Court dismisses tax appeal finding disguised donations constitute taxable income under VAT law.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative Regional Court dismissed the taxpayer's request to revoke the tax authority's decision regarding additional tax payments. The court found that the taxpayer's donations to a charity were not genuine philanthropy but rather a mechanism to indirectly advertise the company and gain tax benefits. Consequently, the court ruled that the payments constituted taxable income under the Enterprise Income Tax Law because they were made in exchange for advertising services.
Legislator-Regeste
KI-generiertLikums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.1 panta 1. daļa; 20.1 panta 6. daļa; 20.1 panta 7. daļa 1. un 2. punkts: Summas, ko uzņēmums nodod biedrībai, nav uzskatāmas par ziedojumu, ja tās nododot ir noteikts atlīdzības pretpienākums.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr. A420159215
Lietas arhīva Nr. AA43-0548-20/20
ECLI:LV:ADAT:2020:0929.A420159215.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2020. gada 29. septembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Lauma Paegļkalna,
tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS “4finance” pieteikumu par Valsts
ieņēmumu dienesta 2015. gada 14. janvāra lēmuma Nr. 22.13/L-1299 atcelšanu daļā, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumu daļā.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai AS “4finance” veica uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par 2012. gadu.
Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta 2015. gada 14. janvāra lēmumu Nr. 22.13/L-
1299, ar kuru pieteicējai papildus aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda.
Lēmumā citastarp vērtēts, vai pieteicēja pamatoti piemērojusi nodokļa atlaidi atbilstoši likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” 20.1 panta pirmajai daļai. Minētā norma paredz iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par
85 procentiem no summām, kas ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma
organizācijas statuss. Lēmumā konstatēts, ka pieteicējas ziedoto summu biedrībai “Labie darbi” (turpmāk – biedrība) nevar
uzskatīt par ziedojumiem.
Konstatētie apstākļi liecina par netiešu pieteicējas kā aizdevēja reklamēšanu un popularizēšanu un tās reputācijas
celšanu kā ziedotājam, kas atbalsta ziedojumu saņēmējas – biedrības – projektus, pretī par to saņemot atlīdzību, kas
savukārt garantē uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides pieteicējai. Arī pieteicējai izteiktās pateicības publiski pieejamos
resursos uzskatāmas par atlīdzības rakstura darbībām, kas nodrošina pieteicējas ar filantropiju nesaistītas intereses.
Publiski izteiktā pateicība netieši reklamē un popularizē pieteicēju. Pieteicējas mērķi neliecina par labdarību, bet izteiktu
labuma gūšanu, vairojot sabiedrībā popularitāti, reklamējot savus pakalpojumus un panākot sava zīmola plašāku
atpazīstamību sabiedrībā. Tādējādi šī situācija atbilst likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 panta sestajai daļai un
septītās daļas 1. un 2. punktam, kas noteic, ka attiecībā uz ziedotāju ir pietiekami konstatēt, ka ziedojuma nodošanā ir
noteikts atlīdzības pretpienākums, lai atzītu, ka nodotās summas nav uzskatāmas par ziedojumu.
[2] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā par papildus
aprēķinātajiem nodokļa maksājumiem.
[2.1] Likumdevēja mērķis, nosakot komersantiem nodokļu atlaides par ziedojumiem, ir bijis veicināt komersantu iesaisti
sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu atbalstā. Vienlaikus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20. 1 panta sestajā un
septītajā daļā ir noteikti kritēriji, kurus konstatējot, nodokļu maksātājam nav tiesību piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa
atlaidi. Šie kritēriji kalpo vienam mērķim – novērst situācijas, kurās ziedotie līdzekļi netiek izlietoti sabiedriskajam labumam,
bet gan tiešā vai netiešā veidā tiek izlietoti paša ziedotāja labā. Šādā gadījumā ir loģiski secināt, ka ziedojums pēc būtības
nav uzskatāms par ziedojumu, kas secīgi liedz piemērot nodokļu atlaidi. Tomēr pārsūdzētajā lēmumā vispār nav vērtēts tas,
ka pieteicējas 2012. gadā biedrībai ziedotie līdzekļi izlietoti atbilstoši biedrības mērķim. Ziedojumi ziedoti sabiedriskajam
labumam, kopumā 64 labdarības projektiem.
Minētā likuma likumprojekta anotācijā norādīts, ka attiecīgais regulējums nepieciešams, jo ziedojuma nosacījumi bieži
ietver pretpienākumu par labu ziedotājam. Tālab, interpretējot likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 20.1 panta septītās
daļas 2. punktu, secināms, ka attiecīgā ierobežojuma mērķis ir novērst situāciju, kurā ziedotājs uzliek ziedojuma saņēmējam
pienākumu veikt kādas darbības apmaiņā pret ziedojumu.
[2.2] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka biedrība faktiski ir pieteicējas izveidots projekts. Pieteicēja nenoliedz, ka
biedrība ir pieteicējas labdarības iniciatīva. Biedrība tika izveidota, lai daļu pieteicējas peļņas novirzītu labdarībai. Savukārt
normatīvie akti neliedz komersantam veidot nevalstisku organizāciju, uz kuru varētu novirzīt daļu peļņas labdarības
projektiem. Valsts ieņēmumu dienests ir atsaucies uz ziedojuma līgumā ietverto ziedojuma saņēmēja atbildību un ziedotāja
tiesībām atkāpties no līguma gadījumā, ja saziedotie līdzekļi netiek lietoti līgumā norādītajiem mērķiem. Taču šāds
mehānisms ir juridiski korekts, proti, ziedotājs kontrolē to, vai ziedojumi tiek izlietoti sabiedriskā labuma darbībai.
[2.3] Pārsūdzētajā lēmumā konstatēts likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 20.1 panta septītās daļas 2. punktā
norādītais apstāklis, kas liedz pieteicējai piemērot nodokļu atlaidi.
