Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
11354028917 / K33-0031-23 ECLI:LV:RIRT:2023:0928.11354028917.7.S KI-generiert

Court convicts defendant of assault and destruction of property, ordering community service and compensation.

Geschäftsnummer 11354028917 / K33-0031-23
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Gutgeheissen (Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court convicted the defendant of intentional minor bodily harm and intentional destruction of another person's property. The prosecution argued that the defendant assaulted his neighbor and destroyed their belongings out of anger over a dispute regarding visitation rights. The court found the evidence sufficient to establish guilt and ordered specific punishments including community service, short-term detention, and financial compensation.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Krimināllikuma 130. panta 2. daļa; 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likums 464. pants, 520. pants: The court may convict a defendant of intentional minor bodily harm and intentional destruction of property based on physical evidence and witness testimony, even in the absence of the accused, and impose appropriate penalties including community service and compensation.

Schlagwörter

KI-generiert
intentional minor bodily harm intentional destruction of property community service penalty financial compensation criminal conviction evidence admissibility procedural outcome elterlicher Konflikt

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Krimināllikuma 130. panta 2. daļa
Krimināllikuma 185. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 464. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa
Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļa
Krimināllikuma 52. panta 4. daļa

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas arhīva Nr. K33-0031-23/9

ECLI:LV:RIRT:2023:0928.11354028917.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 28.septembrī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese B.Ābele,

piedaloties prokurorei G.Pudnikai,

aizstāvim A.Novikam

izskatīja atklātā tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 464.panta kartībā bez apsūdzētā piedalīšanās,

krimināllietu, kurā

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas un

185.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ tīši nodarīja miesas bojājumus.

[1.1] /Datums A/ ap plkst.12.00 /Persona A/, atrodoties uz ielas pie savas mājas /Adrese A/, dusmu vadīts par

to, ka /Persona B/ ieradās realizēt savas saskarsmes tiesības ar dēlu /Persona C/, kurš dzīvo turpat, uzsāka konfliktu

ar /Persona B/. Konflikta laikā /Persona A/ vienu reizi tīši iesita /Persona B/ pa ķermeni, pēc kā /Persona B/ nokrita

uz zemes, kur /Persona A/ ar rokām, ceļgaliem un kājām turpināja izdarīt vairākus tīšus sitienus pa /Persona B/

galvu un citām ķermeņa daļām, kopumā izdarot ne mazāk kā sešus tīšus sitienus.

[1.2] /Persona A/ tīšu darbību rezultātā /Persona B/ nodarīti viegli miesas bojājumi – sejas sasitums ar sistu

brūci pieres labajā pusē; ādas nobrāzumi kreisās pleca locītavas apvidū, kreisā augšdelma ārējā virsmā, labās

elkoņa locītavas apvidū, labā apakšdelma mugurējā virsmā. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā

pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.

[1.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

130.panta otrajā daļā.

[2] Bez tam /Persona A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.

[2.1] /Datums A/ ap plkst.12.00, /Persona A/ atrodoties uz ielas pie savas mājas /Adrese A/, pēc tā, kā viņš tīši

nodarīja vieglus miesas bojājumus /Persona B/, dusmu vadīts, realizējot izveidojušos nolūku, kas vērsts uz svešas

kustamas mantas tīšu bojāšanu, tīši saplēsa /Persona B/ piederošo T-kreklu Lee Cooper 19.00 EUR vērtībā, tādā

veidā to iznīcinot, kā arī nometa uz zemes un ar kājām uzkāpjot virsū tīši iznīcināja mobilo telefonu Samsung

147,98 EUR vērtībā, planšetdatoru Lenovo 155,00 EUR vērtībā, video reģistratoru HD Portable DVD with 25,00

EUR vērtībā un video reģistratoru bez nosaukuma 25.00 EUR vērtībā.

[2.2] Tādā veidā /Persona A/ ar savām darbībām tīši iznicināja /Persona B/ piederošās mantas 371,98 EUR

vērtībā.

[2.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

185.panta pirmajā daļā.

[3] Bez tam /Persona A/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus.

[3.1] /Datums B/ ap plkst.10.00 /Persona A/ atrodoties pie savas mājas /Adrese A/ vārtiem, dusmu vadīts par

to, ka /Persona B/ ieradās īstenot savas saskarsmes tiesības ar dēlu /Persona C/, ne mazāk kā septiņas reizes ar

gāzes pistoli BLOW C06 Cal.9mm P.A.K., numurs “/Numurs A/” tīši izšāva /Persona B/ sejā. Kad /Persona B/

centās novērsties no /Persona A/ izdarītiem šāvieniem, pagriežot viņam muguru, /Persona A/ ar minēto gāzes

pistoles rokturi vairākas reizes tīši iesita /Persona B/ pa galvu, pakauša daļā.

[3.2] Minēto /Persona A/ tīšu darbību rezultātā /Persona B/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi – sista brūce

galvas pakauša rajonā, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa

īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.

[3.3] Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

130.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.pantu krimināllieta tika iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās.

[4.1] Apsūdzētais /Persona A/ tiesas izmeklēšanas sākumā piedalījās, savukārt 2022.gada 24.janvāra un

2022.gada 15.marta tiesas sēdēs apsūdzētais neieradās, 2022.gada 11.aprīlī tika izsludināta apsūdzētā meklēšana.

2023.gada 29.martā tiesā tika saņemta informācija par apsūdzētā meklēšanas pārtraukšanu, apsūdzētais sniedzis

paskaidrojumu, norādot savu faktisko dzīvesvietu, telefona numuru un e-pasta adresi. Uz 2023.gada 12.jūnija tiesas

sēdi apsūdzētais neieradās un par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja, arī uz 2023.gada 26.jūnija tiesas sēdi

apsūdzētais atkārtoti neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformējot.

[4.2] 2023.gada 26.jūnijā tiesas sēdē tika pieņemts lēmums par krimināllietas izskatīšanu saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.pantu – bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla

neierodas uz tiesas sēdi. Savukārt 2023.gada 13.septembrī tiesā tika saņemts apsūdzētā /Persona A/ lūgums iztiesāt

krimināllietu bez viņa piedalīšanās.

[5] Tiesas sēdē 2021.gada 27.maijā apsūdzētais /Persona A/ savu vainu neatzina. Tiesas sēdē saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tika nolasītas apsūdzētā /Persona A/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības.

[5.1] Nopratināts kā aizturētais 2018.gada 27.jūnijā, /Persona A/ par /Datums A/ notikumiem liecināja, ka ap

plkst.12 pie viņa uz mājām /Apdzīvota vieta A/ atbrauca paziņa /Persona D/, lai paņemtu trimmeri. Tad abi

izbrauca, braucot projām vārti bija ciet, bet mazie vārtiņi palika neaizslēgti. Atgriezās pēc aptuveni 40 minūtēm,

mājas pagalmā atradās /Persona B/. Viņš uzvedās neadekvāti, skaļi kliedza, draudēja, ka visus nositīs. /Persona B/

pieprasīja tikties ar savu bērnu, īstenot saskarsmi pēc tiesas lēmuma. Tajā dienā tikšanās nebija noteikta.

Apsūdzētais piegāja pie /Persona B/, izstūma viņu ārā no pagalma, pateica, ka nav tiesības atrasties viņa īpašumā.

Konflikta laikā pirmais iesita /Persona B/ ar labās rokas dūri pa apsūdzētā kreiso vaigu. /Persona A/ iesita /Persona

B/ ar labās rokas dūri vienu reizi pa ķermeni, tad notrieca viņu pie zemes un turēja, kamēr atbrauca apsardze.

/Persona D/ izsauca policiju, bet pirms policijas ieradās apsardze. Pats pie ārsta negriezās. Iesita /Persona B/ tikai

vienu reizi, vairāk nebija sitis. Uzskata, ka nav vainīgs, jo konfliktu uzsāka /Persona B/. (1.sējums, lietas lapa 89-

90).

