Court dismissed VAT appeal for failing to prove non-existent transactions with third parties.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court of Liepāja rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's tax control report. The court found that the taxpayer failed to provide credible evidence or specific explanations for transactions with third parties that were not physically executed. Consequently, the court upheld the Revenue Service's conclusion that the declared transactions were fictitious and the original tax decision remained valid.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti: The taxpayer bears the burden of proving the factual occurrence of declared transactions; failure to provide credible evidence or specific explanations regarding non-existent transactions justifies the tax authority's finding of fictitious activity.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420144824
A42-00249-25
ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0716.A420144824.4.S
Administratīvā rajona tiesa
Liepājas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Liepājā 2025.gada 16.jūlijā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Stella Blūma,
piedaloties pieteicējas /SIA Nosaukums A/ pārstāvim /Persona B/, pieteicējas pārstāvim zvērinātam
advokātam /Persona G/ un atbildētājas ijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta –
pārstāvei /Persona /,o-fareast-font-family: 'Times New Roman'; mso-font-kerning: 0pt; mso-ligatures:
none;">Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pārstāvei /Persona /,
tiesas sēdēs, izmantojot Microsoft Teamsvideokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas
ierosināta pēc /SIA Nosaukums A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 14.marta lēmuma
Nr./Numurs/ atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde, konstatējot neatbilstības pieteicējas
/SIA Nosaukums A/ iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās par
periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 31.maijam, 2022.gada augustu un 2023.gada martu, ar 2024.gada 15.janvāra
nodokļu kontroles rēķinu „Par nodokļu kontroles rezultātu” samazināja pieteicējai 2022.gada februāra – maija un
augusta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēto no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un
pakalpojumu vērtību par 71 550 euro, kā arī attiecīgajā mēnesī atskaitāmo priekšnodokli, un nomaksai budžetā
pieteicējai aprēķināja uzņēmumu ienākuma nodokli 19 520 euro un nokavējuma naudu 4904,09 euro.
Pieteicēja nepiekrita nodokļu kontroles rēķinam un to apstrīdēja, savukārt ar Valsts ieņēmumu dienesta
2024.gada 14.marta lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nodokļu kontroles rēķins atstāts negrozīts.
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[1.1] Pieteicēja iesaistījusies dokumentu noformēšanā par neesošiem darījumiem ar /MB Nosaukums/ un
/UAB Nosaukums/. Par to, ka preces (kabeļi) nav piegādātas un noformēti tikai dokumenti, liecina: 1) formāli
noformētie rēķini un Kravu starptautisko autopārvadājumu līgumi (turpmāk – CMR), kas pretēji Grāmatvedības
likuma prasībām neļauj izsekot darījumu gaitai; tajos norādītā informācija neatbilst citiem lietā konstatētajiem
faktiem; 2) pieteicēja nav sniegusi ticamu un dokumentāri pamatotu informāciju par preču izmantošanu; 3) /Valsts
nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtā informācija neapstiprina /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/ reālas
saimnieciskās darbības veikšanu; 4) savstarpēji koordinētā darbība darījumu noformēšanā, kas nav vērtējams kā
nejaušība, bet gan kā saskaņotu darbību veikšana.
Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka CMR nav noformēti atbilstoši 1956.gada 19.maija Konvencijai par
kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu. Nevar identificēt personu, kura CMR parakstījusi, līdz ar to nav
iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusī persona ir konkrētās juridiskās personas amatpersona vai darbinieks.
Atbilstoši Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (turpmāk – TLKAIS) datiem
transportlīdzekļiem/Transportlīdzeklis B/ ar valsts reģistrācijas /Numurs/ un /Transportlīdzeklis D/ ar valsts
reģistrācijas Nr./Numurs A/ strīda darījumu dokumentos norādītajos datumos Latvijas robežas šķērsošana nav
konstatēta. Pieteicējas amatpersonas paskaidrojumi nesatur objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu partneru –
/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/ – izvēli. Nav konstatējams, kā pieteicēja uzzināja, ka minēto uzņēmumu
rīcībā ir tai nepieciešamās preces, kā tika gūta pārliecība par šo uzņēmumu iespējām veikt attiecīgos darījumus.
Objekta /Adrese A/, tāme liecina, ka objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst strīdus darījumu partneru vārdā
noformētajos rēķinos norādītajiem kabeļu izmēriem (5x6 mm2, 5x10 mm2, 3x2,5 mm2). Pieteicējas amatpersonas
paskaidrojumā norādītā informācija par /Valsts nosuakums/ uzņēmumu vārdā noformētajos rēķinos minēto kabeļu
piegādi un izmantošanu objektā /Adrese A/, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Izvērtējot pieteicējas iesniegtos
dokumentus un paskaidrojumus kopsakarā, nevar izsekot un gūt apstiprinājumu rēķinos norādīto kabeļu 5x6 mm2
(10 350 m), 5x10 mm2 (4800 m), 3x2,5 mm2 (8700 m), regulating 20W/m (1000 m), kas deklarēti kā iegādāti no
/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/, lietošanai paredzētajam mērķim. Strīdus darījumu partneri nav
apstiprinājuši darījumus ar pieteicēju. No /Valsts nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtās informācijas nevar
gūt apstiprinājumu strīdus darījumu partneru reālas saimnieciskās darbības veikšanai,
Izvērtējot situāciju kopumā, neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība. Tā kā labticīga dokumentu
noformēšana par neesošiem darījumiem ir grūti iedomājama, ir prezumējama pieteicējas apzināta rīcība, tādēļ
detalizēta nodokļu maksātāja ļaunticības pamatošana šādos gadījumos nav nepieciešama.
Strīdus darījumu partneru vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu informāciju, tāpēc Grāmatvedības likuma
6.panta otrās un ceturtās daļas, 8.panta pirmās daļas izpratnē tie nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma
dokumentiem, kā arī par nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma
86.panta pirmo daļu aprēķināms pievienotās vērtības nodoklis un atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar minētā
likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktu.
[1.2] Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un
tie paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par
grāmatvedību” un Grāmatvedības likuma nosacījumi par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un par
ierakstu izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem.
Pieteicēja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatojusi saimnieciskās darbības realitātei neatbilstošus (faktiski
nenotikušus) darījumus ar /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta
otrās daļas 2.punkta izpratnē minēto darījumu vērtība ir atzīstama kā ar saimniecisko darbību tieši nesaistīti
izdevumi, kas veikti pēc sabiedrības iniciatīvas nolūkā samazināt peļņu. Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu
dienests pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteica uzņēmumu ienākuma nodokli 19 520 euro un nokavējuma
naudu 4904,09 euro.
