Court acquits defendant of document concealment, finding lack of criminal intent and full crime elements.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Court of Appeal overturned the first-instance conviction, acquitting the defendant of the crime of concealing documents. The defendant argued he intended to challenge a minister's decision rather than hide evidence, noting he later surrendered the files. The court found the evidence insufficient to prove the subjective intent required for criminal liability under the Criminal Law, thus establishing no crime was committed.
Legislator-Regeste
KI-generiertCriminal Law Section 274, Paragraph 2; Criminal Procedure Law Section 519, Paragraph 1: The court must find all elements of the crime's constitution; absence of subjective intent or objective act precludes criminal liability.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. KA04-0052-21/3
ECLI:LV:RAT:2021:0517.11816009816.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 17. maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
tiesas sēdes priekšsēdētāja Ludmila Poļakova,
tiesnese Ingūna Amoliņa,
tiesnese Lauma Šteinerte,
piedaloties prokurorei Olgai Savickai, Dacei Lapinskai
aizstāvei Jeļenai Alfejevai,
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /pers. G/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas
sūdzību un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas 2020.gada 13.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 13.janvāra spriedumu /pers. G/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā, un sodīts ar piespiedu darbu uz 80 stundām.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda izciešanas laikā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks 2016.gada 22.septembrī, kas
atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktam atbilst astoņām piespiedu darba stundām.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 13.janvāra spriedumu izlemts jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.
No pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošās daļas izriet, ka /pers. G/ izdarīja dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem,
noslēpšanu, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, un proti:
/pers. G/ no 2010.gada 1.marta līdz 2016.gada 28.jūnijam, būdams /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ tiesu izpildītājs,
atrodoties /adrese/, tiesu izpildītāja biroja telpās, zinādams, ka ar 2016.gada 28.jūnija tieslietu ministra lēmumu Nr./lēmuma numurs/ viņš ir atcelts no tiesu
izpildītāja amata un viņam ir pienākums līdz 2016.gada 20.jūlijam sastādīt sarakstu par /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/
lietvedībā esošajām izpildu lietām un grāmatām un nodot tās zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/, to neizdarīja. Tāpat līdz 2016.gada 22.augustam
nenodeva zvērinātai tiesu izpildītājai nevienu /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ izpildu lietu un grāmatu, kas sastāv no
dokumentiem, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, tādējādi tās tīši noslēpjot.
/pers. G/, būdams atbildīgs par /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ lietu un grāmatu glabāšanu, pārkāpjot Tiesu
izpildītāju likuma 94.panta prasības, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un veidā, personisku motīvu vadīts, tīši no tiesu izpildītāja biroja telpām
uz pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu vietu ir pārvietojis dokumentus: aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, kā arī izpildu dokumentus četrās aktīvās izpildu lietās Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/,
Nr./lietas numurs/, kā arī 74 pabeigtas izpildu lietas, tas ir, dokumentus, kas tiesu izpildītājam un iesaistītajām pusēm piešķir civilprocesuālas tiesības un
pienākumus, tādējādi arī pēc 2016.gada 22.augusta liedzot tiesu izpildītājai /pers. A/ veikt nepieciešamās darbības ar minētajiem dokumentiem konkrēto
izpildu lietu ietvaros.
Tādā veidā /pers. G/ tīši ir noslēpis dokumentus, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem.
Iepriekš minētās /pers. G/ noziedzīgas rīcības rezultātā tika radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai, ievērojami apdraudētas pārvaldības
kārtības intereses, proti, /pers. G/ prettiesisko darbību rezultātā ilglaicīgi tika būtiski kavēta zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ ar likumu uzliktu
uzdevumu, darbību un funkciju izpilde, tas ir, tiesību pienākumu realizācija, tādējādi radot izpildu lietās iesaistīto personu tiesisko interešu aizskārumu, kā
arī tika grauts tiesu izpildītāja institūta prestižs.
Ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. G/, kurā lūdz viņu attaisnot viņam inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā.
Apsūdzētais uzskata, ka izskatāmajā lietā nav pamata apgalvojumam, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Norāda, ka kopš 2008.gada pilda
zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus un līdz brīdim, kad tika atcelts no amata, izpildu lietu dokumenti atradās pie viņa uz tiesiska pamata.
Apsūdzētais piekrīt tiesas secinājumam, ka no 2016.gada 6.jūlija viņam bija jāpārtrauc pildīt amata pienākumus, norāda, ka visas viņa rīcībā esošās
izpildu lietas un dokumentus tiesu izpildītajai /pers. A/ nodevis 2016.gada 22.augustā, bet daļu – 2016.gada 26.augustā. Uzskata – spriedumā nepamatoti
norādīts, ka izpildu lietu nodošana ir notikusi bez viņa klātbūtnes piespiedu kārtā. Norāda, ka visas izpildu lietas visu laiku atradās viņa birojā, kas bija
zināms /pers. A/, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvjiem, kā arī piedzinējiem un parādniekiem. Uzskata, ka lietā nav apliecinājumu tam, ka viņš
būtu tīši pārvietojis kādus dokumentus uz kādu vietu ārpus viņa biroja.
Apsūdzētais norāda, ka, pildot zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, viņš līdz pēdējai darba dienai nepārtraukti veicis amata darbības – tika
ievestas un izbeigtas izpildu lietas, tika gatavoti dažādi dokumenti.
Apsūdzētais norāda, ka nav nosaukta neviena persona, kura būtu neapmierināta ar kavējumu izpildu lietas virzībā, ka nepiekrīt tiesas secinājumam,
ka viņam noteiktā darbnespēja nenozīmē, ka viņš nevarēja, būdams darbnespējīgs, veikt izpildu lietu nodošanu. Šāds secinājums ir nepareizs, jo pats
termins “darbnespēja” nozīmē, ka darbnespējīgs cilvēks nevar strādāt, turklāt visi secinājumi par darbnespējas smagumu ir izteikti bez jebkāda
pamatojuma – lietā nav nopratināts viņa ārstējošais ārsts un no viņa nav pieprasīta nekāda papildus informācija par viņa veselības stāvokli.
Tāpat apsūdzētais uzskata, ka par lēmumu par piespiedu izpildi viņu neviens neinformēja, proti, par lēmuma par piespiedu izpildi viņš uzzinājis tikai
2016.gada 19.augusta pēcpusdienā, kad viņam piezvanīja policijas darbinieks /pers. I/. Norāda, ka policijas darbinieks /pers. I/ nekādus procesuālus
dokumentus 2016.gada 22.augustā nesastādīja. Tādējādi secinājumi spriedumā par to, ka ir notikusi nevis izpildu lietu nodošana, bet piespiedu
izņemšana, nav pamatots ar reāli notikušo.
Apsūdzētā ieskatā, izmeklēšanas darbības konkrētajā kriminālprocesā tika veiktas nolūkā attaisnot procesa uzsākšanu, nevis, lai novestu lietu līdz
taisnīgajam noregulējumam. Tāpēc vairāki svarīgi apstākļi, piemēram, pazudušo lietu aktuālais statuss, tā arī palika nenoskaidroti. Apsūdzētais uzskata,
ka lietā nav pierādījumu tam, ka viņš būtu pārvietojis, slēpis, iznīcinājis vai veicis citas nelikumīgas darbības ar izpildu dokumentiem vai izpildu lietām.
Lietā nav apliecinājumu tam, ka viņam bija mērķis un nodoms slēpt /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ lietvedībā esošās
izpildu lietas un grāmatas. Norāda, ka dokumentu nodošana risinājās laika posmā no 2016.gada 22.augusta līdz 26.augustam, kad tika nodoti pilnīgi visi
viņa rīcībā esošie dokumenti, kas bija saistīti ar zvērinātā tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu.
Savā sūdzībā apsūdzētais norāda arī uz tiesu izpildītājas /pers. A/ rīcību un norāda, ka līdz 2016.gada 26.novembrim /pers. A/ savā birojā,
dzīvojamās privātmājas garāžā, veica lietu inventarizāciju, kuras rezultātus fiksēja tikai kopsavilkumā, neaprakstot procesu, bet tikai beigās apliecinot lietu
sarakstu. Tādējādi no /pers. G/ saņemtie dokumenti varēja pazust gan transportēšanas laikā, gan arī glabāšanas laikā /pers. A/ garāžā. Nekādi
pierādījumi, kas izslēdz šo iespēju, lietā nav iegūti.
Apsūdzētais spriedumā minēto par kratīšanas rezultātiem uzskata par formālu paziņojumu bez nekāda faktiskā satura, jo tiesas izmeklēšanā tika
noskaidrots, ka kratīšanas laikā izņemtie papīri (makulatūra) nav tiesību piešķiroši un nav attiecināmi uz apsūdzībā norādītajām it kā pazudušajām lietām.
Tāpat sūdzībā /pers. G/ norāda, ka /pers. A/ konkrētajā lietā ir sniegusi savstarpēji pretrunīgas liecības. Apsūdzībā, norādot uz 75 pabeigtu izpildu
lietu slēpšanu, netiek ņemts vērā, ka izpildītie izpildu dokumenti nav pieskaitāmi pie dokumentiem, kas rada tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, jo
izpilde šajās lietās jau ir pabeigta un šādās izpildu lietās tiesu izpildītājam vairs nav tiesību veikt nekādas izpildu darbības. Savukārt šo lietu glabāšana vairs
neskar nevienas personas tiesības vai pienākumus.
Apsūdzētais norāda, ka jebkādas tiesu izpildītāja darbības, ievestās izpildu lietas, sastādītie dokumenti tiek filmēti Izpildu lietu reģistrā, līdz ar to tieši
no šī reģistrā ir iespējams iegūt objektīvus datus. Tā kā lietā nav datu no Izpildu lietu reģistra par it kā pazudušajām lietām, apsūdzībai nav pierādījumu
tam, ka šīs izpildu lietas vispār ir aktīvas, kā arī tam, vai izpildu dokumenti nav nodoti kāda cita tiesu izpildītāja lietvedībā.
Tāpat sūdzībā norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā /pers. G/ tiesai iesniedzis virkni pierādījumus, kas liecina, ka vismaz daļa it kā pazudušo izpildu
lietu patiesībā nemaz nav pazuduši vai arī ka daļai it kā pazudušo izpildu lietu patiesībā nav aktīvas izpildes statusa. Taču tiesa, taisot spriedumu, šos
pierādījumus nav ņēmusi vērā. Apsūdzētais šos pierādījumus atkārtoti norādījis apelācijas sūdzībā.
Papildus apsūdzētais norāda, ka /pers. A/ nav darījusi neko, lai atjaunotu izpildu dokumentus vai izpildu lietas, kā arī viņas liecības par it kā
nepieciešamām darbībām saistībā ar dokumentu pazušanu – tiesas sēžu sasaukšanu – policijā ir pierakstītas nepareizi (liecības tiesas sēdē 2019.gada
16.jūlijā). Līdz ar to secināms, ka nav konstatētas jebkādas problēmas saistība ar šo lietu it kā pazušanu, kas varētu veidot iespējamo apdraudējumu
aizsargātajām interesēm.
Tāpat apsūdzētais uzskata, ka spriedumā netika ņemtas vērā aktuālās judikatūras atziņas, proti, tiesai bija jāsecina, ka nekādas ziņas par vērā
ņemamu kaitējumu nav apstiprinājušās. Uzskata, ka lietā nav neviena pierādījuma, kas liecinātu, ka tieši viņa darbības rezultātā ir radies haoss /pers. A/
darbā. Proti, nenodrošinot iecirkni ar atbilstošu personālu, neieviešot kārtību saņemtajos dokumentos, nevarēja tikt nodrošināts pienācīgs darbs gan ar
/iecirkņa numurs/., gan ar /iecirkņa numurs/.iecirkņa izpildu lietām. Apsūdzētais uzskata, ka sprieduma secinājumi par būtisko kaitējumu acīmredzami
neatbilst tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse lietās, kurās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme ir būtisks kaitējums”.
Turklāt lietā nav pierādījumu par kādiem konkrētajiem kavējumiem un konkrētajām neapmierinātām personām, ir tikai nekonkrētas /pers. A/
liecības un Tieslietu ministrijas viedoklis. Lietā nav nekādas informācijas par piedzinēju vai parādnieku sūdzībām saistībā ar pazudušajiem dokumentiem
vai izpildes procesa kavēšanu.
Apsūdzētais uzskata, ka tiesai /pers. A/ liecības bija jāvērtē kritiski to pretrunīguma dēļ un nepārtrauktajām atsaucēm uz to, ka viņa notikumus
neatceras, ņemot vērā, ka viņa ir ieinteresētā persona.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Meisters, kurā lūdz Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 13.janvāra spriedumu atcelt daļā par /pers. G/ noteikto sodu, taisot šajā daļā jaunu spriedumu, un
/pers. G/ par Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu noteikt naudas sodu 50 (piecdesmit) Latvijas Republikā noteikto
minimālo mēnešalgu apmērā. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu lūdz atstāt negrozītu.