No minētās tiesību normas kopsakarā ar Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 556 “Likuma “Par
uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 556) 125.2 punktā noteikto izriet
secinājums, ka normatīvais regulējums pieļauj situāciju, kad ziedojuma saņēmēja vārds, tostarp zīmols, tiek darīts zināms
sabiedrībai. Tālab ziedotāja identitātes atklāšana un pateicības izteikšana tam nevar tikt uzskatīta par apstākli, kas liecina par
ziedojuma būtībai neatbilstošu interešu nodrošināšanu vai tādu interešu nodrošināšanu, kas nav saistītas ar filantropiju.
Sabiedrības pozitīvā attieksme pret komersantiem, kas nodarbojas ar labdarību, ir pašsaprotama. Kad sabiedrība
uzzina par ziedotāju, ziedotāju reputācijas uzlabošanās un arī tā popularizēšana, ir publiskas labdarības dabiskas sekas. Nav
pamatoti uzskatīt, ka tikai anonīmi veikti ziedojumi ir ar filantropiskiem mērķiem un tikai tādiem ziedotājiem ir tiesības uz
nodokļu atlaidēm. Šāds rādītājs nav vērtējams par pietiekamu, lai secinātu, ka pieteicēja caur biedrību ir nodrošinājusi ar
filantropiju nesaistītas intereses, ņemot vērā, ka pieteicēja ir profesionāle savā darbības jomā un pati par atsevišķu budžetu
organizē reklāmas kampaņas, kas krietni efektīvāk reklamē pieteicēju.
Noteikumu Nr. 556 125.2 punkts pieļauj sadarbības modeli, kur ziedojuma saņēmējs sniedz ziedotājam pakalpojumus
atlīdzības nozīmē. Tas nav apstāklis, kas liegtu ziedotājam piemērot nodokļa atlaidi.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums daļēji apmierināts, atceļot
pārsūdzēto lēmumu daļā par pieteicējai aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par ziedojumiem biedrībai 228 146,84 euro,
kā arī daļā par soda naudu un nokavējuma naudu.
Spriedums pieteikuma apmierinātajā daļā motivēts šādi.
[3.1] Tiesību normas neaizliedz komersantam dibināt biedrības labdarības veikšanai. Tas arī automātiski neliecina, ka
komersanta intereses nav saistītas ar filantropiju. Taču izskatāmajā lietā biedrības darbība ir tieši atkarīga no pieteicējas.
Pieteicēja ir biedrības idejas autore, dibinātāja, vienlaikus arī vienīgā ziedotāja 2012. un 2013. gadā. Biedrības valdē
darbojas un tiesiskos darījumus veic personas, kuras darbojas arī pieteicējas valdē un slēdz darījumus pieteicējas vārdā.
Pieteicēja un biedrība nodarbina vienas un tās pašas personas. Šāda pieteicējas veidota savstarpējo attiecību struktūra un
biedrības veiktās aktivitātes norāda uz to, ka to mērķis ir pašas pieteicējas popularizēšana un atpazīstamības veicināšana.
Biedrības veiktās aktivitātes, vērtējot tās gan savstarpējā kopsakarībā, gan biedrības un pieteicējas savstarpējo
attiecību gaismā, norāda uz to, ka tās apzināti ir veiktas ar mērķi, lai popularizētu pieteicēju, veidotu pieteicējas tēlu un
atpazīstamību. Bez ievērības nav atstājams arī tas, ka biedrības sniegtās atsauces uz pieteicējas pakalpojumu pēc būtības
ietver sevī aicinājumu izmantot šo pakalpojumu. Proti, mājaslapas atsaucēs, bloga ierakstos un rakstos vietnē www.ir.lv
biedrība par pieteicējas sniegto pakalpojumu ir ietvērusi atsauci uz labdarības projektu finansējuma fonda veidošanos –
SMScredit.lv ikmēneša ziedojums 0,5 Ls apmērā no katra uzņēmuma izsniegtā aizdevuma: “Projekts (Labie darbi), kura
finansējuma summa rodas no SMScredit.lv izsniegtajiem kredītiem, jo 50 santīmi no katra izsniegtā kredīta tiek ziedoti
LadieDarbi.lv, lai palīdzētu realizēt projektus, kuri ir saistīti ar izglītību zinātni, kultūru, mākslu un sportu. Šobrīd kopējiem
spēkiem esam palīdzējuši realizēt jau vairāk kā 130 lieliskus projektus”.
Šāds teksts nav vērtējams tikai kā atsauces sniegšana vai pateicības izrādīšana. Šādā veidā tiek veicināta un ietekmēta
patērētāju izvēle par labu tieši pieteicējas piedāvātajam pakalpojumam, jo tiek apelēts pie sabiedrībā esošās vērtību sistēmas
un izpratnes pa labo, akcentējot, ka šāda personas izvēle veicina labdarības mērķu sasniegšanu, tātad ir saistāma ar cēlu un
pozitīvi vērtējamu rīcību.
Uz pieteicējas pakalpojuma reklamēšanu un atpazīstamības veicināšanu norāda arī pieteicējai piederošās preču zīmes
SMScredit.lv norādīšana biedrības mājaslapā un reklāmas materiālos, jo zīmols ir reprezentācijas simbols, ko uzņēmumi un
organizācijas lieto savas atpazīstamības veicināšanai, saistot konkrētu simboliku ar uzņēmumu vai organizāciju. Turklāt nav
līguma, kas ietvertu atlīdzību biedrībai par pieteicējas reklamēšanu.
Šīs darbības noteikumu Nr. 556 125.2 punkta izpratnē atzīstamas par atlīdzības rakstura darbībām, proti, biedrības
pretpienākumu pret pieteicēju, jo biedrības darbībās saskatāms reklāmas raksturs. Atbilstoši noteikumu Nr. 556 125.2
punktam par atlīdzības rakstura darbību ir uzskatāma arī ziedotāja zīmola izvietošana ziedojuma saņēmēja pasākumos vai
cita veida norādes uz ziedotāju (piemēram, ziedotāja zīmola ievietošana grāmatā), ja par to nav noteikta atlīdzība.
