (lietas 29. lapa).
No lietā iesniegtās Lursoft izdrukas Maksātnespējas datu bāzes redzams, ka atbildētājam 2013.gada 17.decembrī pasludināts maksātnespējas
process un uzsākta bankrota procedūra un, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 4.septembra lēmumu,
maksātnespējas process ir izbeigts (lietas 23. lapa).
No izdrukas no Maksātnespējas reģistra redzams, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 4.septembra lēmumu, pēc
bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanas, atbildētājam netiek piemērota saistību dzēšanas procedūra (lietas 24.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
No lietā iesniegtā 2014.gada 20.novembra brīdinājuma „par nodomu vērsties tiesā par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un
komunālo maksājumu parāda piedziņu” Nr. LEX-4397/2014 redzams, ka prasītājs atbildētājam nosūtījis brīdinājumu, norādot, ka uz 2014.gada
21.oktobri atbildētājam ir nenokārtotas parādsaistības par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem, kas sastāda 5 700,84 EUR, kopā ar līgumsodu vai likumiskiem procentiem, brīdinot, ka ja viena mēneša laikā no
brīdinājuma nosūtīšanas dienas parāds netiks samaksāts, tad tiks izvērtēta iespēja vērsties ar prasījumu tiesā par parāda piedziņu (lietas 25.lapa).
No lietā iesniegtā 2015.gada 9.jūnija brīdinājuma „par nodomu vērsties tiesā par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo
maksājumu parāda piedziņu” Nr.LEX-4450/2015 redzams, ka prasītājs atbildētājam nosūtījis brīdinājumu, norādot, ka uz 2015.gada 1.maiju
atbildētājam ir nenokārtotas parādsaistības par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem, kas sastāda 5 856,95 EUR, kopā ar līgumsodu vai likumiskiem procentiem, brīdinot, ka ja viena mēneša laikā no brīdinājuma
nosūtīšanas dienas parāds netiks samaksāts, tad tiks izvērtēta iespēja vērsties ar prasījumu tiesā par parāda piedziņu (lietas 26.lapa).
No piedzenamās summas aprēķina (lietas 27.lapa), prasības pieteikumā norādītā un prasītāja pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē seko, ka
atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem ir izveidojies laika posmā no 2009.gada
1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim un sastāda 4946,19 EUR.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31 decembrim) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir
piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt 12.pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz
nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10.panta 1.-4. un 8.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.
Saskaņā ar likuma „Par valstu un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai
pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto
pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķākais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tiesa konstatē, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā līguma, gan uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas
uzturēšanu un pārvaldīšanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā
noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniegti paskaidrojumi vai iebildumi pret celto prasību.
Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto piedzenamās summas aprēķinu, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds
par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem 4946,19 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada
1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Civillikuma
1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu [..].
Prasības pieteikumā ir lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos procentus 985,56 EUR par periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz
2014.gada 1.septembrim par maksājumu kavējumu.
Ievērojot to, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības, ir pieļāvis samaksas nokavējumu, tiesa, iepazīstoties ar aprēķinu (lietas 27.-28.lapa), atzīst
nokavējuma procentu aprēķinu par pareizu un aprēķināto nokavējuma procentu apmēru par samērīgu. Līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājam arī nokavējuma procentus 985,56 EUR.
Pie minētajiem apstākļiem, ievērojot spriedumā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam
ir piedzenams parāds kopsummā 5 931,75 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja lūgums par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei
ir pamatots un ir atzīstamas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par piespriesto, bet
neatmaksāto pamatparāda summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu - pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ievērojot to, ka prasība ir apmierināta, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodevu 472,01 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR par pasta sūtījumiem, kopā tiesas izdevumi 475,21 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantiem, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem 4946,19 EUR par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz
2014.gada 1.septembrim un likumiskos nokavējuma procentus 985,56 EUR par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim,
kopā piedzīt parādu 5 931,75 EUR (pieci tūkstoši deviņi simti trīsdesmit viens euro 75 centi).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesas izdevumus
475,21 (četri simti septiņdesmit pieci euro 21 cents).
Samaksa veicama uz vienu no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:
AS DNB banka Nr.LV63RIKO0002013197596;
AS Citadele banka Nr.LV83PARX0013044380019;
AS Swedbank Nr.LV98HABA0551030734837;
AS Luminor bank Nr.LV57NDEA0000083069550;
AS SEB Banka Nr.LV65UNLA0050017186820;
AS Norvik banka Nr.LV14LATB0002010102046.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilnā sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Par pilna sprieduma satsādīšanas dienu tiek noteikts 2018.gada 19.februāris.
Tiesnese S.Hrebtova