[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nav ņēmis vērā specifisko pieteicējas
darbības jomu, formāli izvērtējot saņemto informāciju un dokumentus. /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/
darījumos pieļautie trūkumi attiecināti uz pieteicēju, lai arī par šādiem trūkumiem pieteicēja nezināja un nevarēja
zināt. Pieteicēja nesagatavoja preces pavaddokumentus, tai nebija jāpārliecinās par to, kas un ar kādu transportu
preci pārvadā, jo par preču pārvadātāja godprātību atbild sadarbības partneris. Turklāt pieteicējai nav pieejami nedz
TLKAIS dati, nedz tie arī jāpārbauda. Pieteicējai nebija jāveic padziļināta sadarbības partnera izpēte, jo sadarbība ir
epizodiska, pieteicēja iepērk preci no tā sadarbības partnera, kurš piedāvā lētāku cenu ar piegādi. Ja prece tiek
atvesta noteiktā daudzumā un kvalitātē uz noteikto adresi ar pēcapmaksas nosacījumiem, tad pieteicējai nav jāveic
padziļināta preču piegādātāja izpēte, transporta kustība un juridiskā piederība u.c. Tāpat pieteicēja nevar būt
atbildīga vai panākt to, ka sadarbības partneris godprātīgi komunicē ar savas valsts nodokļu administrāciju. Tomēr
svarīgi ir ņemt vērā, ka sadarbības partneri darījumus ir deklarējuši savas valsts nodokļu administrācijā, tādējādi
darījumus atzinuši par notikušiem. Objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst rēķinos norādītajiem kabeļu
izmēriem, jo tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums, tāpēc pieteicēja tāmē norādīto aizstāja
ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks. Tāme ir tikai sākotnējais cenu piedāvājums, bet būvniecībā noteicošais
ir būvprojekts. Turklāt pasūtītā prece bija plānota arī citiem objektiem. Preču glabāšanai noliktava nav
nepieciešama, jo elektromateriāli (t.sk. kabeļu gabarīti) ir salīdzinoši nelieli. Ja pievienotās vērtības nodokļa
deklarācijā tiek konstatēta kļūda – tā ir nodokļu deklarācijas neprecizitāte, kuru var labot, bet tas nepadara preces
piegādi par nenotikušu.
[3] Valsts ieņēmumu dienests tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties
uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka lietā nav strīda par preces nosūtītāja
atbildību, nolīgstot preču pārvadātāju. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, nespējot identificēt personu, kura ir
parakstījusi CMR, nav iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusi konkrētās juridiskās personas amatpersona vai
darbinieks. Taču apstāklis, ka nav parakstītāja paraksta atšifrējuma, pats par sevi neliecina par dokumentu formālu
noformēšanu, ja vien nepastāv kādas citas indikācijas, kas norāda, ka darījumi nav notikuši tā, kā atspoguļots
dokumentos. Līdz ar to ir vērtēta arī informācija no TLKAIS un atbilstoši TLKAIS datiem strīdus darījumu
dokumentos norādītajos datumos transportlīdzeklim /Transportlīdzeklis B/ ar valsts reģistrācijas /Numurs/ un
transportlīdzeklim /Transportlīdzeklis D/ar valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/ Latvijas robežas šķērsošana nav
konstatēta. Tādēļ nav gūts apstiprinājums strīdus preču piegādēm no /Valsts nosuakums/ uzņēmumiem.
[4] Tiesas sēdēs pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve pieteikumu neatzina.
2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /Persona A/ un/Persona C/.
Uz 2025.gada 3.aprīļa un 2025.gada 22.maija tiesas sēdēm aicinātais liecinieks /Persona F/ neieradās un
atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai /Persona F/ 2025.gada 21.jūnijā miris.
Motīvu daļa
[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas 2022.gada 1.februāra līdz 31.maijam, 2022.gada augustā un
2023.gada martā deklarētie un grāmatvedības dokumentos iegrāmatotie darījumi ar em>/MB Nosaukums/ un /UAB
Nosaukums/par elektrības kabeļu iegādes darījumiem faktiski ir notikuši. Un attiecīgi – vai Valsts ieņēmumu
dienests pamatoti samazināja pieteicējai 2022.gada februāra–maija un augusta pievienotās vērtības nodokļa
deklarācijā deklarēto no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un pakalpojumu vērtību par 71 550euro, kā
arī attiecīgajā mēnesī atskaitāmo priekšnodokli, un nomaksai budžetā pieteicējai aprēķināja uzņēmumu ienākuma
nodokli 19 520 euro un nokavējuma naudu 4904,09 euro.
[6] Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot pieteicējas iesniegtās 2022.gada februāra–maija, augusta
pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, konstatēja, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros reģistrējusi un
pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto preču un pakalpojumu
vērtībā deklarēja preču iegādi no/MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/, kas faktiski nav notikuši. Līdz ar to
secināts, ka pieteicēja nepamatoti aprēķināja pievienotās vērtības nodokli un atskaitīja priekšnodokli par šiem
darījumiem, kā arī pieteicējas 2022.gada februārī–maijā, augustā un 2023.gada martā veiktie naudas līdzekļu
maksājumi 78 075euro (/MB Nosaukums/ 32 975 euro un /UAB Nosaukums/ 45 100 euro) nav saistīti ar
saimniecisko darbību un iekļaujami attiecīgo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās ar nodokli
apliekamajā bāzē.
[7] Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktam, ja preces iegādātas un
pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu
nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir aprēķinātā nodokļa
summa par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
Senāts savā praksē ir atzinis, ka, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem
apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai
dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā
izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (Senāta 2013.gada
10.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-12/2013 (A42676407) 12.punkts). Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai prece
vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir piegādāts (tostarp noskaidrojot, vai tas tiek apšaubīts no
dienesta puses, vai par to pastāv strīds). Minētais ir būtiski, jo atkarībā no tā, vai prece vai pakalpojums ir vai nav
piegādāts, mainās to apstākļu apjoms, kas tiesai ir jānoskaidro un jānovērtē. Proti, ja ar pārliecinošiem
pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts (to nav
darījis ne darījuma dokumentos norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad atbilde uz to, vai
priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā
izmantošanā, ir acīmredzama, līdz ar to tālāks izvērtējums vairs nav nepieciešams (Senāta 2028.gada 16.maija
sprieduma lietā Nr.SKA-44/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0516.A420462813.2.S) 5.punkts).
