Court allows small claims for unpaid maintenance fees against landlord based on property ownership records.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's defense and fully awarded the plaintiff's small claims request for maintenance fees. The plaintiff proved ownership of the apartments and the defendant's failure to pay, while the defendant failed to provide evidence for their counter-claims regarding fund accumulation or false statements. Consequently, the court ordered the defendant to pay the debt, court costs, and statutory interest.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 30.3 nodaļa; Civilprocesa likuma 190. pants: The court must base its judgment on established facts and evidence, rejecting unsubstantiated claims by the defendant when the plaintiff has proven the debt and ownership.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. C-0515-17
ECLI:LV:CERT:2017:1127.C11051517.1.S
Lietas Nr. C11051517
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2017. gada 27. novembrī
Cēsu rajona tiesa
tiesnese A. Bērziņa
ar tiesas sēdes sekretāri S. Senkāni
piedaloties zvērinātai advokātei G. Bemerei
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2017. gada 20. martā Cēsu rajona tiesā saņemtais Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk–SIA) “Līgatnes nami” (turpmāk tekstā –
prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par ekspluatācijas un pārvaldīšanas maksājumu parāda piedziņu
saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiem pakļauts izskatīšanai tiesā.
No prasībai pievienotajiem materiāliem redzams, ka pamatojoties uz zemesgrāmatu apliecībām atbildētājs ir dzīvokļu Nr. 12 un 13
īpašnieks /adrese/. Kopš neatkarības atjaunošanas, 1994. gadā, dzīvojamā māja /adrese/, līdz privatizācijai bija Līgatnes pašvaldības īpašums un bija
ierakstīta Līgatnes novada domes bilancē.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 7. daļu pašvaldība struktūrvienība Līgatnes
Komunālā nodaļa pārvaldīja un apsaimniekoja pašvaldības bilancē esošo dzīvojamās mājas, tai skaitā dzīvojamo māju /adrese/.
Saskaņā ar LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 13. punktu no 2009. gada 1. jūlija Līgatnes novada
dome ir Līgatnes pilsētas domes visu finanšu, mantas tiesību un saistību pārņēmēja, tāpēc pēc savas būtības minētās funkcijas turpināja veikt Līgatnes
novada dome.
2010. gada 18. februārī Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 3) “Par Līgatnes novada domei kavēto maksājumu, par
īri, apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem, soda procentu noteikšanu” un proti – noteikt ar 2010. gada 1. martu par Līgatnes novada domei
kavēto maksājumu par īri, apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem 0,1 soda procentu dienā.
2010. gada 20. maijā Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 7) “Par kapitālsabiedrības SIA “Līgatnes nami” dibināšanu
un statūtu apstiprināšanu”, ar kuru nolēma dibināt kapitālsabiedrību SIA “Līgatnes nami”, kas 2010. gada 18. jūnijā tika reģistrēta Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistrā.
2010. gada 15. jūlijā Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 9) „Par dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkciju un
saistību nodošanu pašvaldības kapitālsabiedrībai - sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” un prasītāja no 2010. gada 1. jūlija veic atbildētāja
kopīpašuma pārvaldīšanu.
Ar 2005. gada 19. maija Līgatnes novada domes lēmumu (protokols Nr. 6) “Par apsaimniekošanas un īres tarifu noteikšanu” noteica
apsaimniekošanas tarifu 0,33 EUR par 1m2 pirmās grupas ēkām, tai skaitā dzīvojamā mājā /adrese/. Pārņemot no Līgatnes novada domes dzīvojamo
ēku apsaimniekošanas funkcijas un saistības, SIA “Līgatnes nami” pārņēma arī noteikto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas tarifu saskaņā ar
minēto lēmumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 3. daļa nosaka, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums, ja tas pieņemts ar vairāk nekā puse
dzīvokļu īpašnieku balsu, ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem (LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 13. aprīļa spriedums
lietā Nr. SKC-43/2011, 7. punkts).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt tās
izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi no tā, vai ar atbildētāju ir noslēgts dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. No minētā arī secināms, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants paredz ne tikai līgumiskos, bet arī
deliktatbildību (ārpuslīgumisko atbildību), nosakot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no
līguma noslēgšanas. Saistība starp atbildētāju un prasītāju, saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu, rodas no likuma. Līgumiskās attiecības starp pusēm
nepastāvēja, tādējādi atbildētāja pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā kārtībā.
Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes
kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. “Izdevumi” aptver ne tikai kopējās lietas saglabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet arī tās apsaimniekošanas,
pārvaldīšanas, remonta, pārbūves, apdrošināšanas un citus izdevumus, kas saistīti ar kopējo lietu.
Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, rēķini atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot
savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, taču atbildētājs nav pilnā apmērā sedzis ekspluatācijas izdevumus un uzkrājuma maksu, nav pilnā apmērā
norēķinājies, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
Pamatojoties uz personas rēķinu Nr. 4750 un 4751 piedzenamās summas aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu
atbildētāja parāds sāka veidoties no 2016. gada 1. marta, pastāvīgi pieaugot un 2017. gada 13. martā veidoja kopējo summu 605,64 EUR.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja ekspluatācijas un uzkrājuma maksājumu parādu 605,64 EUR un tiesas izdevumus – valsts nodevu
90,85 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, pavisam kopā 699,79 EUR apmērā, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt 6 % gadā
līdz nolēmuma izpildei (izsoles dienai) no galvenā parāda summas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 863., 1071. un 1402. pantu; likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta
pirmās daļas 1. un 2. punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., un 16. panta trešo daļu, MK noteikumu Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”; Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33., 34., 41. panta pirmo daļu, 128. un
129. pantu.
Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2017. gada 22. martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2017. gada 22. marta lēmumu par
civillietas ierosināšanu, tiesnese nosūtīja atbildētājam prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu.
2017. gada 20. aprīlī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi norādot, ka prasību neatzīst.
Atbildētājs paskaidro – prasītājs lūdz piedzīt “ekspluatācijas un pārvaldīšanas maksas” parādu par viņa īpašumā esošajiem dzīvokļiem
Nr.12 un Nr./adrese/ par laika posmu no 2016. gada 1. marta līdz 2017. gada 1. februārim un likumiskos procentus un tiesas izdevumus.
Prasībai pievienotajos parāda aprēķinos un personas rēķinos Nr.4750 un Nr.4751 prasītājs norāda, ka atbildētājam jāmaksā par
“uzkrājumu apsaimniekošanai” un ka atbildētājs ir parādā par uzkrājumu apsaimniekošanai nevis par “ekspluatācijas un pārvaldīšanas maksu”. No
iesniegtās prasības nav saprotams – par ko ir aprēķināts parāds un uz kāda likumīga pamata tas aprēķināts.
Atbildētājs paskaidro, ka 2014. gada martā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks un tā vēl šobrīd nav dzīvošanai derīga. Mājā jāveic
remontdarbi.
2014. gada 12. maija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola Nr.05/2 4.punktā nolemts “piekrist veikt
iemaksas remontdarbu uzkrājumiem 0,70 EUR par 1 telpas kvadrātmetru ar 01.06.2014. līdz saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar tāmi utt.”.
Paskaidrojumam atbildētājs pievienojis SIA “Līgatnes nami” 2017. gada 23. janvāra atbildi uz viņa iesniegumu, kurā prasītājs norāda, ka
uzkrājums apsaimniekošanai ir paredzēts, lai atjaunotu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/ pēc 2014. gada 21. martā notikušā ugunsgrēka un ka
remontdarbi tiek veikti un ka atbildētājam jāmaksā – jāpilda dzīvokļu īpašnieku kopības 2014. gada 12. maija lēmumā nolemtais par uzkrājuma maksas
veikšanu.
