Court dismisses administrative offense case due to missing evidence of the specific violation date and control period.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the administrative offense proceedings against the defendant for failing to appear without justification. Evidence presented only confirmed the defendant's absence on November 7, 2017, rather than the alleged November 7, 2018, and failed to prove the specific period during which the police control restriction was in effect. Consequently, the court found the essential elements of the offense were not established and terminated the proceedings under the Administrative Offenses Code.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 239. panta 1. punkts: Administrative offense proceedings must be terminated if the prosecution cannot prove the existence of the offense's constituent elements, such as the specific date of violation and the validity of the control period.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:RIRT:2019:0109.133072718.1.S
Lietas Nr.133072718
Nr.1-0013-19/26
SPRIEDUMS
Jūrmalā 2019.gada 9.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese G.Lapiņa,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas koda nav, dzimis /datums/, saukts pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 7.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC327450, kurā norādīts, ka 2018.gada 7.novembrī plkst.02.50, /pers. A/, nakts pārbaudes laikā, neatradās pēc
savas dzīvesvietas /adrese/, līdz ar ko ir pārkāpis lēmuma “Par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu”1.1.punktu, tas ir, aizliegts atstāt dzīvesvietu
laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00. Ar savām darbībām /pers. A/ tīši pārkāpa papildsoda – policijas kontrole nosacījumus. Protokolā norādīts, ka ir
pārkāpti 2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.479 un Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkts un atbildība par
pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.
Uz lietas izskatīšanu /pers. A/ neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku viņam ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, parastā pasta sūtījumā
nosūtot tiesas pavēsti uz viņa paziņotās dzīvesvietas adresi. Neierašanās attaisnojošus dokumentus nav iesniedzis, līdz ar to tiesa atzīst viņa neierašanos par
neattaisnojošu.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas
pavēsti elektroniskā pasta sūtījumā. Iesniegumi vai lūgumi lietā nav saņemti.
Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez pārkāpēja un iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka nav pamata pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai un saukšanai pie
administratīvās atbildības, un sodīšanai pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Pārbaudot iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa konstatē, ka:
- ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 28.novembra saīsinātā sprieduma norakstu, krimināllietā Nr.11410039113, /pers. A/ atzīts par vainīgu
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 193.panta otrajā daļā, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo
daļu sods /pers. A/ noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana
uz 1 (vienu) gadu un 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas (lietas 12.lapa);
- ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 6.maija spriedumu krimināllietā Nr.11410054613, 11410054013, /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas, 175.panta ceturtās daļas, 193.panta otrās daļas, 15.panta
ceturtās daļas un 175.panta trešās daļas, 15.panta ceturtās daļas un 310.panta pirmās daļas, 310.panta pirmās daļas, un saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta piekto daļu, sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas
konfiskācijas un ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem (lietas 13.-25.lapa);
- ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 18.februāra spriedumu un Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 4.marta lēmumu krimināllietā Nr.11410052113,
/pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta
pirmo daļu sods /pers. A/ noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības
atņemšana uz 9 (deviņiem) mēnešiem (lietas 26.-30.lapa);
- ar Daugavpils tiesas 2015.gada 28.septembra lēmumu noteikts galīgais sods, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc 2014.gada
28.novembra Jūrmalas pilsētas tiesas sprieduma krimināllietā Nr.11410039113 un 2015.gada 6.maija Jūrmalas pilsētas tiesas sprieduma krimināllietā
Nr.11410054613, brīvības atņemšana uz 4 (četriem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem (lietas 31.lapa);
- ar 2018.gada 27.augusta Lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 10.lapa), Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2015.gada 28.septembra lēmumu, nolēma
/pers. A/, dzīvesvietas adrese /adrese/, piemērot šādus ierobežojumus: 1) aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00; 2) aizliegts