[8] Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta pirmo daļu šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.
un 2.punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot
taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā. Minētā panta otrās daļas
2.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka šā likuma 2.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nodokļa
maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver ar nodokli apliekamus objektus, tostarp
nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā
likuma 8.pantu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka, identificējot ar saimniecisko darbību
nesaistītus izdevumus, tos vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai (pirmā
daļa)
Senāts ir atzinis, ka ziņām par preču piegādātāju ir būtiska nozīme, pārbaudot, vai nodokļu maksātājs
pareizi aprēķinājis uzņēmumu ienākuma nodokli. Tikai zinot preču piegādātāju, ir iespējams pārliecināties, vai
preču piegādes darījums ir noticis par attiecīgu cenu. Konstatējot, ka pavadzīmēs-rēķinos norādītā persona preces
nav piegādājusi, ir pamats uzskatīt, ka konkrētais darījums nav noticis. Savukārt, secinot, ka darījums nav noticis,
jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (Senāta
2009.gada 26.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-235/2009 16.punkts; 2011.gada 11.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-
117/2011 9.punkts; 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 18.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma
lietā Nr.SKA-218/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).
Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie
paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par grāmatvedību”
normas, arī 2.pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7.panta pirmā daļa par ierakstu
izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem. Abos gadījumos būtiska nozīme ir
tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās
darbības nodrošināšanā. Tādēļ Senāts ir atzinis, ka, ja nodokļu administrācijai ir pamats apšaubīt, vai darījums
faktiski noticis tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto darījumu partneri, ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs ir
iesaistījies (vai arī apzinājies vai tam vajadzēja apzināties, ka tādējādi tas iesaistās) krāpšanā ar nodokļiem (Senāta
2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 19.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.SKA-
218/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).
Tādējādi arī reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atskaitīšanas kārtības piemērošanas
gadījumā nodokļu administrācija var apšaubīt darījumu faktisko norisi tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto
darījumu partneri un šādu pierādījumu pietiekamības gadījumā nodokļu administrācija var koriģēt nodokļu
maksātāja datus uzņēmumu ienākuma nodoklim (Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-650/2016
(A420519111) 8.punkts; 2019.gada 8.marta sprieduma lietā Nr.SKA-218/2019
(ECLI:LV:AT:2019:0308.A420519111.2.S) 6.punkts).
[9] Vērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ar ārvalstu komersantiem /MB Nosaukums/ un /UAB
Nosaukums/, tiesa konstatē turpmāk minēto.
[9.1] Pieteicēja 2021.gada 28.decembrī noslēdza pakalpojuma sniegšanas līgumu ar /SIA Nosaukums G/, ar
kuru apņēmās nodrošināt dežūrelektriķa pakalpojumu sniegšanu (lietas 1.sējuma 56.lapa); 2022.gada 24.janvārī
noslēdza līgumu ar /AS Nosaukums F/, ar kuru apņēmās organizēt un ar saviem darba rīkiem, ierīcēm un
darbaspēku pienācīgā kvalitātē izpildīt elektroapgādes tīklu montāžas darbus objektā – daudzdzīvokļu dzīvojamās
ēkas jaunbūvē (/Adrese/) ( lietas 1.sējuma 58.-59.lapa). 2022.gada 24.janvārī noslēgtajam līgumam pielikumā
pievienota tāme, kurā norādīts, ka objektā nepieciešami kabeļi ar vara dzīslām šķērsgriezumā 4x10 mm2 (8 m), 4x6
mm2 (8 m), 5x4 mm2 (367 m), 5x2,5 mm2 (20 m), 7x1,5 mm2 (363 m), 4x10 mm2 (8 m), 4x10 mm2 (2290 m) un
3x1,5 mm2 (765 m) (lietas 60.lapa).
[9.2] /UAB Nosaukums/pieteicējai izrakstīja apmaksai 2022.gada 28.februārī rēķinu Nr.DS/MG-280222 par
kabeliCYKY 5x6 mm2 (2000 m) (lietas 1.sējuma 213.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 222.lapa);
2022.gada 9.martā rēķinu Nr.DS/MG-090322 par kabeliCYKY 5x6 mm2 (200 m) (lietas 1.sējuma 211.lapa,
tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 219.lapa); 2022.gada 22.martā rēķinu Nr.DS/MG-220322 par
kabeliCYKY 5x10 mm2 (2500 m) (lietas 1.sējuma 210.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 218.lapa);
2022.gada 23.martā rēķinu Nr.DS/MG-230322 parELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k (1000 m) (lietas
1.sējuma 216.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 221.lapa); 2022.gada 6.aprīlī rēķinu Nr.DS/MG-
060422 par kabeliCYKY 5x10 mm2 (1000 m) (lietas 1.sējuma 215.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
224.lapa); 2022.gada 3.maijā rēķinu Nr.DS/MG-020522 par kabeliCYKY 5x10 mm2 (800 m) (lietas 1.sējuma
212.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 220.lapa); 2022.gada 10.maijā rēķinu Nr.DS/MG-100522 par
kabeliCYKY 5x6 mm2 (350 m) (lietas 1.sējuma 209.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 217.lapa);
2022.gada 27.maijā rēķinu Nr.DS/MG-270522 par kabeliCYKY 5x6 mm2 (1000 m) (lietas 1.sējuma 214.lapa,
tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 223.lapa).
2022.gada 28.februārī, 9. un 23.martā, 6.aprīlī, 2., 11. un 27.maijā pieteicēja veica iepriekš minēto rēķinu
apmaksu par darījumiem ar /UAB Nosaukums/ (lietas 1.sējuma 52.lapa).
[9.3] Par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas
iekraušana veikta 2022.gada 28.februārī (lietas 1.sējuma 193.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
202.lapa); par ELSRMI1080 pašregulējošo kabeļa 20 W/k piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav
salasāms), kravas iekraušana veikta 2022.gada 23.martā (lietas 1.sējuma 194.lapa, tulkojums no angļu valodas
lietas 1.sējuma 203.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms),
kravas iekraušana veikta 2022.gada 23.martā (lietas 1.sējuma 197.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
206.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas
iekraušana veikta 2022.gada 8.aprīlī (lietas 1.sējuma 191.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
200.lapa); par kabeļa CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas
iekraušana veikta 2022.gada 3.maijā (lietas 1.sējuma 195.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
204.lapa); par kabeļa CYKY 5x8 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas
iekraušana veikta 2022.gada 9.martā (lietas 1.sējuma 196.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
205.lapa); par kabeļa CYKY 5x8 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.DS-MG-110522, kravas
iekraušana veikta 2022.gada 11.maijā (lietas 1.sējuma 198.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
207.lapa); par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas
iekraušana veikta 2022.gada 30.maijā (lietas 1.sējuma 192.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma
201.lapa). /UAB Nosaukums/vārdā noformētajās CMR kravas izkraušanas vieta norādīta /Adrese A/; krava
pārvadāta ar transportlīdzekli/Transportlīdzeklis D/ ar valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/.