Šīs darbības nevar atzīt tikai par simbolisku norādi vai atgādinājumu par ziedotāju. Tieši pretēji, biedrības darbībās
skaidri saskatāma pieteicējas vārda publiskošana pozitīvā kontekstā, ar mērķi veicināt SMScredit.lv sniegto kreditēšanas
pakalpojumu popularitāti un pieprasījumu pēc tiem. Šādas darbības ir atzīstamas par tādām, kas likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” 20.1 panta septītās daļas 2. punkta izpratnē liedz saņemt nodokļu atlaides.
[3.2] Senāts ir atzinis, ka gadījumā, ja ziedojuma saņēmējam noteikts pretpienākums veikt darbības, kas uzskatāmas
par atlīdzību, tad ziedotie finanšu līdzekļi jāatzīst par ziedojumu tādā apmērā, kādā nav noteikts pretpienākums. Proti,
likumā ir paredzēta ziedojuma daļas nodalīšana pretpienākuma apjomā. Praktiskās grūtības ir risināmas atbilstoši
administratīvā procesa principiem un pierādīšanas noteikumiem, ievērojot nodokļu jomas specifiku (Senāta 2015. gada
11. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-119/2015 (A421021209) (turpmāk – lieta Nr. SKA-119/2015) 11. punkts).
Lietā Nr. SKA-119/2015 kredītiestāde bija nepastarpināti ziedojusi līdzekļus tādām organizācijām, kuras nebija šīs
kredītiestādes dibinātas vai izveidotas un ziedotie līdzekļi nebija vienīgie šo organizāciju līdzekļi – šo organizāciju vai
dibinājumu eksistence nebija atkarīga no ziedotāja.
Izskatāmās lietas faktiskie apstākļi ir atšķirīgi, jo biedrības iespējas nodrošināt savu darbību bija atkarīga tieši un tikai
no pieteicējas. Tieši šis pieteicējas izvēlētais rīcības modelis – izveidot organizāciju labdarībai, bet paturot pilnīgas
kontroles iespēju pār to, rada šaubas par to, vai Senāta atziņas nekritiski var tikt piemērotas arī izskatāmajā lietā. Vienlaikus
tiesa nerod pretargumentus gan Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrās daļas normas interpretācijai, ka
ziedotie finanšu līdzekļi jāatzīst par ziedojumu tādā apmērā, kādā nav noteikts pretpienākums. Līdz ar to lietā nosakāms
pretpienākuma apmērs.
[3.3] Pieteicēja tiesā ir iesniegusi SIA “PHD Latvia”, SIA “Inspired” un SIA “Alpha Baltic” atzinumus par reklāmas
izvietošanas un pieteicējas zīmola ekspozīcijas cenu.
Saskaņā ar SIA “PHD Latvia” atzinumu pieteicējai par reklāmas izvietošanas pakalpojumiem biedrībai būtu jāsamaksā
15 875,68 euro, atbilstoši SIA “Inspired” atzinumam pieteicējai būtu jāsamaksā 8400 euro. Savukārt saskaņā ar SIA “Alpha
Baltic” atzinumu – 2638 euro.
No norādītajām summām nav pamata aprēķināt matemātiski vidējo vērtību, jo atzinumos ir pausta atšķirīga nostāja par
izmaksu pozīcijām, divos no atzinumiem atsevišķas pozīcijas nesaistot ar izmaksu esību. Ievērojot, ka visas piecas
pozīcijas ir atzīstamas par atlīdzības rakstura darbībām un visu šo pozīciju novērtējumu un pamatojumu ir sniegusi tikai
SIA “PHD Latvia”, pretpienākuma apmērs nosakāms atbilstoši atzinumā noteiktajam, proti, 15 875,68 euro. Pieteicējas
kopējais biedrībai ziedotais finanšu līdzekļu apmērs bija 244 022,52 euro. Atņemot pretpienākuma apmēru, secināms, ka
par ziedojumu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 panta pirmās daļas izpratnē ir atzīstama summa
228 146,84 euro apmērā.
Tālab ir atceļams pārsūdzētais lēmums daļā, ar kuru šāda summa nav atzīta par ziedojumu, attiecīgi veikts uzņēmuma
ienākuma nodokļa, tā nokavējuma naudas un soda naudas aprēķins.
[4] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā Valsts ieņēmumu dienests iesniedza apelācijas
sūdzību.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem.
[4.1] Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 14. maija lēmumā lietā
Nr. A420159215 norādīto, ka atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrajai daļai sabiedriskā labuma
organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tikai tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma
organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs, secināja, ka izskatāmajā lietā
noskaidrojams pretpienākuma apjoms un tikai šādā apjomā pieteicējas piešķirtie līdzekļi biedrībai nav uzskatāmi par
ziedojumiem.
No likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 panta sestās daļas un septītās daļas 2. punkta izriet, ka gadījumā,
ja biedrība veica atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu pieteicējai, tad nav pamata secināt, ka
pieteicēja ir ziedojusi biedrībai un ir tiesīga saņemt nodokļu atlaides.
Minētā tiesību norma ir jātulko sašaurināti, jo tā nosaka izņēmumu no vispārējās uzņēmumu ienākuma nodokļa
regulējuma piemērošanas kārtības.
[4.2] Nav pamatota Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrās daļas piemērošana, jo starp biedrību un
pieteicēju nav vienošanās, no kuras izrietētu pretpienākums veikt atlīdzības rakstura darbības, un auditā ar pēc būtības
konstatēto pretpienākumu ir apstrīdēta visu nodoto finanšu līdzekļu atbilstība ziedojumam.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrā daļa ziedojumu saņēmējam uzliek par pienākumu no saņemtās
ziedojuma summas nošķirt summu, kas saņemta par veikto pretpienākumu. Tiesību normas mērķis ir noregulēt gadījumu,
kad starp ziedotāju un sabiedriskā labuma organizāciju pastāv arī līgumiskas attiecības, kas nav saistītas ar ziedojumu,
piemēram, līgums par pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā samaksāto naudu par pakalpojumu nevar uzskatīt par ziedojumu.