Paskaidrojumam atbildētājs pievienojis 2014. gada 3. decembra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu
Nr.05/5. No šī protokola ir redzams, ka 6.punktā ir nolemts apstiprināt remontdarbu tāmi - aprēķinu par izmaksām uz dzīvokli, aprēķinot remontdarbu
izmaksas uz 1 telpas kvadrātmetru 48,69 EUR. Protokola 6.pielikumā konkrēti norādīts, ka dzīvoklim Nr.12 jāmaksā 1426,62 EUR (29,3 kvm x 48,69
euro) un dzīvoklim Nr.13 jāmaksā 2083,93 EUR (42,8 kvm x 48,69 euro).
Paskaidrojumam atbildētājs pievienojis 2017. gada 22. marta Līgatnes novada domes atbildi uz viņa iesniegumu, kurā ir norādīts, ka no
2016. gada 27. janvāra domei vairs nepieder neviens dzīvokļu īpašums /adrese/ un ka 2015. gada janvārī Līgatnes novada pašvaldība saskaņā ar 2014.
gada 3. decembra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu veica maksājumu 7809,88 EUR apmērā SIA “Līgatnes
namiem” tai skaitā, par dzīvokļiem Nr.12 un Nr.13, visas ar kopsapulces lēmumu noteiktās maksas tika samaksātas un atbildētājs nopirka dzīvokļus bez
iekrātiem parādiem.
No 2014. gada 3. decembra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola 9.punkta redzams, ka SIA “Līgatnes
nami” ir vēlējušies atjaunot ar 2014. gada marta lēmumu pārtraukto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu un pārvaldīšanas līguma
noslēgšanu, bet dzīvokļu īpašnieki nolēmuši šī jautājuma izskatīšanu atlikt uz nākamo kopības sapulci. Taču līdz pat šim brīdim dzīvokļu īpašnieki nav
lēmuši atjaunot pārtraukto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu un pārvaldīšanas līguma noslēgšanu.
Gan no paskaidrojumam pievienotā 2014. gada 3. decembra protokola, gan 2017. gada 22. marta Līgatnes novada domes atbildes ir
redzams, ka dzīvokļiem Nr.12 un Nr./adrese/ nav neizpildītu parādsaistību, jo apsaimniekošanas maksas aprēķins un iekasēšana ir pārtraukta ar 2014.
gada marta lēmumu un šobrīd nav atjaunota un iepriekšējais dzīvokļu Nr.12 un Nr.13 īpašnieks – Līgatnes novada dome pilnībā ir samaksājusi ar 2014.
gada 12. maiju nolemto remontdarbu uzkrājumiem 0,70 EUR par 1 telpas kvadrātmetru.
No minētā ir secināms, ka prasība ir nepamatota, nelikumīga un noraidāma visā pilnībā.
Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja
tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Prasītāja pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē celto prasību uzturēja spēkā, pamatojot to ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un to
pamatojumu. Norādīja, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē lemtais jāpilda arī atbildētājam. Paskaidroja, ka prasībā nav precīzi noformulēts maksājums,
pareizi jābūt bija, ka dzīvokļu īpašnieki nolēma veidot uzkrājumu, maksājot 0,70 EUR par vienu kvadrātmetru. Iepriekšējais īpašnieks Līgatnes novada
dome maksājumus ir veikusi līdz brīdim, kad izbeigušās īpašuma tiesības. Uzskata, ka turpmākie maksājumi uzkrājuma veidošanai jāmaksā tagadējam
dzīvokļu Nr. 12 un 13. īpašniekam. Lūdza celto prasību apmierināt pilnībā.