[5.2] Nopratināts kā aizdomās turētais 2018.gada 29.jūnijā, /Persona A/ papildināja, ka /Datums A/ /Persona

B/ netika nodarītas nekādas traumas, ko varētu klasificēt kā vieglus miesas bojājumus. Pieļauj, ka /Persona B/

vieglus miesas bojājumus ir guvis kaut kad vēlāk. (1.sējums, lietas lapa 96).

[5.3] Par /Datums A/ notikumu /Persona A/ kriminālprocesā 2017.gada 3.oktobrī un 2019.gada 18.martā ir

sniedzis liecības kā liecinieks. /Persona A/ liecināja, ka ierodoties mājās, konstatēja, ka viņa mājas pagalmā atrodas

/Persona B/, ļoti stiprā uzbudinājuma stāvoklī, acīmredzamā alkohola vai citu vielu iespaidā, skaļi kliedza un

draudēja izrēķināties ar viņu un viņa ģimeni. /Persona B/ ierašanās mērķis /Persona A/ nebija zināms. Kad lūdza

atstāt teritoriju, /Persona B/ viņam uzbruka, nodarot nenozīmīgus miesas bojājumus (zilu aci). /Persona A/

izmantojot fizisku spēku, izveda viņu no savas mājas teritorijas, pēc kā nodeva /Apdzīvota vieta B/ policijas

iecirkņa darbiniekiem. Tajā brīdī ar /Persona A/ bija kopā viņa paziņa /Persona D/. Par kaut kādām /Persona B/

mantām viņam nekas nav zināms, neko nav bojājis. (2.sējums, lietas lapa 79, 165).

[5.4] 2019.gada 30.decembrī kā apsūdzētais, sniedzot liecības, norādījis, ka, iespējams, /Persona B/ t-krekls

Lee Cooper tika saplēsts brīdī, kad /Persona B/ uzbruka /Persona A/ un krekls tika saplēsts, aizsargājoties. Par

pārējām mantām liecināja, ka tās nav nekad ne redzējis ne iznīcinājis. Papildus liecināja, ka /Datums A/ /Persona B/

nebija tiesību tuvoties /Persona A/ īpašumam un realizēt saskarsmes tiesības ar dēlu. (3.sējums, lietas lapa 66-71).

[5.5] Par /Datums B/ notikumiem, nopratināts kā aizdomās turētais 2018.gada 29.jūnijā (1.sējums, lietas lapa

183-184) un kā apsūdzētais 2019.gada 30.decembrī (3.sējums, lietas lapa 66), /Persona A/ liecināja, ka tajā dienā

visi bija mājās. Pie viņiem ieradās /Persona B/ kopā ar kaut kādu draugu, viņi abi atbrauca ar mašīnu. /Persona B/

kopā ar savu draugu ienāca teritorijā. To redzot, /Persona A/ izgāja ārā pa durvīm. /Persona B/ draugs mēģināja

apsūdzēto turēt no aizmugures, kamēr /Persona B/ ar dūrēm /Persona A/ izdarīja vairākus sitienus pa ķermeni. Pēc

tam /Persona A/ viņus atgrūda nost un ieskrēja mājās. Tur koridorī viņam atrodas seifs, kurā stāvēja gāzes pistole.

Viņš paņēma gāzes pistoli un izgāja ārā. Abi – /Persona B/ ar draugu stāvēja pie vārtiem. /Persona A/ piegāja klāt

un viņu virzienā, tēmējot sejā, izšāva vairākas reizes. Tas /Persona B/ neapturēja, viņš turpināja mākties virsū

/Persona A/. Tad /Persona A/ sadusmojās un iesita /Persona B/ ar gāzes pistoles rokturi pa galvu vienu reizi. Pēc tā

abi – /Persona B/ ar draugu – uzreiz aizbēga, iesēdās mašīnā un aizbrauca. Uzskata, ka tā ir rīkojies pašaizsardzības

nolūkā, nevis, lai nodarītu miesas bojājumus. Pats pēc medicīniskās palīdzības nevērsās.

[5.6] 2023.gada 13.septembrī, iesniedzot tiesā lūgumu par krimināllietas izskatīšanu bez viņa piedalīšanās,

/Persona A/ ir norādījis arī savu attieksmi pret celto apsūdzību – savu vainu neatzīst un uzskata, ka apsūdzība nav

pierādīta. Nav pierādīta cēloņsakarība starp cietušajam nodarītajiem miesas bojājumiem un apsūdzētā rīcību, turklāt

policijas iecirknī viņam miesas bojājumi netika konstatēti, kas norāda, ka tie bija iegūti vēlāk, pie citiem

apstākļiem. Attiecībā par /Datums B/ notikumiem, cietušais un viņa sabiedrotais uzbruka apsūdzētajam divatā, uz

ko viņš bija spiests aizstāvēties un izmantot gāzes pistoli. Nav saprotams kā cietušais, kuram it kā tika nodarīti

miesas bojājumi, pats sēdās pie stūres un brauca uz policiju rakstīt iesniegumu, kur, savukārt pavadīja pus dienu, lai

piespiestu policiju pieņemt viņa iesniegumu. Krietni vēlāk tika konstatēti kaut kādi miesas bojājumi, kuru rašanās

apstākļi nav konstatējami un cēloņsakarība ar /Persona A/ rīcību nav pierādīta. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma

185.panta, liecināja, ka nekādu mantu nav bojājis. (4.sējums, lietas lapa 68-70).

[6] Lai gan apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzīst, viņa

izvirzītā versija neapstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem, un vaina ir pilnībā pierādīta ar ziņām par

faktiem, kuras satur kriminālprocesā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi to kopsakarībā.

[7] Attiecībā par /Persona A/ inkriminētajiem Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un 130.panta otrajā daļā

paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti /Datums A/, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši

pierādījumi:

[8] Cietušais /Persona B/ tiesas sēdē liecināja, ka /Datums A/ bija spēkā tiesas lēmums par saskarsmes

tiesībām ar dēlu. Tā bija diena, kas vajadzēja notikt saskarsmei. Tā kā bērna māte nereaģēja uz /Persona B/ ziņām,

lai saskaņotu laiku, viņš ieradās viņas un bērna dzīvesvietā /Adrese A/, lai satiktu dēlu. Atradās ielas galā, pienāca

pie kaimiņienes uz ielas, apvaicājas, vai nav manījusi viņa dēlu. Sarunas laikā piebrauca /Persona A/ kopā ar vēl

kādu vīrieti. /Persona B/ jautāja, kur atrodas viņa dēls, /Persona A/ nāca viņa virzienā, sāka vicināt rokas, mēģināja

izdarīt sitienu. /Persona B/, aizstāvoties, vienu reizi arī trāpīja /Persona A/, mēģināja aizstāvēties. Pirmais uzbruka

/Persona A/. Sita /Persona B/ pa kājām un seju, pa galvu, sita ar rokām. Cīņas rezultātā abi nogāzās zemē, /Persona

A/ turpināja izdarīt sitienus, pārsita aci, sasita galvu pret zemi. /Persona B/ izdevās izrauties, tālāk /Persona A/

turpināja viņu sist ar kājām, ar ceļgalu. /Persona A/ paziņa, ar kuru bija atbraucis, izsauca policiju. Tad ieradās

apsardze līdz policijas atbraukšanai. Paziņa atradās blakus, uz ielas stāvēja šajā laikā, novēroja. Vienā brīdī

/Persona A/ no /Persona B/ automašīnas aizgāja un izņēma videoreģistratoru un planšeti, izmeta tos krūmos. Tad

paziņa ieraudzīja, ka automašīnas aizmugurē arī ir videoreģistrators, arī to /Persona A/ izrāva no mašīnas, sabradāja

un izmeta krūmos, tāpat arī /Persona B/ cīņas laikā no kabatas izrāva mobilo telefonu un arī izmeta. /Persona B/

telefonā bija ieslēdzis audioieraksta režīmu, kad ieradās notikuma vietā, gribēja fiksēt sarunu ar bērna māti, jo jau

iepriekš bijušas problēmas ar saskarsmes īstenošanu. Kad telefonu atrada, tas bija sabradāts. Jau iepriekš īstenojot

saskarsmi ar bērnu, /Persona A/ bija izteicis draudus /Persona B/ izrēķināties. Notikuma dienā nesatika bērnu,

nesatika bērna māti, nebija ienācis mājas teritorijā, atradās uz ielas. /Persona B/ aizveda uz VP /Apdzīvota vieta B/

iecirkni, iecirknī tika izsaukta NMPD un aizveda /Persona B/ uz slimnīcu. Videoreģistratori ir novietoti automašīnā

gan priekšā, gan aizmugurē. Veikto audioierakstu pēc tam nodeva caur saviem juristiem Valsts policijas

darbiniekiem, ieraksts tika izkopēts no telefona. Cīņas laikā tika saplēsts /Persona B/ t-krekls.

[8.1] Nopratināts 2017.gada 20.decembrī, cietušais /Persona B/ liecināja, ka /Datums A/un /Datums C/ viņam

vajadzēja satikties ar savu dēlu, kurš dzīvo kopā ar māti /Adrese A/. /Persona E/ nereaģēja uz viņa sūtītajām ziņām

par saskarsmi, tādēļ nolēma braukt uz bērna dzīvesvietu un vienoties par tikšanos ar dēlu. Viņš jau atradās pie

mājas /Adrese A/, kad ap plkst.12.00 pie vārtiem piebrauca mašīna, pa vārtiem iznāca /Persona A/, iekāpa mašīnā

un aizbrauca. Cietušais pamanīja kaimiņieni, piegāja un apvaicājās, vai kaimiņu mājā ir redzējusi bērnus. Pēc brīža

atbrauca /Persona A/ un abi ar automašīnas vadītāju izkāpa no mašīnas. Uz jautājumu, kur ir viņa dēls, /Persona A/

neatbildēja, bet nāca uz viņa pusi, sāka vicināties ar kulakiem. Aizstāvoties, /Persona B/ vienu reizi trāpīja /Persona

A/ pa seju. Tad nogāzās zemē, /Persona A/ vairākas reizes ar kulakiem iesita /Persona B/ pa galvu, tad vienā brīdī,

kad /Persona B/ bija uz vēdera, /Persona A/ sāka sist viņa galvu pret zemi, tajā brīdī /Persona B/ tika pārsista uzacs.

/Persona B/ izrāvās un apsēdās pie sētas zemē. Otrs vīrietis bija pamanījis mašīnā video reģistratorus un planšeti,

pateica to /Persona A/, kurš aizgāja pie mašīnas un izņēma visas ierīces no mašīnas, salauza, sabradāja ar kājām un

sameta turpat krūmos. Konstatēja, ka arī telefons, kurš viņam bija kabatā, bija izvilkts no kabatas un atrada to tupat

krūmos. /Persona A/ turpināja sist /Persona B/ un pateica otram vīrietim, lai izsauc policiju. Pēc pusstundas ieradās

apsardze. Kad ieradās policija un aizveda viņu uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, viņam tika izsaukta ātrā medicīniskā

palīdzība. (1.sējums, lietas lapa 65-67).

[8.2] Pēc satura identiskas liecības cietušais /Persona B/ sniedzis 2017.gada 28.jūnija nopratināšanā

(2.sējums, lietas lapa 16-17) un 2019.gada 18.septembra (2.sējums, lietas lapa 178) nopratināšanā.

[8.3] 2017.gada 28.jūnijā cietušais /Persona B/ vērsies policijā ar iesniegumu, norādot, ka /Datums A/,

ierodoties īstenot saskarsmes tiesības ar dēlu, konstatēja, ka dēls mājās neatrodas, taču sastapa /Persona A/, kurš

neko nesakot, metās viņam virsū, nodarot miesas bojājumus, kā arī sabojāja viņam piederošās mantas - mobilo

telefonu Samsung 160 EUR vērtībā, planšetdatoru Lenovo 160 EUR vērtībā, videoreģistratoru HD DVR ar 32 GB

atmiņas karti 55 EUR, otru videoreģistratotru 40 EUR vērtībā, kreklu Lee Cooper 25 EUR vērtībā, kā arī viņam

sniegti medicīniskās palīdzības pakalpojumi par miesas bojājumu nodarīšanu 57,48 EUR apmērā. (2.sējums, lietas

lapa 7).

[8.4] Nopratināts 2019.gada 3.septembrī, cietušais /Persona B/ papildināja, ka pēc tam, kad izkāpa ārā no

savas automašīnas /Transportlīdzeklis A/, viņš atstāja automašīnas salonā ieslēgtus divus video reģistratorus, viens

automašīnas priekšpusē pie loga, otrs pie automašīnas aizmugurējā stikla. Līdzi paņēma mobilo telefonu, kas

atradās bikšu kabatā ar ieslēgtu audioierakstu. Brīdī, kas /Persona A/ paziņa ieraudzīja mašīnā video reģistratorus,

/Persona B/ atradās uz zemes guļus stāvoklī, ar seju pret zemi. /Persona A/ pavilka viņa rokas, kas tajā brīdi bija

sejai priekšā, uz malu un sauca palīgā savu draugu, lai pietur viņa rokas. Vīrietis pienāca un ar kājām uzkāpa uz

viņa rokām. Vīrietis tikai turēja rokas un viņam nesita. Tajā brīdī /Persona A/ devās uz viņa automašīnu un izrāva

videoreģistratoru, nometa uz zemes un ar kājām to sabojāja, pēc kā pārmeta pāri sētai krūmos. Arī planšeti nometa

zemē, sabradāja un pārmeta pāri sētai krūmos. Pēc tam atgriezās un turpināja viņam sist. /Persona B/ nesita, bet

mēģināja aizsargāties, rokas lika sejai priekšā, un kaut kādā brīdī ar muguru atspiedās pret sētu, bet /Persona A/

turpināja sist. Tajā brīdī vīrietis pateica /Persona A/, ka viņa mašīnā ir vēl viens videoreģistrators. Pēc kā /Persona

A/ palūdza vīrietim viņu pieskatīt un pats devās uz viņa automašīnu. Vīrietis stāvēja netālu no viņa aptuveni 3

metru attālumā. Redzēja, ka /Persona A/ paņēma no viņa automašīnas videoreģistratoru, nometa zemē, ar kāju

sabradāja un iemeta krūmos. Pēc tam vīrietis izsauca policiju. Policija ieradās apmēram pēc kādām 15 minūtēm.

Kamēr gaidīja policijas darbiniekus, /Persona A/ un otrs vīrietis domāja ko teikt policijai. Mantas, kuras bija

sabojājis /Persona A/, viņš pats devās meklēt un uzrādīja policijai. (3.sējums, lietas lapa 50-54).

[9] Liecinieks /Persona D/ tiesas sēdē liecināja, ka /Datums A/ piebrauca pie /Persona A/ mājas kopā ar

/Persona A/. Kad viņš piebrauca pie /Persona A/ mājas, pievērsa uzmanību, ka uz ielas, gar žogu staigā kaut kāda

persona. /Persona A/ izcēlās konflikts ar tur ieradušos personu. /Persona A/ un otrs vīrieti visu laiku bija viņa

redzeslokā. Sākumā liecinieks atradās pie savas mašīnas, pēc tam bija blakus pie viņiem incidenta vietā. Redzēja,

ka uz ielas atrodas kāds cilvēks, bet tiesas zālē nevienu nevarot atpazīt. Šis cilvēks sāka bļaustīties, nāca virsū

/Persona A/, pieprasīja kaut ko atdot. Šis cilvēks iesita /Persona A/ pa seju, /Persona A/ viņu apķēra un abi nokrita

zemē. Neatceras, ka /Persona A/ nāktu virsū tam cilvēkam. Visu laiku atradās tuvumā līdz brīdim, kad ieradās

Valsts policija, kuru /Persona D/ bija izsaucis. Incidents norisinājās uz ielas pie mājas, žogam ārpusē. Neredzēja, ka

/Persona A/ būtu otram cilvēkam atņēmis kādas personīgās mantas, neredzēja, ka meklētu kādas mantas. Nemanīja

nekādus miesas bojājumus otram cilvēkam. Pats neiesaistījās šajā konfliktā, tikai novēroja un izsauca policiju. Tur

vēl bija pienācis pāri žogam kaimiņš vīrietis. Gaidot policiju, visi sēdēja mierīgi, konflikts bija beidzies. Otrs

vīrietis sēdēja uz ielas, bija nomierinājies. /Persona A/ šo vīrieti turēja, ierobežoja viņam kustības. Neredzēja, ka

/Persona A/ būtu sitis otru personu, viņš bija mierīgs un arī negrūstījās. Uzbruka viennozīmīgi otrs cilvēks.