Virsprokurors uzskata, ka pirmās instances tiesa, nosakot /pers. G/ sodu – piespiedu darbs –, nav ņēmusi vērā Krimināllikuma 35.panta otrās
daļas 5.punktā paredzēto soda mērķi. Minēto pārkāpumu virsprokurors uzskata par būtisku, proti, tādu, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
574.panta 1.punktu ir par pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai.
Virsprokurors atsaucas uz Krimināllikuma 41.pantu un norāda, ka tiesa nav pārbaudījusi apsūdzētā /pers. G/ mantisko stāvokli, jo prokurors nebija
lūdzis tiesai šādu informāciju iegūt.
Tomēr, iepazīstoties ar Zemesgrāmatā reģistrēto informāciju, konstatēts, ka uz apsūdzētā /pers. G/ vārda ir reģistrēti 20 nekustamie īpašumi, kas
apliecina to, ka apsūdzētā mantiskais stāvoklis nav tāds, kas liegtu viņam iespēju veikt naudas soda samaksu valsts labā.
Virsprokurors uzskata, ka tiesa ar spriedumu pamatoti atzinusi, ka /pers. G/ darbību rezultātā ir ticis radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai,
tajā pat laikā minētais apstāklis nav ņemts vērā, lemjot par apsūdzētajam piespriežamo sodu, nosakot to nesamērīgi zemu.
Papildus savam protestam virsprokurors iesniedza izdruku no zemesgrāmatas par /pers. G/ mantisko stāvokli.
Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību, bet iesniegto virsprokurora apelācijas protestu neatzina.
Norādīja, ka tika apsūdzēts vienīgi uz liecinieces /pers. A/ sniegto ziņojumu un liecību pamata. Uzskata, ka /pers. A/ ir sniegusi nepatiesas ziņas un līdz ar
to notiesāts viņš ir nelikumīgi.
Apsūdzētā aizstāve uzturēja sava aizstāvamā apelācijas sūdzību, bet iesniegto virsprokurora apelācijas protestu neatzina. Papildus norādīja, ka
/pers. G/ rīcībā nepastāv viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs un viņš nepamatoti tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atcelt, taisīt lietā jaunu /pers. G/ attaisnojošu spriedumu.
Prokurore apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja virsprokurora iesniegto apelācijas protestu, bet apsūdzētā iesniegto apelācijas sūdzību par
pamatotu neatzina. Norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi apstiprina /pers. G/ celto apsūdzību, jo kaut vai uz laiku /pers. G/ ir slēpis dokumentus un viņa
rīcība atbilst Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāvam
Motīvu daļa
Iztiesājusi krimināllietu apelācijas instances tiesas sēdē un izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, viņa
aizstāves un prokurores viedokļus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lietā taisāms
jauns attaisnojošs spriedums.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami un vispusīgi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un
savstarpējā sakarībā.
Kriminālprocesa likuma 124.panta otrā daļa noteic, ka kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī
citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā
pārējiem pierādījumiem.
Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas norāda uz Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva
neesamību apsūdzētā /pers. G/ rīcībā, nav objektīvi izvērtējusi apsūdzētā un viņa aizstāves argumentus un pretēji Kriminālprocesa likuma 519.panta
1.punkta nosacījumiem ir taisījusi lietā notiesājošu spriedumu, turklāt pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumus.
Pirmās instances tiesas pieļautie pārkāpumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas noteikumiem ir atzīstami par būtiskiem, kas
noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Konstatējot minētos Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav atzīstams
par tiesisku un pamatotu, saistībā ar ko ir atceļams un lietā taisāms jauns attaisnojošs spriedums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta astotās
daļas noteikumiem.
/pers. G/ celta apsūdzība par to, ka viņš izdarīja dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, noslēpšanu, ar šīm darbībām radot
būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, un proti:
/pers. G/ no 2010.gada 1.marta līdz 2016.gada 28.jūnijam, būdams /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ tiesu izpildītājs,
atrodoties /adrese/, tiesu izpildītāja biroja telpās, zinādams, ka ar 2016.gada 28.jūnija tieslietu ministra lēmumu Nr./lēmuma numurs/ viņš ir atcelts no tiesu
izpildītāja amata un viņam ir pienākums līdz 2016.gada 20.jūlijam sastādīt sarakstu par /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/
lietvedībā esošajām izpildu lietām un grāmatām un nodot tās zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/, to neizdarīja. Tāpat līdz 2016.gada 22.augustam
nenodeva zvērinātai tiesu izpildītājai nevienu /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ izpildu lietu un grāmatu, kas sastāv no
dokumentiem, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, tādējādi tās tīši noslēpjot.
/pers. G/, būdams atbildīgs par /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ lietu un grāmatu glabāšanu, pārkāpjot Tiesu
izpildītāju likuma 94.panta prasības, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā un veidā, personisku motīvu vadīts, tīši no tiesu izpildītāja biroja telpām
uz pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu vietu ir pārvietojis dokumentus: aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/,
aktīvu izpildu lietu Nr./lietas numurs/, kā arī izpildu dokumentus četrās aktīvās izpildu lietās Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/,
Nr./lietas numurs/, kā arī 74 pabeigtas izpildu lietas, tas ir, dokumentus, kas tiesu izpildītājam un iesaistītajām pusēm piešķir civilprocesuālas tiesības un
pienākumus, tādējādi arī pēc 2016.gada 22.augusta liedzot tiesu izpildītājai /pers. A/ veikt nepieciešamās darbības ar minētajiem dokumentiem konkrēto
izpildu lietu ietvaros.
Tādā veidā /pers. G/ tīši ir noslēpis dokumentus, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem.
Iepriekš minētās /pers. G/ noziedzīgās rīcības rezultātā tika radīts būtisks kaitējums pārvaldības kārtībai, ievērojami apdraudētas pārvaldības
kārtības intereses, proti, /pers. G/ prettiesisko darbību rezultātā ilglaicīgi tika būtiski kavēta zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ ar likumu uzliktu
uzdevumu, darbību un funkciju izpilde, tas ir, tiesību pienākumu realizācija, tādējādi radot izpildu lietās iesaistīto personu tiesisko interešu aizskārumu, kā
arī tika grauts tiesu izpildītāja institūta prestižs.
Šādas /pers. G/ darbības tika kvalificētas pēc Krimināllikuma 274.panta otrās daļas.
Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. G/ sevi par vainīgu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav atzinis. Skaidroja, ka viņam zināmas
ziņas par to, ka aktīvas lietas no biroja netika iznestas un slēptas, sašūšanai tika nodotas pabeigtas lietas, kuras tāpat kā aktīvas lietas tika nodotas /pers.
A/ rīcībā. Viņam nebija nodoma slēpt lietas, viņš ir vēlējies panākt tieslietu ministra lēmuma atcelšanu, jo cerēja palikt tiesu izpildītāja amatā un turpināt
strādāt ar viņa iecirknī ieviestajām izpildu lietām. Viņš gaidīja Administratīvās rajona tiesas lēmumu un, kad bija saņemts viņam negatīvs tiesas lēmums,
uzreiz bija vienojies ar /pers. A/ par lietu nodošanas datumu. 2016.gada 22.augustā lietas tika nodotas, par ko liecina šajā datumā sastādītais akts, kuru
sastādīja tiesu izpildītāja /pers. A/. Sastādīt sarakstu viņam nebija iespējams, jo viņa birojs tika atslēgts no Izpildu lietu reģistra. Sastādīt sarakstu nav
lūgusi arī /pers. A/. Turklāt no 2016.gada 18.jūlija līdz 2016.gada 28.jūlijam viņš bijis darbnespējīgs. Par to, ka ir bijusi paredzēta lietu nodošana
2016.gada 19.augustā, viņam nebija zināms, jo šāda informācija savlaicīgi viņam netika paziņota. Uzskata, ka apsūdzība ir celta uz liecinieces /pers. A/
ziņojumiem un liecībām, kuras neatbilst lietas faktiskiem apstākļiem. /pers. G/ uzskata, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka viņš būtu aktīvas lietas
pārvietojis no sava biroja uz kādu citu vietu.
Pirmās instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā, sevi par vainīgu
neatzina un tiesas sēdē paskaidroja, ka viņš nav slēpis /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ izpildu lietas un grāmatas, nav
pārvietojis un iznīcinājis izpildu lietas vai izpildu dokumentus.
Ar Tieslietu ministra 2016.gada 28.jūnijā lēmumu /pers. G/ atcēla no tiesu izpildītāja amata par neesošiem vai maznozīmīgiem pārkāpumiem.
2016.gada 11.jūlijā /pers. G/ Tieslietu ministra lēmumu apstrīdēja Administratīvā rajona tiesā.
Izpildu lietas un grāmatas nepārtraukti atradās viņa birojā /adrese/. Viņam nebija nekāda pienākuma izpildu lietas un grāmatas nodot 2016.gada
11.jūlijā. 2016.gada 18.jūlijā Administratīvā rajona tiesā iesniedza lūgumu apturēt Tieslietu ministra lēmuma darbību. Saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 195.panta pirmo daļu tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 196.pantam kā pagaidu noregulējuma līdzeklis var būt tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt
noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.
Lietu pārņemšanas datums tika nozīmēts uz 2016.gada 19.jūliju. Taču saistībā ar Administratīvā rajona tiesā iesniegto lūgumu apturēt Tieslietu
ministra lēmuma darbību, uzskata, ka bija tiesisks pamats lūgt lietu un grāmatu nodošanas atlikšanu.
2016.gada 18.jūlijā viņš saslima, ko apliecina ģimenes ārsta /pers. M/ izsniegtā darbnespējas lapa Nr./darbnespējas lapas numurs/, ar kuru viņam
no 2016.gada 18.jūlija līdz 2016.gada 28.jūlijam tika piešķirta darbnespēja, veselības stāvoklis nebija tik slikts, lai būtu jāievēro gultas režīms, taču,
ņemot vērā, ka lietu un grāmatu nodošana, ja tā tiek veikta paredzētajā kārtībā ar visu lietu uzskaitīšanu un citām procedūrām, ir laikietilpīgs process.
2016.gada 19.jūlijā uzsākt lietu un grāmatu nodošanu nevarēja uzsākt arī fiziski veselības stāvokļa dēļ.
2016.gada 18.jūlijā Tieslietu ministrijai, tiesu izpildītāju padomei, kā arī tiesu izpildītājai /pers. A/ nosūtīja paziņojumu, ka ir saslimis un vērsies tiesā
ar lūgumu par pagaidu noregulējumu.
Attiecīgi mājas lapā www.lzti.lv tika publicēts paziņojums, ka izpildu lietu nodošana tiesu izpildītājai /pers. A/ tiks veikta līdz 2016.gada
19.augustam. Neapšaubāmi, šādu tiesu izpildītāju padomes rīcību uzskatīja par viņa lūgumu atlikt izpildu lietu un grāmatu nodošanu akceptu.
2016.gada 18.augustā Administratīvā rajona tiesa nolēma noraidīt viņa lūgumu par Tieslietu ministra lēmuma darbības apturēšanu. Lēmumu saņēma
2016.gada 19.augusta pēcpusdienā ar tiesas pavadvēstuli Nr./pavadvēstules numurs/. Šajā pašā dienā visām ieinteresētajām personām nosūtīja
paziņojumu, ka lietu un grāmatu nodošana /pers. A/ notiks 2016.gada 22.augustā, t.i. nākošajā darba dienā.
Tieslietu ministrija 2016.gada 11.augusta vēstuli Nr./vēstules numurs/ „Par piespiedu izpildi”, ar kuru izpildu lietu un grāmatu pārņemšana tika
nozīmēta uz 2016.gada 19.augustu, nosūtīja tikai Tiesu izpildītāju padomei, savukārt viņam par šo datumu neviens nepaziņoja. Par šādas vēstules esību
viņš uzzināja tikai no šīs krimināllietas materiāliem, līdz ar to neatbilst patiesībai apgalvojums, ka izpildu lietas un dokumentus no viņa izņēma policijas
darbinieki piespiedu kārtā. Visas lietas un dokumentus viņš nodeva pats labprātīgi pēc tam, kad saņēma Administratīvās rajona tiesas lēmumu.
2016.gada 22.augustā izpildu lietas un grāmatas bija sagatavotas nodošanai, par ko liecina tiesu izpildītājas /pers. A/ sastādītais akts. Ņemot vērā,
ka izpildu lietu pārbaude ir ļoti laikietilpīgs process, ar /pers. A/ vienojās, ka izpildu lietu pieņemšanas - nodošanas akts tiks sastādīts viņas birojā, lai
nekavētu iespēju nekavējoties atsākt darbu.