Atbildētājs/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka celto prasību atzīst par nepamatotu, jo dzīvokļu īpašnieki bija lēmuši maksāt 0,70 EUR par
vienu kvadrātmetru saskaņā ar tāmi remontdarbu izpildei. Uzskata, ka viņa īpašumiem nav parādu, jo arī zemesgrāmatā par to nav ierakstu. Lūdza celto
prasību kā nepamatotu un nepierādītu noraidīt pilnībā. Norādīja, ka 01.11.2017. Līgatnes novada domes sniegtās ziņas nav pilnībā patiesas. Uzskata, ka
viņam nav pienākuma veidot uzkrājumu, jo atbilstoši tāmei ir veiktas visas iemaksas uzkrājumam atbilstoši dzīvokļu īpašnieku 12.05.2014. kopsapulcē
nolemtajam, ko apstiprina arī dzīvokļu īpašnieku 03.12.2014. protokols. Lūdza celto prasību kā nepamatotu un nepierādītu noraidīt.
M o t īv u da ļa
Tiesa, uzklausījusi lietas dalībniekus, novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu: „par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.”. Bet
saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 8. panta pirmo daļu „Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā”, savukārt 10. panta 1., 2., un 3. punkts nosaka „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
-piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
-segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus ..;
-norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana)”.
No lietā iesniegtā Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Līgatnes pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 119 12 redzams, ka /pers. A/
ir dzīvokļa/adrese/ īpašnieks (10. lietas lapa), no Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Līgatnes pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 119 13
redzams, ka /pers. A/ ir dzīvokļa /adrese/ īpašnieks ( 11. lietas lapa).
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 7. daļu pašvaldība struktūrvienība Līgatnes
Komunālā nodaļa pārvaldīja un apsaimniekoja pašvaldības bilancē esošo dzīvojamās mājas, tai skaitā dzīvojamo māju /adrese/.
Saskaņā ar LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 13. punktu no 2009. gada 1. jūlija Līgatnes novada
dome ir Līgatnes pilsētas domes visu finanšu, mantas tiesību un saistību pārņēmēja, tāpēc pēc savas būtības minētās funkcijas turpināja veikt Līgatnes
novada dome.
2010. gada 18. februārī Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 3) “Par Līgatnes novada domei kavēto maksājumu, par
īri, apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem, soda procentu noteikšanu” un proti – noteikt ar 2010. gada 1. martu par Līgatnes novada domei
kavēto maksājumu par īri, apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem 0,1 soda procentu dienā (13. lietas lapa).
2010. gada 20. maijā Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 7) “Par kapitālsabiedrības SIA “Līgatnes nami” dibināšanu
un statūtu apstiprināšanu”, ar kuru nolēma dibināt kapitālsabiedrību SIA “Līgatnes nami”, kas 2010. gada 18. jūnijā tika reģistrēta Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistrā (14. lietas lapa).
2010. gada 15. jūlijā Līgatnes novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr. 9) „Par dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkciju un
saistību nodošanu pašvaldības kapitālsabiedrībai - sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” un prasītāja no 2010. gada 1. jūlija veic atbildētāja
kopīpašuma pārvaldīšanu (21. lietas lapa).
Ar 2005. gada 19. maija Līgatnes novada domes lēmumu (protokols Nr. 6) “Par apsaimniekošanas un īres tarifu noteikšanu” noteica
apsaimniekošanas tarifu 0,33 EUR par 1m2 pirmās grupas ēkām, tai skaitā dzīvojamā mājā /adrese/. Pārņemot no Līgatnes novada domes dzīvojamo
ēku apsaimniekošanas funkcijas un saistības, SIA “Līgatnes nami” pārņēma arī noteikto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas tarifu saskaņā ar
minēto lēmumu (12. lietas lapa).
01. 07. 2010. SIA „Līgatnes nami” dalībnieku sapulces protokolu Nr. 1 un pielikumu Nr. 1 (lietas 15.-19. lapa), apstiprinās tas, ka
nekustams īpašums Brīvības ielā 1 nodots prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta trešā daļa noteikusi, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums, ja tas pieņemts ar vairāk kā
puse dzīvokļu īpašnieku balsu, ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt šā likuma 10. pants noteicis, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums
piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi no tā vai ir noslēgts dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir dzīvokļu 12. un 13. īpašnieks /adrese/.
Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamo māju apsaimnieko SIA “Līgatnes nami”.
Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājam kā dzīvokļu 12. un /adrese/, īpašniekam jāmaksā maksa uzkrājuma veidošanai 0,70 EUR par
vienu kvadrātmetru.
Prasītājs prasībā to norādījis kā ekspluatācijas un uzkrājuma maksājuma parādu. No lietas materiāliem secināms, ka tas ir uzkrājuma
maksājumu parāds, jo jautājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas atjaunošanu 03.12.2014. kopsapulcē dzīvokļu
īpašnieki nav nolēmuši, atliekot jautājuma izskatīšanu.
Dzīvokļu īpašuma likuma 13. panta 2.1 daļa noteikusi, ka dzīvokļu īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteikto naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā
paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku12. 05. 2014. kopsapulces protokolu (lietas 25. – 31. lapas) pierādīts tas, ka noteikts pienākums
dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumu, lai atjaunotu dzīvojamo māju maksājot 0,70 EUR par vienu kvadrātmetru. /pers. A/, kā dzīvokļu Nr. 12. un
13. īpašniekam ir saistoši pieņemtie lēmumi. Līdz ar to par laiku, kad nekustamie īpašumi pārgāja /pers. A/ īpašumā, no 11. 02. 2016., /pers. A/ bija
pienākums maksāt maksu, lai veidotu uzkrājumu ēkas atjaunošanai.
To, ka šāds pienākums maksāt 0,70 EUR par vienu kvadrātmetru uzkrājuma veidošanai remontdarbiem no dzīvokļu īpašumu iegādes
brīža ir pārgājis atbildētājam, apstiprina arī Līgatnes novada domes 01.11.2017. sniegtā informācija (89. lietas lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Tiesa atzīst, ka nav pierādīts tas, ka atbildētājam nav jāmaksā maksa, lai veidotu uzkrājumu, nav pierādīts arī atbildētāja apgalvojums, ka
01.11.2017. Līgatnes dome tiesai sniegusi nepatiesas ziņas. No lietas materiāliem redzams, ka 12.05.2014. kopsapulcē (25 – 37. lietas lapas) dzīvokļu
īpašnieki nolēmuši maksāt maksu 0,70 EUR uzkrājuma veidošanai, bet dzīvokļu īpašnieku 03.12.2014. kopsapulcē (58. – 73. lietas lapas) bija iekļauts
jautājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas atjaunošanu, kura izskatīšana ir tikusi atlikta.
Prasības apmērs ir pierādīts ar sastādīto aprēķinu, uzkrājuma veidošanas maksa par dzīvokli Nr. 12 aprēķināta par laiku no
01. 03.2016. līdz 01. 01. 2017. 246,12 EUR un par dzīvokli Nr. 13 par laiku no 01. 03. 2016. līdz 01. 01. 2017. 359,52 EUR (38.–39. lietas lapas).
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams maksājumu parāds
uzkrājuma veidošanai 605,64 EUR apmērā.
Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35. un 41. pantu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva
90.85 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi 3,30 EUR, kopā 94,15 EUR.
Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības no atbildētāja saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja sešus procentus no viena simta gadā no
galvenā parāda 605,64 EUR summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. , 97., 195., 204.1 un 250.27 pantu tiesa
n o s p r i e d a:
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” parādu 605,64 EUR (sešsimt pieci euro un 64 centi),
un tiesāšanās izdevumus valsts nodevu 90.85 EUR (deviņdesmit euro un 85 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR (trīs euro un 30
centi), pavisam kopā piedzīt 699,79 EUR (sešsimt deviņdesmit deviņi euro un 79 centi), nosakot termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai
izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
Parāda summa ieskaitāma Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” kontā Akciju sabiedrības „SEB banka” kontā
Nr. LV66UNLA0050015577960.
Noteikt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līgatnes nami” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no
neatmaksātās pamatparāda summas 605,64 EUR par laiku līdz nolēmuma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese