Court convicts defendant of assault and destruction of property, ordering community service and compensation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of intentional minor bodily harm and intentional destruction of another person's property. The prosecution argued that the defendant assaulted his neighbor and destroyed their belongings out of anger over a dispute regarding visitation rights. The court found the evidence sufficient to establish guilt and ordered specific punishments including community service, short-term detention, and financial compensation.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likums 464. pants, 520. pants: The court may convict a defendant of intentional minor bodily harm and intentional destruction of property based on physical evidence and witness testimony, even in the absence of the accused, and impose appropriate penalties including community service and compensation.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. K33-0031-23/9
ECLI:LV:RIRT:2023:0928.11354028917.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 28.septembrī
Rīgas rajona tiesa,
tiesnese B.Ābele,
piedaloties prokurorei G.Pudnikai,
aizstāvim A.Novikam
izskatīja atklātā tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 464.panta kartībā bez apsūdzētā piedalīšanās,
krimināllietu, kurā
/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas un
185.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona A/ tīši nodarīja miesas bojājumus.
[1.1] /Datums A/ ap plkst.12.00 /Persona A/, atrodoties uz ielas pie savas mājas /Adrese A/, dusmu vadīts par
to, ka /Persona B/ ieradās realizēt savas saskarsmes tiesības ar dēlu /Persona C/, kurš dzīvo turpat, uzsāka konfliktu
ar /Persona B/. Konflikta laikā /Persona A/ vienu reizi tīši iesita /Persona B/ pa ķermeni, pēc kā /Persona B/ nokrita
uz zemes, kur /Persona A/ ar rokām, ceļgaliem un kājām turpināja izdarīt vairākus tīšus sitienus pa /Persona B/
galvu un citām ķermeņa daļām, kopumā izdarot ne mazāk kā sešus tīšus sitienus.
[1.2] /Persona A/ tīšu darbību rezultātā /Persona B/ nodarīti viegli miesas bojājumi – sejas sasitums ar sistu
brūci pieres labajā pusē; ādas nobrāzumi kreisās pleca locītavas apvidū, kreisā augšdelma ārējā virsmā, labās
elkoņa locītavas apvidū, labā apakšdelma mugurējā virsmā. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā
pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.
[1.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma
130.panta otrajā daļā.
[2] Bez tam /Persona A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.
[2.1] /Datums A/ ap plkst.12.00, /Persona A/ atrodoties uz ielas pie savas mājas /Adrese A/, pēc tā, kā viņš tīši
nodarīja vieglus miesas bojājumus /Persona B/, dusmu vadīts, realizējot izveidojušos nolūku, kas vērsts uz svešas
kustamas mantas tīšu bojāšanu, tīši saplēsa /Persona B/ piederošo T-kreklu Lee Cooper 19.00 EUR vērtībā, tādā
veidā to iznīcinot, kā arī nometa uz zemes un ar kājām uzkāpjot virsū tīši iznīcināja mobilo telefonu Samsung
147,98 EUR vērtībā, planšetdatoru Lenovo 155,00 EUR vērtībā, video reģistratoru HD Portable DVD with 25,00
EUR vērtībā un video reģistratoru bez nosaukuma 25.00 EUR vērtībā.
[2.2] Tādā veidā /Persona A/ ar savām darbībām tīši iznicināja /Persona B/ piederošās mantas 371,98 EUR
vērtībā.
[2.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma
185.panta pirmajā daļā.
[3] Bez tam /Persona A/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus.
[3.1] /Datums B/ ap plkst.10.00 /Persona A/ atrodoties pie savas mājas /Adrese A/ vārtiem, dusmu vadīts par
to, ka /Persona B/ ieradās īstenot savas saskarsmes tiesības ar dēlu /Persona C/, ne mazāk kā septiņas reizes ar
gāzes pistoli BLOW C06 Cal.9mm P.A.K., numurs “/Numurs A/” tīši izšāva /Persona B/ sejā. Kad /Persona B/
centās novērsties no /Persona A/ izdarītiem šāvieniem, pagriežot viņam muguru, /Persona A/ ar minēto gāzes
pistoles rokturi vairākas reizes tīši iesita /Persona B/ pa galvu, pakauša daļā.
[3.2] Minēto /Persona A/ tīšu darbību rezultātā /Persona B/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi – sista brūce
galvas pakauša rajonā, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa
īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.
[3.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma
130.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.pantu krimināllieta tika iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās.
[4.1] Apsūdzētais /Persona A/ tiesas izmeklēšanas sākumā piedalījās, savukārt 2022.gada 24.janvāra un
2022.gada 15.marta tiesas sēdēs apsūdzētais neieradās, 2022.gada 11.aprīlī tika izsludināta apsūdzētā meklēšana.
2023.gada 29.martā tiesā tika saņemta informācija par apsūdzētā meklēšanas pārtraukšanu, apsūdzētais sniedzis
paskaidrojumu, norādot savu faktisko dzīvesvietu, telefona numuru un e-pasta adresi. Uz 2023.gada 12.jūnija tiesas
sēdi apsūdzētais neieradās un par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja, arī uz 2023.gada 26.jūnija tiesas sēdi
apsūdzētais atkārtoti neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformējot.
[4.2] 2023.gada 26.jūnijā tiesas sēdē tika pieņemts lēmums par krimināllietas izskatīšanu saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 464.pantu – bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla
neierodas uz tiesas sēdi. Savukārt 2023.gada 13.septembrī tiesā tika saņemts apsūdzētā /Persona A/ lūgums iztiesāt
krimināllietu bez viņa piedalīšanās.
[5] Tiesas sēdē 2021.gada 27.maijā apsūdzētais /Persona A/ savu vainu neatzina. Tiesas sēdē saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās
liecības.
[5.1] Nopratināts kā aizturētais 2018.gada 27.jūnijā, /Persona A/ par /Datums A/ notikumiem liecināja, ka ap
plkst.12 pie viņa uz mājām /Apdzīvota vieta A/ atbrauca paziņa /Persona D/, lai paņemtu trimmeri. Tad abi
izbrauca, braucot projām vārti bija ciet, bet mazie vārtiņi palika neaizslēgti. Atgriezās pēc aptuveni 40 minūtēm,
mājas pagalmā atradās /Persona B/. Viņš uzvedās neadekvāti, skaļi kliedza, draudēja, ka visus nositīs. /Persona B/
pieprasīja tikties ar savu bērnu, īstenot saskarsmi pēc tiesas lēmuma. Tajā dienā tikšanās nebija noteikta.
Apsūdzētais piegāja pie /Persona B/, izstūma viņu ārā no pagalma, pateica, ka nav tiesības atrasties viņa īpašumā.
Konflikta laikā pirmais iesita /Persona B/ ar labās rokas dūri pa apsūdzētā kreiso vaigu. /Persona A/ iesita /Persona
B/ ar labās rokas dūri vienu reizi pa ķermeni, tad notrieca viņu pie zemes un turēja, kamēr atbrauca apsardze.
/Persona D/ izsauca policiju, bet pirms policijas ieradās apsardze. Pats pie ārsta negriezās. Iesita /Persona B/ tikai
vienu reizi, vairāk nebija sitis. Uzskata, ka nav vainīgs, jo konfliktu uzsāka /Persona B/. (1.sējums, lietas lapa 89-
90).
[5.2] Nopratināts kā aizdomās turētais 2018.gada 29.jūnijā, /Persona A/ papildināja, ka /Datums A/ /Persona
B/ netika nodarītas nekādas traumas, ko varētu klasificēt kā vieglus miesas bojājumus. Pieļauj, ka /Persona B/
vieglus miesas bojājumus ir guvis kaut kad vēlāk. (1.sējums, lietas lapa 96).
[5.3] Par /Datums A/ notikumu /Persona A/ kriminālprocesā 2017.gada 3.oktobrī un 2019.gada 18.martā ir
sniedzis liecības kā liecinieks. /Persona A/ liecināja, ka ierodoties mājās, konstatēja, ka viņa mājas pagalmā atrodas
/Persona B/, ļoti stiprā uzbudinājuma stāvoklī, acīmredzamā alkohola vai citu vielu iespaidā, skaļi kliedza un
draudēja izrēķināties ar viņu un viņa ģimeni. /Persona B/ ierašanās mērķis /Persona A/ nebija zināms. Kad lūdza
atstāt teritoriju, /Persona B/ viņam uzbruka, nodarot nenozīmīgus miesas bojājumus (zilu aci). /Persona A/
izmantojot fizisku spēku, izveda viņu no savas mājas teritorijas, pēc kā nodeva /Apdzīvota vieta B/ policijas
iecirkņa darbiniekiem. Tajā brīdī ar /Persona A/ bija kopā viņa paziņa /Persona D/. Par kaut kādām /Persona B/
mantām viņam nekas nav zināms, neko nav bojājis. (2.sējums, lietas lapa 79, 165).
[5.4] 2019.gada 30.decembrī kā apsūdzētais, sniedzot liecības, norādījis, ka, iespējams, /Persona B/ t-krekls
Lee Cooper tika saplēsts brīdī, kad /Persona B/ uzbruka /Persona A/ un krekls tika saplēsts, aizsargājoties. Par
pārējām mantām liecināja, ka tās nav nekad ne redzējis ne iznīcinājis. Papildus liecināja, ka /Datums A/ /Persona B/
nebija tiesību tuvoties /Persona A/ īpašumam un realizēt saskarsmes tiesības ar dēlu. (3.sējums, lietas lapa 66-71).
[5.5] Par /Datums B/ notikumiem, nopratināts kā aizdomās turētais 2018.gada 29.jūnijā (1.sējums, lietas lapa
183-184) un kā apsūdzētais 2019.gada 30.decembrī (3.sējums, lietas lapa 66), /Persona A/ liecināja, ka tajā dienā
visi bija mājās. Pie viņiem ieradās /Persona B/ kopā ar kaut kādu draugu, viņi abi atbrauca ar mašīnu. /Persona B/
kopā ar savu draugu ienāca teritorijā. To redzot, /Persona A/ izgāja ārā pa durvīm. /Persona B/ draugs mēģināja
apsūdzēto turēt no aizmugures, kamēr /Persona B/ ar dūrēm /Persona A/ izdarīja vairākus sitienus pa ķermeni. Pēc
tam /Persona A/ viņus atgrūda nost un ieskrēja mājās. Tur koridorī viņam atrodas seifs, kurā stāvēja gāzes pistole.
Viņš paņēma gāzes pistoli un izgāja ārā. Abi – /Persona B/ ar draugu stāvēja pie vārtiem. /Persona A/ piegāja klāt
un viņu virzienā, tēmējot sejā, izšāva vairākas reizes. Tas /Persona B/ neapturēja, viņš turpināja mākties virsū
/Persona A/. Tad /Persona A/ sadusmojās un iesita /Persona B/ ar gāzes pistoles rokturi pa galvu vienu reizi. Pēc tā
abi – /Persona B/ ar draugu – uzreiz aizbēga, iesēdās mašīnā un aizbrauca. Uzskata, ka tā ir rīkojies pašaizsardzības
nolūkā, nevis, lai nodarītu miesas bojājumus. Pats pēc medicīniskās palīdzības nevērsās.
[5.6] 2023.gada 13.septembrī, iesniedzot tiesā lūgumu par krimināllietas izskatīšanu bez viņa piedalīšanās,
/Persona A/ ir norādījis arī savu attieksmi pret celto apsūdzību – savu vainu neatzīst un uzskata, ka apsūdzība nav
pierādīta. Nav pierādīta cēloņsakarība starp cietušajam nodarītajiem miesas bojājumiem un apsūdzētā rīcību, turklāt
policijas iecirknī viņam miesas bojājumi netika konstatēti, kas norāda, ka tie bija iegūti vēlāk, pie citiem
apstākļiem. Attiecībā par /Datums B/ notikumiem, cietušais un viņa sabiedrotais uzbruka apsūdzētajam divatā, uz
ko viņš bija spiests aizstāvēties un izmantot gāzes pistoli. Nav saprotams kā cietušais, kuram it kā tika nodarīti
miesas bojājumi, pats sēdās pie stūres un brauca uz policiju rakstīt iesniegumu, kur, savukārt pavadīja pus dienu, lai
piespiestu policiju pieņemt viņa iesniegumu. Krietni vēlāk tika konstatēti kaut kādi miesas bojājumi, kuru rašanās
apstākļi nav konstatējami un cēloņsakarība ar /Persona A/ rīcību nav pierādīta. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma
185.panta, liecināja, ka nekādu mantu nav bojājis. (4.sējums, lietas lapa 68-70).
[6] Lai gan apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzīst, viņa
izvirzītā versija neapstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem, un vaina ir pilnībā pierādīta ar ziņām par
faktiem, kuras satur kriminālprocesā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi to kopsakarībā.
[7] Attiecībā par /Persona A/ inkriminētajiem Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un 130.panta otrajā daļā
paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti /Datums A/, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši
pierādījumi:
[8] Cietušais /Persona B/ tiesas sēdē liecināja, ka /Datums A/ bija spēkā tiesas lēmums par saskarsmes
tiesībām ar dēlu. Tā bija diena, kas vajadzēja notikt saskarsmei. Tā kā bērna māte nereaģēja uz /Persona B/ ziņām,
lai saskaņotu laiku, viņš ieradās viņas un bērna dzīvesvietā /Adrese A/, lai satiktu dēlu. Atradās ielas galā, pienāca
pie kaimiņienes uz ielas, apvaicājas, vai nav manījusi viņa dēlu. Sarunas laikā piebrauca /Persona A/ kopā ar vēl
kādu vīrieti. /Persona B/ jautāja, kur atrodas viņa dēls, /Persona A/ nāca viņa virzienā, sāka vicināt rokas, mēģināja
izdarīt sitienu. /Persona B/, aizstāvoties, vienu reizi arī trāpīja /Persona A/, mēģināja aizstāvēties. Pirmais uzbruka
/Persona A/. Sita /Persona B/ pa kājām un seju, pa galvu, sita ar rokām. Cīņas rezultātā abi nogāzās zemē, /Persona
A/ turpināja izdarīt sitienus, pārsita aci, sasita galvu pret zemi. /Persona B/ izdevās izrauties, tālāk /Persona A/
turpināja viņu sist ar kājām, ar ceļgalu. /Persona A/ paziņa, ar kuru bija atbraucis, izsauca policiju. Tad ieradās
apsardze līdz policijas atbraukšanai. Paziņa atradās blakus, uz ielas stāvēja šajā laikā, novēroja. Vienā brīdī
/Persona A/ no /Persona B/ automašīnas aizgāja un izņēma videoreģistratoru un planšeti, izmeta tos krūmos. Tad
paziņa ieraudzīja, ka automašīnas aizmugurē arī ir videoreģistrators, arī to /Persona A/ izrāva no mašīnas, sabradāja
un izmeta krūmos, tāpat arī /Persona B/ cīņas laikā no kabatas izrāva mobilo telefonu un arī izmeta. /Persona B/
telefonā bija ieslēdzis audioieraksta režīmu, kad ieradās notikuma vietā, gribēja fiksēt sarunu ar bērna māti, jo jau
iepriekš bijušas problēmas ar saskarsmes īstenošanu. Kad telefonu atrada, tas bija sabradāts. Jau iepriekš īstenojot
saskarsmi ar bērnu, /Persona A/ bija izteicis draudus /Persona B/ izrēķināties. Notikuma dienā nesatika bērnu,
nesatika bērna māti, nebija ienācis mājas teritorijā, atradās uz ielas. /Persona B/ aizveda uz VP /Apdzīvota vieta B/
iecirkni, iecirknī tika izsaukta NMPD un aizveda /Persona B/ uz slimnīcu. Videoreģistratori ir novietoti automašīnā
gan priekšā, gan aizmugurē. Veikto audioierakstu pēc tam nodeva caur saviem juristiem Valsts policijas
darbiniekiem, ieraksts tika izkopēts no telefona. Cīņas laikā tika saplēsts /Persona B/ t-krekls.
[8.1] Nopratināts 2017.gada 20.decembrī, cietušais /Persona B/ liecināja, ka /Datums A/un /Datums C/ viņam
vajadzēja satikties ar savu dēlu, kurš dzīvo kopā ar māti /Adrese A/. /Persona E/ nereaģēja uz viņa sūtītajām ziņām
par saskarsmi, tādēļ nolēma braukt uz bērna dzīvesvietu un vienoties par tikšanos ar dēlu. Viņš jau atradās pie
mājas /Adrese A/, kad ap plkst.12.00 pie vārtiem piebrauca mašīna, pa vārtiem iznāca /Persona A/, iekāpa mašīnā
un aizbrauca. Cietušais pamanīja kaimiņieni, piegāja un apvaicājās, vai kaimiņu mājā ir redzējusi bērnus. Pēc brīža
atbrauca /Persona A/ un abi ar automašīnas vadītāju izkāpa no mašīnas. Uz jautājumu, kur ir viņa dēls, /Persona A/
neatbildēja, bet nāca uz viņa pusi, sāka vicināties ar kulakiem. Aizstāvoties, /Persona B/ vienu reizi trāpīja /Persona
A/ pa seju. Tad nogāzās zemē, /Persona A/ vairākas reizes ar kulakiem iesita /Persona B/ pa galvu, tad vienā brīdī,
kad /Persona B/ bija uz vēdera, /Persona A/ sāka sist viņa galvu pret zemi, tajā brīdī /Persona B/ tika pārsista uzacs.
/Persona B/ izrāvās un apsēdās pie sētas zemē. Otrs vīrietis bija pamanījis mašīnā video reģistratorus un planšeti,
pateica to /Persona A/, kurš aizgāja pie mašīnas un izņēma visas ierīces no mašīnas, salauza, sabradāja ar kājām un
sameta turpat krūmos. Konstatēja, ka arī telefons, kurš viņam bija kabatā, bija izvilkts no kabatas un atrada to tupat
krūmos. /Persona A/ turpināja sist /Persona B/ un pateica otram vīrietim, lai izsauc policiju. Pēc pusstundas ieradās
apsardze. Kad ieradās policija un aizveda viņu uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, viņam tika izsaukta ātrā medicīniskā
palīdzība. (1.sējums, lietas lapa 65-67).
[8.2] Pēc satura identiskas liecības cietušais /Persona B/ sniedzis 2017.gada 28.jūnija nopratināšanā
(2.sējums, lietas lapa 16-17) un 2019.gada 18.septembra (2.sējums, lietas lapa 178) nopratināšanā.
[8.3] 2017.gada 28.jūnijā cietušais /Persona B/ vērsies policijā ar iesniegumu, norādot, ka /Datums A/,
ierodoties īstenot saskarsmes tiesības ar dēlu, konstatēja, ka dēls mājās neatrodas, taču sastapa /Persona A/, kurš
neko nesakot, metās viņam virsū, nodarot miesas bojājumus, kā arī sabojāja viņam piederošās mantas - mobilo
telefonu Samsung 160 EUR vērtībā, planšetdatoru Lenovo 160 EUR vērtībā, videoreģistratoru HD DVR ar 32 GB
atmiņas karti 55 EUR, otru videoreģistratotru 40 EUR vērtībā, kreklu Lee Cooper 25 EUR vērtībā, kā arī viņam
sniegti medicīniskās palīdzības pakalpojumi par miesas bojājumu nodarīšanu 57,48 EUR apmērā. (2.sējums, lietas
lapa 7).
[8.4] Nopratināts 2019.gada 3.septembrī, cietušais /Persona B/ papildināja, ka pēc tam, kad izkāpa ārā no
savas automašīnas /Transportlīdzeklis A/, viņš atstāja automašīnas salonā ieslēgtus divus video reģistratorus, viens
automašīnas priekšpusē pie loga, otrs pie automašīnas aizmugurējā stikla. Līdzi paņēma mobilo telefonu, kas
atradās bikšu kabatā ar ieslēgtu audioierakstu. Brīdī, kas /Persona A/ paziņa ieraudzīja mašīnā video reģistratorus,
/Persona B/ atradās uz zemes guļus stāvoklī, ar seju pret zemi. /Persona A/ pavilka viņa rokas, kas tajā brīdi bija
sejai priekšā, uz malu un sauca palīgā savu draugu, lai pietur viņa rokas. Vīrietis pienāca un ar kājām uzkāpa uz
viņa rokām. Vīrietis tikai turēja rokas un viņam nesita. Tajā brīdī /Persona A/ devās uz viņa automašīnu un izrāva
videoreģistratoru, nometa uz zemes un ar kājām to sabojāja, pēc kā pārmeta pāri sētai krūmos. Arī planšeti nometa
zemē, sabradāja un pārmeta pāri sētai krūmos. Pēc tam atgriezās un turpināja viņam sist. /Persona B/ nesita, bet
mēģināja aizsargāties, rokas lika sejai priekšā, un kaut kādā brīdī ar muguru atspiedās pret sētu, bet /Persona A/
turpināja sist. Tajā brīdī vīrietis pateica /Persona A/, ka viņa mašīnā ir vēl viens videoreģistrators. Pēc kā /Persona
A/ palūdza vīrietim viņu pieskatīt un pats devās uz viņa automašīnu. Vīrietis stāvēja netālu no viņa aptuveni 3
metru attālumā. Redzēja, ka /Persona A/ paņēma no viņa automašīnas videoreģistratoru, nometa zemē, ar kāju
sabradāja un iemeta krūmos. Pēc tam vīrietis izsauca policiju. Policija ieradās apmēram pēc kādām 15 minūtēm.
Kamēr gaidīja policijas darbiniekus, /Persona A/ un otrs vīrietis domāja ko teikt policijai. Mantas, kuras bija
sabojājis /Persona A/, viņš pats devās meklēt un uzrādīja policijai. (3.sējums, lietas lapa 50-54).
[9] Liecinieks /Persona D/ tiesas sēdē liecināja, ka /Datums A/ piebrauca pie /Persona A/ mājas kopā ar
/Persona A/. Kad viņš piebrauca pie /Persona A/ mājas, pievērsa uzmanību, ka uz ielas, gar žogu staigā kaut kāda
persona. /Persona A/ izcēlās konflikts ar tur ieradušos personu. /Persona A/ un otrs vīrieti visu laiku bija viņa
redzeslokā. Sākumā liecinieks atradās pie savas mašīnas, pēc tam bija blakus pie viņiem incidenta vietā. Redzēja,
ka uz ielas atrodas kāds cilvēks, bet tiesas zālē nevienu nevarot atpazīt. Šis cilvēks sāka bļaustīties, nāca virsū
/Persona A/, pieprasīja kaut ko atdot. Šis cilvēks iesita /Persona A/ pa seju, /Persona A/ viņu apķēra un abi nokrita
zemē. Neatceras, ka /Persona A/ nāktu virsū tam cilvēkam. Visu laiku atradās tuvumā līdz brīdim, kad ieradās
Valsts policija, kuru /Persona D/ bija izsaucis. Incidents norisinājās uz ielas pie mājas, žogam ārpusē. Neredzēja, ka
/Persona A/ būtu otram cilvēkam atņēmis kādas personīgās mantas, neredzēja, ka meklētu kādas mantas. Nemanīja
nekādus miesas bojājumus otram cilvēkam. Pats neiesaistījās šajā konfliktā, tikai novēroja un izsauca policiju. Tur
vēl bija pienācis pāri žogam kaimiņš vīrietis. Gaidot policiju, visi sēdēja mierīgi, konflikts bija beidzies. Otrs
vīrietis sēdēja uz ielas, bija nomierinājies. /Persona A/ šo vīrieti turēja, ierobežoja viņam kustības. Neredzēja, ka
/Persona A/ būtu sitis otru personu, viņš bija mierīgs un arī negrūstījās. Uzbruka viennozīmīgi otrs cilvēks.
Neatceras, ka šim otram būtu bija saplēsts apģērbs. Redzēja, ka /Persona A/ ir iesists pa seju, vaiga kauls bija
sarkans, bet asinis nebija. Otram vīrietim bija kaut kādi skrāpējumi, varbūt, ka bija kaut kas arī uz sejas. Uz
policijas iecirkni liecinieks devās kopā ar /Persona A/, bet otru vīrieti aizveda ar policijas mašīnu.
[9.1] Pirmstiesas izmeklēšanā liecinieks /Persona D/ liecības sniedzis 2018.gada 13.martā (2.sējums, lietas
lapa 163-164), 2019.gada 2.aprīlī (1.sējums, lietas lapa 247), 2019.gada 12.septembrī (3.sējums, lietas lapa 56-58)
un 2019.gada 17.decembrī (2.sējums, lietas lapa 196), norādot, ka atgriežoties kopā ar /Persona A/ no benzīntanka,
pie /Persona A/ mājas stāvējusi mašīna, no tās izkāpis vīrietis. Kas notika starp /Persona A/ un vīrieti, kurš bija
atbraucis, liecinieks neatceras, jo pagājis ilgs laiks. Atceras tikai to, ka vīrietis uzvedās agresīvi un pirmais iesita
/Persona A/, pēc kā /Persona A/ viņu nogāza zemē. Vai /Persona A/ sita šim vīrietim, liecinieks neredzēja.
Liecinieks šajā konfliktā neiesaistījās, tikai izsauca policiju pēc /Persona A/ lūguma. Konflikts norisinājās netālu no
vīrieša mašīnas. Liecinieks staigāja apkārt, bet šī vīrieša mašīnā nelīda. Neredzēja, ka /Persona A/ būtu kaut ko
ņēmis no šī vīrieša mašīnas. Liecināja, ka nav iesaistījies abu vīriešu konfliktā un, kāpēc vīrietis norāda pretējo,
izskaidrot nevar. Izskaidro to ar vīrieša atrašanos narkotisko vielu ietekmē, jo viņam bija stiklainas acis un
neadekvāta uzvedība.
[10] Lieciniece /Persona E/ (pirmstiesas izmeklēšanas laikā – /Uzvārds/) tiesas sēdē par /Datums A/
notikumu liecināja, ka saskarsme ar bērnu /Persona B/ bija noteikta katras otrās brīvdienas. /Datums D/ /Persona B/
uzrakstīja, ka vēlas satikt bērnu, piedāvāja uz Līgo svētkiem paņemt uz vairākām dienām. /Persona E/ noraidīja šo
piedāvājumu un komunikācija beidzās. Tad /Datums A/ dienas pirmajā pusē /Persona B/ pamanīja pie mājas.
Sabijās viņu ieraugot, paņēma bērnus, uzkāpa uz augšējo stāvu. /Persona B/ pie mājas bija viens pats, neredzēja
citas personas. /Persona B/ stipri klauvēja pie durvīm, sauca pēc dēla. Mājā /Persona B/ nebija iegājis. Vienā brīdī
pa logu redzēja, ka ieradusies apsardze, neko sīkāk neredzēja. Tajā brīdī /Persona A/ nebija mājās, bija izbraucis.
Pēc notikuma /Persona A/ bija pārsista uzacs, bija pušums, pie ārsta nevērsās. Par to, kas bija noticis, lieciniece
/Persona A/ nejautāja.
[10.1] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināta 2017.gada 27.septembrī (2.sējums, lietas lapa 76-77, 78) un
2018.gada 28.februarī (1.sējums, lietas lapa 258-260), /Persona E/ par 2017.gada 24.jūnija notikumu liecināja to
pašu, ko tiesas sēdē.
[11] Lieciniece /Persona F/ tiesas sēdē par /Datums A/ notikumu liecināja, ka pie viņas mājas /Adrese B/,
tajā dienā pienāca gara auguma vīrietis un pajautāja, vai viņa nav redzējusi šeit mazu puisīti - viņa dēlu. Kamēr abi
runāja, pienāca cits vīrietis - kaimiņš. Kaimiņš saķēra šo vīrieti aiz krūtīm un sāka grūstīt, kliedza uz viņu. Aizgrūda
viņu, turot aiz pleca, grūda kamēr aizgrūda aiz mājas un tālāk jau viņa nevarēja redzēt, kas notiek. Tad sāka līt
lietus un viņa iegāja mājās. Brīnījās kāpēc garā auguma vīrietis nevar aizstāvēties, nepretojas. Viņa atpazina, ka tas
otrs vīrietis ir viņas kaimiņš. Tā kā sākās lietus, lieciniece aizgāja prom, redzēja tikai šo grūstīšanos, kā tālāk
konflikts atrisinājās, to neredzēja.
[11.1] Pirmstiesas izmeklēšanā lieciniece /Persona F/ sniedza liecības 2017.gada 20.decembrī (2.sējums,
lietas lapa 159-160) un 2019.gada 6.jūnijā (1.sējums, lietas lapa 250-251). Pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās
liecības sakrīt ar tiesas sēdē sniegtajām liecībām.
[12] Liecinieks /Persona G/ tiesas sēdē liecināja, ka pacients /Persona B/ pie viņa vērsās kā pie ģimenes
ārsta 13.dienā pēc traumas. Trauma pēc /Persona B/ vārdiem bija iegūta /Datums A/, viņš esot saņēmis sitienus pa
galvu, pa kaklu, tika spārdīts. Esot saņēmis medicīnisko palīdzību stacionārā. Bija dzīstoša brūce deniņu apvidū,
galvassāpes, reiboņi. Bija redzamas šuvju pēdas. Iedeva nosūtījumu pie neirologa. Parasti var parādīties veselības
problēmas pēc ilgāka laika perioda – vairākas nedēļas līdz mēneša pēc traumas iegūšanas. Miesas bojājumu
smaguma pakāpi viņš nenoteica, jo to dara eksperti.
[12.1] Sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā 2020.gada 16.janvārī un 2020.gada
24.janvārī sniegtajām liecībām. (3.sējums, lietas lapa 77-78, 80-84).
[13] No /Datums A/ telefonogrammas par /Persona B/ nogādāšanu /Ārstniecības iestāde/ izriet, ka /Persona
B/ konstatēta vaļēja brūce labās uzacs rajonā, galvas sasitums, galvas smadzeņu satricinājums, 8.un 9.ribas
sastums, kreisajā pusē multipli nobrāzumi. Telefonogrammā norādīts, ka paziņošanas laiks – plkst.16.25. (1.sējums,
lietas lapa 4).
[14] /Datums E/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī reģistrēts /Persona B/
/Datums C/ iesniegums. Iesniegumā /Persona B/ norādījis, ka /Datums A/un /Datums C/ viņam vajadzēja satikties
ar dēlu /Persona C/, kurš dzīvo kopā ar māti /Persona E/ /Adrese A/. Tā kā /Persona E/ nereaģēja uz sūtītajām
ziņām, pats devās uz viņu dzīvesvietu. /Datums A/ ap plkst.12.00 /Persona B/ bija pie mājas /Adrese A/, aprunājās
ar kaimiņu mājā esošo sievieti par to, vai viņa ir redzējusi bērnus pagalmā. Pie mājas piebrauca mašīna, no tās
izkāpa /Persona A/ un mašīnas vadītājs. Uz jautājumu, kur ir viņa dēls, /Persona A/ neatbildēja, bet nāca uz viņa
pusi, vicinājās ar kulakiem. /Persona B/, aizstāvoties, vienu reizi trāpīja /Persona A/ pa seju. Abi nogāzās zemē.
/Persona A/ centās sist pa seju, bet pēc tam pieaicināja otru vīrieti, lai tas patur /Persona B/ rokas. Vīrietis to
izdarīja, atvelkot rokas un uzkāpjot tām virsū ar kājām. /Persona A/ vairākas reizes iesita ar kulakiem /Persona B/
pa galvu, kad /Persona B/ pagriezās uz vēdera, tad /Persona A/ sāka sist ar galvu pret zemi, pārsitot /Persona B/
uzaci. Tad /Persona B/ izrāvās no viņiem un atsēdās ar muguru pret sētu. Otrs vīrietis pamanīja, ka mašīnā ir
videoreģistratori un planšetdators, pateica to /Persona A/, kurš aizgāja un izņēma no mašīnas visas ierīces, salauza,
sabradāja ar kājām un sameta krūmos. Tad pamanīja, ka no kabatas bija izvilcis arī telefonu, ko atrada pēc tam
turpat krūmos. Telefonā bija ieslēgts audio rakstītājs. Tad /Persona A/ atgriezās, turpināja cietušajam sist gan ar
rokām gan ar ceļgaliem, gan spert ar kājām. Lika otram vīrietim izsaukt policiju un teica, ka policijai teiks, ka
/Persona B/ ir ielauzies viņa mājā un draudējis visus nosist. Pēc apmēram pusstundas ieradās apsardze un vēl pēc
15 minūtēm – valsts policija. Pateica policijai, ka /Persona A/ ir iznīcinājis vairākas ierīces, kas bija mašīnā,
/Persona A/ policijai teica, ka neko par to nezinot, tādēļ /Persona B/ pats gāja krūmos meklēt un atrada abu video
reģistratoru lauskas, sasisto planšetdatoru un telefonu. Valsts policija nogādāja cietušo /Apdzīvota vieta B/ iecirknī,
tā kā /Persona B/ bija vaļējas brūces, valsts policijā viņam tika izsaukta medicīniskā palīdzība. (1.sējums, lietas
lapa 6-7, 2.sējums, lietas lapa 5-6).
[14.1] Savam iesniegumam /Persona B/ pievienojis /Datums A/ /Ārstniecības iestāde/ izrakstu no ambulatorās
pacienta medicīniskās kartes. Tajā norādīts, ka /Datums A/ /Persona B/ stacionēts /Datums A/ ar galvas,
mugurkaula cervikālās daļas sasitumu un citiem multipliem ķermeņa daļu sasitumiem. (1.sējums, lietas lapa 9).
[14.2] Ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 18.maija lēmumu noteikta pagaidu saskarsmes tiesību izmantošanas
kārtība /Persona B/ ar dēlu. Noteikts, ka atļauts /Persona B/ satikties ar savu dēlu (faktiskā dzīvesvieta /Adrese A/)
– divas stundas dienā katrā otrajā nedēļas nogalē sestdienā un/vai svētdienā, uzliekot par pienākumu /Persona E/
saskaņot ar /Persona B/ tikšanās vietu un laiku ne vēlāk kā divas dienas iepriekš. (1.sējums, lietas lapa 13-16).
[15] No 2017.gada 6.novembra eksperta atzinuma Nr./Numurs B/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas
tiesu medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatēti miesas bojājumi: sejas sasitums ar sistu brūci pieres
labajā pusē; ādas nobrāzumi kreisās pleca locītavas apvidū, kreisā augšdelma ārējā virsmā, labās elkoņa locītavas
apvidū, labā apakšdelma mugurējā virsmā. Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums A/ cieta, trula
priekšmeta iedarbības rezultātā. Norādītie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas
bojājumiem. (1.sējums, lietas lapa 54-55).
[15.1] No 2018.gada 31.oktobra eksperta atzinuma Nr./Numurs C/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas
papildus tiesu medicīnisko ekspertīzi, izriet, ka /Persona B/ konstatētie miesas bojājumi varēja rasties kopumā 6
traumatisku iedarbību rezultātā. /Persona B/ konstatētos miesas bojājumus kopumā nevarēja iegūt, vienu reizi krītot
no sava auguma augstuma un atsitoties pret cietu, līdzenu virsmu. (1.sējums, lietas lapa 187).
[16] 2017.gada 13.oktobrī /Persona B/, iesniedzot Valsts policijā iesniegumu par /Datums A/ notikumu,
pievienojis tam kompaktdisku ar notikuma audioierakstu. (1.sējums, lietas lapa 33, 2.sējums, lietas lapa 67).
2019.gada 23.janvārī (1.sējums, lietas lapa 220-222) un 2019.gada 15.novembrī (2.sējums, lietas lapa 74-75) veikta
iesniegtā kompaktdiska apskate. Kompaktdiskā atrodas audioieraksts, kurā dzirdama saruna starp personām.
Cietušais /Persona B/ 2021.janvāra nopratināšanā (1.sējums, lietas lapa 223) atpazina sevi kā vienu no personām,
kuras saruna dzirdama audio ierakstā. Audioierakstā dzirdams, ka /Persona B/ sarunājas ar sievieti un interesējas,
vai kaimiņu mājā ir redzēts mazs puika, skaidro, ka viņam netiek dota atļauja satikties, interesējas, vai pēdējās
dienās ir redzēta sieviete ar bērnu. Pēc sarunas dzirdams, ka piebrauc mašīna. /Persona B/ sasveicinās un jautā –
kur atrodas viņa dēls. Dzirdams, ka starp diviem vīriešiem notiek konflikts, notiek lamāšanās un vienlaikus
/Persona B/ jautā, kur ir viņa dēls. Dzirdami trokšņi, kas atgādina cīņas, grūstīšanās un kaušanās trokšņus, dzirdama
vaimanāšana, stenēšana un smaga elpošana. Trešā persona saka, ka izsauks policiju un izstāstīs, ka /Persona B/
viņam ir draudējis, draudējis nosists un draudējis nosists bērnus, kas ir pagalmā, uz ko /Persona B/ atbild, lai sauc
policiju. Dzirdams, ka tiek izsaukta policija, tikmēr /Persona B/ sten, it kā mēģinot no kāda atbrīvoties. Vīrieša
sarunā ar policiju dzirdams, ka persona policijai skaidro, ka viens cilvēks ielauzies privātmājas teritorijā un
draudējis nodarīt kaut ko sliktu mājas īpašniekam un bērniem, viņš esot aizturēts. Tikmēr turpinās cīņas skaņas,
kāds saka – guli mierīgi, es tev tūlīt ar kāju ievilkšu. Turpinās cīņas skaņas un smaga elpošana un stenēšana.
Vīrietis saka, lai guļ mierīgi, uz ko /Persona B/ saka, lai laiž vaļā rokas. Paralēli dzirdams, ka persona runā pa
telefonu un stāsta, kur jābrauc, saka, ka viens esot aizturēts, izvilkts laukā no teritorijas. Personas savā starpā
sarunājas par to, ko /Persona B/ te darīja, ka viņš jau savas saskarsmes tiesības ir izmantojis. Dzirdams, ka starp
divām personām notiek saruna par kamerām, planšeti, apspriež, ko tajās varētu ieraudzīt. Viens saka, ka arī
aizmugurē ir vēl viena un jautā, vai ir arī iekšējā atmiņa. Viens prasa, lai pieceļas un saka, ka apnicis viņam sēdēt
virsū. Ieraksta ilgums 19:37.
[17] 2017.gada 28.jūnijā un 2019.gada 5.jūnijā veikta notikuma vietas apskate, apskatot mājas /Adrese A/,
iekšpagalmu un /Iela A/ ielu. Fototabulās piefiksēts mājas, mazo vārtiņu, piebraucamā ceļa novietojums /Iela A/
ielā, kur norisinājās /Datums A/ konflikts. (1.sējums, lietas lapa 252-256, 2.sējums, lietas lapa 8-10).
[18] 2017.gada 28.jūnijā Valsts policijas /Apdzīvota vieta B/ iecirknī veikta planšetdatora Lenovo un video
reģistratora apskate. Apskatē konstatēts, ka planšetes Lenovo ekrāns ir pilnībā sabojāts, planšetes korpuss ir
deformēts, ieslēgšanas/izslēgšanas pogas ir deformētas. Apskatot video reģistratoru redzams, ka tā pievades vads ir
norauts. (2.sējums, lietas lapa 11-14).
[19] 2017.jada 28.jūnijā izņemta atmiņas karte Kingston 8GB, kuru labprātīgi izsniedzis /Persona B/.
(2.sējums, lietas lapa 19-20). Veikta izņemtās kartes apskate. Konstatēts ka kartē atrodas trīs video faili, kuros
redzami, iespējams, ar automašīnas aizmugurē esošu kameru veikti ieraksti, redzams, ka automašīna apstājas pie
krūma. Kartē esošajā mapē “sarunas” ierakstīti 15 video faili, kuros dzirdams pīkstošs signāls un ļoti vāji
dzirdamas cilvēku balsts. (2.sējums, lietas lapa 21-23).
[20] Ar 2019.gada 18.septembra izņemšanas protokolu no cietušā /Persona B/ tika izņemtas viņam piederošās
notikuma laikā sabojātās mantas – mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, videoreģistrators HD
Portable, videoreģistrators bez nosaukuma, t-krekls Lee Cooper. (2.sējums, lietas lapa 181).
[21] 2019.gada 13.decembrī veikta /Persona B/ izņemto mantu apskate. Apskates laikā redzams, ka
videoreģistrators HD Portable bojāts tādā veidā, ka tam ir nolauzta videokamera, kameras ekrāns salauztā veidā
atrodas kastītē, tur ievietots arī salauzts videonovērošanas kameras vadības plastikāta panelis. Citā kastītē ievietots
cits videoreģistrators bez nosaukuma, tam ir salauzts kameras plastikāta korpuss, salauzta mikroshēma.
Planšetdators Lenovo ir bojāts tādā veidā, ka tā ekrāns viscaur ir saplaisājis, korpuss saliekts. Apskatot mobilo
telefonu Samsung, tā ekrāna stikls ir saplaisājis, telefona korpuss ir ielocīts. Apskatot t-kreklu Lee Cooper, krekla
augšpusē kakla rajonā abās pusēs krekls ir saplēsts pa vīlēm, krekla priekšpusē krūšu un kakla rajonā, kā arī
aizmugurē ir redzami tumšas krāsas traipi. (2.sējums, lietas lapa 182-189).
[22] Izvērtējot visas tiesas sēdē uzklausītās un pārbaudītās personu liecības, izvērtējot rakstveida
pierādījumus un tajos fiksētos faktus, tiesa atzīst, ka /Persona A/ vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā /Datums
A/, ir pierādīta pilnībā.
[22.1] Cietušā /Persona B/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām cietušā
liecībām un vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Cietušais /Persona B/ ir liecinājis par /Datums A/ notikumiem,
no kā ir izsecināms gan noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta un apstākļi. Nav šaubu, ka cietušais /Persona
B/ varēja atpazīt personu, kas viņam nodarīja miesas bojājumus, un šo personu norādīja – /Persona A/.
[22.2] Liecinieces /Persona F/ liecības par notikuma laiku, vietu, faktiskajiem apstākļiem, iesaistītajām
personām un apstākļiem, kura persona uzbruka pirmā, sakrīt ar cietušā /Persona B/ liecībās norādīto. Liecinieces
liecības vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Lieciniecei nav nekāda motīva apmelot /Persona A/ vai liecināt
par labu /Persona B/, jo kā norādīja, šīs abas personas nepazīst, bet par /Persona A/ zina vienīgi to, ka dzīvo
kaimiņos un viņi savā starpā nekomunicē. Audio ierakstā, kurā dzirdama /Persona B/ saruna ar sievieti, kurā vīrietis
interesējas par bērnu, dzirdams, ka uzreiz pēc sarunas /Persona B/ sasveicinās ar vīrieti. No kā secināms, ka
lieciniece bija klāt brīdī, kad /Persona A/ ieradās mājās un uzsākās konfliktu ar /Persona B/.
[22.3] Arī lieciniece /Persona E/, lai arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus nav redzējusi, ar savām
liecībām apstiprina, ka /Persona B/ /Datums A/ bija ieradies /Adrese A/, lai realizētu saskarsmes tiesības ar dēlu,
uzskatot, ka šajā dienā saskaņā ar tiesas lēmumu tā bija paredzēts.
[22.4] Liecinieka /Persona D/ liecības vērtējamas kā pretrunīgas, jo tās nesakrīt ar cietušā /Persona B/ un
liecinieces /Persona F/ liecībās norādīto, ka pirmais uzbruka tieši /Persona A/. Liecinieka /Persona D/ liecības ir
pretrunā arī daļā par /Persona B/ it kā izdarītajiem sitieniem /Persona A/. Lieciniece /Persona F/ liecināja, ka esot
nobrīnījusies, kādēļ /Persona B/ neaizstāvas un ļauj sevi sist un grūstīt. Tādejādi ar liecinieces liecībām, pretēji
apsūdzētā un liecinieka /Persona D/ liecībām, apstiprinās fakts, ka /Persona A/ uzbruka /Persona B/, nevis otrādi.
[22.5] Pretēji liecinieka /Persona D/ liecinātajam, ka /Persona A/ tikai apķēra /Persona B/ un abi nokrita
zemē, no cietušā liecībām izriet, ka /Persona A/ izdarīja mērķtiecīgus sitienus /Persona B/, proti, sita ar rokām
/Persona B/ pa kājām un seju, pa galvu, kā rezultātā abi nogāzās zemē un /Persona A/ turpināja izdarīt sitienus. Kad
/Persona B/ izdevās izrauties, /Persona A/ turpināja viņu sist ar kājām, ar ceļgalu.
[22.6] Ar pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās cietušā /Persona B/ liecinātais par to, ka
/Persona A/ mērķtiecīgi sabojāja viņam piederošās personīgās mantas. Cietušajam nav nekāda motīva pašam bojāt
savas personīgās mantas un apmelot apsūdzēto par to bojāšanu. Apskatēs šiem priekšmetiem konstatētie bojājumi
atbilst tam, par ko ir liecinājis cietušais.
[22.7] Liecinieks /Persona D/ liecināja, ka neredzēja, ka /Persona A/ būtu sabojājis kādas /Persona B/
personīgās mantas vai ko paņēmis no viņa automašīnas. Lai gan cietušais /Persona B/ paskaidroja, ka tieši
liecinieks pamanījis automašīnā esošos videoreģistratorus un par to pateicis /Persona A/, kurš šīs un citas
cietušajam piederošās mantas izrāva un izmeta. Līdz ar to liecinieka liecības ir pretrunīgas un vērstas par labu
aizstāvības versijai, tomēr tās neapstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā – audio ierakstā
dzirdamo sarunu starp divām personām par to, ka tiek apspriests jautājums – kas varētu būt redzams kamerās un to,
ka konstatē, ka mašīnas aizmugurē ir vēl viena kamera.
[22.8] Liecinieks /Persona D/ notikuma faktiskos apstākļus liecībās atspoguļo sagrozīti, lai radītu priekšstatu,
ka cietušais ir veicis uzbrukumu pirmais un /Persona A/ tikai aizstāvējies. Lai gan liecinieks /Persona D/ ir ticis
brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, tiesa konstatē, ka liecinieks savās liecībās ir
sagrozījis faktiskos notikuma apstākļus par labu apsūdzētā versijai un nav sniedzis patiesas liecības. Lieciniekam
/Persona D/ un apsūdzētajam /Persona A/, pēc notikuma /Datums A/, kopīgi vienā automašīnā dodoties uz policijas
iecirkni, bija iespēja saskaņot un vienoties par liecību sniegšanu attiecībā uz notikuma izklāstu par labu /Persona
A/.
[22.9] No ekspertīzē cietušajam konstatētajiem miesas bojājumiem apstiprinās viņa liecinātais par to
iegūšanas veidu, lokāciju un tie nebija radušies cietušajam krītot pašam no sava auguma augstuma, bet gan radušies
/Datums A/ cieta trula priekšmeta iedarbības rezultātā. Minētais atbilst cietušā liecībās norādītajam, ka miesas
bojājumus viņam nodarīja /Persona A/, izdarot sitienus ar rokām /Persona B/ pa kājām, pa seju un pa galvu. Kad
abi nokrita zemē, /Persona A/ turpināja izdarīt sitienus, pārsita aci, sitot /Persona B/ galvu pret zemi. Līdz ar to
ekspertīzē noteiktais miesas bojājumu rašanās mehānisms, lokācija sakrīt ar cietušā liecināto par viņam izdarītajiem
sitieniem.
[22.10] Arī ar liecinieka – ārsta /Persona G/ liecībām apstiprinās, ka pēc cietušā gūtās traumas /Datums A/
viņam attīstījās veselības problēmas un bija nepieciešams turpināt ārstēšanos. No ārsta liecinātā izriet, ka pēc
šādām gūtām traumām komplikācijas varēja parādīties arī vēlāk.
[22.11] Pēc aizstāvības lūguma tiesas izmeklēšanā tika nopratināta procesa virzītāja /Persona H/, kura tiesas
sēdē liecināja, ka konkrētajā kriminālprocesā nebija pieļauti nekāda veida pārkāpumi, nebija nekādi interešu
konflikta apstākļi, netika izdarīts nekāds spiediens no Valsts policijas vadības vai cietušo puses. Izmeklēšana notika
parastā kārtībā atbilstoši ierastajai praksei.
[22.12] Līdz ar, to pretēji apsūdzētā un aizstāvības norādītajam tiesas izmeklēšanas laikā, nav gūts objektīvs
apstiprinājums, ka kriminālprocesa izmeklēšanas laikā būtu pieļautu kādi procesuāli pārkāpumi vai interešu
konflikta apstākļi.
[23] Attiecībā par /Persona A/ inkriminēto Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu, kas izdarīts /Datums B/, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši pierādījumi:
[24] Cietušais /Persona B/ tiesas sēdē par /Datums B/ notikumu liecināja, ka notikuma dienā ieradās /Adrese
A/, ieradās īstenot saskarsmi ar dēlu pēc tiesas lēmuma. Bērna māte atkal neatbildēja uz viņa ziņām, tāpēc ieradās
pēc bērna dzīvesvietā. Bija paņēmis līdzi savu draugu /Persona I/. Pienāca pie mājas vārtiņiem, pazvanīja. Iznāca
/Persona A/, sāka izteikt pretenzijas, /Persona B/ teica, ka vēlas satikt dēlu. /Persona A/ iegāja atpakaļ iekšā mājā,
bet /Persona B/ palika uz ielas, piezvanīja vēlreiz pie vārtiņiem. Pēc mirkļa atkal iznāca /Persona A/, ar telefonu
rokā filmēja, pienāca pie mašīnas, runāja kaut ko, aiztika mašīnu. /Persona A/ kaut ko runāja un tad izvilka pistoli,
tēmēja /Persona B/ virzienā. Tā bija gāzes pistole. Neatceras, cik reizes izšāva, bet pēc tam /Persona A/ ar pistoli
sita /Persona B/ pa galvu. /Persona B/ mēģināja izvairīties, bet vienu reizi trāpīja viņam ar pistoles galu pa galvu.
/Persona B/ kopā ar savu paziņu /Persona I/ iekāpa mašīnā un aizbrauca prom. Bija palūdzis, lai paziņa pafilmē ar
telefonu notiekošo, drošības nolūkos. Uzreiz aizbrauca uz Valsts policijas /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, pa ceļam uz
iecirkni sāka grauzt acis, tādēļ pie stūres piesēdās paziņa. Pēc iecirkņa devās uz traumpunktu. Pēc tam vēlāk
izkopēja ierakstu no telefona un iesniedza Valsts policijā.
[24.1] /Datums B/ plkst.11.50 Valsts policijā reģistrēts /Persona B/ iesniegums. Tajā /Persona B/ norādījis, ka
/Datums B/ plkst.10.00 ieradās /Adrese A/ īstenot saskarsmes tiesības saskaņā ar tiesas spriedumu. Ierodoties
norādītajā adresē, nosūtīja mātei /Persona E/ arī ziņu sms un whatsapp, ka ir ieradies pēc dēla. Nebija nekādas
atbildes, no sākuma arī pie vārtiņiem neviens nerādījās. Kad piezvanīja pie vārtiņiem, pie tiem pienāca /Persona A/.
Jautāja /Persona A/, kur ir viņa dēls. Viņš atbildēja ka tas neesot viņa dēls un prasīja apstiprinošus dokumentus. Tad
aizgāja prom, pēc brītiņa atgriezās ar telefonu un filmēja auto, ar kuru /Persona B/ atbrauca un viņa draugu, kurš
atbrauca viņam līdzi, atvēra auto durvis un kaut ko teica viņa draugam. Pēc tam iegāja pa vārtiņiem, pagriezās pret
viņu un sāka šaut viņam tieši virsū no gāzes pistoles. Izšāva vairākas reizes, pēc tam pienāca pie viņa un sāka sist
viņam pa galvu ar pistoles rokturi. /Persona B/ kaut kā izvairījās, iesēdās auto un brauca prom. Nolēma, ka jābrauc
uz policijas iecirkni rakstīt iesniegumu par /Persona A/ nelikumīgajām darbībām. Šo darbību sakarā ir guvis
traumas no gāzes acīs, ir cietusi arī galva. Notikumā bija liecinieks /Persona I/ un notikumam ir arī video un audio
fiksācija (1.sējums, lietas lapa 108).
[24.2] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināts 2018.gada 20.februārī, /Persona B/ liecināja to pašu, ko liecināja
tiesas sēdē. Papildus norādīja, ka brīdī, kad /Persona A/ šāva, /Persona B/ bija apmēram 2 metru attālumā. Brīdī,
kad /Persona A/ viņam sita ar pistoli pa galvu, no mašīnas izkāpa draugs /Persona I/. Uz jautājumu, ko /Persona A/
dara, /Persona A/ pagriezās pret /Persona I/ un tad /Persona I/ muka projām. /Persona B/ iekāpa pie stūres un brauca
tajā virzienā, kur aizmuka /Persona I/. Tad /Persona B/ sāka sāpēt acis un viņš apstājās, pie stūres iekāpa /Persona
I/. Abi aizbrauca uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, kur uzrakstīja iesniegumu. (1.sējums, lietas lapa 161-162).
[25] Tiesas sēdē liecinieks /Persona I/ liecināja, ka pazīst /Persona B/. /Persona B/ palūdza lieciniekam
atbraukt līdzi uz satikšanos ar dēlu. Teica, lai ārā no mašīnas nekāpj, tikai no mašīnas ar telefonu pafilmē notiekošo.
/Persona B/ devās pie vārtiņiem, pēc brīža vārtus atvēra vīrietis, abu sarunu viņš nedzirdēja. Pēc tam vīrietis
aizgāja, aiztaisīja vārtiņus, bet pēc brīža iznāca atkal, pienāca pie mašīnas, filmēja liecinieku un aizgāja atpakaļ pie
vārtiņiem. Abi turpināja sarunāties. Tad vīrietis aizbāza roku aiz muguras un pacēla pret /Persona B/ galvu roku,
kurā bija pistole, izskanēja šāvieni. Pēc tam šis vīrietis uzreiz klupa virsū /Persona B/ un sita ar pistoli pa galvu.
Liecinieks izkāpa no mašīnas, teica, lai nomierinās, uz ko šis vīrietis pateica, ka viņš būšot nākamais. Tad liecinieks
kopā ar /Persona B/ aizbrauca uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni. Personas visu laiku atradās viņa redzeslokā un pats
redzēja notiekošo. /Persona B/ neuzbruka /Persona A/, /Persona A/ uzbruka /Persona B/. Tas viss notika ārā, ārpus
mājas teritorijas. /Persona B/ nebija iegājis mājas teritorijā. Kad /Persona B/ iesēdās mašīnā, šķiet bija kāda trauma
uz galvas, bet precīzi neatceras. Pēc Valsts policijas iecirkņa apmeklējuma aizbrauca uz Gaiļezera slimnīcu, tur
palika /Persona B/, pats aizbrauca prom, jo bija ilgi jāgaida.
[25.1] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināts 2018.gada 20.februārī (1.sējums, lietas lapa 163-165) un
2019.gada 28.februārī (1.sējums, lietas lapa 240), liecinieks /Persona I/ liecināja to pašu, ko liecināja tiesas sēdē.
Pirmstiesas izmeklēšanā papildus liecināja par to, ka pēc sarunas ar /Persona A/, kaimiņi gribēja izbraukt no sava
pagalma, tādēļ /Persona B/ iekāpa mašīnā, lai izlaistu kaimiņus. Pēc tam /Persona B/ aizgāja atpakaļ pie vārtiņiem,
bet liecinieks turpināja filmēt. Tad notika /Persona A/ uzbrukums /Persona B/. Cik reizes /Persona A/ iesita
/Persona B/, liecinieks neredzēja.
[26] Lieciniece /Persona E/ tiesas sēdē par /Datums B/ notikumu liecināja, ka bija mājās kopā ar /Persona
A/. Neatceras, kādēļ /Persona A/ izgāja ārā. Redzēja pa 2.stāva balkona logu, ka /Persona B/, /Persona A/ un vēl
viena persona, kuru nepazīst, pie mājas vārtiņiem grūstījās. Divas personas bruka virsū /Persona A/, savstarpēji
grūstījās, bija kaut kādas skaņas. Viņai sākās panika, tādēļ skrēja prom, lai meita neredzētu notiekošo. Neatceras, ka
/Persona A/ rokās būtu redzējusi kādu priekšmetu. Nezina, vai mājās tiek turēts ierocis. Personas tikai grūstījās,
neredzēja, ka kāds sistu. Uzskata, ka /Datums B/ /Persona B/ nebija paredzēts nodrošināt saskarsmi ar bērnu un
viņš ieradās nepamatoti. Iespējams pēc šī notikuma /Persona A/ bija uz pleca kaut kāds zilums, bet pēc
medicīniskās palīdzības viņš nevērsās.
[26.1] Lieciniecei tiesas sēdē tika uzrādīts viņas rakstīts iesniegums /Apdzīvota vieta B/ policijai (3.sējums,
lietas lapa 146), kurā /Persona E/ norāda, ka /Datums B/ ap plkst.10.00 agrāk 4 reizes sodītais kriminālnoziedznieks
/Persona B/ kopā ar vēl vienu viņai nepazīstamu vīrieti atkārtoti bija ielauzies viņas dzīvesvietā /Adrese A/. Viņi
nereaģēja uz vairākkārtīgiem pieklājīgiem uzaicinājumiem atstāt teritoriju, divatā uzbruka viņas vīram ar dūrēm, kā
dēļ viņas vīrs bija spiests pielietot gāzes ieroci, pēc kā minētās personas steigā atstāja teritoriju.
[26.2] Lieciniece /Persona E/ tiesas sēdē apstiprināja, ka ir rakstījusi šādu iesniegumu, rakstīja to, ko pati bija
redzējusi un no viņai izstāstītā. /Persona A/ viņai teica, ka bija izteicis lūgumu atstāt teritoriju, ber personas nav
reaģējušas. Pati šādu lūgumu no /Persona A/ puses nedzirdēja.
[26.3] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināta 2018.gada 28.februārī, /Persona E/ liecināja, ka /Datums F/
/Persona B/ bija uzrakstījis, ka /Datums B/ vēlas satikties ar dēlu, bet viņa atbildēja, ka dēls ir saslimis. /Datums B/
no rīta viņa ieraudzīja caur logu /Persona B/, kurš atrodas pie vārtiņiem, viņam bija līdzi nepazīstams vīrietis.
Svešais vīrietis atradās pie mašīnas un visu laiku filmēja. /Persona B/ ienāca pa vārtiņiem piegāja pie mājas un
paraustīja durvis. /Persona A/ paķēra no mājas seifa gāzes pistoli un ielika aizmugurējā kabatā. /Persona B/,
ieraugot /Persona A/, izskrēja ārā pa vārtiņiem, /Persona A/ sekoja /Persona B/. Viņu starpā bija asa vārdu pārmaiņa
un notika abpusēja grūstīšanās. Tajā brīdī no mašīnas izkāpa nepazīstamais vīrietis un filmēja. Kas notika tālāk,
viņa neredzēja, jo aizgāja pie bērniem. Apmēram pēc 10 minūtēm mājā ienāca /Persona A/, kuram asaroja acis un
bija pārsista piere. Brīdi, kad /Persona A/ pielietoja gāzes pistoli, viņa neredzēja. (1.sējums, lietas lapa 258-261).
[27] Pēc aizstāvības lūguma tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /Persona J/, kurš liecināja, ka 2017.gada
oktobra mēnesī, tajā dienā lija lietus, bija aizgājis pie sava kaimiņa /Apdzīvota vieta A/. Kaimiņš dzīvoja pretī
/Persona A/ mājai. Ik pa laikam viņi gāja uz lieveņa uzpīpēt, varēja labi redzēt /Persona A/ mājas vārtiņus. Redzēja,
ka gara auguma vīrietis izkāpj no mašīnas un piezvana pie mājas vārtiem. Pēc kādām 30 sekundēm mājas
saimnieks atvēra vārtus, varēja dzirdēt kliedzienus latviešu valodā. Redzēja, ka vīrietis izdarīja sitienus mājas
saimniekam pa vēderu. Tad no mašīnas izkāpa otrs vīrietis un pievienojās – turēja no aizmugures saimniekam
rokas, kamēr otrs vīrietis sita pa vēderu. Saimniekam izdevās izrauties un viņš ieskrēja iekšā aiz vārtiņiem, abi
vīrieši viņam sekoja. Kas notika aiz žoga, viņš neredzēja un nedzirdēja. Tad šie divi vīrieši iznāca ārā, pēc tam arī
mājas saimnieks, pateica, lai viņi aizvācas. Saimniekam rokās bija spīdīga pistole, liecinieks dzirdēja vairākus
šāvienus. Pēc tam tie divi vīrieši turpināja sist. Viens turēja, otrs sita pa vēderu. Pēc tam garākā auguma vīrietis
pateica, ka brauks prom, abi iekāpa mašīnā un aizbrauca. Izdarītie šāvieni nekādi neapturēja tos vīriešus, viņi abi
turpināja sist. Liecinieks neiesaistījās, jo negribēja problēmas, arī policiju viņš nesauca.
[28] Lieciniece /Persona F/ tiesas sēdē liecināja, ka tādu kaimiņu /Persona J/ nepazīst, /Apdzīvota vieta A/,
/Iela A/ ielas apkārtnē tāds nedzīvoja.
[29] No /Datums B/ telefonogrammas par /Persona B/ vēršanos /Ārstniecības iestāde/ izriet, ka /Datums B/
plkst.17.00 /Apdzīvota vieta B/ iecirknī saņemta informācija, ka /Datums B/ slimnīcā /Ārstniecības iestāde/ griezies
/Persona B/ ar diagnozi – galvas sasitums, sista brūce pakausī. Pēc sniegtās palīdzības palaists mājās. (1.sējums,
lietas lapa 110).
[30] No 2017.gada 13.decembra eksperta atzinuma Nr./Numurs D/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas
tiesu medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatēti miesas bojājumi: sista brūce galvas pakauša rajonā.
Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums B/ cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā lēmumā un
medicīniskajos dokumentos norādītajos apstākļos, un pēc sava rakstura pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem.
(1.sējums, lietas lapa 128).
[30.1] No 2018.gada 17.oktobra eksperta atzinuma Nr./Numurs E/ par /Persona B/ veikto papildus tiesu
medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatētie miesas bojājumi radušies vismaz vienas traumatiskas
iedarbības rezultātā. (1.sējums, lietas lapa 189).
[31] 2017.gada 10.novembrī no /Persona A/ dzīvesvietā /Adrese A/ izņemts ierocis BLOW C06 Nr./Numurs
A/ sudraba krāsā, ar plastikāta rokturi un vienu aptveri. (1.sējums, lietas lapa 131). 2017.gada 13.novembrī veikta
izņemtās gāzes pistoles apskate. (1.sējums, lietas lapa 132).
[32] 2018.gada 11.janvārī Valsts policijā reģistrēts /Persona B/ iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu
saistībā ar /Datums B/ notikumu. Iesniegumam /Persona B/ pievienojis /Datums B/ notikuma video ierakstu un
audio ierakstu. (1.sējums, lietas lapa 139).
[33] Valsts policijā, saistībā ar iesniegto kompaktdisku apskati, 2018.gada 20.februārī sagatavotas uzziņas.
No šīm uzziņām izriet, ka datu nesējā atrodas divi faili – audio fails un video fails. (1.sējums, lietas lapa 153-154).
[33.1] 2019.gada 9.janvārī (1.sējums, lietas lapa 207-217) un 2019.gada 14.novembrī (2.sējums, lietas lapa
95-104) veikta kompaktdiska apskate. Apskatē konstatēts, ka diskā atrodas divi faili: audiofails ar nosaukumu
“/Datums B/ gazes uzbr audio Tams.aac” un video fails ar nosaukumu “/Datums B/ gazes uzbr Tms.mp4”.
[33.2] Apskatot video failā esošo ierakstu redzams, ka automašīna piebrauc pie vārtiņiem /Adrese A/.
/Persona B/ pieiet pie vārtiņiem un piezvana. Pie vārtiņiem no mājas puses pienāk /Persona A/, atver vārtus un ar
telefonu rokā, iespējams, filmē /Persona B/ un personu, kas atrodas automašīnā, atver automašīnas durvis. Pēc tam
/Persona A/ ieiet atpakaļ pa vārtiņiem un pagriezies pret /Persona B/, stāvēdams vārtos, runājas. Pēc brīža /Persona
A/ paceļ labo roku, kurā ir pistole un 7 reizes izšauj /Persona B/ sejas virzienā. /Persona B/ atkāpjas un ierakstā
redzams, ka /Persona A/ viņam skrien virsū un sit ar roku, kurā atrodas pistole, /Persona B/ pa galvu. Noklausoties
audio failu, dzirdams, ka sākumā viens vīrietis saka: gan jau, ka nekas nebūs, bet, ja nu kas, tad lai pafilmē. Pēc
ieraksta 10.minūtes dzirdama divu vīriešu sasveicināšanās un saruna par saskarsmes tiesību īstenošanu ar dēlu.
Persona V1 aizrāda, ka otrs ieradies svešā teritorijā, uz ko persona V2 paskaidro, ka atrodas uz ielas. Persona V1
aicina otru nākt iekšā, uz ko persona V2 atbild, ka viņam nav jāiet iekšā, lai izved bērnu ārā, paskaidro, ka viņam ar
otru nav ko runāt. Izskan 7 šāvieni, dzirdams cīņas troksnis. Pēc brīža dzirdama skaņa, it kā aiztaisās automašīnas
durvis. Vīrietis saka, ka jābrauc projām, lai neizsit mašīnai logus. (1.sējums, lietas lapa 152).
[33.3] Cietušais /Persona B/ pirmstiesas izmeklēšanā (1.sējums, lietas lapa 223) apstiprināja, ka audio
ierakstā viņš atpazinis savu balsi, kad runājās ar draugu /Persona I/, savukārt pēc tam dzirdama /Persona A/ balss un
seko vairāki šāvieni no /Persona A/. Liecinieks /Persona I/ viņam uzrādītajā audio ierakstā atpazina savu un
/Persona B/ balsi
[34] Izvērtējot visas tiesas sēdē uzklausītās un pārbaudītās personu liecības, izvērtējot rakstveida
pierādījumus un tajos fiksētos faktus, tiesa atzīst, ka /Persona A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā /Datums
B/, ir pierādīta pilnībā.
[34.1] Cietušā /Persona B/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām cietušā
liecībām un vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Cietušais /Persona B/ ir liecinājis par /Datums B/ notikumiem,
no kā ir izsecināms gan noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta un apstākļi. Nav šaubu, ka cietušais /Persona
B/ varēja atpazīt personu, kas viņam nodarīja miesas bojājumus, un šo personu norādīja – /Persona A/.
[34.2] Liecinieka /Persona I/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām. Kā
arī šīs liecības sakrīt ar cietušā /Persona B/ liecībām par notikuma laiku, vietu, faktiskajiem apstākļiem. Liecinieka
liecības vērtējamas kā patiesas un konsekventas, tās apstiprinās ar lietā pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem.
[34.3] Bez tam gan cietušā /Persona B/ gan liecinieka /Persona I/ sniegtais notikumu izklāsts sakrīt ar video
ierakstā redzamo notikuma gaitu.
[34.4] No ieroča apskates protokola redzams, ka /Persona A/ izņemtais ierocis ir gāzes pistole, kas vizuāli
atbilst tam, ko savās liecībās aprakstīja cietušais /Persona B/ un liecinieks /Persona I/, un kas atbilst arī video
ierakstā redzamajam ierocim /Persona A/ rokā.
[34.5] Lieciniece /Persona E/ /Datums B/ notikumus visā pilnībā nav redzējusi, jo nobijusies un no loga
aizgājusi, lai bērni neredzētu notiekošo. Tomēr viņas liecinātais par to, ka divi vīrieši uzbrukuši /Persona A/,
neapstiprinās ar citiem tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, tādejādi liecinieces /Persona E/ liecības nav
ticamas un vērtējamas kā tādas, kas sniegtas par labu savam vīram, lai palīdzētu viņam izvairīties no
kriminālatbildības.
[34.6] Turklāt /Persona E/ tiesas sēdē sniegtās liecības nesakrīt ar pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām
liecībām. Tiesas sēdes laikā lieciniece liecināja, ka viņai nav zināms, ka mājā būtu glabāts gāzes ierocis, savukārt
pirmstiesas izmeklēšanā viņa liecināja, ka /Persona A/ no seifa paņēma gāzes pistoli. Tiesas sēdē liecināja, ka
redzējusi tikai to, kā divas personas bruka virsū /Persona A/ un savstarpēji grūstījās. Savukārt pirmstiesas
izmeklēšanā liecināja, ka viņai nepazīstamais vīrietis stāvējis pie mašīnas un visu laiku filmējis, bet vārdu pārmaiņa
un grūstīšanās bijusi /Persona A/ ar /Persona B/ un tikai tajā brīdī no mašīnas izkāpis šis nepazīstamais vīrietis.
[34.7] Arī liecinieka /Persona J/ liecības tiesa atzīst par pretrunīgām un tādām, kas vērstas par labu
aizstāvības versijai, turklāt, tās neapstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Liecinieks /Persona J/ kā
iespējamais notikuma aculiecinieks tika pieteikts no aizstāvības puses tikai 2021.gada 22.februārī, t.i., vairāk kā trīs
gadus pēc paša notikuma un līdz tam ne apsūdzētais ne viņa aizstāvis nebija norādījis uz to, ka /Datums B/
notikumam būtu bijuši aculiecinieki.
[34.8] Izvērtējot liecinieka /Persona J/ liecības, secināms, ka liecinieks notikuma faktiskos apstākļus liecībās
atspoguļo sagrozīti, lai radītu priekšstatu, ka cietušais /Persona B/ ir veicis uzbrukumu pirmais, sitis /Persona A/ un
/Persona A/ tikai aizstāvējies, tādēļ pielietojis ieroci.
[34.9] Liecinieka liecinātais par viņa atrašanos notikuma vietā un laikā un redzēto ir vērtējams kritiski, jo
rada priekšstatu, ka liecinieks, iespējams, melo. Liecinieks nav sniedzis liecības pirmstiesas kriminālprocesā, nav
agrāk pieteicies kā persona, kura varēja liecināt par notikumu. Turklāt lieciniece /Persona F/ apstiprināja, ka šāda
persona /Persona J/ ciematā nedzīvo, nav tāda kaimiņa.
[34.10] Liecinieka /Persona J/ sniegto liecību saturs norāda uz to, ka, iespējams, liecinieks ar apsūdzēto ir
daļēji saskaņojuši sniedzamo liecību saturu. Par to, ka /Persona I/ turēja /Persona A/ un tikmēr /Persona B/ viņam
sita pa ķermeni (vēderu), liecināja tikai /Persona A/ un /Persona J/. Tomēr arī šajā daļā viņu sniegtās liecības
atšķiras, jo apsūdzētais liecināja, ka tas noticis pagalmā, bet liecinieks liecināja, ka šī sišana notikusi uz ielas, jo pēc
tās /Persona A/ izrāvies un ieskrējis pagalmā, aiz vārtiņiem.
[34.11] Tiesa atzīst, ka liecinieks /Persona J/ ir sniedzis nepatiesas liecības, sagrozot faktiskos notikuma
apstākļus par labu apsūdzētā versijai.
[34.12] Video ierakstā redzamā persona ar ieroci rokās, kas izdarīja šāvienus /Persona B/ virzienā, ir
atpazīstams kā /Persona A/. Šaušanas apstākļi un pēc tam izdarītais sitiens /Persona B/ ar ieroci pa galvu
videoierakstā sakrīt ar cietušā /Persona B/ un liecinieka /Persona I/ liecināto. Bez tam šīs liecības sakrīt ar
ekspertīzē konstatēto miesas bojājumu lokāciju un rašanās mehānismu. Pie /Persona A/ izņemtā gāzes pistole
vizuāli atbilst tam, kāds redzams videoierakstā no notikuma, kā arī par kura vizuālo izskatu liecinājis cietušais un
liecinieki. Tādējādi nav šaubu, ka ar minēto gāzes pistoli /Persona B/ pa galvu iesita tieši /Persona A/, nodarot
ekspertīzē konstatētos miesas bojājumus.
[35] Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā
daļā noteikto, t.i., ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus
kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa izklāstītos
pierādījumus novērtē kā ticamus un pieļaujamus, tie attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un apliecina, ka
apsūdzētais ir izdarījis divus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un vienu
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
[36] Saskaņā ar Krimināllikuma 1.pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir
vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā
paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
[36.1] Ņemot vērā likuma prasības, tiesai jātaisa tiesisks un pamatots spriedums, kuram jābūt pamatotam ar
materiālo un procesuālo tiesību normām un pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, un jākonstatē, vai
noticis apsūdzētajai personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums, vai šajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma
sastāvs un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, vai apsūdzētais vainīgs šajā noziedzīgajā
nodarījumā, kā arī attiecīgi visi pārējie ar lietas izspriešanu saistītie jautājumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
514.panta noteikumiem.
[36.2] Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmo daļu pierādīšanas priekšmets ir
visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā
pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa
likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.
[37] Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.
Savukārt Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā – par mantas tīšu iznīcināšanu.
[38] Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un
subjektīvā puse.
[39] Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma objekts ir personas veselība. Savukārt
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā – citas personas mantiskās intereses.
[39.1] Kā redzams no lietas materiāliem, ar izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir aizskartas cietušā
/Persona B/ mantiskās intereses un veselība – iznīcinātas /Persona B/ piederošās mantas un aizskarta cietušā
/Persona B/ veselība – /Datums A/ un /Datums B/ nodarot /Persona B/ vieglus miesas bojājumus.
[40] No objektīvās puses miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai, ko var
izdarīt gan ar aktīvu darbību gan ar bezdarbību. Savukārt no subjektīvās puses tīšu miesas bojājumu nodarīšanu
raksturo nodoms – tiešs vai netiešs, kad vainīgais, apzinoties savas rīcības kaitīgumu un paredzot, ka viņa
nodarījuma rezultātā var iestāties Krimināllikuma 130.pantā paredzētās sekas, vai nu vēlas, lai iestātos tieši šīs
sekas, vai arī apzināti pieļauj šādu seku iestāšanos.
[40.1] No objektīvās puses mantas iznīcināšana parasti tiek izdarīta ar aktīvu darbību un starp aktīvo darbību
jākonstatē cēloņsakarība, ka tieši vainīgā darbība izraisījusi mantas iznīcināšanu.
[40.2] Tiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka tieši ar /Persona A/ tīšam prettiesiskām darbībām gan
/Datums A/ gan /Datums B/ /Persona B/ tika izdarīti miesas bojājumi un /Datums A/ tika iznīcināta /Persona B/
piederošā manta. Tiesas izmeklēšanas gaitā ir pierādīta cēloņsakarība starp /Persona A/ aktīvajām darbībām un seku
iestāšanos.
[40.3] Ja vainīgā nodoms, nodarot miesas bojājumus, bijis nekonkretizēts, viņam jāatbild par faktiski
nodarītajiem miesas bojājumiem. Kā redzams no ekspertīzes atzinuma, /Persona B/ nodarīti viegli miesas bojājumi,
tādēļ /Persona A/ celtā apsūdzība par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu ir pareiza.
[41] Noziedzīgā nodarījuma subjekts var būt ikviena pieskaitāma un četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi
persona.
[41.1] Tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka apsūdzētais /Persona A/ ir pilngadīga, pieskaitāma persona, kas
atbilst noziedzīga nodarījuma subjekta raksturojumam.
[42] Tiesu praksē ir atzīts, ka kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var
izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par
pierādāmiem apstākļiem. Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā
vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu. (sk.
Senāta Krimināllietu departamenta 2021.gada 13.maija lietā Nr. 11091099518, SKK 89/2021).
[42.1] Pie iepriekš minētā, analizējot visus pierādījumus, gan rakstveida, gan mutiskos kopsakarībā,
apsūdzētā /Persona A/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma
130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā, ir pierādīta pilnībā, ārpus saprātīgām šaubām un viņa darbības ir
kvalificētas pareizi un atbilst Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem.
[43] Krimināllikuma 130.panta otrās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam
gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Krimināllikuma 185.panta pirmās
daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
[44] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī
vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta otrā daļa).
[44.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kādi paredzēti Krimināllikuma
130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā, ir mazāk smagi noziegumi.
[44.2] Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, tiesa ņem vērā to, ka /Datums B/ miesas bojājumi
cietušajam /Persona B/ tika nodarīti ar gāzes ieroci, izšaujot cietušajam 7 reizes no neliela attāluma, bez tam, ar
gāzes pistoli iesitot pa galvu. Tiesa atzīst, ka šāda ieroča pielietošana ir bīstamāka, ko, attiecīgi, izvērtējot šī
noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā, nosakot soda veidu par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
[44.3] Izvērtējot apsūdzētā /Persona A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums G/, Latvijas
Republikas pilsonis, deklarēta dzīvesvieta /Adrese C/. Kā faktisko dzīvesvietu norādījis adresi /Adrese D/.
Apsūdzētais norādījis, ka viņam ir augstākā juridiskā izglītība. Kā savu darba vietu pirmstiesas izmeklēšanā bija
norādījis /Amats/ amatu /Organizācija A/, savukārt 2018.gada 17.decembrī, iesniedzot sūdzību krimināllietā, bija
tai pievienojis 2018.gada 1.decembra darba līgumu, no kuras redzams, ka /Persona A/ ir darba tiesiskās attiecības ar
/Organizācija B/. Par aktuālo darba vietu kriminālprocesā nav informācijas. Apsūdzētais ir precējies, apgādībā
nepilngadīgu bērnu nav. /Persona A/ agrāk nav tiesāts.
[44.4] Viens no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzētajiem soda mērķiem ir panākt, lai notiesātais un
citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Ņemot vērā apsūdzētā personību,
to ka agrāk nav sodīts, ņemot vērā izdarīto noziegumu raksturu, radīto kaitējumu, kas nav atlīdzināts, kā arī vērtējot
apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, nolūkā nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un
vienlaikus ņemot vērā Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, tiesa atzīst, ka par
/Datums B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.
Savukārt par pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīst par iespējamu piemērot alternatīvu soda veidu, kas
nav saistīts ar brīvības atņemšanu – sabiedrisko darbu.
[44.5] Lemjot par galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa atzīst, ka saskaitot noteiktos sodus –
sabiedrisko darbu, ir piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu,
noteiktie sodi – sabiedriskais darbs un īslaicīga brīvības atņemšana – izpildāmi patstāvīgi.
[45] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma
46.panta trešā daļa).
[45.1] Krimināllikuma 47.pantā noteiktos atbildību mīkstinošos apstākļus un Krimināllikuma 48.pantā
noteikts atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatē. Tādēļ atzīst, ka soda mērs nosakāms vidējā apmērā.
[46] /Persona A/ kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesa atzīst, ka šis
drošības līdzeklis ir atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.
[46.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms laiks,
ko /Persona A/ bija aizturēts – no 2018.gada 27.jūnija plkst.10.20 līdz 2018.gada 29.jūnijam plkst.8.30, kas atbilst
divām brīvības atņemšanas dienām.
[47] Cietušais /Persona B/ kriminālprocesā ir pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju par summu 399,88
EUR un morālā kaitējuma kompensāciju par summu 800 EUR. Materiālā kaitējuma kompensācija sastāv no
izdevumiem 57,48 EUR apmērā par ārstēšanos un 342,40 EUR apmērā par sabojātajām mantām.
[47.1] Cietušais /Datums C/ iesniegumam pievienojis izdevumu apliecinošus dokumentus – čekus par
saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem 57,48 EUR apmērā, kas radušies /Datums C/ /Ārstniecības iestāde/.
(1.sējums, lietas lapa 10).
[47.2] Tiesa atzīst, ka šie izdevumi par ārstēšanos ir saistīti ar cietušajam /Persona B/ nodarītajiem miesas
bojājumiem /Datums A/ un ir attiecināmi uz /Persona A/ /Datums A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kāds
paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā.
[47.3] Cietušais /Persona B/ iesniedzis dokumentus, no kuriem redzams, ka planšete Lenovo iegādāta par
155,00 EUR (3.sējums, lietas lapa 27); mobilais telefons Samsung J5960 iegādāts par summu 147,98 EUR
(3.sējums, lietas lapa 28); videoreģistratora HD Portable DVR vērtība ir 27,50 EUR (3.sējums, lietas lapa 29); t-
krekla Lee Cooper vērtība – 11,92 EUR (3.sējums, lietas lapa 31).
[47.4] Tiesa atzīst, ka cietušais ir iesniedzis radīto mantisko zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus, kas
tika pārbaudīti un ir vērtējami kā ticami. Līdz ar to cietušā pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir
apmierināma pilnā apmērā.
[48] Daļā par /Datums A/ viņam nodarītajiem miesas bojājumiem, cietušais ir pieteicis morālā kaitējuma
kompensāciju 800 EUR apmērā.
[48.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam pieteikumā kompensācijas apmērs par
morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa
kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un
izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu.
[48.2] Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība,
kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no
aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas
izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja
neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, [..] pieņemams, ka
cietušajam šādas darbības rezultātā nodarīts morālais kaitējums.
[48.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97.pantu, cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo
aizskārumu, fiziskas ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šī kaitējuma apmēru un izmanto savas
procesuālās tiesības morālās un materiālās kompensācijas gūšanai. Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu
ir personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskas ciešanas un
mantisko zaudējumu, ir noteiktas arī Kriminālprocesa likuma 22.pantā. Tas izriet arī no Kriminālprocesa likuma
350.panta pirmās daļas. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušā tiesības uz atlīdzību ietilpst cilvēka pamattiesībās
un ir nostiprinātas Satversmes 92.punktā, proti, nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz
atbilstīgu atlīdzinājumu.
[48.4] Tiesas pienākums ir izvērtēt un pamatot piedzenamās kompensācijas apmēru, novērtējot maksimāli
visus konstatētos apstākļus minētā jautājuma izlemšanā.
[48.5] Tiesa, izvērtējot Kriminālprocesa likuma 352.pantā norādītos kompensācijas apmēra noteikšanas
kritērijus, ņem vērā arī cietušā morālā aizskāruma dziļumu, negatīvās emocijas, veselības problēmu dēļ radušās
neērtības.
[48.6] Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības samaksu cietušajam, tiesas atzīst, ka tā būtu nosakāma 400,00
EUR apmērā. Tiesa cietušā /Persona B/ morālā kaitējuma kompensāciju pārējā daļā – par summu 400 EUR apmērā
šajā kriminālprocesā nenosaka, savukārt, gadījumā, ja cietušais uzskata, ka noteiktā summa nesegs radītos
kaitējumus, cietušajam ir tiesības vērsties pret apsūdzēto ar prasību civiltiesiskā kārtā. Kriminālprocesa likuma
350.panta ceturtā daļa noteic, ka pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.
[49] Krimināllietā kā lietiskie pierādījumi atzīti un pie krimināllietas materiāliem pievienota atmiņas karte un
kompaktdiski. Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī glabājas lietiskie
pierādījumi – mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, divi video reģistratori, T-krekls Lee Cooper.
[49.1] Nosakot galīgo rīcību ar šiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi –
mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, divi video reģistratori, T-krekls Lee Cooper, kas glabājas Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī – pēc sprieduma stāšanās spēkā – ir iznīcināmi;
atmiņas karte un kompaktdiski kā rakstveida pierādījumi glabājami pie krimināllietas materiāliem.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464., 520.pantu tiesa
nosprieda:
/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi
paredzēti Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā un noteikt sodu:
- pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas (par /Datums A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu) – sabiedrisko
darbu 140 (viens simts četrdesmit) stundas;
- pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas – sabiedrisko darbu 100 (viens simts) stundas;
- pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas (par /Datums B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu) – īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu /Persona A/ noteikt pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus – sabiedriskais darbs 220 (divi simti divdesmit) stundas un
īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu, noteiktos sodus izpildīt patstāvīgi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /Persona A/
atrašanos apcietinājumā divas dienas no 2018.gada 27.jūnija līdz 2018.gada 29.jūnijam.
Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 399,88 EUR (trīs simti
deviņdesmit deviņi euro, 88 centi) un morālā kaitējuma kompensāciju 400,00 EUR (četri simti euro, 00 centi).
Pārējā daļā morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Noteikt /Persona A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas piedziņu – 30 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas
atlīdzināšanu.
Lietiskos pierādījumus – mobilo telefonu Samsung, planšetdatoru Lenovo, divus video reģistratorus, T-kreklu
Lee Cooper, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī – pēc sprieduma
stāšanās spēkā – iznīcināt. Atmiņas karti un kompaktdiskus kā rakstveida pierādījumu glabāt pie krimināllietas
materiāliem.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Pilnā sprieduma pieejamības diena – 2023.gada 20.oktobris.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese B.Ābele