/pers. A/ lietu pārņemšanas laikā informēja, ka aptuveni 300 izpildu lietas ir nodotas sašūšanai ārpus biroja telpām un ka šīs lietas tiks nodotas
nedēļas laikā. 2016.gada 26.augustā šīs lietas nodeva tiesu izpildītājai, ko apliecina /pers. A/ 2016.gada 19.septembrī sniegtās liecības. Šīs lietas bija
pabeigtas, un arhīvā nodotās lietas viņš var glabāt arī ārpus biroja, kā to nosaka Tiesu izpildītāju likuma 163.pants.
Tāpat izpildīja savus solījumus saistībā ar aktiem par veiktajām amata darbībām uz Tiesu izpildītāju likuma 74.panta pamata. Proti, 2016.gada
23.augustā Tiesu izpildītāju padome norādīja, ka šie akti ir jānodod /pers. A/ un 2016.gada 26.augustā tiesu izpildītājai /pers. A/ nodeva arī visus šos
aktus.
Atbilstoši Tieslietu ministra 2016.gada 28.jūnija lēmumam viņa pēdējā diena bija 2016.gada 6.jūlijs. Minēto apliecina arī Tieslietu ministrija
2017.gada 23.janvāra vēstulē Nr./vēstules numurs/, taču pieeja Izpildu lietu reģistram tika liegta jau 2016.gada 5.jūlijā - šīs darba dienas beigās. Minēto
apliecina, piemēram, /pers. O/ liecības. Līdz ar to viņam reāli tika liegta iespēja 2016.gada 6.jūlijā ne tikai veikt savus amata pienākumus, bet arī
sagatavot izpildu lietu sarakstu.
Sastādīt sarakstu ne 2016.gada 22.augustā, ne 2016.gada 26.augustā, ne 2016.gada 19.septembrī, ne arī citās dienās, neuzstāja un pat
nepiedāvāja pati /pers. A/, taisni otrādi, 2016.gada 19.augustā e-pastā /pers. A/ rakstīja: „tas ko es vēlos ir, lai Tu krāmē lietas mašīnā un ved pie
manis”.
Par to, ka viņš godprātīgi turpināja pildīt savus amata pienākumus liecina fakts, ka vēl 2016.gada 21.jūnijā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”
izsludināja nekustamā īpašuma /adrese A/, un nekustamā īpašuma /adrese B/ izsoles, 2016.gada 29.jūnijā - nekustamā īpašuma /adrese C/, izsoli.
2016.gada 6.jūlijā piedzinējam /pers. P/ izsniedza izpildu dokumentu. Tātad vēl pēdējā darba dienā turpināja pildīt savus amata pienākumus.
Laika posmā no 2016.gada 7.jūlija līdz lietu nodošanai 2016.gada 22.augustā birojs turpināja darbu - tika gatavotas lietas nodošanai /pers. A/.
Biroja darbinieces kārtoja visus birojā esošos dokumentus, sakārtoja lietas hronoloģiskā secībā, šuva pabeigtās lietas. To viennozīmīgi apliecina /pers.
R/, /pers. S/ un /pers. O/. Daļa no pabeigtajām izpildu lietām uz lietu nodošanas brīdi nebija sašūtas. Taču tas ir izskaidrojams ar to, ka šādu lietu bija
daudz un darbinieces vienkārši fiziski nepaspēja šo darbu pabeigt.
Pēdējās dienās tika sastādīti daudzi sprieduma izpildes izdevumu aprēķini, taču aprēķinu sastādīšana un naudas līdzekļu izmaksāšana piedzinējiem
ir absolūti tiesiska darbība. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 152.panta trešo daļu „Naudas līdzekļi, kas piedzīti no parādnieka un nododami
piedzinējam, pārskaitāmi piedzinējam 10 dienu laikā no dienas, kad tie ieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ja nav objektīvu iemeslu, kuru
dēļ naudas līdzekļu pārskaitīšana atliekama”.
Tika saglabāta un /pers. A/ tika nodota visa saņemtā korespondence.
/pers. A/ prasība bija, lai izpildu lietas aizved viņai uz viņas biroju bez saraksta sastādīšanas. Tādējādi pēc abpusējas vienošanās izpildu lietas /pers.
A/ nodeva, nepārbaudot lietu sastāvu. /pers. A/ pieņemot lietas šādā kārtībā, viņš vairs nevar uzņemties atbildību par to, ko un kā /pers. A/ uzskaitīja,
veicot tā saucamo lietu inventarizāciju. Lietu un grāmatu saraksta pārbaude tika veikta, rupji pārkāpjot Tiesu izpildītāju likuma 94.panta pirmo daļu, kas
nosaka, ka sarakstu par /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/lietvedībā esošajām lietām un grāmatām bija jāsastāda un arī
jāpārbauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvim. Taču sarakstu sastādīja un it kā pārbaudīja tikai tiesu izpildītāja /pers. A/.
Viņam absolūti nebija nekādu iemeslu slēpt vai iznīcināt izpildu lietas vai dokumentus, jo nekādus materiālus labumus viņš neguva un nevarēja gūt,
noslēpjot vai iznīcinot kaut kādas lietas. Ar šādām darbībām viņš nodarītu kaitējumu tikai vienīgi sev pašam.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas notiesājošs spriedums pamatots ar liecinieces /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā un
pirmās instances tiesas sēdē sniegtajām liecībām.
No liecinieces /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajām un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nosacījumiem nolasītajām liecībām
redzams, ka 2016.gada vasarā /pers. G/ bija atcelts no amata ar Tieslietu ministra lēmumu. Tad bijis akts un ar policijas klātbūtni tikušas izņemtas lietas.
/pers. G/ teica, ka pārsūdzēs Tieslietu ministra lēmumu un ka lietas viņam nav jānodod. Fiziski nav atdevis lietas. Pirmajā reizē, kad bija plānota lietu
nodošana, /pers. G/ teicis, ka nav gatavs atdot lietas. Pēdējo reizi 22.augustā policija organizēja izņemšanu, viņai pateikts, ka jāierodas pēc lietām.
Lietas tika izņemtas administratīvā akta piespiedu izpildes laikā. Lietas nebija sašūtas. Izņemšana notika tā, ka fiziski gāja gar plauktiem un visu, kas
izskatījās pēc lietām, paņēma. Nebija pretenziju no /pers. G/ puses, ka kaut kas būtu atstāts un nebūtu izņemts. Attiecībā uz periodu, kad /pers. G/
nenodeva nevienu izpildu lietu, viņa jau skaitījusies /iecirkņa numurs/.iecirkņa tiesu izpildītāja un gan parādnieki, gan piedzinēji pie viņas vērsušies ar
visdažādākajiem jautājumiem, uz kuriem viņa nav varējusi sniegt atbildes. Piemēram, bija izsludinātas elektroniskās izsoles dažādiem nekustamajiem
īpašumiem. Izsoles faktiski notika, vienlaikus lietu nevarēja virzīt tālāk. Lai nosolītājs varētu iegūt nekustamo īpašumu savā īpašumā, viņai kā tiesu
izpildītājai bija jāvēršas tiesā ar pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu, taču viņa to nav varējusi darīt, jo šādam pieteikumam jāpievieno arī izpildu
lieta. Tādējādi vairākas personas neguva iespēju saprātīgā termiņā dabūt savā īpašumā nosolīto objektu. Tāpat bijušas sūdzības par /pers. G/ darbu un
viņai bija jādodas uz tiesas sēdēm, kurās viņa neko nav varējusi paskaidrot, jo izpildu lietas viņai nebija. Civilprocesa likuma 564.panta otrā daļa nosaka,
ka tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Saistībā ar /pers. G/
darbībām termiņi tikuši kavēti par aptuveni mēnesi vai dažos gadījumos pat par vairākiem, jo lietas viņa sākusi saņemt vien 2016.gada 22.augustā, bet
inventarizāciju un lietu pieņemšanu viņa varēja pabeigt vien novembrī.
Pārējo lietā nopratināto liecinieku liecības nesatur objektīvas ziņas par to, ka izpildu lietas /pers. A/ netika nodotas savlaicīgi apzināti un bez
jebkāda attaisnojoša iemesla, kā arī ziņas par to, ka kādas izpildu lietas tika noslēptas.
Lieciniece/pers. V/ tiesas sēdē paskaidroja, ka tiesu izpildītājs /pers. G/ tika atstādināts no amata un /pers. A/ bija jāpārņem viņa lietas. /pers. G/
noteiktajā laikā lietas nenodeva. Tika mēģināts pārņemt lietas. /pers. A/ ieradās pie /pers. G/ birojā, bet viņš teicis, ka nav gatavs atdot lietas. Cik viņai
zināms, kaut kas iztrūka: gan lietas, gan dokumenti no lietām, par to viņa uzzinājusi no /pers. A/. Sarakstus ar pazudušajām lietām stādījusi /pers. A/.
Cilvēki par pārņemtajām lietām zvanījuši laikā, kad lietas fiziski vēl nav bijušas. Lieciniece uzsvēra, ka tiesu izpildītājam ir jānodrošina darba
nepārtrauktība izpildu procesā.
Līdz ar to lieciniece /pers. V/ savās liecībās apstiprina informāciju, kuru viņai paziņoja /pers. A/.
Liecinieces/pers. O/, /pers. R/ un /pers. B/ ir bijušas /pers. G/ biroja darbinieces un viņu liecības satur ziņas par to, ka izpildu lietas visu laiku ir
atradušās /pers. G/ birojā, tajos tika veikti aprēķini saistība ar /pers. G/ kā tiesu izpildītāja veikto darbu šajās lietās, viņu liecības nesatur ziņas par to, ka
aktīvas izpildu lietas ir iznestas no biroja un noslēptas, viņas liecināja, ka tika nodotas sašūt pabeigtas lietas. Liecinieču liecības neatspēko /pers. G/
liecināto. Turklāt liecinieču liecības apstiprina faktu, ka /pers. G/ nav atradies birojā no 2016.gada 18.jūlija līdz 28.jūlijam, jo šajā laika posmā viņš ir bijis
darbnespējīgs.
Lieciniece/pers. O/ tiesas sēdē paskaidroja, ka bijusi /pers. G/ biroja darbiniece. 2016.gada jūnijā uzzinājuši, ka ar tieslietu ministra lēmumu /pers.
G/ atbrīvots no amata. Dienā, kad bijusi paredzēta pirmā lietu nodošana, bija darbā, bet lietas nav tikušas nodotas. Kad bija paredzēta otrā reize lietu
nodošanai, /pers. G/ darbiniecēm, tajā skaitā viņai iedevis brīvdienu, bet piezvanījis un teicis, lai kāds aiziet apskatīties, kas tur notiek, vai kāds ieradies
un vai nelauž durvis. Tāpat lieciniece norādījusi, ka konkrētajā periodā tika veikti tikai aprēķini, citus darbus šajā laikā nedarīja, stacionārais telefons tika
atslēgts.
No liecinieces /pers. R/ tiesas sēdē sniegtajām un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nosacījumiem nolasītajām liecībām
redzams, ka viņa strādāja pie /pers. G/. Kādā no brīvdienām /pers. O/uzrakstījusi īsziņu ar lūgumu /pers. G/ vārdā aizbraukt un apskatīties, kas notiek
birojā, jo tiekot plānots, ka /pers. A/ ieradīsies pēc lietām, lai noskaidrotu, vai netiek uzlauztas durvis. Viņa esot aizbraukusi un pāri ielai esošajā kafejnīcā
vērojusi notiekošo, ka /pers. A/ ar savu palīdzi atbrauca, bet, tā kā birojā neviena nebija, viņas iekšā netika un aizbrauca prom. /pers. R/ liecināja, ka
/pers. G/ laikā, kad bija informācija par viņa atcelšanu no amata, lika veikt aprēķinus par viņa amata atlīdzību, līdz ar ko faktiski vairs nenotika normāla
atbilžu gatavošana uz iesniegumiem, netika ievadītas jaunās izpildu lietas, netika vērta vaļā korespondence un atbildēts uz telefona zvaniem. Tad, kad bija
pienācis termiņš lietu nodošanai, lietas nebija tādā stāvoklī, lai tās varētu nodot – nebija veikta jauno izpildu lietu reģistrēšana, izpildu lietās nebija salikta
jaunā korespondence, nebija atbildes utt. /pers. R/ arī norāda, ka 22.augusta rītā, kad ieradās ofisā, tur bija sajaukta lietu kārtība. Viņa 22.augustā
prasījusi /pers. G/, vai viņa māsa visas lietas ir atvedusi pēc to sašūšanas, bet viņa sapratusi, ka viņš negrib par šo tēmu runāt. Viņai zināms, ka arhīva
lietas tika vestas pie /pers. G/ māsas šūšanai.
