Court acquits defendant of intentional property damage, ruling damage was accidental during a fight.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court acquitted the defendant of intentional property damage, dismissing the prosecution's charges against him. Although the defendant initially admitted guilt after the prosecution presented evidence, the court found that the torn clothing resulted from accidental damage during a physical altercation rather than intentional harm. Consequently, the court ruled that the subjective element of intent required for the crime was absent and ordered the defendant to be found not guilty.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punkts: Noziedzīgs nodarījums nav noticis, ja nav konstatējama subjektīvās puses pazīme – tīšs nodoms bojāt svešu mantu, jo bojājums notika nejauši aizstāvības laikā.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. K26-0259-20/6
ECLI:LV:REZT:2020:0727.12110000419.3.S
Krimināllieta Nr.12110000419;
Lietas arhīva Nr.K26-0259-20/6
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2020.gada 27.jūlijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Gunārs Strucinskis
ar sekretāri Inu Streļču,
piedaloties prokurorei Allai Latiškevičai,
aizstāvim - zvērinātam advokātam Ojāram Ozoliņam,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tiesa
k o ns t a t ē ja
/pers. B/ apsūdzēts par tīšu svešas mantas bojāšanu, ko saskaņā ar apsūdzībā norādīto izdarījis šādos apstākļos:
2018.gada 8.jūlijā plkst.4.40 /pers. B/, būdams alkohola vielu ietekmē,/adrese/, savstarpēja personiska konflikta laikā ar spēļu zāles apmeklētāju
/pers. C/, dusmu vadīts, tīši, spēcīgi parāva /pers. C/ aiz drēbēm, noraujot viņam no ķermeņa kapučjaku. /pers. B/ tīšu, mērķtiecīgu darbību rezultātā
kapučjaka priekšpusē tika saplēsta, tās audumā izveidojās plīsums 10 x 5 cm izmērā. Turklāt tika pārplēsta zem kapučjakas esošā apakškrekla labās
puses lence. Tādējādi /pers.B/ tīši sabojāja /pers. C/ mantas: kapučjaku “Slazenger” 75 EUR vērtībā un apakškreklu “Sport line” 15 EUR vērtībā, jo
minētā apģērba vērtība samazinājās tādā mērā, ka to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc to nozīmes bez atbilstošā remonta. Noziedzīga nodarījuma
rezultātā /pers. C/ nodarīts materiāls zaudējums 90 EUR apmērā.
Šādas /pers. B/ darbības kvalificētas kā Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēts mazāk smags noziegums.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ar tiesā pārbaudītiem pierādījumiem neguva
apstiprinājumu.
Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatzina un atteicās tiesas sēdē sniegt liecības, taču atbildēja uz
uzdotajiem jautājumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesa nolasīja viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības,
rakstveida paskaidrojumu un apsūdzības izsniegšanas gaitu, ka 2018.gada 8.jūlijā pēc plkst.3.00 bija spēļu zālē /adrese/ alkohola reibumā. Pie bāra letes
viņš iegādājās 100 g degvīna, un tad pienāca pilsētā zināms vīrietis /pers. C/ alkohola reibumā. Tas apsūdzētajam pateica: “Kad vinnēsi, tad maksāsi man
procentus!” /pers. B/ tas nepatika, un apsūdzētais atbildēja: “Kas viņš tāds ir, lai man kaut ko prasītu!” Tad /pers. C/ar roku pagrūda /pers. B/, kurš
aizstāvoties ar rokām pagrūda to atpakaļ, saķerot ar roku aiz T-krekla. Bet neatcerējās, vai cietušajam bija jaka. Varēja aizstāvoties iesist /pers. C/ pa
seju: vaigu vai aci. Tad cietušais krita zemē. Tā kā apsūdzētais to turēja aiz T-krekla, tas saplīsa, bet tās nebija tīšas darbības. Pēc tam abi bija uz grīdas,
pieskrēja apsargs un vēl kaut kādi puiši, kuri viņus izšķīra un izveda laukā. Apsūdzētais neuzskata sevi par vainīgu un konflikta izraisītāju. Taču pēc
apsūdzības izsniegšanas viņš atzina savu vainu jakas un krekla bojāšanā (lietas 18., 74.-75., 86.lapa). /pers. B/ tiesas sēdē norādīja, ka viņam nebija
nodoma plēst /pers. C/ drēbes, bet gribēja tam iesist.