[9.4] /MB Nosaukums/ pieteicējai izrakstīja apmaksai 2022.gada 18.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-1622-1 par
kabeliCYKY 5x6 mm2 (2000 m) (lietas 1.sējuma 188.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 187.lapa);
2022.gada 24.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-2422-1 par kabeliCYKY 5x5 mm2 (3000 m) (lietas 1.sējuma 185.lapa,
tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 186.lapa); 2022.gada 30.augustā rēķinu Nr.LMB-NT-3022-7 par
kabeliCYKY 5x10 mm2 (1500 m) (lietas 1.sējuma 189.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 190.lapa).
Minēto rēķinu apmaksu pieteicēja veica 2022.gada 16., 24. un 30.augustā ( lietas 1.sējuma 49. un 53.lapa).
[9.5] Par kabeļa CYKY 5x6 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.1722981, kravas iekraušana
veikta 2022.gada 17.augustā (lietas 1.sējuma 181.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 184.lapa); par
kabeļa CYKY 5x6 mm2piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr./Tālrunis A/, kravas iekraušana veikta
2022.gada 26.augustā ( lietas 1.sējuma 179.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 182.lapa); par kabeļa
CYKY 5x10 mm2 piegādāšanu pieteicējai noformēts CMR Nr.(nav salasāms), kravas iekraušana veikta 2022.gada
30.augustā ( lietas 1.sējuma 180.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 183.lapa). Minētajās CMR
kravas izkraušanas vieta norādīta /Adrese A/, bet prece pārvadāta ar transportlīdzekli/Transportlīdzeklis/ /B/
/Numurs/.
2023.gada 3.martā pieteicēja veica rēķina Nr.LMB-MT-2923-03 apmaksu par darījumu ar/MB Nosaukums/
(lietas 1.sējuma 51.lapa).
[9.6] Pieteicēja 2022.gada februāra pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumu ar/UAB
Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par 6800euro un pievienotās vērtības
nodokli 1428 euro (lietas 1.sējuma 78.lapa); 2022.gada marta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja
darījumus ar/UAB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 7020euro un
pievienotās vērtības nodokli 1474,20 euro; 2) 9750 euro un pievienotās vērtības nodokli 2047,50 euro; 3) 5100
euro un pievienotās vērtības nodokli 1071 euro (lietas 1.sējuma 79.lapa); 2022.gada aprīļa pievienotās vērtības
nodokļa deklarācijā deklarēja darījumu ar/UAB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības
dalībvalsts, par 6500euro un pievienotās vērtības nodokli 1365 euro (lietas 1.sējuma 80.lapa); 2022.gada augusta
pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumus ar/MB Nosaukums/ par precēm, kas saņemtas no
Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 6800 euro un pievienotās vērtības nodokli 1428 euro; 2) 9900 euro un
pievienotās vērtības nodokli 2079 euro; 3) 9750 euro un pievienotās vērtības nodokli 2047,50 euro (lietas 1.sējuma
81.lapa); 2022.gada maija pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā deklarēja darījumus ar/UAB Nosaukums/ par
precēm, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalsts, par: 1) 5240euro un pievienotās vērtības nodokli 1100,40
euro; 2) 1190 euro un pievienotās vērtības nodokli 249,90 euro; 3) 3500 euro un pievienotās vērtības nodokli 735
euro (lietas 1.sējuma 82.lapa).
Lietā atrodas pieteicējas uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu no 2022.gada
1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim ( lietas 1.sējuma 83.lapa) un pieteicējas uzņēmuma ienākuma nodokļa
deklarācija, kurai mainīts pārskata gads, par pārskata periodu no 2021.gada 4.oktobra līdz 2022.gada 31.decembrim
( lietas 1.sējuma 84.lapa).
Valsts ieņēmumu dienests pieteicējas iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, izvērtējot
periodu par 2022.gada februāri-maiju un augustu, konstatēja neatbilstības. 2023.gada 27.oktobrī par konstatētajām
neatbilstībām pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās Valsts ieņēmumu dienests informēja pieteicēju, aicinot
pieteicēju tās izvērtēt un precizēt (lietas 1.sējuma 26.lapa).
[9.7] 2023.gada 15.novembrī sniegtajā paskaidrojumā pieteicējas valdes loceklis /Persona B/ norādīja, ka
darījumi ar/MB Nosaukums/ un/UAB Nosaukums/ ir notikuši, faktiski izpildīti un pareizi norādīti pieteicējas
grāmatvedībā un nodokļu atskaitēs. Papildus norādīts, ka prece tika saņemta, pārbaudīta arī tās atbilstība
specifikācijai un pasūtītajam apjomam. Prece izmantota darbiem objektā /Adrese A/, bet pāri palikusī prece
izmantota citu objektu būvniecībā. Transportu no /Valsts nosuakums/ uz Latviju nodrošināja darījumu partneri
(lietas 1.sējuma 28.lapa).
2023.gada 10.novembrī Valsts ieņēmumu dienests /AS Nosaukums F/ lūdza sniegt informāciju par darījumu
ar pieteicēju, precizējot informāciju par materiālu iegādes procesu periodā no 2022.gada janvāra līdz septembrim (
lietas 1.sējuma 30.lapa). 2023.gada 16.novembrī /AS Nosaukums F/ norādīja, ka materiālus lielākoties iegādājās
un apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/ ( lietas 1.sējuma 31.lapa).
Valsts ieņēmumu dienests uzsāka nodokļu kontroli pieteicējai. 2023.gada 8.decembrī pieteicējai nosūtīts
paziņojums par nodokļu kontroles uzsākšanu, kurā pieteicēja aicināta 30 dienu laikā novērst konstatētās
neatbilstības un iesniegt par attiecīgo periodu precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, kā arī iesniegt
pirmreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, norādot ar saimniecisko darbību nesaistītos darījumus ar
apstrīdēto darījumu partneriem, vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu, vai papildu informāciju (lietas 1.sējuma
33.-39.lapa). Pieteicēja minēto paziņojumu atstāja bez ievērības.