No liecinieces /pers. B/ tiesas sēdē sniegtajām un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nosacījumiem nolasītajām liecībām
redzams, ka pēc /pers. G/ atbrīvošanas no amata periods bijis satraucošs, jo viņa un pārējās divas darbinieces sapratušas, ka paliks bez darba. Viņai
zināms, ka lietas /pers. A/ bija jānodod līdz 20.jūlijam, bet 19.jūlijā /pers. G/ pateicis, lai viņas nenāk uz darbu, jo viņš vēl lietas negrasās atdot /pers. A/.
No 2016.gada maija aptuveni vienu līdz divus mēnešus pirms tieslietu ministra lēmuma /pers. G/ uzdevis gatavot amata atlīdzības aprēķinus par iepriekš
paveiktajiem darbiem, pārējie darbi palikuši novārtā. Reģistrētas tikušas tikai lielās lietas. Aprēķini tikuši gatavoti līdz pēdējam brīdim, kad tika atslēgta
piekļuve sistēmai.
/pers. A/ biroja darbiniece lieciniece /pers. C/ nav liecinājusi par izpildu dokumentu vai izpildu lietu pazušanu, viņa apstiprināja ziņas par to, ka lietas
netika nodotas /pers. A/ noteiktajā laikā.
No liecinieces /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nosacījumiem nolasītajām liecībām
redzams, ka viņa 2016.gada vasarā strādāja pie /pers. A/. Tajā laikā bija jāpārņem no /pers. G/ lietas. Zina, ka termiņi netika ievēroti, jo /pers. G/ lietas
nenodeva. Vēl divas reizes pēc tam, kad lietas tika izņemtas, /pers. G/ vedis kastes ar lietām. Divus mēnešus nebija veikta lietu reģistrācija, no sistēmas
varēja redzēt, ka veikti ļoti daudz aprēķini. Šajā laikā /pers. A/ birojā vērsušies ļoti daudz neapmierināti klienti, jo nebija veiktas piedziņas, tajā skaitā
uzturlīdzekļu lietās. Tika būtiski traucēts /iecirkņa numurs/.iecirkņa darbs, lietu nenodošana atstāja dramatisku ietekmi, jo bija daudz nokavētu termiņu,
daudz neveiktu pārskaitījumu un neapmierinātu klientu. Ļoti ilgu laika periodu, iespējams pat divus mēnešus, faktiski nebija nodrošināta jauno izpildu lietu
reģistrēšana.
/pers. G/ savos paskaidrojumos ir norādījis, ka viņam ir bijusi liegta pieeja Izpildu reģistram un viņš nav varējis veikt tiesu izpildītāja amata funkcijas
no 2106.gada 18.jūlija.
Lieciniece/pers. D/ tiesas sēdē paskaidroja, ka ir zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve, piedalījusies lietu nodošanā no /pers. G/ /pers. A/.
Lietu nodošana vairākkārt tikusi pārcelta. Visi dokumenti nav tikuši nodoti. /pers. G/ teicis, ka visas lietas nevar nodot. Vienā no reizēm, kad bija
paredzēta lietu nodošana, /pers. G/ nebija uz vietas un nebija nekādas informācijas, kāpēc viņa nav.
/pers. G/ ir liecinājis, ka netika nodotas pabeigtas izpildu lietas, kas bija nodotas sašūšanai. Lieciniece /pers. C/ apspirināja, ka pēc lietu nodošanas
/pers. G/ veda vēl kastes ar lietām, nenorādot, ka tās būtu bijušas aktīvas izpildu lietas.
Liecinieks/pers. I/ tiesas sēdē paskaidroja, viņš ir Valsts policijas Centra iecirkņa inspektors un viņam bijis jāpiedalās lietu nodošanā. Pirmajā reizē
/pers. G/ nav ieradies, pēc tam viņš /pers. G/ ir sazvanījis, uz ko /pers. G/ paskaidrojis, ka nav tiesību lietas pārņemt.
No liecinieka /pers. P/ tiesas sēdē sniegtajām un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nosacījumiem nolasītajām liecībām
redzams, ka /pers. G/ pazīst kā tiesu izpildītāju, kurš dažus mēnešus – no 2016.gada pavasara līdz vasarai – veda izpildu lietu, kurā viņš bija piedzinējs
attiecībā pret parādnieku /pers. AF/. Viņš iedeva /pers. G/ ļoti lielu daudzumu ar dokumentiem, lai /pers. G/ varētu tiem “iziet cauri” un labāk izprast to
situāciju, kādas darbības jau kopš 2004.gada ir veiktas. /pers. G/ uzsāka izpildu lietu.
Kādā brīdī /pers. G/ darīja zināmu, ka viņš ir ticis atcelts no tiesu izpildītāja amata, tādēļ viņš šajā izpildu lietā nekādas darbības vairs nevarēs veikt,
bet visas darbības turpinās veikt cita tiesu izpildītāja – /pers. A/. /pers. G/ teica, ka var dokumentus atdot atpakaļ. /pers. G/ iedeva, un viņš paņēma
kaudzīti ar dokumentiem, taču nekādu pieņemšanas-nodošanas aktu viņi nesastādīja, un nav saraksta, kurā būtu fiksēts, tieši kurus dokumentus viņš no
/pers. G/ tajā reizē dabūja.
Vēlāk viņš ar parādnieku mutiski vienojās par to, ka viņš aptur savas darbības, kas vērstas uz parāda piedziņu. Lai nākamā tiesu izpildītāja – /pers.
A/ – apturētu izpildu lietu, viņš vērsās pie tiesu izpildītājas rakstveidā ar lūgumu apturēt piedziņas procedūru.
Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks apstiprināja, ka /pers. G/ viņam izsniedza izpildu dokumentu.
Pēc aizstāvības lūguma tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/ un /pers. AJ/.
Liecinieki /pers. AG/ un /pers. AI/ ir apsūdzētā /pers. G/ radinieki, kuri apliecināja, ka viņu dzīvesvietā atradās daudz /pers. G/ apdrukātu papīra
lapu, savā būtībā makulatūra, kas tika izmantota sadzīvē. Nekādi /pers. G/ dokumenti viņu dzīvesvietā netika glabāti.
Lieciniece /pers. AH/, arī apsūdzētā /pers. G/ radiniece, apliecināja, ka tiešām ir palīdzējusi šūt lietas /pers. G/, pēc sašūšanas lietas atgrieztas /pers.
G/.
Liecinieks /pers. AJ/ kā bijušais tiesu izpildītājs, kurš arī tika atcelts no pienākumu pildīšanas, tiesas sēdē liecināja par to, kā notika viņa lietvedībā
esošo lietu nodošana citam tiesu izpildītājam.
Pirmās instances tiesas sēdē tika pārbaudīti arī rakstveida pierādījumi.
Tieslietu ministrijas iesniegums ar pielikumu apstiprina, ka līdz 2016.gada 20.jūlijam /pers. G/ nav izpildījis ar Tieslietu ministra lēmumu uzlikto
pienākumu un nav sastādījis nododamo lietu un grāmatu sarakstu, kā arī nav lietas nodevis /pers. A/, 2016.gada 25.jūlijā nosūtīja /pers. G/ brīdinājumu
par piespiedu izpildi, kurā uzaicināja viņu labprātīgi izpildīt Tieslietu ministra lēmumu un līdz 2016.gada 8.augustam nodot lietas. 2016.gada 19.augustā
bija paredzēta administratīvā akta piespiedu izpilde, uz kuru /pers. G/ neieradās (lietas 1.sējuma 2.-44.lapa). Kā norādīts minētajā iesniegumā, /pers. G/
sūdzība Administratīvajā rajona tiesā par tieslietu ministra lēmumu saistībā ar viņa atstādināšanu no amata, neapturēja lēmuma izpildi, kas ir vispār atzīts
princips par nolēmumu virzību.
Iesniegums nesatur ziņas par to, ka kopš 2016.gada 18.jūlija līdz 28.jūlijam /pers. G/ ir bijis darbnespējīgs.
Kratīšanas protokoli, no kuriem redzams, ka kratīšanas laikā gan /pers. G/ dzīvesvietā, gan darba vietā 2016.gada 20.septembrī tika atrasti un
izņemti dokumenti, kas ir attiecināmi uz /iecirkņa numurs/.iecirkņa darbu (lietas l.sējuma 60.-61., 64.-65., 68.-69.lapa).
/pers. G/ sniedza liecības par to, ka pie viņa nav atradušies dokumenti vai lietas, kuras viņam bija pienākums izsniegt (lietas 1.sējuma 92.lapa).
Kratīšanas laikā atrastie dokumenti tika nosūtīti /pers. A/, no pavadraksta redzams, ka šie dokumenti pārsvarā ir aprēķini saistībā ar veikto izpildi,
priekšlikumi nolēmumu izpildīt labprātīgi, dažu dokumentu kopijas, kas nav izpildu dokumenti vai izpildu lietas (lietas 1.sējuma 159.-168.lapa).
Atbildot uz pavadrakstā uzdotiem jautājumiem, /pers. A/ ir ziņojusi, ka tikai divi dokumenti attiecas uz divām iztrūkstošām izpildu lietām un, kā
redzams no pavadraksta, tie ir iesnieguma noraksti, nevis izpildu dokumenti (lietas 1.sējuma 159.-168.,169.lapa).
Informācija no telekomunikāciju operatoriem par to, ka /pers. G/ mobilais telefons laika periodā no 2016.gada 18.jūlija līdz 2016.gada
22.augustam ir atradies dažādās Rīgas un Latvijas vietās (lietas l.sējuma lietas 73.-81.lapa).
Pazudušo aktīvo lietu saraksts, no kura redzams, kādas tieši aktīvās izpildu lietas (to numuri, īss apraksts) netika nodotas tiesu izpildītājai /pers. A/.
(lietas 1.sējuma 116-117.,125.lapa).
Pazudušo pabeigto lietu saraksts, no kura redzams, kādas tieši izpildu lietas (to numuri, īss apraksts) netika nodotas tiesu izpildītājai /pers. A/.
(lietas 1.sējuma 118-125.lapa).
Tieslietu ministrijas atbilde par to, ka Tieslietu ministra 2016.gada 28.jūnija lēmums Nr./lēmuma numurs/ bijušajam zvērinātam tiesu izpildītājam
/pers. G/ nosūtīts 2016.gada 29.jūnijā ierakstītā pasta sūtījumā. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts
pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Līdz ar to Tieslietu ministra 2016.gada 28.jūnija lēmums Nr./lēmuma
numurs/ ir uzskatāms par paziņotu 2016.gada 6.jūlijā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu uzskatāms, ka iepriekš minētais
Tieslietu ministra lēmums ir stājies spēkā tā paziņošanas brīdī, /pers. G/ zvērināta tiesu izpildītāja statusu zaudēja līdz ar Tieslietu ministra 2016.gada
28.jūnija lēmuma Nr./lēmuma numurs/ stāšanos spēkā, proti, 2016.gada 6.jūlijā (lietas 1.sējuma 131., 196.-231.lapa).
Minētās ziņas apstiprina /pers. G/ liecības par to, ka no 2015.gada 5.jūlija viņam ir bijusi liegta pieeja pie Izpildu lietu reģistra un viņš nevarēja pildīt
amata pienākumus, ka arī izmantot reģistru /pers. A/ nododamo lietu saraksta sagatavošanai.
Tieslietu ministrijas atzinums par to, ka saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmo daļu zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic
visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju
nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.
Atbilstoši minētajai tiesību normai zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums organizēt un vadīt izpildu procesu tā, lai pēc iespējas ātrāk panāktu
nolēmuma izpildi. Piedzinējam ir tiesības sagaidīt, ka zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietā nepieļaus bezdarbību vai kavēšanos amata darbību veikšanā.
Proti, minētajā tiesību normā izvirzītais zvērināta tiesu izpildītāja darbību ātruma kritērijs vērsts uz piedzinēja tiesiskās intereses uz ātru tiesas nolēmuma
izpildi aizsardzību.
Tieslietu ministrijas ieskatā, /pers. G/ kopumā ir radījis ievērojamu apdraudējumu citām ar likumu aizsargātajām interesēm, kas nav novērtējamas
materiāla zaudējuma izteiksmē. Proti, radīts ievērojams apdraudējums pārvaldības kārtībai saistībā ar /pers. G/ pieļauto ļaunprātību, kavējot ātri izpildīt
no zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu tiesību normām izrietošos uzdevumus, funkcijas un darbības. Minētais tiesisko interešu aizskārums radies
piedzinējiem tajās izpildu lietas, kurās piespiedu izpildei bija jāturpinās (aktīvās izpildu lietās).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 563.panta ceturto un piekto daļu, ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu
izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti. Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.
Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu lietas pabeigšanas nav tiesīgs veikt nekādas izpildu darbības, visiem piespiedu izpildes līdzekļiem jābūt
atceltiem.