Biedrība pilnā apmērā veica atlīdzības rakstura darbības, proti, sniedza pretpienākumu pieteicējai, kas ir uzskatāms par
atlīdzību un ir vērsts uz pieteicējas labuma gūšanu saistībā ar tās piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Tas ir atzīts ar
spriedumu. Un līdz ar to pieteicējas piešķirtie līdzekļi pilnā apmērā, nevis kādā nošķiramā daļā nav atzīstami par ziedojumu.
[4.3] Ziedotājam pašam pirms nodokļa atlaides piemērošanas ir jāizvērtē, vai par ziedojumu pēc būtības nav veikts
pretpienākums. Ja pušu starpā ir noteikts pretpienākums vai tāds ir noticis pēc būtības, nodokļa atlaide nav piemērojama.
Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normas kopsakarā nav
interpretējamas tādējādi, ka gadījumā, kad saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par
atlīdzību, ziedotie līdzekļi būtu jāatzīst par ziedojumu daļā, kādā noteikts pretpienākums. Tas noteikts Senāta 2014. gada
16. maija spriedumā lietā Nr. SKA-58/2014 (A420580710) (turpmāk – lieta Nr. SKA-58/2014).
[4.4] Izskatāmajā lietā vispār nebija pamata vērtēt biedrības pretpienākumu darbību vērtību naudas izteiksmē.
Piemēram, uzņēmuma zīmols ir reprezentācijas simbols. To izmanto atpazīstamības veicināšanai. Biedrības atsauce uz
SMScredit.lv faktiski ir uzskatāma par pieteicējas reklamēšanu, par kuru pieteicējai un biedrībai nav savstarpēji noslēgta
līguma. Šādos apstākļos Valsts ieņēmumu dienestam nav jāmeklē pamatojums, cik daudz un cik plaši ir izmantots biedrības
zīmols, ne arī kāda ir bijusi pretpienākuma vērtība.
[4.5] Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrās daļas interpretāciju
(lietā Nr. SKA-119/2015), ka ziedotie finanšu līdzekļi ir atzīstami par ziedojumu tādā apmērā, kādā nav noteikts
pretpienākums, secināja, ka konkrētajā lietā ir nosakāms pretpienākuma apmērs.
Taču izskatāmajā lietā nav pamata vērtēt biedrības pieteicējai sniegto pretpienākuma apmēru. Starp biedrību un
pieteicēju nepastāvēja vienošanās par pretpienākuma esību, tomēr pēc būtības ir veiktas darbības, kas vērstas uz labuma
gūšanu ziedotājam. Un šajā lietā ir atšķirīgi faktiskie apstākļi, ko atzinusi pati pirmās instances tiesa. Starp pieteicēju un
biedrību ir organizēta finanšu līdzekļu nodošana nevis ar labdarību saistītu mērķi, bet gan skaidri izteiktu labuma gūšanu,
vairojot pieteicējas popularitāti.
Arī pirmās instances tiesa faktiski ir atzinusi, ka pieteicējas finanšu līdzekļu nodošana un to izlietošana pēc būtības
neatbilst jēdzienam “ziedojums”.
[4.6] Turklāt lietā esošie pierādījumi neapliecina biedrības sniegto pretpienākumu apmēru. Ievērojot biedrības un
pieteicējas savstarpējo saistību, pieteicēja bija faktiski informēta par visu biedrības darbību, kas veikta nolūkā reklamēt
pieteicēju, un faktisko pretpienākuma vērtību. Tālab pieteicējai nebūtu vajadzības pieprasīt atzinumus par biedrības
pretpienākumu tirgus cenu.
Pieteicēja arī nav iesniegusi detalizētus aprēķinus un informāciju par reklāmas izvietošanu un zīmola izmantošanu,
savukārt Valsts ieņēmumu dienestam nav pienākuma nodokļu maksātāja vietā noteikt pretpienākumu darbību vērtību naudas
izteiksmē, ko turklāt vairāk nekā trīs gadus pēc attiecīgā perioda ir faktiski neiespējami paveikt.
[5] Pieteicēja paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda uz lietā Nr. SKA-119/2015 atzīto, ka var pastāvēt strīds
par pretizpildījuma apjomu un ka tas ir jāpierāda pieteicējai. Tālab Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti uzskata, ka šobrīd
vairs neesot iespējams noteikt pretpienākuma apjomu un to varēja izdarīt tikai pirms nodokļa atlaides piemērošanas.
Pieteicēja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato pretizpildījuma apjomu un norāda katra iespējamā pretizpildījuma
vērtību. Atšķirības novērtējumā ir uzskatāms pierādījums novērtējumu objektivitātei. Līdz ar to pirmās instances tiesa
argumentēti ņēma vērā SIA “PHD Latvia” atzinumu.
Nav pamata atsaukties uz atziņām lietā Nr. SKA-58/2014, jo minētajā lietā pieteicēja nebija iesniegusi pierādījumus par
to finanšu līdzekļu nodalīšanu, par kuriem bija prasīts pretpienākums. Savukārt izskatāmajā lietā pieteicēja šādus
pierādījumus ir iesniegusi.
Tiesību normās nav balstīts un pretrunā judikatūrai ir Valsts ieņēmumu dienesta secinājums, ka nav piemērojama
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta otrā daļa. Un nepamatota ir kritika, ka pieteicēja nav norādījusi aprēķinu par
izsniegto kredītu skaitu un no tiem izveidojušos ikmēneša ziedojumu summu. Izskatāmajā lietā tiek vērtēta pretizpildījuma
vērtība, nevis par pretizpildījumu uzskatīto darbību sekas.
Turklāt pasta nodaļās izvietotajos reklāmas materiālos tika reklamēta biedrība, nevis pieteicēja, tālab šie materiāli nav
uzskatāmi par biedrības sniegtu pretpienākumu.
[6] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā daļā par ziedojumiem biedrībai tiktāl, ciktāl pieteikums pirmās instances tiesā
apmierināts, Administratīvā apgabaltiesa ar 2017. gada 19. septembra spriedumu pieteikumu šajā daļā apmierināja.