[10] Valsts ieņēmumu dienests apšaubīja strīdus darījumus, jo /Valsts nosuakums/ uzņēmumu noformētajās
CMR konstatējami trūkumi, līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, vai to parakstījusī persona ir konkrētās juridiskās
personas amatpersona vai darbinieks; CMR norādītie transportlīdzekļi darījumu dokumentos norādītajos datumos
Latvijas robežu nav šķērsojuši; pieteicējas amatpersona sniegusi vispārīgu sadarbības ar /Valsts nosuakums/
uzņēmumiem apliecinājumu (nav sniegts skaidrojums par darījumu partneru izvēli, nav iesniegti preču pasūtījumu
un piedāvājumu dokumenti); nevar izsekot un gūt apstiprinājumu strīda rēķinos norādīto kabeļu izmantošanai
pieteicējas objektos. Turklāt strīdus darījumu partneri nesadarbojas ar /Valsts nosuakums/ nodokļu administrāciju,
nav konstatēta šo uzņēmumu reāla saimnieciskās darbības veikšana un tie izslēgti no Pievienotās vērtības nodokļa
maksātāju reģistra, kas liecina par formālu dokumentu noformēšanu minēto uzņēmumu vārdā.
[11] Izvērtējot apstrīdēto darījumu partneru noformētos rēķinus un CMR, konstatējamas nepilnības
dokumentu noformēšanā. Proti, /MB Nosaukums/ noformētajos rēķinos nav norādīta persona, kura preces saņēmusi
(sprieduma 9.4.apakšpunkts). /MB Nosaukums/ noformētajās CMR (sprieduma 9.5.apakšpunkts) nav norādīts, kura
persona preci ir saņēmusi un kad, savukārt no /UAB Nosaukums/ noformētajās CMR norādītā (sprieduma
9.3.apakšpunkts) nav konstatējama ne preci izsniegusī, ne saņēmusī persona, izņemot atsevišķus CMR (lietas
1.sējuma 193., 195. un 196.lapa), kurās norādīts, ka preci saņēmis /Persona B/.
Senāts ir atzinis, ka nav atsevišķas normas, kas noteiktu, ka CMR noformējuma trūkumi vai pārkāpumi būtu
pamats ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, tomēr šādi trūkumi vai pārkāpumi var liecināt par fiktīviem
darījumiem un ļaunprātīgu nodokļu sistēmas izmantošanu, kas savukārt ir pamats tiesību uz priekšnodokļa
atskaitīšanu ierobežošanai (Senāta 2023.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-71/2023
(ECLI:LV:AT:2023:1128.A420341117.19.S) 12.punkts).
[11.1] No lietas materiāliem konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests izvērtēja CMR norādīto
transportlīdzekļu īpašnieku sniegtos paskaidrojumus un TLKAIS datus, kā rezultātā secināja, ka preču transporta
pavaddokumenti neapstiprina reāli notikušas piegādes.
/MB Nosaukums/ noformētajās CMR norādīts, ka prece transportēta ar transportlīdzekli /Transportlīdzeklis
B/ , valsts reģistrācijas Nr./Numurs/. Minētā transportlīdzekļa īpašnieks /Persona D/ paskaidrojumā Valsts
ieņēmumu dienestam norādīja, ka 2023.gada martā un aprīlī transportlīdzeklis tika izmantots tikai personiskām
vajadzībām un netika iznomāts (lietas 1.sējuma 72.lapa). Savukārt attiecībā uz preces pārvadāšanu CMR
norādītajos datumos 2022.gada 17., 24. un 30.augustā ar minēto transportlīdzekli Valsts ieņēmumu dienests
konstatēja, ka Latvijas robeža nav šķērsota. d_171" data-original-text="/UAB Nosaukums/" data-tag-
name="Organisation" class="anon">/Organizācija B/ ine-height: 115%; font-family: 'Times New Roman',
serif;">/UAB Nosaukums/ noformētajās CMR norādīts, ka prece transportēta ar transportlīdzekli
/Transportlīdzeklis D/ , valsts reģistrācijas Nr./Numurs A/. Minētā transportlīdzekļa īpašnieks /Persona C/
paskaidrojumā Valsts ieņēmumu dienestam norādīja, ka strādāja /UAB Nosaukums/ un ar savu automašīnu
piegādāja preces no /Valsts nosuakums/ uz Latviju (lietas 1.sējuma 75.lapa). Valsts ieņēmumu dienests konstatēja,
ka Latvijas robežu minētais transportlīdzeklis CMR norādītajos datumos nav šķērsojis.
2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē /Persona C/, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka strādāja uzņēmumā/UAB
Nosaukums/, preci veda ar savu transportu, preci pieņēma /Persona B/. Lieciniekam nav zināms, cik darbinieku
strādāja uzņēmumā, kurā tobrīd bija nodarbināts.
No liecinieka /Persona C/ sniegtās liecības izriet, ka liecinieks vispārīgi apliecina preces transportēšanu
/UAB Nosaukums/uzdevumā. Tomēr liecinieka /Persona C/ sniegtā liecība vērtējama kritiski, jo tā ir pretrunā ar
lietā konstatētajiem apstākļiem. Atbilstoši TLKAIS datiem transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis D/, valsts
reģistrācijas Nr./Numurs A/, kā arī transportlīdzeklis /Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas Nr./Numurs/,
attiecīgajos CMR norādītajos datumos Latvijas robežu nav šķērsojuši (lietas 1.sējuma 61.-69.lapa). Minētais
liecina par to, ka darījumi nav norisinājušies tā, kā tas atspoguļots noformētajos darījumu dokumentos.
[11.2] Valsts ieņēmumu dienests izvērtēja /Valsts nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegto informāciju,
kurā norādīts, ka /MB Nosaukums/ juridiskajā adresē nav atrodama, nekomunicē ar /Valsts nosuakums/ nodokļu
administratoru, pieprasīto informāciju neiesniedza. /MB Nosaukums/ laika posmā no 2022.gada 1.augusta līdz
2023.gada 31.martam deklarēja preču piegādes ar pieteicēju 35 550euroapmērā. Saskaņā ar bankas konta
izrakstiem pieteicēja laika periodā no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam veica samaksu 35 550euro
apmērā /MB Nosaukums/.
/Valsts nosuakums/ nodokļu administratora datubāzēs informācija par saistītajiem uzņēmumiem ar /MB
Nosaukums/ nav. /MB Nosaukums/ 2022.gadā strādāja divi darbinieki. Saistībā ar iespējamo pievienotās vērtības
nodokļa krāpšanu /Valsts nosuakums/ nodokļu administrators plāno veikt/MB Nosaukums/ kontroles darbības.
Informācijas par transportlīdzekļiem, kas reģistrēti uz /MB Nosaukums/ vārda, /Valsts nosuakums/ Republikas
sauszemes transportlīdzekļu reģistrā nav. /MB Nosaukums/ laikā no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam
pievienotās vērtības nodokļa faktūrrēķinu reģistrā ir deklarējusi pieteicējas preču piegādes par 35 550euro (lietas
1.sējuma 93.-103.lapa).