Tiesas sēdē cietušais /pers. C/ sniedza liecības, ka tajā vakarā iegāja kazino, kur pie bāra letes pasūtīja alkoholu. Klāt pienāca /pers. B/, kurš
uzvedās neatbilstoši. Sākās konflikts, tā rezultātā viņš sāka sist ar dūrēm pa seju un ķermeni, nogrūda cietušo zemē, un viņa telefons aizlidoja. Klāt bija
cilvēki, kuri abus izšķīra. Apsargam teica izsaukt policiju, taču viņš atteicās, jo bija /pers. B/ draugs. Apsūdzētais cietušo apsaukāja ar cieņu aizskarošiem
vārdiem, prom negāja. Piezvanīja sievai, lai atbrauktu pakaļ. Kad viņa ieradās, /pers. B/ nelaida cietušo ārā no spēļu zāles. Sieva nesagaidot aizbrauca.
Apsargam daudzreiz prasīja izsaukt policiju, bet viņi ar /pers. B/ bija uz vienu roku. Abi grūstījās, tāpēc apsargs tos izraidīja no zāles. Kad atbrauca
policija, apsargs viņiem teica, ka cietušais bija vainīgs. /Pilsētas nosaukums/ir maza pilsēta, tāpēc jūtas nekomfortabli, ka visi zina par to. /pers. B/ saplēsa
viņam jaku. Cietušais ikdienā nēsāja zelta ķēdi ap kaklu, bet tajā reizē nebija uzlikta. Domāja, ka /pers. B/ gribēja to noraut, jo plēsa aiz krekla, nevis
sita. Bija nopircis divas 0,2 l alkohola pudelītes. /pers. B/ pie letes ķērās pie vienas pudelītes. Cietušais pateica, lai nelien. Viņam sākās agresija, sāka to
sist. Saplēsa kapučjaku 75 EUR vērtībā un apakškreklu 15 EUR vērtībā. Telefons pēc trieciena vairs nestrādāja, pirms tam bija ielikts jakas kabatā. Tas
bija Samsung Galaxy S7 540 EUR vērtībā. Atcerējās, ka telefons un nauda izkrita no jakas rāviena rezultātā. Sievai zvanīja no sava telefona. Domāja,
ka apsūdzētais nezināja, ka jakas kabatā bija telefons. Uzskata, ka /pers. B/ gribēja noraut zelta ķēdi. Telefona diagnostika maksāja 15 EUR, un ceļa
izdevumi telefona vešanai uz remontu bija 8,85 EUR. Slimnīcā nokļuva, jo palika slikti ar sirdi. Ārsti iedeva tabletes, palika labāk, bet pēc tam atkal bija
slikti. Ārstēšanās izdevumi sastāda 50 EUR un atrašanās atskurbtuvē, kur cietušo pēc incidenta nogādāja policija, bija 18 EUR. Lūdza piedzīt 500 EUR
par morālo kaitējumu, jo /pers. B/ pazemoja viņu, bērnus, mazbērnus un mirušos vecākus. Cietušais notikuma brīdī bija alkohola reibumā, alkometrs
uzrādīja 1,8 un 1,5 promiles. Ar /pers. B/ nebija nekādu attiecību, esot tikai paziņas. Vasarā cietušajam labi redzēja zelta ķēdīti uz kakla. Izšķīra abus
apsargs un kaut kāds vīrietis, kurš bija /pers. B/ draugs un izpirka viņam dzērienu. Jaku nopirka Vācijā kaut kādā sporta veikalā 2018.gada agrā
pavasarī. Dzērienu - divas 0,2 l pudeles nopirka barā. Drēbes saplēsa guļošam pēc sitiena.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasīts liecinieka /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtais ziņojums, ka
strādāja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes /Pilsētas nosaukums/ecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora amatā. 2018.gada 8.jūlijā
plkst.4.53 no Rēzeknes OVN saņēma telefonisku informāciju, ka /adrese/agresīvi uzvedās klients. Notikuma vietā apsardzes darbinieks /pers.K/
norādīja uz /pers. C/. Viņš bija spēcīgā alkohola ietekmē, jo bija grīļīga gaita un raksturīga smaka no izelpas. Pēc apsarga teiktā vīrietis konfliktēja ar
spēļu zāles apmeklētājiem, tamdēļ viņu nogādāja /Pilsētas nosaukums/policijas iecirknī. Tur konstatēja alkohola ietekmi izelpotajā gaisā – 1,87 promiles
un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. Vīrietim bija redzams labā vaiga un acs apsārtums. Persona bija nedaudz noskaņota agresīvi, kas
izpaudās bravūrīgā runā. Tādēļ nolēma viņu ievietot atskurbtuvē, lai neapdraudētu savu un citu veselību. /pers. C/ sievai telefoniski paziņoja par
aizturēšanu un ievietošanu atskurbtuvē (lietas 9.lapa).
Liecinieks/pers. M/ tiesas sēdē sniedza liecības, ka 2018.gada 8.jūlijā strādāja spēļu zālē /adrese/ par apsargu. Apmēram ap pusnakti tur ienāca
/pers. C/ ar savu alkoholu. Aizrādīja, ka savu alkoholu spēļu zālē ienest nedrīkstēja, bet viņš nepakļāvās. Pēc laika ieradās otra persona – /pers. B/, kas
iepriekš nebija pazīstama. Naktī, aptuveni plkst. 3.00 starp viņiem sākās konflikts, kura sākumu neredzēja. Abi bija zemē, kāvās. Neatcerējās, kurš bija
augšā un kurš apakšā. Liecinieks vīriešus izšķīra, viņi piecēlās. Bārmene jau bija izsaukusi policiju. Pēc izšķiršanas redzēja saplēstas drēbes. Liecinieks
rāva /pers. B/ nost no /pers. C/, jo viņi bija saķērušies. /pers. B/ vilka aiz kakla vai drēbēm nost. Pirms kautiņa redzēja /pers. C/, kuram drēbes nebija
saplēstas. Tās tika sabojātas kautiņa laikā vai izšķiršanas brīdī. Viņus izšķīra liecinieks un vēl viens puisis. Alkohola reibumā bija gan apsūdzētais, gan
cietušais.
Tiesas sēdē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktam tika nolasītas liecinieces /pers. N/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, ka
2018.gada jūlijā strādāja SIA /nosaukums/par klientu apkalpošanas speciālisti. Datumu neatcerējās, kad spēļu zālē ienāca vīrietis – cietušais /pers. C/.
Viņš apsēdās pie bāra, līdzi bija 0,2 l tilpuma stikla pudele ar degvīnu. Lieciniece aizrādīja, ka savu degvīnu dzert nedrīkstēja. Vīrietis bārā neko nepirka,
tikai nolika pudeli uz letes. Pasauca apsargu /pers. M/, lai šo vīrieti izdzītu laukā no spēļu zāles. Viņš tam tikai aizrādīja. /pers. C/ izraisījās vārdu pārmaiņa
ar daudz jaunāku vīrieti – apsūdzēto /pers. B/. Par kautiņu neko liecināt nevarēja, jo neatcerējās, kurš kam sita pirmais. Abi vīrieši nokrita uz grīdas, tad
lieciniece nospieda apsardzes trauksmes pogu. Kautiņu izšķīra spēļu zāles apsargs /pers. M/. Neatcerējās, kas bija saplēsts. Kautiņš notika pie bāra
letes, kur nebija spēļu automātu. Apkārtējiem un spēlētājiem tas netraucēja, spēļu zāles darbs nebija pārtraukts, kā arī SIA /nosaukums/ manta nebija
bojāta (lietas 72.-73.lapa).
Lieciniece/pers. P/ tiesas sēdē sniedza liecības, ka 2018.gada 8.jūlijā ap plkst. 3.00-4.00 naktī saņēma zvanu no /pers. C/ no viņa telefona, skaņa
bija saraustīta, nevarēja neko saprast. Konflikta laikā neatradās notikuma vietā. Kad atbrauca, redzēja, ka /pers. C/ bija sasista seja un saplēstas drēbes:
apakškrekls un džemperis.
Liecinieks/pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka 2018.gada 8.jūlijā spēļu zālē /Pilsētas nosaukums/ notika konflikts starp /pers. B/ un /pers. C/ un bija
klāt, kad tos izšķīra. Dzirdēja /pers. C/ izteikto frāzi visiem: “Jāmaksā procenti viņam par vinnēto!” Neredzēja, kas uzsāka strīdu. Liecinieks bija klāt,
kad /pers. C/ bija uz grīdas, bet /pers. B/ viņam virsū. Tad tos mēģināja izšķirt. Apsargs paņēma /pers. B/, bet pats turēja /pers. C/. Varēja būt, ka turēja
aiz drēbēm /pers. C/. Pirms tam viņam nebija saplēstas drēbes. Pieļāva, ka liecinieks pats varēja tās saplēst, kad viņus izšķīra, jo tarkšķēja plīstošas
drēbes. Cietušajam vēlāk bija redzami drēbju defekti. /pers. B/ nesita /pers. C/, jo liecinieks to neredzēja.