Tieslietu ministrija norāda, ka, iespējams, laicīgi nenododot pabeigtas un/vai izbeigtas izpildu lietas zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/ tiešā veidā
nav radīts būtisks kaitējums, ņemot vērā, ka personām nav tiesību un intereses sagaidīt zvērināta tiesu izpildītāja aktīvu rīcību saistībā ar nolēmumu izpildi
minētajās lietās. Vienlaikus Tieslietu ministrija piekrīt zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ norādītajam, ka /pers. G/ rīcība radījusi haosu viņas kā
zvērinātas tiesu izpildītājas darbībā. Tostarp visu izpildu lietu nenodošana zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/ varētu radīt grūtības ievērot Ministru
kabineta 2006.gada 14.marta noteikumos Nr.202 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību” noteiktās prasības, tostarp prasību uzglabāt
zvērināta tiesu izpildītāja arhīvā pabeigtās izpildu lietas. Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, kādēļ minētās lietas netika nodotas zvērinātai tiesu
izpildītājai /pers. A/ un vai tas darīts saistībā ar dokumentu slēpšanu vai iznīcināšanu.
Savukārt attiecībā uz izpildu dokumentu neesību sešās izpildu lietās norādām, ka izpildu dokumenti ir tādi tiesas vai citas institūcijas izsniegti
dokumenti, kas dod pamatu zvērinātam tiesu izpildītājam uzsākt un novest līdz galam attiecīga nolēmuma vai akta piespiedu izpildi. Izpildu dokumenta
neesība var likt apšaubīt, vai izpildu lieta ievesta pamatoti, kā arī zvērināta tiesību izpildītāja veikto darbību konkrētajās izpildu lietās tiesiskumu.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 157.panta pirmo teikumu izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Tiesu izpildīju likums stingri
nosaka, ka zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām.
Izpildu dokumentam ir jābūt izpildu lietā. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 160.panta otro daļu arī izpildītu izpildu dokumentu atstāj izpildu lietā.
Civilprocesa likuma 545.pants paredz atbildību par izpildu
dokumenta saglabāšanu amatpersonai, kas nav nodrošinājusi tai nodotā izpildu dokumenta saglabāšanu. Minētais norāda uz paaugstinātu zvērināta tiesu
izpildītāja atbildību tāda dokumenta glabāšanā kā izpildu dokuments, uz kura pamata viņš ir tiesīgs veikt izpildu darbības konkrētā lietā (lietas l.sējuma
138.-141.lapa).
Minētajā dokumentā sniegtās ziņas apstiprina apsūdzētā aizstāves izteikto viedokli par to, ka pabeigto vai izbeigto lietu nenodošana nevar veidot
būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, kā tas ir norādīts /pers. G/ celtajā apsūdzībā. Turklāt jāņem vērā, ka pabeigtas lietas nepiešķir tiesības un
neatbrīvo no pienākumiem, jo personām nav tiesību sagaidīt no tiesu izpildītāja aktīvu rīcību saistībā ar to, ka nolēmumi jau ir izpildīti.
Atbilde uz pieprasījumu par dotajā kriminālprocesā izņemtajiem dokumentiem, kas attiecas uz /Darbības teritorija/Apgabaltiesas iecirkņa
Nr./iecirkņa numurs/ darbu (lietas l.sējuma 147.-148.lapa).
Minētā atbilde apstiprina, ka kratīšanas laikā atrastie dokumenti nav dokumentu oriģināli, jo oriģināli atrodas /pers. A/ nodotajās lietās, lielāka
dokumentu daļa nav attiecināmi uz /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkni Nr./iecirkņa numurs/.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes paziņojums par to, kādā laika periodā /pers. G/ ir pildījis tiesu izpildītāja pienākumus (lietas l.sējuma
150.lapa).
Zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ atbilde uz pieprasījumu ar pielikumu, no kura redzams, ka attiecībā uz iztrūkstošajiem izpildu dokumentiem
izpildu lietās Nr./lietas numurs/, /lietas numurs/, /lietas numurs/, /lietas numurs/, /lietas numurs/ un /lietas numurs/ zvērināta tiesu izpildītāja /pers. A/
informē, tā kā izpildu dokumenti minētajās izpildu lietās nav tikuši nodoti, zvērinātai tiesu izpildītājai nav iespēju sniegt precīzu informāciju, kas ir
iztrūkstošie izpildu dokumenti.
Ievērojot apsūdzētā sniegtās liecības par to, ka lietā nav iegūta informācija par to, vai iztrūkstošie izpildu dokumenti tikuši atjaunoti, apelācijas
instances tiesa izprasīja ziņas par izpildu dokumentu atjaunošanu un ir saņemta informācija, ka minētie izpildu dokumenti nav pazuduši.
Pārņemto lietu inventarizācija tika veikta laika periodā no 2016.gada 22.augusta līdz 2016.gada 22.novembrim. Par pārņemto lietu inventarizāciju
2016.gada 25.novembrī tika sastādīts akts, kuru parakstījusi zvērināta tiesu izpildītāja /pers. A/ un saskaņā ar Tieslietu ministra rīkojumu Latvijas
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes deleģēta pārstāve /pers. D/.
Starp dokumentiem, kas tika uzskaitīti 2017.gada 20.februāra pieprasījumā neatrodas iztrūkstošie izpildu dokumenti un dokumenti no
iztrūkstošajām izpildu lietām (lietas l.sējuma 151.-157.lapa).
Apelācijas instances tiesā saņemta informācija par iztrūkstošo lietu esamību /pers. A/ lietvedībā.
Zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ atbilde uz pieprasījumu ar pielikumu, no kuras izriet, ka saskaņā ar Izpildu lietu reģistra uzturētāja Tiesu
administrācijas sniegto informāciju 2016.gada 6.jūlijā /Darbības teritorija/Apgabaltiesas iecirknī Nr./iecirkņa numurs/ bija reģistrētas 26 585 izpildu lietas,
no tām 19 315 izpildu lietas bija aktīvas un 7 270 neaktīvas. (lietas l.sējuma 170.-194.lapa).
Jau pirmās instances tiesas sēdē /pers. G/ ir norādījis iemeslus, kuru dēļ netika sastādīts saraksts par viņa lietvedībā esošajām izpildu lietām, viņa
aizstāve debašu runā norādīja, ka izpildu lietu saraksta nesagatavošana bija objektīvi attaisnojama un tā nevar veidot noziedzīga nodarījuma objektīvo
pusi.
/pers. G/ liecināja, ka 2016.gada 22.augustā izpildu lietas un grāmatas bija sagatavotas nodošanai, pēc vienošanās ar /pers. A/ izpildu lietu
pieņemšanas-nodošanas akts netika sastādīts pie lietu faktiskās nodošanas, lai nekavētu iespēju nekavējoties atsākt darbu. /pers. A/ tika informēta, ka
aptuveni 300 izpildu lietas ir nodotas sašūšanai ārpus biroja telpām un 2016.gada 26.augustā šīs lietas tika nodotas tiesu izpildītājai, ko apliecinājusi /pers.
A/ savās liecībās. Apelācijas instances tiesā /pers. G/ paskaidroja, ka sašūšanai bija nodotas pabeigtas lietas, kurās nebija nepieciešamība kaut kādas ar
piedziņu saistītas darbības.
Apsūdzētā aizstāve debašu runā ir norādījusi, ka izpildu lietu nodošana 2016.gada augustā nav un nevar būt nodoto lietu tīša slēpšana.
Apsūdzētais noliedza, ka lietas varēja pazust. Viņam nebija nekādu iemeslu slēpt vai iznīcināt izpildu lietas vai dokumentus. Nekādus materiālus
labumus no tā viņš nevarēja gūt, tikai nodarītu kaitējumu sev.
Aizstāve ir norādījusi, ka apsūdzībā kļūdaini norādīts uz it kā trūkstošiem izpildu dokumentiem, kā arī bez jebkāda pamata apgalvots, ka
apsūdzētais apzināti tos ir pārvietojis nezināmā vietā. Turklāt netika ņemts vērā, ka pabeigtās izpildu lietas nekādā ziņā nav pieskaitāmas pie
dokumentiem, kas rada tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, jo izpilde tajās jau ir bijusi pabeigta.
Gan apsūdzētais, gan viņa aizstāve ir norādījuši uz to, ka dažos gadījumos kļūdaini tika ievestas divas izpildu lietas, no kurām viena it kā skaitās
pazudusi. Turklāt starp it kā pazudušajām lietām ir lietas, kas faktiski jau ir pabeigtas.
Pirmās instances tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /pers. P/, kā arī tika nolasītas viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš
ir norādījis, ka izpildu dokuments pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 3.decembra lēmuma atrodas pie viņa. To viņš ir saņēmis
no /pers. G/. Šis dokuments atrodas pie viņa, jo viņš ir vēlējies apturēt piedziņu.
Minētie apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti netika izvērtēti pirmās instances tiesas sēdē un netika izslēgts no pazudušo izpildu lietu saraksta
izpildu dokumenti, kas tik izsniegti /pers. P/, bet saskaņā ar apsūdzību /pers. G/ tos ir pārvietojis, liedzot tiesu izpildītājai veikt nepieciešamās darbības,
kas saistītas ar minēto dokumentu izpildi.
Netika pirmās instances tiesā izvērtēta Tieslietu ministrijas sniegtā informācija par to, ka saistībā ar pabeigtajām vai izbeigtajām izpildu lietām
personām nav tiesību un intereses sagaidīt zvērinātā tiesu izpildītāja aktīvu rīcību saistībā ar nolēmumu izpildi minētajās lietās. Pieveršot pietiekamu
uzmanību minētai informācijai, pirmās instances tiesai bija pamats izdarīt secinājumus par to, ka pabeigto izpildu lietu noslēpšana, ja tā būtu notikusi,
neveido Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāvu, jo šīs lietas nav atzīstamas par dokumentiem, kas piešķir tiesības
vai atbrīvo no pienākumiem un šo lietu noslēpšana nevar radīt būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai.
Apelācijas instances tiesas izmeklēšanas laikā pēc apsūdzētā /pers. G/ lūguma no Tiesu administrācijas tika izprasītas ziņas par it kā pazudušajām
lietām un izpildu dokumentiem (lietas 5.sējuma 87.lapa).
No Tiesu administrācijas saņemtā informācija liecināja par to, ka izpildu dokuments izpildu lietā Nr./lietas numurs/ 2013.gada 23.maijā tika nosūtīts
Valsts policijas /struktūrvienība/ ar Nr./numurs/.
Izpildu dokuments izpildu lietā Nr./lietas numurs/ izsniegts piedzinējam /pers. P/.
Izpildu dokuments izpildu lietā Nr./lietas numurs/ 2016.gada 6.jūlijā tika izsniegts piedzinēja pilnvarotajai pārstāvei un tika iesniegts izpildei tiesu
izpildītājai /pers. E/.
Attiecībā uz izpildu lietu Nr./lietas numurs/ no ierakstiem izpildu lietu reģistrā redzams, ka 2016.gada 20.septembrī /pers. A/ šajā lietā sastādīja
aprēķinu par sprieduma izpildes izdevumiem, tas ir, aprēķināja naudas summu, kādu viņa pati sev izmaksāja Civilprocesa likuma 568.panta kārtībā, kas
nozīmē, ka izpildu lieta vai izpildu dokuments nebija pazuduši, pēc tiem ir veikta piedziņa.
Turklāt tikai vienu dienu iepriekš, proti, 2016.gada 19.septembrī /pers. A/ liecināja, ka izpildu lietās, kurās trūkst izpildu dokumenta „vispār nevar
veikt nekādas darbības, kamēr uz pieteikuma pamata netiks sasaukta tiesas sēde, kas lems par jauna izpildu raksta izsniegšanu.” Neskatoties uz to, ka
Izpildu lietu reģistrā nav reģistrētas nekādas darbības izpildu dokumenta dublikāta saņemšanai, šajā pašā lietā 2018.gada 15.janvārī /pers. A/ nosūtīja
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namam paziņojumu par sprieduma izpildi. Tiesu izpildītāju likuma 160.panta otrā daļa nosaka, ka „Izpildītu izpildu
dokumentu atstāj izpildu lietā, par izpildi paziņojot tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu”. No minētā secināms, ka viss
parāds no parādnieka SIA /Nosaukums B/ tika piedzīts un izmaksāts piedzinējam, jo pretējā gadījumā šāds paziņojums nevarēja tikt nosūtīts.
Kā redzams no Izpildu lietu reģistra, /pers. A/ 2018.gada 31.janvārī nosūtīja SIA /Nosaukums C/ vēstuli Nr./vēstules numurs/ (vēstule pievienota
šim lūgumam). /pers. A/ norāda, ka viņa esot pārbaudījusi minētās izpildu lietas materiālus un ka viņa esot konstatējusi, ka izpildu lieta ir pabeigta ar
izpildi, par ko esot paziņots Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namam.
Kā redzams no ierakstiem Izpildu lietu reģistrā, it kā pazudušajās izpildu lietās tika veiktas gan amata darbības, gan izmaksāti naudas
līdzekļi, lai gan Izpildu lietu reģistrā nav reģistrētas nekādas darbības izpildu dokumenta dublikāta saņemšanai.
Izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 181.lapa) /pers. A/ ir gatavojusi aprēķinus par sprieduma izpildes
izdevumiem (27.09.2016., 11.11.2016., 09.12.2016, 28.12.2016., 27.03.2017., 31.03.2017., 11.05.2017., 08.06.2017., 13.07.2017.). Bez tam šajā
lietā 31.08.2017. /pers. A/ nosūtījusi atbildes vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt 05.11.2018. Valsts ieņēmumu dienestam nosūtījusi
pavadrakstu.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 182.lapa) 28.12.2016. /pers. A/ taisīja sprieduma izpildes
izdevumu aprēķinu un atsaukumu kredītiestādēm.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 190.lapa) 28.12.2016. /pers. A/ ir taisījusi sprieduma izpildes izdevumu
aprēķinu un atsaukumu kredītiestādēm.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 180.lapa) 17.01.2020. tika sastādīta atbildes vēstule tiesu izpildītājam
/pers. F/. Lai par to varētu pilnībā pārliecināties, tiesa varētu izprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta /pers. A/ nosūtītos dokumentus.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/(izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 177.lapa) 29.07.2019. /pers. A/ ir taisījusi sprieduma izpildes izdevumu
aprēķinu, savukārt 11.07.2019. un 12.07.2019. – piedzinējam un parādniekam adresētus dokumentus.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 172.lapa) saskaņā ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2019.gada
29.augusta atbildi Nr./atbildes numurs/ patiesībā šī izpildu lieta 2017.gada 20.aprīlī tika izpildīta pilnā apmērā, par ko /pers. A/ Rīgas domes Pašvaldības
ieņēmumu pārvaldei nosūtījusi paziņojumu 2017.gada 13.jūlijā.
Dažām izpildu lietām, par kurām /pers. A/ ir liecinājusi, ka tām ir aktīvas izpildes statuss, šāds statuss nebija un līdz ar to šajās lietās vairs nevar būt
dokumenti, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.
Izpildu lietas Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 183.lapa) un Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 185.lapa)
tika reģistrētas uz attiecīgi /pers. AR/ un /pers. AS/ iesniegumiem ar lūgumu veikt fakta fiksāciju pamata. Minētais redzams no /pers. A/ sastādītajā tabulā
norādītās lietas kategorijas - „Par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme” (lietas 1.sējuma. 116.un 125.lapa).
/pers. G/ paskaidroja, ka tiesu izpildītājs atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 74.pantam, cita starpā fiksē faktus uz ieinteresētās personas lūguma
pamata. Šādas darbības tiek veiktas nevis uz izpildu dokumenta pamata, bet gan uz vienkārši rakstveida formā noformēta lūguma pamata. Sekojoši šīs
nav izpildu lietas un tām nav un nevar būt aktīvas izpildes statusa. Šādu lietu ievešana 2008.gadā bija viņa kļūda, kuru pieļāva pieredzes trūkuma
rezultātā, jo tikai 2008.gada vidū uzsāka tiesu izpildītāja praksi. Papildus par to, ka šīs lietas ir fakta fiksāciju lietas liecina ieraksti Izpildu lietu reģistrā, no
kura redzams, ka nekādi izejošie izpildu dokumenti lietās nav reģistrēti. Šim faktu fiksācijas lietām jāatrodas mapēs, kurās atrodas visas faktu fiksācijas
lietas.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 191.lapa) 2014.gada 29.janvārī izpildu dokuments ar pavadrakstu
Nr./pavadraksta numurs/ tika nosūtīts piedzinējam SIA „/Nosaukums D/”. To, ka 2014.gada 29.janvārī SIA „/Nosaukums D/” tika nosūtīts pavadraksts,
apliecina arī ieraksts Izpildu lietu reģistrā. Ņemot vērā, ka izpildu dokuments ir izsniegts piedzinējam, šai izpildu lietai nav aktīvas izpildes statuss.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 184.lapa) 2016.gada 20.maijā izpildu dokumenta izdevējam tika nosūtīts
elektroniski parakstīts paziņojums par nolēmuma izpildi (lietas 4.sējuma 5.lapa). Sekojoši, izpildu lieta tika pabeigta pirms /pers. A/ to pārņēma un šai
izpildu lietai nav aktīvas izpildes statuss. Šo faktu apliecina ari ieraksts Izpildu lietu reģistrā, saskaņā ar kuru 2016.gada 20.maijā tika sastādīts paziņojums
par izpildi.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 186.lapa) 2016.gada 20.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai tika
nosūtīts elektroniski parakstīts paziņojums par nolēmuma izpildi. 2016.gada 5.jūlijā tiesa apliecināja, ka minēto paziņojumu par nolēmuma izpildi ir
saņēmusi (lietas 3.sējuma 164.lapa). Sekojoši izpildu lieta tika pabeigta pirms /pers. A/ to pārņēma un šai izpildu lietai nav aktīvas izpildes statuss. Šo
faktu apliecina arī attiecīgs ieraksts Izpildu lietu reģistrā, saskaņā ar kuru 2016.gada 20.maijā tika sastādīts paziņojums par izpildi.
Izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 175.lapa) pabeigta ar izpildi, ko apliecina ieraksti Izpildu lietu reģistrā, saskaņā
ar kuriem 2014.gada 8.septembrī izpildu dokumenta izdevējam – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai – tika nosūtīts paziņojums par nolēmuma
izpildi.
Pastāv tādas it kā pazudušās aktīvās izpildu lietas, kuras patiesībā nekad nav pastāvējušas, jo pastāv tikai virtuāli datorsistēmā (lietas kļūdaini
reģistrētas divas reizes). Attiecīgi izpildu dokumenti nav pazuduši, jo atrodas reāli ievestajās izpildu lietās.
Par to /pers. G/ ir liecinājis iepriekš un tas uzskatāmi ir redzams no Izpildu lietu reģistra ierakstiem.
Uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ pamata kļūdaini tika
ievestas divas izpildu lietas – it kā pazudusī izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas 4.sējuma 73.lapa) un reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas
4.sējuma 74.lapa).
Par to liecina fakts, ka izpildu lietā Nr./lietas numurs/ Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments, savukārt visi nepieciešamie
dokumenti, ieskaitot /pers. AU/ adresētais priekšlikums izpildīt tiesas nolēmumu, reģistrēti izpildu lietā Nr./lietas numurs/.
Uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ pamata kļūdaini tika
ievestas divas izpildu lietas – it kā pazudusī izpildu lieta Nr./lietas numurs/(lietas 4.sējuma 73.lapa) un reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas
4.sējuma 72.lapa).
Par to liecina fakts, ka izpildu lietā Nr./lietas numurs/ Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments, savukārt visi nepieciešamie
dokumenti, ieskaitot /pers. AU/ adresētais priekšlikums izpildīt tiesas nolēmumu, reģistrēti izpildu lietā Nr./lietas numurs/.
Uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa 2014.gada 11.februāra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ pamata kļūdaini tika
ievestas divas izpildu lietas – it kā pazudusī izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas 4.sējuma 109.lapa) un reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas
4.sējuma 110.lapa).
To apliecina fakts, ka izpildu lietā Nr./lietas numurs/ Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments, savukārt visi nepieciešamie
dokumenti, ieskaitot /pers. AZ/ adresētais priekšlikums izpildīt tiesas nolēmums, reģistrēti izpildu lietā Nr./lietas numurs/.
Uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.decembra izpildu raksta Nr./izpildu raksta numurs/ (K29-542/10/8) pamata kļūdaini
tika ievestas divas izpildu lietas – it kā pazudusī izpildu lieta Nr./lietas numurs/ un reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas 4.sējuma 268.lapa).
Par to liecina fakts, ka Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments izpildu lietā Nr./lietas numurs/, savukārt visi nepieciešamie
dokumenti, ieskaitot /pers. B0/ adresētais priekšlikums izpildīt tiesas nolēmumu, reģistrēti izpildu lietā Nr./lietas numurs/.
Uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa 2013.gada 11.decembra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ pamata kļūdas
rezultātā tika ievestas divas izpildu lietas – it kā pazudusī izpildu lieta Nr./lietas numurs/ un izpildu lieta Nr./lietas numurs/ (lietas 4.sējuma 271.lapa).
Par to liecina fakts, ka izpildu lietā Nr./lietas numurs/ Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments, savukārt visi nepieciešamie
dokumenti, ieskaitot /pers. BB/ adresētais priekšlikums izpildīt tiesas nolēmumu, reģistrēti izpildu lietā Nr./lietas numurs/.
Turklāt /pers. G/ ir paskaidrojis, ka pēc iepazīšanās ar no Tiesu administrācijas saņemto informāciju par Izpildu lietu reģistra datiem, ir konstatējis,
ka Izpildu lietu reģistrā nav reģistrēts neviens izejošais dokuments arī izpildu lietās Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 187.lapa) un
Nr./lietas numurs/ (izpildu lietas kartiņa lietas 1.sējuma 172.lapa). Viņš pieļāva iespēju, ka arī šajos gadījumos ir tikusi pieļauta kļūda, sistēmā reģistrējot
virtuālu izpildu lietu, un reāli tika ievestas izpildu lietas ar citiem numuriem.
Bez tam /pers. G/ ir iesniedzis tiesai /pers. A/ SIA “/Nosaukums C/” adresētās vēstules kopiju, no kuras izriet, ka izpildu lieta par parāda piedziņu
no SIA “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ ir pabeigta ar izpildi, par ko Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namam ir nosūtītas
paziņojums par nolēmuma izpildi (lietas 5.sējuma 121.lapa.
/pers. G/ ir iesniedzis tiesai Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vēstuli, no kuras izriet, ka Pārvalde apstiprina, ka 16.06.2019. lēmums-
izpildrīkojums Nr./lēmuma numurs/, kas 17.06.2106. tika iesniegts izpildei /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ zvērinātam
tiesu izpildītājam /pers. G/, 20.04.2017. ir izpildīts pilnā apmērā, par ko /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr,/iecirkņa numurs/ zvērināta tiesu
izpildītāja /pers. A/ Pārvaldei paziņoja ar vēstuli Nr./vēstules numurs/ (lietas 5.sējuma 106.lapa).
Minētās vēstules apstiprina izpildu lietu Nr./lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/ izpildi.
Lietā netika iegūti pierādījumi tam, ka izpildu dokumenti minētājās izpildu lietās būtu tikušas atjaunotas, līdz ar to secināms, ka izpildu lietas netika
noslēptas, tajās tika veiktas piedziņas un tās tika izbeigtas saistībā ar izpildi.
Pēc minētās informācijas saņemšanas no Tiesu administrācijas, Krimināllietu tiesas kolēģija nosūtīja pieprasījumu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomei ar lūgumu sniegt ziņas, vai ir atjaunoti izpildu dokumenti un vai atjaunotas it kā pazudušās izpildu lietas.
Tiesas pieprasījumu padome lūdza izpildīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju birojam, vienlaicīgi informējot padomi par sniegto atbildi.
No zvērinātās tiesu izpildītājas /pers. A/ aizvietotājas /pers. BE/ 2021.gada 31.martā saņemta sekojoša satura informācija:
2021.gada 10.martā /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ lietvedībā no Latvijas
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ir saņemts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada 4.marta pieprasījums krimināllietā
Nr.11816009816 ar lūgumu sniegt ziņas, vai ir atjaunoti izpildu dokumenti izpildu lietās Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas
numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/.
Kā arī, vai ir atjaunotas izpildu lietas Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas
numurs/ (papildus reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/), Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/,
Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/ (papildus reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/), Nr./lietas numurs/ (papildus reāli ievestā
izpildu lieta Nr./lietas numurs/), Nr./lietas numurs/ (papildus reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/), Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/ (papildus
reāli ievestā izpildu lieta Nr./lietas numurs/), Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas
numurs/.
Zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ aizvietotāja tiesu izpildītājas palīdze /pers. BE/ iepazinās ar pieprasījumā norādīto un informē par sekojošo.
Zvērināta tiesu izpildītāja /pers. A/ atrodas ilgstošā darba nespējā kopš 2021.gada 19.janvāra. Informācija par minēto, kā arī par aizvietotāju
zvērinātas tiesu izpildītājas prombūtnē ir publicēta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājas lapā http://www.lzti.lv/zverinati- tiesu-izpilditaj
i//pers. A//.
Pieprasījumā minētās izpildu lietas Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/ un /lietas numurs/
tika nodotas zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/ un nekad nav tikušas identificētas kā pazudušas, par ko informācija ir iekļauta arī 2016.gada
25.novembra Aktā un tam pievienotajos pielikumos. Secīgi, minētās izpildu lietas nav bijis jāatjauno.
Izpildu lietā Nr./lietas numurs/ tika konstatēts, ka depozītā glabājas visa piedzenamā parāda summu. Iepazīstoties ar izpildu lietas materiāliem
kopsakarā, tika konstatēts, ka nepastāv šķēršļi piedzinēja identificēšanai un piedzītās summas pārskaitīšanai piedzinējam – Rīgas domes? īpašuma
departamentam. Pēc visas piedzītās naudas summas pārskaitīšanas, nekādas izpildu darbības vairs nav veicamas, secīgi izpildu dokumentu nebija
nepieciešams atjaunot.
Pēc zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ rīcībā esošās informācijas izpildu dokuments izpildu lietā Nr./lietas numurs/ tika atrasts pirmstiesas
izmeklēšanas procesa laikā. Minētais izpildu dokuments bija iesniegts izpildei /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ zvērinātai
tiesu izpildītājai /pers. E/, secīgi to nav nepieciešams atjaunot zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ lietvedībā. Arī izpildu lietā Nr./lietas numurs/ izpildu
dokuments tika atrasts pirmstiesas izmeklēšanas procesa laikā pie piedzinēja /pers. P/, secīgi to nav nepieciešams atjaunot.
Pārbaudot izpildu lietas Nr./lietas numurs/ materiālus, tika konstatēts, ka izpildu lietā atrodas 2013.gada 22.maija zvērināta tiesu izpildītāja /pers. G/
pavadraksts Nr./pavadraksta numurs/ par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales
iecirknim. Tā kā izpildu lietā nebija atcelti piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi un izpildu lieta joprojām reģistrēta kā aktīva, tad bija nepieciešams
sazināties ar izpildu dokumenta izdevēju, kas apliecināja, ka izpildu dokuments ir saņemts atpakaļ, jo izpildu dokumentā nepareizi bija norādīti parādnieka
personas dati. Minēto izpildu dokumentu atjaunot nav nepieciešams.
Izpildu lietās Nr./lietas numurs/ un /lietas numurs/ saņemti lēmumu dublikāti no Valsts policijas.
Iepazīstoties ar datiem, Izpildu reģistrā par neatrastajām izpildu lietām Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas
numurs/, Nr./lietas numurs/, /lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/ zvērināta tiesu izpildītāja /pers. A/ konstatēja, ka, pamatojoties uz izpildu dokumentiem,
minētajās lietās jau ir ievestas citas izpildu lietas, kas atrodas zvērinātas tiesu izpildītājas lietvedībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 552.1panta pirmo daļu
tiesu izpildītājs katram saņemtam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu. Secīgi nav pamata atjaunot izpildu lietas, kas ievestas nepamatoti, t.i.
pamatojoties uz vienu izpildu dokumentu ir nepamatoti ievestas (reģistrētas žurnālos un datubāzē) divas izpildu lietas.
Izpildu lietu reģistrā izpildu lietām Nr./lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/ nav iespējams identificēt izpildu dokumenta izdevēju, izpildu dokumenta
veidu un prasījuma būtību (Izpildu lietu reģistrs šādu informāciju nesatur). Ievērojot minēto, minētās izpildu lietas nav iespējams atjaunot.
Izpildu lietās Nr./lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/ parādnieki ir juridiskas personas, kas ir izslēgtas no komercreģistra. Tā kā izpildu lietvedība
šādos gadījumos, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu un trešo daļu ir izbeidzama un izpildu lietās nav nepieciešams
veikt turpmākas izpildu darbības, izpildu lietas nav nepieciešams atjaunot.
Izpildu lietas Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/,
Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/, Nr./lietas numurs/ un Nr./lietas numurs/ tika atrastas laika gaitā, iejauktas starp citu izpildu lietu
dokumentiem vai kastēs ar zvērināta tiesu izpildītāja /pers. G/ dokumentiem un papīriem, kas neattiecas uz izpildu lietām.
Izvērtējot minētās ziņas par faktiem, secināms, ka apsūdzībā norādītais par nenodotajām (pazudušām) izpildu lietām, ir patiesībai neatbilstoša
informācija, jo no papildus apelācijas instancē iegūtajiem pierādījumiem ir noskaidrots, ka visas apsūdzības aizdomas par /pers. G/ /pers. A/
nenodotajām izpildu lietām neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.
Vairāki šai lietai nozīmīgi apstākļi, neskatoties uz apsūdzētā lūgumiem, tā arī netika noskaidroti ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne arī tiesvedības
pirmajā instancē, kaut vai jau ir bijušas ziņas par to, ka viens izpildu dokuments tika izsniegts /pers. P/, kā arī apsūdzētais ir sniedzis liecības, kuras bija
nepieciešams pārbaudīt nolūkā panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Apsūdzība tika celta uz viena cilvēka – /pers. A/ – apgalvojumiem, kuri netika pārbaudīti kaut vai tādā veidā, kā to ir darījusi apelācijas instances
tiesa.
Apelācijas instances tiesa savukārt visas neskaidrības ar it kā pazudušajām izpildu lietām ir atrisinātas, saņemot:
1. informāciju no Tiesu administrācijas par ierakstiem Izpildu lietu reģistrā, no kā ir redzams, ka ne vienā no apsūdzībā norādītājam izpildu
lietām netika veikta dokumentu (izpildu rakstu) atjaunošana, kā arī daļā lietu zvērināta tiesu izpildītāja /pers. A/ veica aktīvas izpildu darbības, kas
(pēc viņas pašas apgalvojumiem pirmstiesas izmeklēšanas un pirmās instances tiesvedības laikā) nebūtu iespējams, ja izpildu lieta viņai nebūtu
pieejama vai izpildu dokuments no izpildu lietas būtu pazudis;
2. informāciju no zvērinātas tiesu izpildītājas /pers. A/ palīdzes /pers. BE/, kas apliecina, ka ne vienā no izpildu lietām, par kuru ir bijis nosūtīts
tiesas pieprasījums, nebija nepieciešams atjaunot izpildu dokumentu, kā arī vairākas lietas, kuras tika uzskatītas par pazudušām, ir atrastas;
3. /pers. G/ papildus sagādātos pierādījumus par izpildu darbībām lietās, kuras tika uzskatītas par pazudušām.
Šajā kriminālprocesā /pers. G/ saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 274.panta otrās daļas, apsūdzībā norādot, ka viņš, būdams
atcelts no zvērināta tiesu izpildītāja amata 2016.gada 28.jūnijā:
līdz 2016.gada 22.augustam nav nodevis zvērinātai tiesu izpildītājai /pers. A/ nevienu lietvedībā bijušo izpildu lietu, tādējādi tās tīši noslēpjot;
daļu izpildu lietu tīši pārvietojis izmeklēšanā nenoskaidrotajā laikā uz izmeklēšanā nenoskaidrotu vietu un nav nodevis zvērinātai tiesu
izpildītājai /pers. A/ arī pēc 2016.gada 22.augusta.
Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums objektīvi izpaužas kā dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo
no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga nolaupīšana, noslēpšana, tīša iznīcināšana vai bojāšana, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās radījušas
būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
No objektīvās puses noziegums izpaužas aktīvās darbībās – dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai
spiedoga 1)nolaupīšana, 2)noslēpšana, 3)iznīcināšana vai 4)bojāšana.
/pers. G/ inkriminēts, ka viņš izdarīja dokumentu noslēpšanu.
Dokumenta noslēpšana ir to pārvietošana un turēšana vietā, par kuru nav zināms personai, kurai ir tiesības rīkoties ar šiem priekšmetiem.
Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka dokumenti kādā izpildu lietā, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, var būt tikai izpildu
raksti aktīvajās izpildu lietas, jo pēc izpildu lietas pabeigšanas no tās vairs neizriet nekādi pienākumi vai tiesības, savukārt pārējie dokumenti izpildu
lietās, kas nav izpildu raksti, vispār nesatur nekādas tiesību vai pienākumu raksturojošās pazīmes. Tomēr apsūdzībā norādīts arī uz 74 pabeigtām
izpildu lietām kā tādiem, no kuriem izriet aktuāli pienākumi vai aktuālas tiesības.
Tiesas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka /pers. G/, būdams zvērināts tiesu izpildītājs, izpildu lietvedību risināja ar trūkumiem, no kā pēc
lietu nodošanas varēja rasties kādas problēmas, bet minētais apstāklis nevar būt par pamatu apsūdzības celšanai pēc Krimināllikuma 274.panta
otrās daļas, turklāt, ņemot vērā, ka viņam par to ir piemērots disciplinārsods – atcelšana no amata.
Tiesas kolēģija piekrīt aizstāves paustajam viedoklim, ka apsūdzībā norādītais neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem – turklāt ne tikai
attiecībā uz izpildu lietām, kuras norādītas kā pazudušas, bet arī izklāstot citu informāciju par apsūdzētā darbībām, daļa faktu apsūdzībā norādīta
bez pietiekošiem pierādījumiem.
Tā jau apsūdzības sākumā kļūdaini norādīts, ka /pers. G/ pildīja zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus līdz 2016.gada 28.jūnijam. Saskaņā ar
krimināllietā esošiem dokumentiem – līdz 2016.gada 6.jūlijam –, tas ir norādīts arī Tieslietu ministrijas 2017.gada 23.janvāra vēstulē Nr./vēstules
numurs/ (lietas 1.sējuma 131.lapa.). Un tieši līdz šim datumam /pers. G/ ne tikai bija tiesības, bet bija spēkā esošs no likuma izrietošs pienākums
pildīt /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ zvērināta tiesu izpildītāja funkcijas.
Šī kļūda apsūdzībā ir ieviesusies, nepareizi tulkojot 2016.gada 28.jūnija tieslietu ministra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ (lietas 1.sējuma 5.-
15.lapa) spēkā stāšanās datumu – pretēji Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā un Paziņošanas likumā paredzētajam.
Apsūdzībā norādīts, ka /pers. G/ rīcība, nenododot izpildu lietas /pers. A/ līdz 2016.gada 22.augustam, pielīdzināma pie tīšas izpildu lietu
slēpšanas, kas ir nepareizi, jo tīša dokumentu slēpšana ir aktīva darbība, nevis bezdarbība. Turklāt Krimināllikuma 274.pantā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu no subjektīvās puses raksturo tikai tiešs nodoms, jo vainīgā persona apzinās, ka izdara pantā norādītās darbības un vēlas tā rīkoties.
Lietas iztiesāšanas laikā konstatēts, ka aktīvās /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ izpildu lietas laika periodā no
2016.gada 28.jūnija līdz 2016.gada 22.augustam, kad tās tika nodotas /pers. A/, nepārtraukti atradās /pers. G/ birojā /adrese/. Lietā nav iegūti
pierādījumi par pretējo. Tāpēc apgalvojums apsūdzībā, ka /pers. G/ veica darbības, vērstas uz izpildu lietas slēpšanu, neatbilst ar pierādījumiem
nodibinātiem faktiem.
Inkriminējot apsūdzētajam būtisko kaitējumu, kas ir obligāts Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva
elements pirmstiesas kriminālprocesā, nav identificēta neviena persona, kas būtu rakstiski vai mutiski sūdzējusies par piedziņas procesa ilgumu vai
vismaz lūgusi sniegt paskaidrojumus par to. Visa informācija lietā par šādu personu esību balstās uz /pers. A/ nekonkretizētiem norādījumiem uz to,
ka ir ienākuši zvani no konkrēti lietā nenosauktajām personām par nesavlaicīgu izpildu dokumentu izpildi.
Lietā iegūtie pierādījumi nenorāda uz to, ka laika periodā no 2016.gada 6.jūlija līdz 2016.gada 22.augustam /pers. G/ bija nodoms izpildu
lietas prettiesiski slēpt.
Kā skaidri izriet no lietas materiāliem, 2016.gada 18.jūlijā /pers. G/ iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā (lietas 3.sējuma 30.-
45.lapa), kopā ar lūgumu par pagaidu noregulējumu, kurā lūdza tiesu apturēt ar šo pieteikumu apstrīdēto tieslietu ministra lēmumu pilnā apjomā.
Tas nozīmē, ka /pers. G/ lūdza tiesu apturēt arī tieslietu ministra lēmuma 3.punkta darbību – par lietu un grāmatu nodošanu /pers. A/.