Par /UAB Nosaukums//Valsts nosuakums/ nodokļu administrācija sniegusi informāciju, ka /UAB
Nosaukums/nav saistītu uzņēmumu. 2021.gadā bija nodarbināti četri darbinieki, darbinieku vidējā alga bija
543,74euro; no 2022.gada janvāra līdz 2022.gada jūnijam trīs darbinieki, alga 0euro; no 2022.gada jūlija līdz
2022.gada augustam viens darbinieks, alga 0euro; no 2022.gada augusta nav darbinieku, uzņēmums neizpildīja
nodokļu administratora norādījumus iesniegt dokumentus. Uzņēmums iekļauts riska uzņēmumu sarakstā, nepilda
nodokļu administratora norādījumus, neiesniedz dokumentus nodokļu pārbaudei, no 2020.gada neiesniedz finanšu
pārskatus, 2023.gada 22.martā pēc nodokļu administratora iniciatīvas izreģistrēts no pievienotās vērtības nodokļa
maksātāju reģistra, no 2022.janvāra darbiniekiem neizmaksā algas./UAB Nosaukums/ nebija reģistrēts kā strīdus
transportlīdzekļu turētājs, kā arī uz uzņēmuma vārda nav reģistrētu transportlīdzekļu. /UAB Nosaukums/ vadītājs
nepilda nodokļu administratora norādījumus un nav sasniedzams. /UAB Nosaukums/laikā no 2022.gada 1.februāra
līdz 2022.gada 31.maijam deklarēja nezināmu preču pārdevumu pieteicējai, ar darījumu vērtību 45 100euro
apmērā. Nav informācijas par to, no kurienes un kādas preces /UAB Nosaukums/ iegādājās, kuras pārdeva
pieteicējai, kā arī nav informācijas, kā veikti pasūtījumi (lietas 1.sējuma 156.-166.lapa).
Izvērtējot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā secināto, ka no /Valsts
nosuakums/ nodokļu administrācijas sniegtās informācijas nav gūstams apstiprinājums /Valsts nosuakums/
uzņēmumu reālas saimnieciskās darbības veikšanai. Šo uzņēmumu rīcība liecina par formālu dokumentu
noformēšanu (izvairīšanās iesniegt dokumentus un sniegt informāciju par noformētajiem darījumiem, /MB
Nosaukums/ nesasniedzamība juridiskajā adresē, /UAB Nosaukums/ gada pārskatu neiesniegšana, formāla
darbinieku deklarēšana, izslēgšana no PVN maksātāju reģistra).
Pieteikumā norādīts, ka sadarbības partneri strīdus darījumus ir deklarējuši, tādējādi darījumus atzinuši par
notikušiem. Uz minēto norādāms, ka darījumu partnera savas saimnieciskās darbības un konkrēto darījumu
apstiprinājums pats par sevi neizslēdz fiktīvi noformēta darījuma iespējamību (Senāta 2016.gada 16.jūnija
sprieduma lietā Nr.SKA-70/2016 (A420799410) 5.punkts). Darījumu deklarēšanas fakts nedz apstiprina, nedz
noliedz, ka darījumi ir bijuši patiesi. Tas tikai dara zināmu nodokļu administrācijai, ka darījumi ir noformēti
(Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-650/2016 (A420519111) 12.punkts).
[12] Pieteicējas amatpersonas Valsts ieņēmumu dienestam sniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka prece tika
saņemta /Adrese A/,pārbaudīta arī tās atbilstība specifikācijai un pasūtītajam apjomam. Prece izmantota darbiem
objektā /Adrese A/, bet pāri palikusī prece izmantota citu objektu būvniecībā (sprieduma 9.7.apakšpunkts).
Apstrīdēšanas iesniegumā papildus minētajam pieteicējas amatpersona norādījusi, ka pieteicēja nevar
atbildēt par darījumu partneru sadarbību ar nodokļu administrāciju, tai nav zināmi TLKAIS dati un pieteicējai tie
nav jāpārbauda. Pieteicēja norāda, ka tai nav jāveic padziļināta preces piegādātāja izpēte, ja prece tiek iegādāta ar
pēcapmaksas nosacījumiem, kā arī, ka iegādātās preces gabarīti ir salīdzinoši nelieli un nav nepieciešama noliktava
kabeļu uzglabāšanai (lietas 1.sējuma 47.lapa).
Savukārt pieteikumā tiesai norādīts, ka objektā paredzēto kabeļu izmēri neatbilst rēķinos norādītajiem
kabeļu izmēriem, jo tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums , tāpēc pieteicēja tāmē norādīto
aizstāja ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks.
Izvērtējot pieteicējas sniegto paskaidrojumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par
pamatotu pārsūdzētajā lēmumā secināto, ka pieteicēja nav sniegusi ticamu un dokumentāri pamatotu informāciju
par preču izmantošanu, objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu partneru izvēli. Turklāt objektā paredzēto
kabeļu izmēri neatbilst strīdus darījumu partneru vārdā noformētajos rēķinos norādītajiem kabeļu izmēriem.
[12.1] Līguma ar /AS Nosaukums F/ pielikumā pievienotajā tāmē norādīts, ka objektā nepieciešami kabeļi
ar vara dzīslām šķērsgriezumā 4x10 mm2 (8 m), 4x6 mm2 (8 m), 5x4 mm2 (367 m), 5x2,5 mm2 (20 m), 7x1,5 mm2
(363 m), 4x10 mm2 (8 m), 4x10 mm2 (2290 m) un 3x1,5 mm2 (765 m) (sprieduma 9.1.apakšpunkts).
No /UAB Nosaukums/ izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka tie izrakstīti par CYKY 5x6 mm2 (2000 m);
CYKY 5x6 mm2 (200 m); CYKY 5x10 mm2(2500 m); ELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k (1000 m);
CYKY 5x10 mm2 (1000 m); CYKY 5x10 mm2 (800 m); CYKY 5x6 mm2 (350 m); CYKY 5x6 mm2 (1000 m).
No /MB Nosaukums/ izrakstītajiem rēķiniem redzams, ka tie izrakstīti par CYKY 5x6 mm2 (2000 m);
CYKY 5x5 mm2 (3000 m) un CYKY 5x10 mm2 (1500 m).
Savukārt no /UAB Nosaukums/ noformētajām CMR redzams, ka piegādes noformētas par kabeļa CYKY
5x6 mm2; ELSRMI1080 pašregulējošo kabeli 20 W/k; CYKY 5x10 mm2; kabeļu CYKY 5x10 mm2; CYKY 5x10
mm2; CYKY 5x8 mm2; CYKY 5x8 mm2; CYKY 5x6 mm2. No /MB Nosaukums/ noformētajām CMR redzams, ka
piegādes noformētas par kabeļu CYKY 5x6 mm2; CYKY 5x6 mm2; CYKY 5x10 mm2 piegādi.
Tādējādi saskaņā ar rēķinos norādīto kopējais kabeļu izmērs un apjoms ir šāds: CYKY 5x6 mm2 (5550 m);
CYKY 5x10 mm2 (5800 m); CYKY 5x5 mm2 (3000 m); ELSRMI1080 pašregulējošā kabeļa 20 W/k (1000 m).
Atbilstoši tāmē norādītajam minētajā objektā nepieciešami kabeļi 3829 m, bet rēķini izrakstīti ievērojami lielākā
apjomā, tas ir par 15 350 m, turklāt izmēri neatbilst tāmē norādītajiem.
Pieteicējas pārstāvis /Persona B/ norādīja, ka ir pārbaudījis piegādātās preces atbilstību specifikācijai un
pasūtītajam apjomam. Tomēr, kā redzams no noformētajiem darījumu dokumentiem, pieteicējai kabeļa CYKY 5x6
mm2 (200 m) (lietas 1.sējuma 211.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 219.lapa); CYKY 5x6 mm2
(350 m) (lietas 1.sējuma 209.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 217.lapa) vietā piegādāts kabelis
CYKY 5x8 mm2 (lietas 1.sējuma 196.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 205.lapa; lietas 1.sējuma
198.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 207.lapa), kabeļa CYKY 5x5 mm2 (3000 m) piegādāts
kabelis CYKY 5x6 mm2 (lietas 1.sējuma 185.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 186.lapa; lietas
1.sējuma 179.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas 1.sējuma 182.lapa), kam uzmanība nav pievērsta.
[12.2] Atbilstoši noformētajās CMR norādītajam prece piegādāta /Adrese A/. Pieteicēja norāda, ka prece
izmantota darbiem objektā/Adrese A/, bet pāri palikusī prece izmantota citu objektu būvniecībā.
Kā redzams no sākotnēji /AS Nosaukums F/ sniegtā paskaidrojuma, materiāluslielākoties iegādājās un
apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/ (lietas 1.sējuma 31.lapa). Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka 2023.gada
28.novembrī /AS Nosaukums F/ informēja, ka materiālus ārējo tīklu izbūvei iegādājas pieteicēja. Slēdzot līgumu,
tika plānots, kamateriālus iegādāsies /AS Nosaukums F/, taču materiāli tika iekļauti pakalpojumā cenā, un /AS
Nosaukums F/ tos apmaksāja, saņemot rēķinu par sniegto pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka
līguma slēgšanas dienā pieteicēja ir izrakstījusi rēķinu par avansa maksājumiem, kuru /AS Nosaukums F/
samaksāja pēc divām dienām.
Vērtējot /AS Nosaukums F/ sniegtos paskaidrojumus, secināms, ka tie ir pretrunīgi un lielāka ticamība
piešķirama /AS Nosaukums F/ sākotnēji sniegtajam paskaidrojumam, ka materiālus lielākoties iegādājās un
apmaksāja tieši /AS Nosaukums F/, jo no iepriekš norādītā izriet, ka līguma slēgšanas dienā puses ir vienojušās, ka
materiālus iegādāsies /AS Nosaukums F/. Puses ir vienojušās, ka /AS Nosaukums F/ uzdod un pieteicēja apņemas
organizēt un ar saviem darba rīkiem, ierīcēm un darbaspēku pienācīgā kvalitātē izpildīt darbus objektā (līguma
1.punkts). Līguma 3.1.1.apakšpunktā norādīta kopējā līguma cena, 3.1.2.apakšpunktā norādīts, ka pirms darbu
uzsākšanas pieteicēja izraksta avansa rēķinu par materiāliem, savukārt 3.1.3.apakšpunktā norādīts, ka pirms katra
darba etapa /AS Nosaukums F/ apņemas nopirkt nepieciešamos materiālus. Tāmē iekļautā materiālu cena norādīta
tikai līguma 3.1.5.apakšpunktā minētās samaksas aprēķināšanai (lietas 1.sējuma 58.lapa).
Nav loģiski, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas brīdī /AS Nosaukums F/ paši plānoja iegādāties materiālus,
pieteicēja tajā pašā dienā izraksta rēķinu par objektā nepieciešamajiem kabeļiem, un /AS Nosaukums F/ rēķinu
apmaksā.
2025.gada 3.aprīļa tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /Persona A/, kurš parakstīja līgumu no /AS
Nosaukums F/ puses, liecināja, ka visi grozījumi par materiālu iegādēm ir fiksēti vienošanās un protokolos, ja /AS
Nosaukums F/nopirka materiālus, tas no tāmes tika izslēgts un objektā ievestie materiāli tika pārbaudīti. Atbildot uz
dienesta pārstāves jautājumu, liecinieks liecināja, ka kabeļu izmēru izmaiņas netika fiksētas, jo tas nav būtiski.
Tiesa secina, ka liecinieka liecība ir vispārīga, lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, no kuriem varētu
secināt, kādā apjomā objektā veicamo darbu izpildei /AS Nosaukums F/ iegādājās kabeļus un kādā apjomā tos
iegādājās pieteicēja. Strīdus darījumu rezultātā iegādāto kabeļu izmēri neatbilst objekta tāmē norādītajiem
izmēriem. 2025.gada 25.jūnija tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka kabeļu izmēru neatbilstības tika
saskaņotas, kas redzams būvdarbu žurnālā. Kā redzams no pieteikumā norādītā, pieteicēja attiecībā uz Valsts
ieņēmumu dienesta norādītajiem iebildumiem par to, ka tāmē norādīto kabeļu izmēri neatbilst piegādātajiem, ir
norādījusi, ka tāmē vienīgais kritērijs kabeļiem tika norādīts – šķērsgriezums, tāpēc pieteicēja tāmē norādīto
aizstāja ar analogu, kas bija ekonomiski izdevīgāks. Līdz ar to, ja šādas izmaiņas būtu saskaņotas, tad arī loģiski
būtu sagaidāms, ka pieteicēja par to būtu norādījusi jau sākotnēji.
Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka iegādātās preces netika izmantotas tikai /AS Nosaukums F/ objektā, bet
arī citos objektos, tiesa secina, ka pārsūdzētajā lēmumā šie apstākļi ir pārbaudīti, savukārt pieteicēja pārbaudāmus
iebildumus par minēto nav izteikusi. 2025.gada 30.janvāra tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pieteicēja
var iesniegt atbilstošu dokumentāciju, tomēr nekādi pierādījumi tiesai netika iesniegti.