Neatceras, ka šim otram būtu bija saplēsts apģērbs. Redzēja, ka /Persona A/ ir iesists pa seju, vaiga kauls bija

sarkans, bet asinis nebija. Otram vīrietim bija kaut kādi skrāpējumi, varbūt, ka bija kaut kas arī uz sejas. Uz

policijas iecirkni liecinieks devās kopā ar /Persona A/, bet otru vīrieti aizveda ar policijas mašīnu.

[9.1] Pirmstiesas izmeklēšanā liecinieks /Persona D/ liecības sniedzis 2018.gada 13.martā (2.sējums, lietas

lapa 163-164), 2019.gada 2.aprīlī (1.sējums, lietas lapa 247), 2019.gada 12.septembrī (3.sējums, lietas lapa 56-58)

un 2019.gada 17.decembrī (2.sējums, lietas lapa 196), norādot, ka atgriežoties kopā ar /Persona A/ no benzīntanka,

pie /Persona A/ mājas stāvējusi mašīna, no tās izkāpis vīrietis. Kas notika starp /Persona A/ un vīrieti, kurš bija

atbraucis, liecinieks neatceras, jo pagājis ilgs laiks. Atceras tikai to, ka vīrietis uzvedās agresīvi un pirmais iesita

/Persona A/, pēc kā /Persona A/ viņu nogāza zemē. Vai /Persona A/ sita šim vīrietim, liecinieks neredzēja.

Liecinieks šajā konfliktā neiesaistījās, tikai izsauca policiju pēc /Persona A/ lūguma. Konflikts norisinājās netālu no

vīrieša mašīnas. Liecinieks staigāja apkārt, bet šī vīrieša mašīnā nelīda. Neredzēja, ka /Persona A/ būtu kaut ko

ņēmis no šī vīrieša mašīnas. Liecināja, ka nav iesaistījies abu vīriešu konfliktā un, kāpēc vīrietis norāda pretējo,

izskaidrot nevar. Izskaidro to ar vīrieša atrašanos narkotisko vielu ietekmē, jo viņam bija stiklainas acis un

neadekvāta uzvedība.

[10] Lieciniece /Persona E/ (pirmstiesas izmeklēšanas laikā – /Uzvārds/) tiesas sēdē par /Datums A/

notikumu liecināja, ka saskarsme ar bērnu /Persona B/ bija noteikta katras otrās brīvdienas. /Datums D/ /Persona B/

uzrakstīja, ka vēlas satikt bērnu, piedāvāja uz Līgo svētkiem paņemt uz vairākām dienām. /Persona E/ noraidīja šo

piedāvājumu un komunikācija beidzās. Tad /Datums A/ dienas pirmajā pusē /Persona B/ pamanīja pie mājas.

Sabijās viņu ieraugot, paņēma bērnus, uzkāpa uz augšējo stāvu. /Persona B/ pie mājas bija viens pats, neredzēja

citas personas. /Persona B/ stipri klauvēja pie durvīm, sauca pēc dēla. Mājā /Persona B/ nebija iegājis. Vienā brīdī

pa logu redzēja, ka ieradusies apsardze, neko sīkāk neredzēja. Tajā brīdī /Persona A/ nebija mājās, bija izbraucis.

Pēc notikuma /Persona A/ bija pārsista uzacs, bija pušums, pie ārsta nevērsās. Par to, kas bija noticis, lieciniece

/Persona A/ nejautāja.

[10.1] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināta 2017.gada 27.septembrī (2.sējums, lietas lapa 76-77, 78) un

2018.gada 28.februarī (1.sējums, lietas lapa 258-260), /Persona E/ par 2017.gada 24.jūnija notikumu liecināja to

pašu, ko tiesas sēdē.

[11] Lieciniece /Persona F/ tiesas sēdē par /Datums A/ notikumu liecināja, ka pie viņas mājas /Adrese B/,

tajā dienā pienāca gara auguma vīrietis un pajautāja, vai viņa nav redzējusi šeit mazu puisīti - viņa dēlu. Kamēr abi

runāja, pienāca cits vīrietis - kaimiņš. Kaimiņš saķēra šo vīrieti aiz krūtīm un sāka grūstīt, kliedza uz viņu. Aizgrūda

viņu, turot aiz pleca, grūda kamēr aizgrūda aiz mājas un tālāk jau viņa nevarēja redzēt, kas notiek. Tad sāka līt

lietus un viņa iegāja mājās. Brīnījās kāpēc garā auguma vīrietis nevar aizstāvēties, nepretojas. Viņa atpazina, ka tas

otrs vīrietis ir viņas kaimiņš. Tā kā sākās lietus, lieciniece aizgāja prom, redzēja tikai šo grūstīšanos, kā tālāk

konflikts atrisinājās, to neredzēja.

[11.1] Pirmstiesas izmeklēšanā lieciniece /Persona F/ sniedza liecības 2017.gada 20.decembrī (2.sējums,

lietas lapa 159-160) un 2019.gada 6.jūnijā (1.sējums, lietas lapa 250-251). Pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības sakrīt ar tiesas sēdē sniegtajām liecībām.

[12] Liecinieks /Persona G/ tiesas sēdē liecināja, ka pacients /Persona B/ pie viņa vērsās kā pie ģimenes

ārsta 13.dienā pēc traumas. Trauma pēc /Persona B/ vārdiem bija iegūta /Datums A/, viņš esot saņēmis sitienus pa

galvu, pa kaklu, tika spārdīts. Esot saņēmis medicīnisko palīdzību stacionārā. Bija dzīstoša brūce deniņu apvidū,

galvassāpes, reiboņi. Bija redzamas šuvju pēdas. Iedeva nosūtījumu pie neirologa. Parasti var parādīties veselības

problēmas pēc ilgāka laika perioda – vairākas nedēļas līdz mēneša pēc traumas iegūšanas. Miesas bojājumu

smaguma pakāpi viņš nenoteica, jo to dara eksperti.

[12.1] Sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā 2020.gada 16.janvārī un 2020.gada

24.janvārī sniegtajām liecībām. (3.sējums, lietas lapa 77-78, 80-84).

[13] No /Datums A/ telefonogrammas par /Persona B/ nogādāšanu /Ārstniecības iestāde/ izriet, ka /Persona

B/ konstatēta vaļēja brūce labās uzacs rajonā, galvas sasitums, galvas smadzeņu satricinājums, 8.un 9.ribas

sastums, kreisajā pusē multipli nobrāzumi. Telefonogrammā norādīts, ka paziņošanas laiks – plkst.16.25. (1.sējums,

lietas lapa 4).

[14] /Datums E/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī reģistrēts /Persona B/

/Datums C/ iesniegums. Iesniegumā /Persona B/ norādījis, ka /Datums A/un /Datums C/ viņam vajadzēja satikties

ar dēlu /Persona C/, kurš dzīvo kopā ar māti /Persona E/ /Adrese A/. Tā kā /Persona E/ nereaģēja uz sūtītajām

ziņām, pats devās uz viņu dzīvesvietu. /Datums A/ ap plkst.12.00 /Persona B/ bija pie mājas /Adrese A/, aprunājās

ar kaimiņu mājā esošo sievieti par to, vai viņa ir redzējusi bērnus pagalmā. Pie mājas piebrauca mašīna, no tās

izkāpa /Persona A/ un mašīnas vadītājs. Uz jautājumu, kur ir viņa dēls, /Persona A/ neatbildēja, bet nāca uz viņa

pusi, vicinājās ar kulakiem. /Persona B/, aizstāvoties, vienu reizi trāpīja /Persona A/ pa seju. Abi nogāzās zemē.

/Persona A/ centās sist pa seju, bet pēc tam pieaicināja otru vīrieti, lai tas patur /Persona B/ rokas. Vīrietis to

izdarīja, atvelkot rokas un uzkāpjot tām virsū ar kājām. /Persona A/ vairākas reizes iesita ar kulakiem /Persona B/

pa galvu, kad /Persona B/ pagriezās uz vēdera, tad /Persona A/ sāka sist ar galvu pret zemi, pārsitot /Persona B/

uzaci. Tad /Persona B/ izrāvās no viņiem un atsēdās ar muguru pret sētu. Otrs vīrietis pamanīja, ka mašīnā ir

videoreģistratori un planšetdators, pateica to /Persona A/, kurš aizgāja un izņēma no mašīnas visas ierīces, salauza,

sabradāja ar kājām un sameta krūmos. Tad pamanīja, ka no kabatas bija izvilcis arī telefonu, ko atrada pēc tam

turpat krūmos. Telefonā bija ieslēgts audio rakstītājs. Tad /Persona A/ atgriezās, turpināja cietušajam sist gan ar

rokām gan ar ceļgaliem, gan spert ar kājām. Lika otram vīrietim izsaukt policiju un teica, ka policijai teiks, ka

/Persona B/ ir ielauzies viņa mājā un draudējis visus nosist. Pēc apmēram pusstundas ieradās apsardze un vēl pēc

15 minūtēm – valsts policija. Pateica policijai, ka /Persona A/ ir iznīcinājis vairākas ierīces, kas bija mašīnā,

/Persona A/ policijai teica, ka neko par to nezinot, tādēļ /Persona B/ pats gāja krūmos meklēt un atrada abu video

reģistratoru lauskas, sasisto planšetdatoru un telefonu. Valsts policija nogādāja cietušo /Apdzīvota vieta B/ iecirknī,

tā kā /Persona B/ bija vaļējas brūces, valsts policijā viņam tika izsaukta medicīniskā palīdzība. (1.sējums, lietas

lapa 6-7, 2.sējums, lietas lapa 5-6).

[14.1] Savam iesniegumam /Persona B/ pievienojis /Datums A/ /Ārstniecības iestāde/ izrakstu no ambulatorās

pacienta medicīniskās kartes. Tajā norādīts, ka /Datums A/ /Persona B/ stacionēts /Datums A/ ar galvas,

mugurkaula cervikālās daļas sasitumu un citiem multipliem ķermeņa daļu sasitumiem. (1.sējums, lietas lapa 9).

[14.2] Ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 18.maija lēmumu noteikta pagaidu saskarsmes tiesību izmantošanas

kārtība /Persona B/ ar dēlu. Noteikts, ka atļauts /Persona B/ satikties ar savu dēlu (faktiskā dzīvesvieta /Adrese A/)

– divas stundas dienā katrā otrajā nedēļas nogalē sestdienā un/vai svētdienā, uzliekot par pienākumu /Persona E/

saskaņot ar /Persona B/ tikšanās vietu un laiku ne vēlāk kā divas dienas iepriekš. (1.sējums, lietas lapa 13-16).

[15] No 2017.gada 6.novembra eksperta atzinuma Nr./Numurs B/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas

tiesu medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatēti miesas bojājumi: sejas sasitums ar sistu brūci pieres

labajā pusē; ādas nobrāzumi kreisās pleca locītavas apvidū, kreisā augšdelma ārējā virsmā, labās elkoņa locītavas

apvidū, labā apakšdelma mugurējā virsmā. Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums A/ cieta, trula

priekšmeta iedarbības rezultātā. Norādītie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas

bojājumiem. (1.sējums, lietas lapa 54-55).

[15.1] No 2018.gada 31.oktobra eksperta atzinuma Nr./Numurs C/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas

papildus tiesu medicīnisko ekspertīzi, izriet, ka /Persona B/ konstatētie miesas bojājumi varēja rasties kopumā 6

traumatisku iedarbību rezultātā. /Persona B/ konstatētos miesas bojājumus kopumā nevarēja iegūt, vienu reizi krītot

no sava auguma augstuma un atsitoties pret cietu, līdzenu virsmu. (1.sējums, lietas lapa 187).

[16] 2017.gada 13.oktobrī /Persona B/, iesniedzot Valsts policijā iesniegumu par /Datums A/ notikumu,

pievienojis tam kompaktdisku ar notikuma audioierakstu. (1.sējums, lietas lapa 33, 2.sējums, lietas lapa 67).

2019.gada 23.janvārī (1.sējums, lietas lapa 220-222) un 2019.gada 15.novembrī (2.sējums, lietas lapa 74-75) veikta

iesniegtā kompaktdiska apskate. Kompaktdiskā atrodas audioieraksts, kurā dzirdama saruna starp personām.

Cietušais /Persona B/ 2021.janvāra nopratināšanā (1.sējums, lietas lapa 223) atpazina sevi kā vienu no personām,

kuras saruna dzirdama audio ierakstā. Audioierakstā dzirdams, ka /Persona B/ sarunājas ar sievieti un interesējas,

vai kaimiņu mājā ir redzēts mazs puika, skaidro, ka viņam netiek dota atļauja satikties, interesējas, vai pēdējās

dienās ir redzēta sieviete ar bērnu. Pēc sarunas dzirdams, ka piebrauc mašīna. /Persona B/ sasveicinās un jautā –

kur atrodas viņa dēls. Dzirdams, ka starp diviem vīriešiem notiek konflikts, notiek lamāšanās un vienlaikus

/Persona B/ jautā, kur ir viņa dēls. Dzirdami trokšņi, kas atgādina cīņas, grūstīšanās un kaušanās trokšņus, dzirdama

vaimanāšana, stenēšana un smaga elpošana. Trešā persona saka, ka izsauks policiju un izstāstīs, ka /Persona B/

viņam ir draudējis, draudējis nosists un draudējis nosists bērnus, kas ir pagalmā, uz ko /Persona B/ atbild, lai sauc

policiju. Dzirdams, ka tiek izsaukta policija, tikmēr /Persona B/ sten, it kā mēģinot no kāda atbrīvoties. Vīrieša

sarunā ar policiju dzirdams, ka persona policijai skaidro, ka viens cilvēks ielauzies privātmājas teritorijā un

draudējis nodarīt kaut ko sliktu mājas īpašniekam un bērniem, viņš esot aizturēts. Tikmēr turpinās cīņas skaņas,

kāds saka – guli mierīgi, es tev tūlīt ar kāju ievilkšu. Turpinās cīņas skaņas un smaga elpošana un stenēšana.

Vīrietis saka, lai guļ mierīgi, uz ko /Persona B/ saka, lai laiž vaļā rokas. Paralēli dzirdams, ka persona runā pa

telefonu un stāsta, kur jābrauc, saka, ka viens esot aizturēts, izvilkts laukā no teritorijas. Personas savā starpā

sarunājas par to, ko /Persona B/ te darīja, ka viņš jau savas saskarsmes tiesības ir izmantojis. Dzirdams, ka starp

divām personām notiek saruna par kamerām, planšeti, apspriež, ko tajās varētu ieraudzīt. Viens saka, ka arī

aizmugurē ir vēl viena un jautā, vai ir arī iekšējā atmiņa. Viens prasa, lai pieceļas un saka, ka apnicis viņam sēdēt

virsū. Ieraksta ilgums 19:37.

[17] 2017.gada 28.jūnijā un 2019.gada 5.jūnijā veikta notikuma vietas apskate, apskatot mājas /Adrese A/,

iekšpagalmu un /Iela A/ ielu. Fototabulās piefiksēts mājas, mazo vārtiņu, piebraucamā ceļa novietojums /Iela A/

ielā, kur norisinājās /Datums A/ konflikts. (1.sējums, lietas lapa 252-256, 2.sējums, lietas lapa 8-10).

[18] 2017.gada 28.jūnijā Valsts policijas /Apdzīvota vieta B/ iecirknī veikta planšetdatora Lenovo un video

reģistratora apskate. Apskatē konstatēts, ka planšetes Lenovo ekrāns ir pilnībā sabojāts, planšetes korpuss ir

deformēts, ieslēgšanas/izslēgšanas pogas ir deformētas. Apskatot video reģistratoru redzams, ka tā pievades vads ir

norauts. (2.sējums, lietas lapa 11-14).

[19] 2017.jada 28.jūnijā izņemta atmiņas karte Kingston 8GB, kuru labprātīgi izsniedzis /Persona B/.

(2.sējums, lietas lapa 19-20). Veikta izņemtās kartes apskate. Konstatēts ka kartē atrodas trīs video faili, kuros

redzami, iespējams, ar automašīnas aizmugurē esošu kameru veikti ieraksti, redzams, ka automašīna apstājas pie

krūma. Kartē esošajā mapē “sarunas” ierakstīti 15 video faili, kuros dzirdams pīkstošs signāls un ļoti vāji

dzirdamas cilvēku balsts. (2.sējums, lietas lapa 21-23).

[20] Ar 2019.gada 18.septembra izņemšanas protokolu no cietušā /Persona B/ tika izņemtas viņam piederošās

notikuma laikā sabojātās mantas – mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, videoreģistrators HD

Portable, videoreģistrators bez nosaukuma, t-krekls Lee Cooper. (2.sējums, lietas lapa 181).

[21] 2019.gada 13.decembrī veikta /Persona B/ izņemto mantu apskate. Apskates laikā redzams, ka

videoreģistrators HD Portable bojāts tādā veidā, ka tam ir nolauzta videokamera, kameras ekrāns salauztā veidā

atrodas kastītē, tur ievietots arī salauzts videonovērošanas kameras vadības plastikāta panelis. Citā kastītē ievietots

cits videoreģistrators bez nosaukuma, tam ir salauzts kameras plastikāta korpuss, salauzta mikroshēma.

Planšetdators Lenovo ir bojāts tādā veidā, ka tā ekrāns viscaur ir saplaisājis, korpuss saliekts. Apskatot mobilo

telefonu Samsung, tā ekrāna stikls ir saplaisājis, telefona korpuss ir ielocīts. Apskatot t-kreklu Lee Cooper, krekla

augšpusē kakla rajonā abās pusēs krekls ir saplēsts pa vīlēm, krekla priekšpusē krūšu un kakla rajonā, kā arī

aizmugurē ir redzami tumšas krāsas traipi. (2.sējums, lietas lapa 182-189).

[22] Izvērtējot visas tiesas sēdē uzklausītās un pārbaudītās personu liecības, izvērtējot rakstveida

pierādījumus un tajos fiksētos faktus, tiesa atzīst, ka /Persona A/ vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā /Datums

A/, ir pierādīta pilnībā.

[22.1] Cietušā /Persona B/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām cietušā

liecībām un vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Cietušais /Persona B/ ir liecinājis par /Datums A/ notikumiem,

no kā ir izsecināms gan noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta un apstākļi. Nav šaubu, ka cietušais /Persona

B/ varēja atpazīt personu, kas viņam nodarīja miesas bojājumus, un šo personu norādīja – /Persona A/.

[22.2] Liecinieces /Persona F/ liecības par notikuma laiku, vietu, faktiskajiem apstākļiem, iesaistītajām

personām un apstākļiem, kura persona uzbruka pirmā, sakrīt ar cietušā /Persona B/ liecībās norādīto. Liecinieces

liecības vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Lieciniecei nav nekāda motīva apmelot /Persona A/ vai liecināt

par labu /Persona B/, jo kā norādīja, šīs abas personas nepazīst, bet par /Persona A/ zina vienīgi to, ka dzīvo

kaimiņos un viņi savā starpā nekomunicē. Audio ierakstā, kurā dzirdama /Persona B/ saruna ar sievieti, kurā vīrietis

interesējas par bērnu, dzirdams, ka uzreiz pēc sarunas /Persona B/ sasveicinās ar vīrieti. No kā secināms, ka

lieciniece bija klāt brīdī, kad /Persona A/ ieradās mājās un uzsākās konfliktu ar /Persona B/.

[22.3] Arī lieciniece /Persona E/, lai arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus nav redzējusi, ar savām

liecībām apstiprina, ka /Persona B/ /Datums A/ bija ieradies /Adrese A/, lai realizētu saskarsmes tiesības ar dēlu,

uzskatot, ka šajā dienā saskaņā ar tiesas lēmumu tā bija paredzēts.

[22.4] Liecinieka /Persona D/ liecības vērtējamas kā pretrunīgas, jo tās nesakrīt ar cietušā /Persona B/ un

liecinieces /Persona F/ liecībās norādīto, ka pirmais uzbruka tieši /Persona A/. Liecinieka /Persona D/ liecības ir

pretrunā arī daļā par /Persona B/ it kā izdarītajiem sitieniem /Persona A/. Lieciniece /Persona F/ liecināja, ka esot

nobrīnījusies, kādēļ /Persona B/ neaizstāvas un ļauj sevi sist un grūstīt. Tādejādi ar liecinieces liecībām, pretēji

apsūdzētā un liecinieka /Persona D/ liecībām, apstiprinās fakts, ka /Persona A/ uzbruka /Persona B/, nevis otrādi.

[22.5] Pretēji liecinieka /Persona D/ liecinātajam, ka /Persona A/ tikai apķēra /Persona B/ un abi nokrita

zemē, no cietušā liecībām izriet, ka /Persona A/ izdarīja mērķtiecīgus sitienus /Persona B/, proti, sita ar rokām

/Persona B/ pa kājām un seju, pa galvu, kā rezultātā abi nogāzās zemē un /Persona A/ turpināja izdarīt sitienus. Kad

/Persona B/ izdevās izrauties, /Persona A/ turpināja viņu sist ar kājām, ar ceļgalu.

[22.6] Ar pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās cietušā /Persona B/ liecinātais par to, ka

/Persona A/ mērķtiecīgi sabojāja viņam piederošās personīgās mantas. Cietušajam nav nekāda motīva pašam bojāt

savas personīgās mantas un apmelot apsūdzēto par to bojāšanu. Apskatēs šiem priekšmetiem konstatētie bojājumi

atbilst tam, par ko ir liecinājis cietušais.

[22.7] Liecinieks /Persona D/ liecināja, ka neredzēja, ka /Persona A/ būtu sabojājis kādas /Persona B/

personīgās mantas vai ko paņēmis no viņa automašīnas. Lai gan cietušais /Persona B/ paskaidroja, ka tieši

liecinieks pamanījis automašīnā esošos videoreģistratorus un par to pateicis /Persona A/, kurš šīs un citas

cietušajam piederošās mantas izrāva un izmeta. Līdz ar to liecinieka liecības ir pretrunīgas un vērstas par labu

aizstāvības versijai, tomēr tās neapstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā – audio ierakstā

dzirdamo sarunu starp divām personām par to, ka tiek apspriests jautājums – kas varētu būt redzams kamerās un to,

ka konstatē, ka mašīnas aizmugurē ir vēl viena kamera.

[22.8] Liecinieks /Persona D/ notikuma faktiskos apstākļus liecībās atspoguļo sagrozīti, lai radītu priekšstatu,

ka cietušais ir veicis uzbrukumu pirmais un /Persona A/ tikai aizstāvējies. Lai gan liecinieks /Persona D/ ir ticis

brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, tiesa konstatē, ka liecinieks savās liecībās ir

sagrozījis faktiskos notikuma apstākļus par labu apsūdzētā versijai un nav sniedzis patiesas liecības. Lieciniekam

/Persona D/ un apsūdzētajam /Persona A/, pēc notikuma /Datums A/, kopīgi vienā automašīnā dodoties uz policijas

iecirkni, bija iespēja saskaņot un vienoties par liecību sniegšanu attiecībā uz notikuma izklāstu par labu /Persona

A/.

[22.9] No ekspertīzē cietušajam konstatētajiem miesas bojājumiem apstiprinās viņa liecinātais par to

iegūšanas veidu, lokāciju un tie nebija radušies cietušajam krītot pašam no sava auguma augstuma, bet gan radušies

/Datums A/ cieta trula priekšmeta iedarbības rezultātā. Minētais atbilst cietušā liecībās norādītajam, ka miesas

bojājumus viņam nodarīja /Persona A/, izdarot sitienus ar rokām /Persona B/ pa kājām, pa seju un pa galvu. Kad

abi nokrita zemē, /Persona A/ turpināja izdarīt sitienus, pārsita aci, sitot /Persona B/ galvu pret zemi. Līdz ar to

ekspertīzē noteiktais miesas bojājumu rašanās mehānisms, lokācija sakrīt ar cietušā liecināto par viņam izdarītajiem

sitieniem.

[22.10] Arī ar liecinieka – ārsta /Persona G/ liecībām apstiprinās, ka pēc cietušā gūtās traumas /Datums A/

viņam attīstījās veselības problēmas un bija nepieciešams turpināt ārstēšanos. No ārsta liecinātā izriet, ka pēc

šādām gūtām traumām komplikācijas varēja parādīties arī vēlāk.

[22.11] Pēc aizstāvības lūguma tiesas izmeklēšanā tika nopratināta procesa virzītāja /Persona H/, kura tiesas

sēdē liecināja, ka konkrētajā kriminālprocesā nebija pieļauti nekāda veida pārkāpumi, nebija nekādi interešu

konflikta apstākļi, netika izdarīts nekāds spiediens no Valsts policijas vadības vai cietušo puses. Izmeklēšana notika

parastā kārtībā atbilstoši ierastajai praksei.

[22.12] Līdz ar, to pretēji apsūdzētā un aizstāvības norādītajam tiesas izmeklēšanas laikā, nav gūts objektīvs

apstiprinājums, ka kriminālprocesa izmeklēšanas laikā būtu pieļautu kādi procesuāli pārkāpumi vai interešu

konflikta apstākļi.

[23] Attiecībā par /Persona A/ inkriminēto Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts /Datums B/, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti sekojoši pierādījumi:

[24] Cietušais /Persona B/ tiesas sēdē par /Datums B/ notikumu liecināja, ka notikuma dienā ieradās /Adrese

A/, ieradās īstenot saskarsmi ar dēlu pēc tiesas lēmuma. Bērna māte atkal neatbildēja uz viņa ziņām, tāpēc ieradās

pēc bērna dzīvesvietā. Bija paņēmis līdzi savu draugu /Persona I/. Pienāca pie mājas vārtiņiem, pazvanīja. Iznāca

/Persona A/, sāka izteikt pretenzijas, /Persona B/ teica, ka vēlas satikt dēlu. /Persona A/ iegāja atpakaļ iekšā mājā,

bet /Persona B/ palika uz ielas, piezvanīja vēlreiz pie vārtiņiem. Pēc mirkļa atkal iznāca /Persona A/, ar telefonu

rokā filmēja, pienāca pie mašīnas, runāja kaut ko, aiztika mašīnu. /Persona A/ kaut ko runāja un tad izvilka pistoli,

tēmēja /Persona B/ virzienā. Tā bija gāzes pistole. Neatceras, cik reizes izšāva, bet pēc tam /Persona A/ ar pistoli

sita /Persona B/ pa galvu. /Persona B/ mēģināja izvairīties, bet vienu reizi trāpīja viņam ar pistoles galu pa galvu.

/Persona B/ kopā ar savu paziņu /Persona I/ iekāpa mašīnā un aizbrauca prom. Bija palūdzis, lai paziņa pafilmē ar

telefonu notiekošo, drošības nolūkos. Uzreiz aizbrauca uz Valsts policijas /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, pa ceļam uz

iecirkni sāka grauzt acis, tādēļ pie stūres piesēdās paziņa. Pēc iecirkņa devās uz traumpunktu. Pēc tam vēlāk

izkopēja ierakstu no telefona un iesniedza Valsts policijā.

[24.1] /Datums B/ plkst.11.50 Valsts policijā reģistrēts /Persona B/ iesniegums. Tajā /Persona B/ norādījis, ka

/Datums B/ plkst.10.00 ieradās /Adrese A/ īstenot saskarsmes tiesības saskaņā ar tiesas spriedumu. Ierodoties

norādītajā adresē, nosūtīja mātei /Persona E/ arī ziņu sms un whatsapp, ka ir ieradies pēc dēla. Nebija nekādas

atbildes, no sākuma arī pie vārtiņiem neviens nerādījās. Kad piezvanīja pie vārtiņiem, pie tiem pienāca /Persona A/.

Jautāja /Persona A/, kur ir viņa dēls. Viņš atbildēja ka tas neesot viņa dēls un prasīja apstiprinošus dokumentus. Tad

aizgāja prom, pēc brītiņa atgriezās ar telefonu un filmēja auto, ar kuru /Persona B/ atbrauca un viņa draugu, kurš

atbrauca viņam līdzi, atvēra auto durvis un kaut ko teica viņa draugam. Pēc tam iegāja pa vārtiņiem, pagriezās pret

viņu un sāka šaut viņam tieši virsū no gāzes pistoles. Izšāva vairākas reizes, pēc tam pienāca pie viņa un sāka sist

viņam pa galvu ar pistoles rokturi. /Persona B/ kaut kā izvairījās, iesēdās auto un brauca prom. Nolēma, ka jābrauc

uz policijas iecirkni rakstīt iesniegumu par /Persona A/ nelikumīgajām darbībām. Šo darbību sakarā ir guvis

traumas no gāzes acīs, ir cietusi arī galva. Notikumā bija liecinieks /Persona I/ un notikumam ir arī video un audio

fiksācija (1.sējums, lietas lapa 108).

[24.2] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināts 2018.gada 20.februārī, /Persona B/ liecināja to pašu, ko liecināja

tiesas sēdē. Papildus norādīja, ka brīdī, kad /Persona A/ šāva, /Persona B/ bija apmēram 2 metru attālumā. Brīdī,

kad /Persona A/ viņam sita ar pistoli pa galvu, no mašīnas izkāpa draugs /Persona I/. Uz jautājumu, ko /Persona A/

dara, /Persona A/ pagriezās pret /Persona I/ un tad /Persona I/ muka projām. /Persona B/ iekāpa pie stūres un brauca

tajā virzienā, kur aizmuka /Persona I/. Tad /Persona B/ sāka sāpēt acis un viņš apstājās, pie stūres iekāpa /Persona

I/. Abi aizbrauca uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni, kur uzrakstīja iesniegumu. (1.sējums, lietas lapa 161-162).

[25] Tiesas sēdē liecinieks /Persona I/ liecināja, ka pazīst /Persona B/. /Persona B/ palūdza lieciniekam

atbraukt līdzi uz satikšanos ar dēlu. Teica, lai ārā no mašīnas nekāpj, tikai no mašīnas ar telefonu pafilmē notiekošo.

/Persona B/ devās pie vārtiņiem, pēc brīža vārtus atvēra vīrietis, abu sarunu viņš nedzirdēja. Pēc tam vīrietis

aizgāja, aiztaisīja vārtiņus, bet pēc brīža iznāca atkal, pienāca pie mašīnas, filmēja liecinieku un aizgāja atpakaļ pie

vārtiņiem. Abi turpināja sarunāties. Tad vīrietis aizbāza roku aiz muguras un pacēla pret /Persona B/ galvu roku,

kurā bija pistole, izskanēja šāvieni. Pēc tam šis vīrietis uzreiz klupa virsū /Persona B/ un sita ar pistoli pa galvu.

Liecinieks izkāpa no mašīnas, teica, lai nomierinās, uz ko šis vīrietis pateica, ka viņš būšot nākamais. Tad liecinieks

kopā ar /Persona B/ aizbrauca uz /Apdzīvota vieta B/ iecirkni. Personas visu laiku atradās viņa redzeslokā un pats

redzēja notiekošo. /Persona B/ neuzbruka /Persona A/, /Persona A/ uzbruka /Persona B/. Tas viss notika ārā, ārpus

mājas teritorijas. /Persona B/ nebija iegājis mājas teritorijā. Kad /Persona B/ iesēdās mašīnā, šķiet bija kāda trauma

uz galvas, bet precīzi neatceras. Pēc Valsts policijas iecirkņa apmeklējuma aizbrauca uz Gaiļezera slimnīcu, tur

palika /Persona B/, pats aizbrauca prom, jo bija ilgi jāgaida.