Tas nozīmē, ka /pers. G/ nodoms nekādā ziņā nebija vērsts uz Krimināllikuma 274.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, jo viņš
ar tajā brīdī viņam pieejamiem tiesiskiem līdzekļiem mēģināja aizstāvēt savas tiesības, pārsūdzot tieslietu ministra nelabvēlīgo lēmumu un cenšoties
panākt tā darbības apturēšanu. Šādas tiesības ir paredzētas Administratīvā procesa likuma 195.pantā. Turklāt tiesu praksē ir nodibināts, ka tiesa
izskata lūgumu par pagaidu noregulējumu pēc iespējas ātrāk, lai neradītu personai negatīvas sekas, no kā /pers. G/ bija pamats uzskatīt, ka izpildu
lietu nodošana ar tiesas lēmumu var tikt apturēta un, lai tas būtu realizējams, līdz tam lietas nav jānodod.
Izmantojot likumā paredzēto iespēju pārsūdzēt tieslietu ministra pieņemto lēmumu, nevar veidot noziedzīgā nodarījuma sastāvu pat tādā
gadījumā, kad rezultātā tika pieņemts /pers. G/ nelabvēlīgs tiesas nolēmums. /pers. G/ rīcība nav uzskatama par prettiesisku, jo administratīva akta
pārsūdzēšana ir personas subjektīvās tiesības. Turklāt tiesības konsultēties ar advokātu ir Satversmes 92.pantā paredzēto tiesību realizācija, kur
nekādi izņēmumi indivīdiem atkarībā no izglītības vai darba pieredzes nav paredzēti.
Persona ir saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 274.panta otrās daļas tikai tad, ja tā veic darbības, kurām piemīt visas
Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses pazīmes.
Nekonstatējot kaut vienu noziedzīgā nodarījuma sastāva elementu, apsūdzētais ir attaisnojams, kā tas ir paredzēts Kriminālprocesa likuma
519.pantā.
Krimināllietu tiesas kolēģija pievienojas aizstāves izteiktajam viedoklim par to, ka izpildu lietu saraksta nesastādīšana, lai tās nodotu /pers.
A/, neveido noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, jo pirmkārt tāpēc, ka procesuālā pienākuma neizpilde ir bezdarbība, nevis darbība, kas vērsta
uz dokumentu slēpšanu, otrkārt, bez pieejas izpildu lietu reģistra datiem sastādīt lietu sarakstu /pers. G/ norādītajos termiņos pēc atcelšanas no
amata fiziski nebija iespējams, jo uz 2016.gada jūnija beigām /Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ lietvedībā bija vairāk
kā 26000 izpildu lietas, bet pieeja Izpildu lietu reģistram /pers. G/ tika liegta no tieslietu ministra lēmuma spēkā stāšanās dienas, turpretim /pers. A/,
kurai ir bijusi pieeja Izpildu lietu reģistram, saraksta sastādīšanai bija nepieciešams tikai izdrukāt datus no Izpildu lietu reģistra, kas arī tika izdarīts
uz 2016.gada 22.augustu, par ko tiesas pirmajā instancē liecināja vairāki liecinieki: bijušais tiesu izpildītājs /pers. AJ/, tiesu izpildītāja /pers. A/ un
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve /pers. D/.
Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka no lietas materiāliem izriet sekojošais.
Pēc atcelšanas no amata /pers. G/ ar /pers. A/, atbilstoši viņu liecībām pastāvējusi mutiska vienošanās, ka izpildu lietu nodošana tiks uzsākta
2016.gada 11.jūlijā pēc nekustamā īpašuma izsoles, kuru /pers. A/ novadīja /pers. G/ birojā šajā dienā plkst.11.00 (lietas 2.sējuma 8.lapa).
/pers. G/, būdams neapmierināts ar tieslietu ministra lēmumu, nolēma vērsties Administratīvajā rajona tiesā, tai skaitā lūdzot pagaidu
noregulējumu, kas izpaustos arī dokumentu nodošanas apturēšanā, par ko 2016.gada 11.jūlijā tika sastādīts akts, no kura izriet, ka lietas
nodošanas uzsākšana tiek plānota 2016.gada 19.jūlijā plkst.9.00 (lietas 1.sējuma 51.lapa). Vēršanās tiesā savukārt notika 2016.gada 18.jūlijā.
Laika periodā no 2016.gada 18.jūlija līdz 2016.gada 28.jūlijam /pers. G/ bija darbnespējīgs. Minēto apliecina ģimenes ārstes /pers. M/
izsniegtā darbnespējas lapa Nr./darbnespējas lapas numurs/(lietas 1.sējuma 57.lapa, 3.sējuma 6.-7.lapa).
/pers. G/ 2016.gada 18.jūlijā nosūtīja paziņojumu Tieslietu ministrijai, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, kā arī tiesu izpildītājai
/pers. A/, norādot, ka saslimis un vērsies tiesā ar lūgumu par pagaidu noregulējumu (lietas 1.sējuma 55.lapa).
Minēto faktu apliecina /pers. A/ un /pers. D/ 2019.gada 19.jūlijā sastādītajā aktā (lietas 1.sējuma 52.lapa). Attiecīgi Latvijas Zvērinātu tiesu
izpildītāju padome mājas lapā www.lzti.lv publicēja paziņojumu, ka izpildu lietu nodošana tiesu izpildītājai /pers. A/ tiks veikta līdz 2016.gada
19.augustam (lietas 3.sējuma 5.lapa).
Savukārt 2016.gada 11.augusta vēstuli Nr./vēstules numurs/ „Par piespiedu izpildi” par to, ka izpildu lietu un grāmatu pārņemšana ir
nozīmēta uz 2016.gada 19.augustu (lietas 3.sējuma 22.-23.lapa) Tieslietu ministrija nosūtīja tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, un
apsūdzētais liecināja, ka par šo datumu viņam neviens nepaziņoja.
Administratīvā rajona tiesa 2016.gada 18.augustā nolēma noraidīt /pers. G/ lūgumu par tieslietu ministra lēmuma Nr./lēmuma numurs/
darbības apturēšanu. Minēto lēmumu Administratīvās rajona tiesas kancelejā /pers. G/ saņēma 2016.gada 19.augustā ar pavadvēstuli
Nr./pavadvēstules numurs/ (lietas 3.sējuma 46.lapa).
/pers. G/ 2016.gada 19.augustā saņēma telefona zvanu no policijas darbinieka /pers. I/, kurš viņu informēja, ka uz 2016.gada 19.augustu
plkst.10.00 bija nozīmēta izpildu lietu un grāmatu pārņemšana.
To apliecināja /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtajās liecībās un 2016.gada 19.augustā sastādītajā aktā (lietas 1.sējuma 53.lapa).
Jau nākošajā darba dienā /pers. G/ visām iesaistītajām personām paskaidroja, ka lietu un grāmatu nodošana tiesu izpildītājai /pers. A/ notiks
2016.gada 22.augustā. Tas ir fiksēts aktā un rakstveida paziņojumā (lietas 1.sējuma 53.lapa un 54.lapa).
/Darbības teritorija/apgabaltiesas iecirkņa Nr./iecirkņa numurs/ lietvedībā esošās lietas un grāmatas 2016.gada 22.augustā tika nodotas tiesu
izpildītājai /pers. A/, par ko tiesu izpildītāja sastādīja attiecīgu aktu (lietas 1.sējuma 40.lapa), tajā fiksējot, ka izpildu lietas ir sagatavotas nodošanai.
2016.gada 22.augustā izpildu lietas un citi dokumenti bez detalizētas pārbaudes tika iekrauti kravas automašīnā, kuru nodrošināja /pers. A/,
un aizvesti uz /pers. A/ dzīves un prakses vietu /adrese E/.
Ņemot vērā, ka uz 2016.gada 22.augustu aptuveni 300 pabeigtas izpildu lietas bija nodotas sašūšanai ārpus /pers. G/ biroja telpām – šīs
lietas tika nodotas /pers. A/ 2016.gada 26.augustā, ko viņa nenoliedz.
/pers. G/ liecināja, ka pabeigtu izpildu lietu atrašanās ārpus biroja telpām ir pieļaujams saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 163.pantu. Turklāt
pabeigto izpildu lietu atrašanās ārpus biroja iemesls bija šo dokumentu sagatavošana nodošanai, nevis slēpšana.
2016.gada 22.augustā izpildu lietu un grāmatu nodošanas laikā starp /pers. G/ un /pers. A/ radās diskusija, vai /pers. G/ ir pienākums nodot
aktus par viņa veiktajām amata darbībām saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.pantu, kas nav izpildu lietu dokumenti, jo faktu fiksācija un
dokumentu piegāde saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.pantu tiek veikta pēc ieinteresēto personu lūguma.
/pers. G/ vienojās ar /pers. A/, ka par to būtu jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinums. 2016.gada 23.augustā padome
norādīja, ka šie akti arī ir jānodod (lietas 1.sējums 41.-42.lapa). Saņemot šo atzinumu, /pers. G/ arī minētos aktus un ar tiem saistītus dokumentus
nodeva /pers. A/ 2016.gada 26.augustā.
Tādējādi uz 2016.gada 16.septembri, kad Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas
pārvaldes 2.nodaļas inspektors /pers. BF/ pieņēma lēmumu uzsākt šo kriminālprocesu Nr.11816009816 saskaņā ar Krimināllikuma 274.panta
pirmo daļu, visi izpildu lietu un citi ar amata pienākumu izpildi saistītie dokumenti jau bija nodoti /pers. A/.
Apelācijas instances tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka aktīvās izpildu lietas un izpildu dokumenti nebija pazuduši, tie ir atradušies
/pers. A/ birojā un tiesu izpildītāja pēc to pieņemšanas no /pers. G/ ir veikusi aktīvas darbības, kas saistītas ar izpildu dokumentu izpildi, šie
dokumenti netika atjaunoti un liela daļa no tiem tikusi izpildīta.
74 pabeigtas lietas netika identificētas /pers. G/ celtajā apsūdzībā, turklāt apstāklis, ka minētās lietas tika iznestas sašūšanai no /pers. G/
biroja telpām, neveido Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, jo minētie dokumenti nav attiecināmi pie
dokumentiem, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.
Laika posmā no 2016.gada 11.jūlija līdz 2016.gada 22.augustam nav notikusi aktīvo lietu pārvietošana no /pers. G/ biroja.
Vairāku veikto kratīšanu rezultātā netika atrastas aktīvas izpildu lietas vai izpildu dokumenti.
/pers. G/ nodoms netika vērsts uz aktīvo lietu noslēpšanu. Viņa nodoms bija vērsts uz viņam nelabvēlīga Tieslietu ministra lēmuma
apstrīdēšanu. Saņemot Administratīvās rajona tiesas nolēmumu, viņš nekavējoties paziņoja, ka gatavs lietas nodot 2016.gada 22.augustā, ko arī
izdarīja.
Pastāvot lietā iegūtiem pierādījumiem, Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka /pers. G/ rīcībā nepastāv Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīga nodarījuma subjektīva un objektīva puse.
Formulējot kriminālatbildības pamatu Krimināllikuma 1.panta pirmajā daļā, uzsvars ir likts uz šajā likumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu,
kuram ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Katrā konkrētā gadījumā ir nepieciešams konstatēt pilnīgi visas likumā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Ja trūkst kaut vai
viena šāda pazīme, kas ietilpst noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju kopumā, tad vispār nav pamata atzīt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir
noziedzīgā nodarījuma sastāvs (sk. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. U.Krastiņš, V.Liholaja –Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 40.-41.lpp.).
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. G/ apelācijas sūdzība ir apmierināma, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkta
noteikumiem lietā taisāms jauns /pers. G/ attaisnojošs spriedums, jo apsūdzētā rīcībā nepastāv Krimināllikuma 274.panta otrajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Prokurora protests noraidāms.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka lietas iztiesāšanas laikā netika konstatēti pierādījumi tam, ka lietā ir noticis apzināti nepatiess ziņojums par
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. G/, minēto iemeslu dēļ tiesas kolēģija nesaskata pamatu
pieņemt blakus lēmumu par /pers. A/ rīcību.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā konstatētie pierādījumi ir pietiekoši, lai taisītu /pers. G/ attaisnojošu spriedumu un nav pamata
pieņemt blakus lēmumu un uzdot Valsts policijai noskaidrot papildus apstākļus, kas saistīti ar /pers. G/ celto apsūdzību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 13.janvāra spriedumu un taisīt jaunu nolēmumu.
Atzīt par nevainīgu /pers. G/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 274.panta
otrajā daļā, un attaisnot.
Lietiskos pierādījumus: 2008.gada 13.oktobra akta Nr./akta numurs/ izpildu lietā Nr./lietas numurs/ norakstu; 2015.gada 13.janvāra SIA
/Nosaukums E/ iesniegumu Nr./iesnieguma numurs/ par fakta fiksāciju; CD-R ar elektroniskajiem dokumentiem glabāt pie krimināllietas
materiāliem.
Nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā paredzētajos gadījumos,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.
Pilns nolēmums pieejams 2021.gada 31.maijā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja Ludmila Poļakova
Tiesnesis Ingūna Amoliņa
Tiesnese Lauma Šteinerte