2019.gada 16.decembra DVD+R diskā esošā SIA /nosaukums/ spēļu zāles /nosaukums/ video novērošanas kameras ieraksta apskates protokolā
norādīts, ka pie bāra letes plkst.04.38.01 /pers. C/ ar rokām atgrūž /pers. B/, kurš iepriekš, ar rokām žestikulējot kaut ko skaidroja cietušajam. Tad
/pers.B/ paceļ rokas, mēģina iesit ar abām dūrēm /pers. C/. Pēc tam abi saķeras. Pieskrien klāt cits vīrietis, kas bija pie letes, tad – arī apsargs. /pers. B/
un /pers. C/ nokrīt uz grīdas. /pers. B/ norauj cietušajam virsjaku. Pēc tam apsargs saķer apsūdzēto un aizvelk viņu projām no /pers. C/. Cietušais
pieceļas kājās, redzams, ka viņam saplēsts apakškrekls. Bārmene turpina strādāt ierastajā režīmā un apkalpo citus klientus (lietas 66.-67., 95.lapa). Taču
tiesa, apskatījusi lietai pievienoto videoierakstu, konstatē, ka /pers. C/ un /pers. B/ izšķir apsargs un vēl trīs vīrieši. Viņi velk nost /pers. B/, kurš ar rokām
bija ieķēries cietušā virsjakā, kas tiek novilkta nost.
Atbilstoši 2020.gada 3.janvāra apskates protokolam un fototabulai /pers. C/ baltas krāsas apakškreklam “Sport line” pārplēsta labās puses lence.
Bet melnai jakai ar kapuci bez uzrakstiem priekšpusē ir 10 cm garš un 5 cm plats plīsums (lietas 68.-69.lapa).
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ tiesas sēdē nolasītās un pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par lietas faktiskajiem apstākļiem ir ticamas,
patiesas un konsekventas. Viņš rakstveida paskaidrojumā un liecībās gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan arī tiesā secīgi liecināja, ka pēc vārdu apmaiņas
/pers. C/ ar roku pagrūda /pers. B/. Tas, savukārt, aizstāvoties ar rokām pagrūda cietušo atpakaļ, saķerot ar roku aiz T-krekla. Abi nokrita uz grīdas,
apsūdzētais turēja /pers. C/ aiz T-krekla. Tas saplīsa, kad apsargs un citi puiši abus izšķīra. Drēbju saplēšana nebija tīšas darbības, un /pers. B/ nebija
nodoma to darīt. Tamdēļ neuzskatīja sevi par vainīgu un konflikta izraisītāju.
Iepriekš minētās apsūdzētā liecības apstiprina arī novērošanas kameras videoieraksts, ka /pers. C/ ar rokām atgrūda /pers. B/. Apsūdzētais ar
dūrēm mēģināja iesist cietušajam, abi nokrita uz grīdas. Tad viņus izšķīra apsargs un klāt pieskrējušie vēl trīs vīrieši. Viņi vilka nost /pers. B/, kurš ar
rokām bija ieķēries cietušā virsjakā, kas tika novilkta. Šie notikuma apstākļi saskan arī ar liecinieka /pers. R/ tiesas sēdē liecināto, ka kopā ar apsargu
mēģināja izšķirt /pers. B/ un /pers. C/. Pieļāva, ka, turot cietušo, varēja saplēst viņa drēbes, jo dzirdēja apģērba plīšanas skaņu.
Tādējādi, tiesas ieskatā, nav ticamas /pers. C/ liecības, ka /pers. B/ sāka sist cietušajam ar dūrēm pa seju un ķermeni. Tas ir pretrunā gan ar
apsūdzētā liecībām, gan arī videoierakstā redzamo, ka /pers. C/ pirmais ar rokām atgrūda /pers. B/, izraisot konfliktu. Turklāt cietušais savstarpējas
fiziskas saķeršanās un alkohola ietekmes dēļ kļūdaini uzskatīja, ka apsūdzētais viņam tīši saplēsa kapučjaku un apakškreklu. No /pers. B/ un /pers. R/
liecībām, kā arī videoieraksta secināms, ka šo apģērbu gabalu sabojāšana notika nejauši cietušā un apsūdzētā izšķiršanas brīdī, citiem vīriešiem turot un
velkot.
Apskates protokols pierāda, ka /pers. C/ apakškreklam bija pārplēsta labās puses lence, bet melnai jakai ar kapuci priekšpusē radīts 10 cm garš
un 5 cm plats plīsums. Līdz ar to tiesa atzīst, ka tamdēļ /pers. B/ pēc apsūdzības izsniegšanas atzina savu vainu jakas un krekla bojāšanā, jo savstarpēja
konflikta laikā bija turējis aiz apģērba cietušo.
Policijas darbinieka /pers. J/ ziņojums un liecības apstiprina, ka pēc notikuma cietušais /pers. C/ stāvēja spēļu zāles ārpusē un bija stiprā alkohola
ietekmēm, tamdēļ bija ievietots atskurbtuvē.
Apsargs /pers.M/ neko neliecināja par brīdi, kad tika saplēsts /pers. C/ apģērbs. Viņš tikai ar citu vīrieti izšķīra cietušo un /pers. B/. Arī /pers.N/
neatcerējās, kas kuram bija sitis pirmais. Viņa redzēja, ka abi vīrieši nokrita uz grīdas un apsargs /pers. M/ izšķīra kautiņu. Bet /pers.P/ vispār notikuma
brīdī nebija klāt spēļu zālē, taču pēc /pers. C/ telefona zvana atbrauca un redzēja, ka tam bija saplēstas drēbes un sasista seja.
Apkopojot iepriekš minētos pierādījumus, tiesa secina, ka nav atspēkotas /pers. B/ konsekventās liecības, ka pirmais viņu pagrūda cietušais /pers.
C/ un pēc tam apsūdzētais aizstāvoties izdarīja viņam sitienus un novilka jaku, taču to tīši neplēsa.
Kriminālprocesa likuma 19.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu
personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta piekto daļu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas
gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.
Tiesa atzīst, ka ar tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, tai skaitā ar pretrunīgām cietušā liecībām, nevar konstatēt /pers. B/ vainu, jo lietā nav
iegūti pietiekami un pārliecinoši pierādījumi viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tiesas ieskatā, apsūdzētajam nav pierādīta
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīme – tīšs nodoms bojāt svešu mantu, t.i., cietušā
/pers. C/ kapučjaku un apakškreklu. Atbilstoši novērošanas kameras videoierakstam un tā apskatei precīzi nav redzams, ka tieši apsūdzētais /pers. B/ tīši
norāva un saplēsa jaku. Turklāt abus konfliktā esošos vīriešu mēģināja izšķirt gan apsargs /pers. M/, gan arī liecinieks /pers. R/, kā arī videoierakstā
redzamie vēl divi vīrieši. Arī /pers. R/ pieļāva, ka varēja saplēst cietušā apģērbu, jo, izšķirot abus vīriešus un velkot nost /pers. C/, dzirdēja plīstošu
drēbju skaņu. Un pats apsūdzētais liecināja, ka turēja cietušo aiz krekla un tīši neplēsa viņa apģērbu, bet pēc apsūdzības uzrādīšanas prokuratūrā atzina
vainu tā bojāšanā konflikta dēļ. Tādējādi /pers. B/ nav konstatējama minētā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīme – tīšs nodoms bojāt
svešu mantu, jo kapučjaka un apakškrekls tika saplēsts nejauši, aiz neuzmanības abpusēja konflikta laikā grūstoties, kā arī citām personām izšķirot to.
Turklāt konflikta iniciators bija pats cietušais, kurš pirmais atgrūda apsūdzēto. Līdz ar to tiesai ir pamats secināt, ka apsūdzētais neapzinājās savu darbību
kaitīgumu, neparedzēja, ka tās rezultātā tiks bojāta sveša manta, turklāt viņš to nevēlējās un apzināti nepieļāva.
Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts paredz, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā
izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 526.panta otrajai daļai, ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par
nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Līdz ar to cietušā /pers. C/ kaitējuma kompensācijas pieteikums 1221,85 EUR kopsummā (721,85
EUR par mantisko zaudējumu un 500 EUR apmērā par morālo kaitējumu) atstājams bez izskatīšanas. Taču pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav
šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi - kapučjaka “Slazenger” un apakškrekls “Sport line” - ir
atdodami īpašumā cietušajam /pers. C/. Bet atbilstoši Kriminālprocesa likuma 235.pantam lietiskais pierādījums - DVD-R disks kā elektroniskais
dokuments glabājams kopā ar krimināllietas materiāliem.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 519., 525., 526., 529., 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/ atzīt par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
un attaisnot.
Atcelt /pers.B/ drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā.
Atstāt bez izskatīšanas cietušā /pers. C/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu 1221,85 EUR apmērā.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā cietušajam /pers. C/ atdot īpašumā kapučjaku “Slazenger” un apakškreklu “Sport line”. /pers. AC/-R
disku kā elektronisko dokumentu glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.
Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas - 2020.gada 20.augusta apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vai par to var
iesniegt prokurora protestu Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis G.Strucinskis