Senāts ar 2019. gada 22. novembra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 19. septembra
spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.
Motīvu daļa
[7] Pieteicēja paskaidrojumos par apelācijas sūdzību un arī papildu paskaidrojumos lūdz lietu izskatīt mutvārdu
procesā. Pieteicēja atsaucas uz lietas sarežģītību un to, ka virkne vērtējamo juridisko jautājumu nav tikuši izvērtēti tiesas
sēdē pēc būtības, jo arī Senāts ir ieskicējis virkni jaunu apsvērumu un apstākļu.
Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida
procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Panta tālākās daļas noteic priekšnoteikumus, kuriem pastāvot lieta izskatāma mutvārdu procesā. Tostarp atbilstoši
panta ceturtajai daļai pirmās instances tiesai ir saistošs pieteicēja lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā. Taču minētais
lūgums nesaista apelācijas instances tiesu, jo atbilstoši likuma 304. panta pirmajai daļai tiesai, izvērtējot motivētu lūgumu, ir
rīcības brīvība noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar
gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu
izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu
process parasti nav lietderīgs (Senāta 2014. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-34/2014 (A420824810) 6.
punkts).
Apgabaltiesa pretēji pieteicējas ieskatam nekonstatēja tādus lietas iztiesāšanai būtiskus apstākļus, kurus nebūtu
iespējams noskaidrot rakstveida procesā. Vispirms norādāms, ka procesa dalībniekiem ir bijušas nodrošinātas pienācīgas
tiesības sniegt viedokli un pierādījumus, kam ir nozīme izskatāmajā lietā. Procesa dalībnieki tās īstenojuši ne tikai
rakstveidā, bet arī piedaloties tiesas sēdēs, kas tika noteiktas, gan pirmo reizi izskatot lietu apelācijas kārtībā, gan arī
kasācijas kārtībā. Pieteicēja pēc lietas nodošanas jaunai izskatīšanai apgabaltiesai ir sniegusi izvērstus papildu
paskaidrojumus rakstveidā, apgabaltiesai paskaidrojumu saturs ir skaidrs un pieteicējas argumentācija ir saprotama.
Apgabaltiesa nekonstatēja tādus apstākļus, kas vēl papildus būtu pārbaudāmi tiesas sēdē. Arī pieteicēja nav konkretizējusi,
kādi argumenti objektīvi būtu labāk izskaidrojami mutvārdos un kas to liedz skaidrot un paust rakstveidā.
Ievērojot minēto un to, ka apgabaltiesa nesaskatīja arī citus procesuālus šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā,
apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.
[8] Lietā izšķirams strīds par to, vai pieteicējas biedrībai nodotie finanšu līdzekļi ir uzskatāmi par ziedojumu un tālab
par šo summu būtu samazināms ar nodokli apliekamais ienākums.
[9] Senāts izskatāmajā lietā ir atzinis, ka no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta pirmās daļas kopsakarā ar
likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 21.1 panta normām izriet, ka ir jānošķir nodotās mantas un finanšu līdzekļu
nodošanas mērķis – vai tas ir saistīts ar filantropiju vai, pretēji, ar citām interesēm, kas nav filantropija, tostarp, ir saistīts ar
pretpienākumu. Taču normā nav uzsvērts formālais elements, proti, vai un ar kādu līgumu kāda manta vai finanšu līdzekļi
tiek nodoti (Senāta 2019. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-382/2019 7. punkts). Tas noskaidrojams,
kompleksi novērtējot īpašo saikni starp pieteicēju un biedrību un īpašo sadarbības formu, tostarp arī apstākļus par
pieteicējas iesaisti biedrības dibināšanā, pastāvēšanā un finansēšanā un mērķtiecīgām darbībām pieteicējas filantropisko
mērķu popularizēšanā, vienlaikus un vienviet ar ziņām par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem. Šie apstākļi ir būtiski,
vērtējot finanšu līdzekļu nodošanas mērķi (filantropisks vai cits), kā arī iespējamā pretpienākuma pastāvēšanu un apjomu
(turpat, 10. un 13. punkts).
[10] Pirmās instances tiesa, kā jau to šajā lietā atzinis arī Senāts, ir izvērsti raksturojusi pieteicējas un biedrības
savstarpējo attiecību kopējo tvērumu (Administratīvās rajona tiesas sprieduma 9.5. un 9.6. punkts, tiesas secinājumi
atreferēti šā sprieduma 3.1. punktā). Senāta ieskatā tiesa pamatoti norāda, ka tiek veicināta un ietekmēta patērētāju izvēle
par labu tieši pieteicējas piedāvātajam pakalpojumam, jo tiek apelēts pie sabiedrībā esošās vērtību sistēmas un izpratnes pa
labo, akcentējot, ka šāda personas izvēle veicina labdarības mērķu sasniegšanu, tātad ir saistāma ar cēlu un pozitīvi
vērtējamu rīcību. Turklāt šāds vērtējums, Senāta ieskatā attiecināms gan uz biedrības izplatīto ziņu par labdarības projektu
finansējuma fonda veidošanos no pieteicējas regulāriem ziedojumiem par katru izsniegto kredītu, par ko tiesa izdarījusi
minēto secinājumu, gan uz jebkādā formā un apjomā sniegtajām ziņām par pieteicējas atbalstu biedrības darbībai vispār.
Tomēr Senāts arī norādījis, ka pēc šīs analīzes tiesas spriedumā tomēr nav sekojis tāds biedrības veikto aktivitāšu
novērtējums, kurā šis uz pieteicējas popularizēšanu vērstais aspekts (veicinot atpazīstamību tieši caur pieteicējas pozitīva
tēla veidošanu, pieteicējas sasaistīšanu ar sabiedrības izpratni par labo) būtu novērtēts arī ekonomiski un tiesiski, proti,
ņemts vērā, nosakot finanšu līdzekļu nodošanas mērķi un iespējamo pretpienākumu (Senāta 2019. gada 22. novembra
sprieduma lietā Nr. SKA-382/2019 12. punkts).