uzturēties pēc plkst.20.00 bāros, restorānos, kafejnīcās un tamlīdzīgās vietās, kur lieto un tirgo alkoholiskos dzērienus; 3) aizliegts izbraukt bez policijas
atļaujas no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas; 4) uzlikt par pienākumu 4 reizes mēnesī katras nedēļas pirmdienā laikā no plkst.08.00 līdz
plkst.16.00 ierasties reģistrēties VP RRP Jūrmalas iecirknī Jūrmalā, Dubultu prospektā 17, 33.kabinetā vai dežūrdaļā. Lēmumā cita starpā norādīts, ka ar
lēmumu /pers. A/ ir iepazinies, tā būtība ir saprotama. Ir izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā sauks pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta. Minēto /pers. A/ apliecina ar savu parakstu. Lēmums /pers. A/ nolasīts;
- /pers. A/ iepazīstināts ar personas, kurai noteikts papildsods “Policijas kontrole” pamata tiesībām un pienākumiem (lietas 11.lapa);
- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona Ziņojumu par uzraugāmās
personas pārbaudi dzīvesvietā, no kura redzams, ka 2017.gada 7.novembrī plkst.02.50 pārbaudīja personu /pers. A/ pēc adreses /adrese/ un pārbaudes
laikā noskaidrots, ka vecāki paskaidroja, ka mājās nav jau otro dienu un nakti (lietas 7.lapa);
- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Valsts amatpersona 2018.gada 7.decembra
ziņojumu, kurā norādīts, ka ar Lēmuma ar policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu punktu 1.1. /pers. A/ uzlikts par pienākumu laika posmā no
plkst.22:00 līdz plkst.06:00 atrasties pēc savas dzīvesvietas /adrese/. Ar lēmumā noteiktajiem policijas kontroles ierobežojumiem, ka arī par minētā lēmumā
ierobežojumu neievērošanas sekām /pers. A/ tika iepazīstināts un brīdināts 2018.gada 27.augustā, ko apliecināja ar savu parakstu. 2018.gada 7.novembrī
plkst.02.50, pārbaudot adresi /adrese/, /pers. A/ neatradās pēc savas dzīvesvietas, noskaidrots, ka /pers. A/ nav mājās jau otro dienu un nakti. 2018.gada
30.novembrī plkst.10.00 /pers. A/ neieradās pēc pavēstes paskaidrojuma sniegšanai. 2018.gada 7.novembrī uzsākta administratīvā lieta un sastādīts
administratīvais protokols.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras
šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā
iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam
ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā
pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir
pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā
un savstarpējā sakarībā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantam par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai
noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz 70 (septiņdesmit) euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Tiesu praksē ir atzīts, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta administratīvā pārkāpuma objekts ir noteiktās pārvaldes kārtības
apdraudējums. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no
administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants paredz atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,
kurai noteikta policijas kontrole. No minētās tiesību normas izriet, ka administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts –
pārvaldes kārtība; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – aktīvas darbības, kas izdarītas, pārkāpjot policijas kontroles noteikumus; administratīvā
pārkāpuma subjektīvā puse – ar nodomu izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts – persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu,
kurai noteikta policijas kontrole.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otrā daļa noteic, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir
institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.
Vērtējot iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka nav iesniegti pierādījumi tam apstāklim, ka /pers. A/ ir pārkāpis papildsoda – policijas kontrole –
nosacījumus 2018.gada 7.novembrī, jo no iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka /pers. A/ dzīvesvietā neatradās 2017.gada 7.novembrī (lietas 7.lapa).
Turklāt no iesniegtajiem materiāliem nav redzams periods par kādu /pers. A/ ir noteikts izciest papildsodu – policijas kontrole, un laiks, kad /pers. A/ tika
atbrīvots no ieslodzījuma vietas, līdz ar to lietā arī nepastāv iespējamība konstatēt vai iestāde pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā
lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
No minētās tiesību normas izriet tiesas pienākums izbeigt iesākto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, konstatējot jebkuru no tajā minētajiem
apstākļiem.
Ņemot vērā minēto, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 239.panta 1.punktu, 243., 272., 274., 289.16- 289.18 pantu, tiesa
nolēma
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177.panta (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC327450).
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).
Tiesnese G.Lapiņa