[12.3] Pieteicēja argumentē, ka visa strīdus prece tika vesta uz objektu /Adrese A/, un iegādātās preces
gabarīti ir salīdzinoši nelieli un nav nepieciešama noliktava kabeļu uzglabāšanai. Tiesas vērtējumā nav loģiski, ka
visa iegādātā prece tiek vesta uz objektu, ja šīs preces apjoms ievērojami pārsniedz minētajā objektā nepieciešamo,
un tiesa nepiekrīt pieteicējas norādei, ka preces gabarīti ir salīdzinoši nelieli. Atbilstoši pieteicējas pārstāvja norādei
par kabeli 5x6 mm2 (500 m) uztītas spoles svars ir ap 400 kg (lietas 2.sējuma 22.-25.lapa) un atbilstoši darījumu
dokumentos norādītajam iegādātās preces svars ir mērāms tonnās. Par citiem (pārsūdzētajā lēmumā neminētiem)
objektiem, kur būtu izmantota strīdus prece, pieteicēja nav norādījusi.
[12.4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus savstarpējā kopsakarā secināms, ka daļu tāmē norādīto kabeļu
iegādājās /AS Nosaukums F/ (sākotnēji sniegtajā paskaidrojumā ir norādīti uzņēmumi, no kuriem materiāli
iepirkti), bet daļu pieteicēja. Atbilstoši lietā esošajām pavadzīmēm pieteicēja kabeli (4x10 mm2), kurš norādīts
objekta /Adrese A/, tāmē, ir iegādājusies no /SIA Nosaukums E/ un pavadzīmēs kā preču saņemšanas vieta norādīta
/Adrese A/ (lietas 1.sējuma 54. un 55.lapa). Līdz ar to pieteicējas rīcībā bija daļa minētajā objektā nepieciešamo
kabeļu darbu izpildei un to izmēri atbilst objekta tāmē norādītajiem. No lietā esošajiem pierādījumiem un
pieteicējas pretrunīgajiem un vispārīgajiem paskaidrojumiem par strīdus darījumu norisi, secināms, ka darījumi nav
notikuši kā norādīts dokumentos. Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā
secināto, ka konkrētajā gadījumā notikusi dokumentu noformēšana par neesošiem darījumiem.
[12.5] Pieteicēja norāda, ka pieteicēja nevar atbildēt par darījumu partneru sadarbību ar nodokļu
administrāciju, tai nav zināmi TLKAIS dati un pieteicējai tie nav jāpārbauda. Uz minēto norādāms, ka pieteicēja
netiek vainota par darījumu partneru rīcību un no pieteicējas arī netiek prasīts, ka tai būtu jāpārbauda TLKAIS dati.
Konkrētajā gadījumā, izvērtējot lietā esošos pierādījumus savstarpējā kopsakarā, secināms, ka darījumi nav
norisinājušies tā, kā tas atspoguļots darījumu dokumentos.
Šaubu par darījumu īstumu gadījumā tā dalībniekiem, tostarp pieteicējai, ir jāspēj detalizēti un konkrēti
pastāstīt, kā darījumi notikuši faktiski. Pašas pieteicējas pienākumu piedalīties pierādījumu iesniegšanā jeb savu
apgalvojumu pierādīšanā noteic gan Administratīvā procesa likums, gan likums „Par nodokļiem un nodevām”.
Tiesas ieskatā pieteicēja atbilstoši savām spējām nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka strīdus darījumi
faktiski ir notikuši. Šajā gadījumā pati pieteicēja nav sniegusi objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu norisi,
pieteicējas pārstāvja sniegtais skaidrojums ir vispārīgs.
Lietas izskatīšanas laikā pieteicēja norāda, ka detalizētāku skaidrojumu Valsts ieņēmumu dienestam
nesniedza, jo uzskatīja, ka sniegtais skaidrojums ir pietiekams. Tomēr arī pieteikumā tiesai sniegts vispārīgs
skaidrojums par darījumu norisi, nesniedzot nekādus apsvērumus par pārsūdzētajā lēmumā ietverto pamatojumu.
2025.gada 30.janvāra sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka par darījumu partneriem uzzinājis būvobjektā,
Latvijā bijis cenu kāpums materiāliem un tie nebija pieejami, tāpēc /SIA Nosaukums D/ pārstāvis ieteicis /Valsts
nosuakums/ uzņēmumus. Pirms katras piegādes veiktas cenu aptaujas, materiāli nepieciešami vairāk, jo iespējama
projektētāju kļūda aprēķinos, kabeļu pārrāvumi, materiālus nepieciešams iegādāties ar rezervi. Sarakste ar /Valsts
nosuakums/ uzņēmumu pārstāvjiem notikusi e-pastā, bet šī sarakste vairs nav pieejama. Par to, ka pierādījumi par
cenu aptaujām pastāvētu, bet tos nav iespējams iegūt, pieteicēja norāda tikai lietas izskatīšanas laikā tiesā. Pat, ja
šādus pierādījumus pieteicējai nebija iespēju iegūt, pieteicēja Valsts ieņēmumu dienestam nav sniegusi nekādu
skaidrojumu par darījumu partneru izvēli. Tiesa neapšauba, ka darbu gaitā iespējama projektētāju pieļauta kļūda
aprēķinos, kabeļu pārrāvumi un materiālus nepieciešams iegādāties ar rezervi, tomēr konkrētajā gadījumā kopumā
objektā nepieciešamo materiālu apjoms ir 3829 m, bet atbilstoši darījumu dokumentos norādītajam iegādāta prece,
kas vairākkārt pārsniedz šo apjomu (15 350 m). Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka šajā gadījumā notikusi dokumentu
noformēšana par neesošiem darījumiem.
[13] No lietas materiāliem nav konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests nebūtu ņēmis vērā kādus
būtiskus apstākļus, kas varētu skaidrot darījumu norisi un apstiprināt rēķinos norādītās preces saņemšanu. Tādējādi
tiesa piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta secinājumam, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar /MB Nosaukums/ un
/UAB Nosaukums/ nav notikuši. Savukārt pieteicējas amatpersonas nespēja izskaidrot darījumu apstākļus nerada
šaubas, ka pieteicējai darījumu fiktīvais raksturs bija zināms.
Pieteicēja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatojusi saimnieciskās darbības realitātei neatbilstošus (faktiski
nenotikušus) darījumus ar /MB Nosaukums/ un /UAB Nosaukums/. Tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un
pamatotu, savukārt pieteicējas pieteikumu par noraidāmu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /SIA Nosaukums A/pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 14.marta lēmuma
Nr./Numurs/ atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S.Blūma
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.