[11] Pieteicēja papildu paskaidrojumos apgabaltiesai sniedz biedrības saiknes ar pieteicēju vērtējumu, uzsverot, ka lietā
piemērojamās tiesību normas vispirms piešķir nozīmi tikai tam, vai ziedojumu saņēmējs ir sabiedriskā labuma organizācija.
Turklāt pieteicējas ieskatā nozīme nav piešķirama ziedojuma veikšanas apstākļiem, bet gan ziedojuma izlietošanai, turklāt
tikai tam, vai ziedojums ir ticis izlietots ar pašu ziedotāju saistītām personām. Visbeidzot pieteicēja arī vērš uzmanību, ka
piemērojamo normu kontekstā vispār nav nekādas nozīmes ne tam, ka pieteicēja ir bijusi vienīgā ziedotāja, ne arī tam, ka
pieteicējas un biedrības amatpersonas un darbinieki bija vienas un tās pašas personas, ka biedrību dibināja pieteicēja un ka
tās atradās vienā adresē, jo tās ir divas dažāds juridiskas personas un to amatpersonu darbību ir iespējams objektīvi
nodalīt.
Taču apgabaltiesa šādam šauram biedrības saiknes ar pieteicēju vērtējumam nevar pievienoties. Apgabaltiesai, paturot
prātā citētos Senāta apsvērumus, jāvērtē pieteicējas nodoto finanšu līdzekļu nodošanas mērķis un saistība ar pašas
pieteicējas saimniecisko darbību, aplūkojot pieteicējas un biedrības darbības būtību kopumā.
[12] Kā minēts, biedrību ir dibinājusi pieteicēja. Par to lietā nav strīda. Biedrība ir sagatavojusi kopsavilkumu par
SMScredit.lv labdarības iniciatīvas vispārējo darbību, mērķiem, iecerēm un 2012. gadā realizētajiem projektiem. Tajā
sniegts apraksts par SMScredit.lv labdarības iniciatīvu LabieDarbi.lv, kurā norādīts, ka pieteicējas kā nebanku
kredītdevēju nozares līdera Latvijā galvenā vērtība ir sabiedrība, jo uzņēmums ir pārliecināts, ka jebkura uzņēmuma
darbības sekmes ir cieši saistītas ar vietējās kopienas labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Šī iemesla dēļ pieteicējas zīmols
SMScredit.lv sniedz atbalstu Latvijas iedzīvotājiem viņu ideju īstenošanai un talantu attīstīšanai. Tāpat skaidrots, ka
projektu konkurss LabieDarbi.lv tika uzsākts 2010. gada 26. aprīlī un tas ir pieteicējas zīmola, nebanku kredītdevēju
nozares līdera SMScredit.lv, labdarības iniciatīva, kuras mērķis ir konkursa kārtībā nodrošināt iespēju Latvijas
iedzīvotājiem un organizācijām saņemt finansiālu atbalstu savu ideju realizācijai (lietas 3. sējuma 74. lapa).
Kā redzams lietas materiālos, norāde uz pieteicējas zīmolu SMScredit.lv uzskatāmi atspoguļota visos biedrības
labdarības pasākumu prezentācijas materiālos. Vispirms jau pašas biedrības logo satur atsauci uz pieteicējas zīmolu. Proti,
tā ir “LabieDarbi.lv ar SMScredit.lv labvēlību” (lietas 1. sējuma 241., 242., 248.-251. lapa). Tāpat pieteicēja tiek
reklamēta arī biedrības mājaslapā ar frāzi “biedrības finansējuma fondu veido SMScredit.lv ikmēneša ziedojums 0,50 Ls
apmērā no katra uzņēmuma izsniegtā aizdevuma” (turpat, 242., 244. lapa). Turklāt pieteicējas zīmola atpazīstamības
veicināšanai portālā ir.lv izvietots arī reklāmraksts ar mērķi vairot izpratni sabiedrībā par pieteicēju kā filantropu un šādā
veidā ietekmēt patērētāju izvēli par labu tieši pieteicējas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem. Uz to acīmredzami norāda
reklāmraksta saturs un konkrēti šādas frāzes: “Jau vairāk nekā divus gadus, pateicoties SMScredit.lv, mums [biedrībai] ir
iespēja visā Latvijas teritorijā realizēt aizraujošākos un interesantākos projektus, kas vērsti uz izglītības, zinātnes, kultūras,
mākslas un sporta attīstību”, “Dzīvē tā notiek, jo lielāks uzņēmums kļūst, jo biežāk tas aizdomājas, kā varētu palīdzēt arī
citiem. Tā SMScredit.lv vadība nolēma, ka ir laiks izveidot projektu, kurš būtu pavisam atšķirīgs no citiem, un 2010. gada
26. aprīlī radās interneta labdarības portāls LabieDarbi.lv. Projekts, kura finansējuma summa rodas no SMScredit.lv
izsniegtajiem kredītiem, jo 50 santīmi no katra izsniegtā kredīta tiek ziedoti labdarībai, lai palīdzētu realizēt projektus, kuri ir
saistīti ar izglītību, zinātni, kultūru, mākslu un sportu”, “Bet, vai zināji arī, ka... SMScredit.lv seko līdzi LabieDarbi.lv
projektiem un to izaugsmei”, “Bet tas vēl nav viss! Lai arī lielākā daļa SMScredit.lv atbalstīto projektu mājo LabieDarbi.lv
portāla ietvaros, SMScredit.lv ir devis nenovērtējamu ieguldījumu, atbalstot pašmāju sportistus un māksliniekus”,
“Pārbagātajā informācijas plūsmā nereti tiek izcelts tieši negatīvais. Taču mēs vēlamies pateikt vislielāko paldies
SMScredit.lv par to, ka mums, LabieDarbi.lv komandai, ir iespēja būt te un palīdzēt realizēt tik daudz lielisku projektu, kuri
bez šīs palīdzības, iespējams, nekad arī netiktu realizēti” (turpat, 239. lapa). Ziņa par pieteicējas labdarības mērķiem,
apelējot pie sabiedrības vērtībām par labdarību kā cēlu mērķi, izplatīta arī SMScredit.lv reklāmas bukletos, kas bija izvietoti
pasta nodaļās, ietverot ne tikai atsauci uz LabieDarbi.lv jau iepriekš aprakstīto zīmolu, bet arī skaidru vēstījumu par
pieteicēju: “Aizņemoties no SMScredit.lv, Tu palīdzi citiem! No katra izsniegtā kredīta SMScredit.lv ziedo 50 santīmus
projektam LabieDarbi.lv, kas sniedz finansiālu atbalstu mērķtiecīgiem, uz izaugsmi orientētiem bērniem, jauniešiem un
pieaugušajiem. Ieej www.labiedarbi.lv un paskaties pats” (turpat, 259., 266., 269. lapa). Ar līdzīgu vēstījumu, bet mazliet
citu saturu kā motivāciju, kāpēc izvēlēties SMScredit.lv ātro kredītu, pasta nodaļās ir tikuši izvietoti arī citi reklāmas bukleti,
kas satur pārskatu par SMScredit.lv labie darbi labdarības iniciatīvu LabieDarbi.lv, tās mērķiem, paveikto un SMScredit.lv
ziedojuma summu (turpat, 275. lapa).
Aplūkojot citēto pašas biedrības skaidrojumu kopsakarā ar pieteicējas iesniegtajiem pierādījumiem par LabieDarbi.lv
labdarības pasākumiem (kuri satur nepārprotamu atsauci uz pieteicējas zīmolu) un pieteicējas un biedrības attiecību
raksturu, jāpiekrīt, ka izvēlētais veids un forma, kādā tiek ziedoti līdzekļi, norāda uz tāda rakstura darbībām, no kurām
labumu gūst tieši pieteicēja. Kā to pamatoti viedoklī Valsts ieņēmumu dienestam skaidro par nozari atbildīgā Finanšu
ministrija, pierādījumi par pretējo bija jāiesniedz tieši pieteicējai (turpat, 17. lapa). Neapšaubot to, ka biedrība patiesi ir
īstenojusi labdarības pasākumus, ko pierāda virkne pieteicējas apgabaltiesai iesniegto pierādījumu (lietas 3. sējuma 77.-
136. lapa), pieteicējas patiesais naudas līdzekļu nodošanas mērķis ir cits, un to uzskatāmi izgaismo caur biedrību rīkotās
pieteicējas reklamēšanas kampaņas saturs. Pieteicējas darbības faktiski ir raksturojamas kā mārketinga aktivitātes nolūkā
piesaistīt papildu klientus, ne tikai veicinot pieteicējas tēla atpazīstamību, bet arī radot priekšstatu par nebanku kredītdevēju
kā sabiedrībai draudzīgu un uz labdarību vērstu uzņēmumu. To, kā minēts, jau ir atzinusi arī pirmās instances tiesa, un tam
ir pievienojies arī Senāts.
Un atbilstoši Senāta norādītajam tieši lietā noskaidroto apstākļu kopums, kas, no vienas puses, raksturo pieteicējas
iesaisti biedrības pastāvēšanā (sākot no tās dibināšanas līdz tās ikdienas darba organizēšanai un finansēšanai), bet, no otras
puses, parāda arī patieso finanšu līdzekļu nodošanas biedrībai nolūku – paust pieteicējas labdarības mērķus kopsakarā ar
ziņām par pieteicējas piedāvātajiem pakalpojumiem, izslēdz šaubas par to, ka nav saskatāms pretpienākums tikai kādā daļā,
bet visai finanšu līdzekļu nodošanai kopumā ir saimniecisks raksturs. Un vēlreiz atsaucoties uz Senāta šajā lietā paustajām
atziņām, norādāms, ka, ja ir pamats konstatēt, ka būtībā visai finanšu līdzekļu nodošanai kopumā ir saimniecisks, nevis
filantropisks mērķis (nav iespējams nodalīt tādu finanšu līdzekļu daļu, kam būtu vienīgi filantropisks mērķis), tas ir pamats
atzīt, ka nodotie finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu nekādā daļā (Senāta 2019. gada 22. novembra sprieduma
lietā Nr. SKA-382/2019 12. punkts).
[13] Apgabaltiesa nevar pievienoties pieteicējas papildu paskaidrojumos norādītajam, ka tieši pieteicējas un biedrības
saikne (tostarp attiecībā uz to, ka pieteicēja dibināja biedrību, tās atradās vienā adresē un tām bija vienas un tās pašas
amatpersonas un arī darbinieki, kā arī pieteicēja bija vienīgā ziedotāja), būtu izšķiroša, novērtējot to, vai pieteicējas nodotie
naudas līdzekļi būtu uzskatāmi par saistītiem ar pretizpildījumu. Taču īpašā saikne un īpašā sadarbības forma ir jāvērtē, to
ir atzinis arī Senāts izskatāmajā lietā (turpat, 10. punkts).
Pieteicējas un biedrības īpašā saikne un abu attiecību raksturs atviegloja mērķa panākšanu, kurš, kā jau minēts,
pieteicējas gadījumā primāri ir vērsts uz savu saimniecisko interešu nodrošināšanu un tirgus pozīcijas stiprināšanu, lai
piesaistītu jaunus klientus, atsaucoties uz sabiedrībai būtiskām vērtībām (labdarība, ziedošana, izpalīdzība). Tādējādi,
pateicoties pieteicējas iespējai tieši ietekmēt biedrības rīcību, pieteicēja varēja ne tikai noteikt veidu, kādā ziņas par ziedotāju
tiek izplatītas sabiedrībai, bet arī šo ziņu saturu. Un šo apstākļu novērtējums savstarpējā kopsakarā apstiprina Valsts
ieņēmumu dienesta pozīciju, ka konkrētajā gadījumā naudas līdzekļu nodošana nav uzskatāma par ziedojumu, bet gan visā
to apjomā ir saistīta ar pretpienākumu.
Apgabaltiesa arī nevar piekrist, ka ir iespējams nodalīt kādu summu, kas būtu identificējama kā nodota tikai un vienīgi
labdarības mērķiem un attiecīgi otrādi. Visnotaļ pieteicējas iesniegtie pierādījumi, lai arī parāda reklāmas izmaksas tirgū
auditējamā periodā, neatspēko secinājumu par to, ka faktiski visa pieteicējas darbība – nododot naudas līdzekļus pieteicējai
un pašai caur biedrību reklamējot sevi kā sabiedrībai draudzīgu uzņēmumu, kurš tostarp no aizdotajiem līdzekļiem
simbolisku naudas summu novirza labdarībai – ir saistīta ar noteikta rezultāta sagaidīšanu – patērētāju ietekmēšanu par labu
sev un jaunu klientu piesaisti. Turklāt ziņas par pieteicēju kā naudas avotu ir atrodamas principā visos biedrības materiālos
(atsauce uz pieteicēju ir redzama ne tikai biedrības zīmolā, bet tā arī tiek sistemātiski un uzskatāmi pausta visos biedrības
projekta skaidrojošajos aprakstos), līdz ar to šāda nodalīšana objektīvi nav iespējama.
Tādējādi apgabaltiesa šos pierādījumus par reklāmas izmaksām atsevišķi nevērtē, jo tie nevar ietekmēt apgabaltiesas
secinājumu par naudas līdzekļu nodošanas patieso mērķi.
[14] Apgabaltiesas secinājumu neatspēko arī pieteicējas apgabaltiesai iesniegtais pētījums par projektu konkursa
LabieDarbi.lv sasaisti ar SMScredit.lv. Aptauja ir veikta no 2014. gada 17. līdz 19. maijam. Aptaujā ir piedalījušies
584 respondenti, un to ir sagatavojusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “TNS LATVIA” (lietas 3. sējuma 147. lapa).
Pētījumā secināts, ka kopumā šobrīd projekts LabieDarbi.lv netiek saistīts ar SMScredit.lv u n SMScredit.lv netiek
asociēts ar kādu konkrētu labdarības projektu, jo tikai nebūtiska daļa (četri procenti) LabieDarbi.lv asociē ar kādu
konkrētu ziedotāju, turklāt tikai divi procenti nosauc SMScredit.lv (turpat, 140. lapa).
Lai arī minētās aptaujas rezultāti, kā noskaidrots, neuzrāda respondentu izpratni par biedrības saistību ar pieteicēju,
apgabaltiesu tomēr nepārliecina šajā analīzē izdarītie secinājumi. Pirmkārt, pētījums veikts divus gadus pēc šajā lietā
pārbaudāmā perioda. Otrkārt, apgabaltiesas rīcībā nav ziņu par to, vai izvēlētais respondentu loks (piemēram, 57 % ar
augstāko izglītību, 32 % vadītājs un augstākā līmeņa speciālists, 34 % ar ienākumiem 451 euro un vairāk (kas pētījumā
izvēlēta kā lielākā ienākumu grupa)) lielā mērā aptver to mērķauditoriju, kas bija pieteicējas klienti auditējamā periodā
(turpat, 148. lapa). Apgabaltiesai ir pamats to apšaubīt, jo pētījums nesatur pamatojumu ne izvēlētajam respondentu
skaitam (584), ne arī respondentu izvēles kritērijiem.
Attiecīgi šie pierādījumi neatspēko apgabaltiesas iepriekš secināto, ka pieteicējas naudas nodošanas biedrībai patiesais
nolūks bija patērētāju izvēles par labu pieteicējai ietekmēšana, apelējot pie sabiedrībai būtiskām vērtībām.
[15] Apgabaltiesa arī nepiešķir nozīmi pieteicējas apgabaltiesai iesniegtajai SIA “Omnicom Media Group” analīzei par
biedrības aktivitātēm plašsaziņas līdzekļos 2012. gadā. Proti, pēc pieteicējas pasūtījuma veiktajā analīzē secināts, ka sociālā
projekta LabieDarbi.lv aktivitāte un tā ietekme nav komerciālā reklāma un tā nenes pieteicējas zīmolam tiešu ieguvumu
(turpat, 151. lapa), turklāt ekspozīcija, kura tika izvietota, lai popularizētu aktivitāti, ir ļoti nebūtiska un nesasniedz
komerciāla rakstura ieguvumu (turpat, 152. lapa). Kā redzams no analīzes mērķa, ir vērtēts LabieDarbi.lv aktivitāšu
kopums, pieteicējas investīciju (apjoma) nozīmīgums uz kopējā alternatīvo kredīta aizdevēju reklāmas investīciju fona, kā
arī vērtētāja iespēju robežās ir analizēta arī LabieDarbi.lv ietekme uz pieteicējas zīmolu (turpat, 150. lapa).
Par minēto pierādījumu savukārt norādāms, ka nav analizēts tas pierādījumu kopums, kas izskatāmajā lietā norāda uz
pieteicējas zīmola popularizēšanu caur saistīto zīmolu LabieDarbi.lv. Faktiski ir analizētas atsevišķas reklāmas aktivitātes
(atsevišķas kampaņas interneta medijos ss.lv, mammamuntetiem.lv) (turpat, 151. lapa), kuras pašas par sevi acīmredzami
nav izšķirošas, kā tas arī atzīts analīzē. Tādējādi arī šī analīze neatspēko apgabaltiesas iepriekš izdarītos secinājumus.
[16] Pieteicēja papildu paskaidrojumos apgabaltiesai ir norādījusi vēl citus apsvērumus, kurus apgabaltiesa papildus
neiztirzā, jo kopumā tiem jau ir sniegts novērtējums Senāta spriedumā šajā lietā. Savukārt pārējiem apsvērumiem par
filantropijas jēdziena izpratni un komersanta mērķiem, nodarbojoties ar altruismu, nav izšķirošas nozīmes un apgabaltiesa
tos atsevišķi nevērtē.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt AS “4finance” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015. gada 14. janvāra lēmuma Nr. 22.13/L-1299
atcelšanu daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente L. Paegļkalna
Tiesnese S. Gintere
Tiesnese S. Liniņa