[25.1] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināts 2018.gada 20.februārī (1.sējums, lietas lapa 163-165) un

2019.gada 28.februārī (1.sējums, lietas lapa 240), liecinieks /Persona I/ liecināja to pašu, ko liecināja tiesas sēdē.

Pirmstiesas izmeklēšanā papildus liecināja par to, ka pēc sarunas ar /Persona A/, kaimiņi gribēja izbraukt no sava

pagalma, tādēļ /Persona B/ iekāpa mašīnā, lai izlaistu kaimiņus. Pēc tam /Persona B/ aizgāja atpakaļ pie vārtiņiem,

bet liecinieks turpināja filmēt. Tad notika /Persona A/ uzbrukums /Persona B/. Cik reizes /Persona A/ iesita

/Persona B/, liecinieks neredzēja.

[26] Lieciniece /Persona E/ tiesas sēdē par /Datums B/ notikumu liecināja, ka bija mājās kopā ar /Persona

A/. Neatceras, kādēļ /Persona A/ izgāja ārā. Redzēja pa 2.stāva balkona logu, ka /Persona B/, /Persona A/ un vēl

viena persona, kuru nepazīst, pie mājas vārtiņiem grūstījās. Divas personas bruka virsū /Persona A/, savstarpēji

grūstījās, bija kaut kādas skaņas. Viņai sākās panika, tādēļ skrēja prom, lai meita neredzētu notiekošo. Neatceras, ka

/Persona A/ rokās būtu redzējusi kādu priekšmetu. Nezina, vai mājās tiek turēts ierocis. Personas tikai grūstījās,

neredzēja, ka kāds sistu. Uzskata, ka /Datums B/ /Persona B/ nebija paredzēts nodrošināt saskarsmi ar bērnu un

viņš ieradās nepamatoti. Iespējams pēc šī notikuma /Persona A/ bija uz pleca kaut kāds zilums, bet pēc

medicīniskās palīdzības viņš nevērsās.

[26.1] Lieciniecei tiesas sēdē tika uzrādīts viņas rakstīts iesniegums /Apdzīvota vieta B/ policijai (3.sējums,

lietas lapa 146), kurā /Persona E/ norāda, ka /Datums B/ ap plkst.10.00 agrāk 4 reizes sodītais kriminālnoziedznieks

/Persona B/ kopā ar vēl vienu viņai nepazīstamu vīrieti atkārtoti bija ielauzies viņas dzīvesvietā /Adrese A/. Viņi

nereaģēja uz vairākkārtīgiem pieklājīgiem uzaicinājumiem atstāt teritoriju, divatā uzbruka viņas vīram ar dūrēm, kā

dēļ viņas vīrs bija spiests pielietot gāzes ieroci, pēc kā minētās personas steigā atstāja teritoriju.

[26.2] Lieciniece /Persona E/ tiesas sēdē apstiprināja, ka ir rakstījusi šādu iesniegumu, rakstīja to, ko pati bija

redzējusi un no viņai izstāstītā. /Persona A/ viņai teica, ka bija izteicis lūgumu atstāt teritoriju, ber personas nav

reaģējušas. Pati šādu lūgumu no /Persona A/ puses nedzirdēja.

[26.3] Pirmstiesas izmeklēšanā, nopratināta 2018.gada 28.februārī, /Persona E/ liecināja, ka /Datums F/

/Persona B/ bija uzrakstījis, ka /Datums B/ vēlas satikties ar dēlu, bet viņa atbildēja, ka dēls ir saslimis. /Datums B/

no rīta viņa ieraudzīja caur logu /Persona B/, kurš atrodas pie vārtiņiem, viņam bija līdzi nepazīstams vīrietis.

Svešais vīrietis atradās pie mašīnas un visu laiku filmēja. /Persona B/ ienāca pa vārtiņiem piegāja pie mājas un

paraustīja durvis. /Persona A/ paķēra no mājas seifa gāzes pistoli un ielika aizmugurējā kabatā. /Persona B/,

ieraugot /Persona A/, izskrēja ārā pa vārtiņiem, /Persona A/ sekoja /Persona B/. Viņu starpā bija asa vārdu pārmaiņa

un notika abpusēja grūstīšanās. Tajā brīdī no mašīnas izkāpa nepazīstamais vīrietis un filmēja. Kas notika tālāk,

viņa neredzēja, jo aizgāja pie bērniem. Apmēram pēc 10 minūtēm mājā ienāca /Persona A/, kuram asaroja acis un

bija pārsista piere. Brīdi, kad /Persona A/ pielietoja gāzes pistoli, viņa neredzēja. (1.sējums, lietas lapa 258-261).

[27] Pēc aizstāvības lūguma tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /Persona J/, kurš liecināja, ka 2017.gada

oktobra mēnesī, tajā dienā lija lietus, bija aizgājis pie sava kaimiņa /Apdzīvota vieta A/. Kaimiņš dzīvoja pretī

/Persona A/ mājai. Ik pa laikam viņi gāja uz lieveņa uzpīpēt, varēja labi redzēt /Persona A/ mājas vārtiņus. Redzēja,

ka gara auguma vīrietis izkāpj no mašīnas un piezvana pie mājas vārtiem. Pēc kādām 30 sekundēm mājas

saimnieks atvēra vārtus, varēja dzirdēt kliedzienus latviešu valodā. Redzēja, ka vīrietis izdarīja sitienus mājas

saimniekam pa vēderu. Tad no mašīnas izkāpa otrs vīrietis un pievienojās – turēja no aizmugures saimniekam

rokas, kamēr otrs vīrietis sita pa vēderu. Saimniekam izdevās izrauties un viņš ieskrēja iekšā aiz vārtiņiem, abi

vīrieši viņam sekoja. Kas notika aiz žoga, viņš neredzēja un nedzirdēja. Tad šie divi vīrieši iznāca ārā, pēc tam arī

mājas saimnieks, pateica, lai viņi aizvācas. Saimniekam rokās bija spīdīga pistole, liecinieks dzirdēja vairākus

šāvienus. Pēc tam tie divi vīrieši turpināja sist. Viens turēja, otrs sita pa vēderu. Pēc tam garākā auguma vīrietis

pateica, ka brauks prom, abi iekāpa mašīnā un aizbrauca. Izdarītie šāvieni nekādi neapturēja tos vīriešus, viņi abi

turpināja sist. Liecinieks neiesaistījās, jo negribēja problēmas, arī policiju viņš nesauca.

[28] Lieciniece /Persona F/ tiesas sēdē liecināja, ka tādu kaimiņu /Persona J/ nepazīst, /Apdzīvota vieta A/,

/Iela A/ ielas apkārtnē tāds nedzīvoja.

[29] No /Datums B/ telefonogrammas par /Persona B/ vēršanos /Ārstniecības iestāde/ izriet, ka /Datums B/

plkst.17.00 /Apdzīvota vieta B/ iecirknī saņemta informācija, ka /Datums B/ slimnīcā /Ārstniecības iestāde/ griezies

/Persona B/ ar diagnozi – galvas sasitums, sista brūce pakausī. Pēc sniegtās palīdzības palaists mājās. (1.sējums,

lietas lapa 110).

[30] No 2017.gada 13.decembra eksperta atzinuma Nr./Numurs D/ par /Persona B/ veikto dzīvas personas

tiesu medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatēti miesas bojājumi: sista brūce galvas pakauša rajonā.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties /Datums B/ cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā lēmumā un

medicīniskajos dokumentos norādītajos apstākļos, un pēc sava rakstura pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem.

(1.sējums, lietas lapa 128).

[30.1] No 2018.gada 17.oktobra eksperta atzinuma Nr./Numurs E/ par /Persona B/ veikto papildus tiesu

medicīnisko ekspertīzi izriet, ka /Persona B/ konstatētie miesas bojājumi radušies vismaz vienas traumatiskas

iedarbības rezultātā. (1.sējums, lietas lapa 189).

[31] 2017.gada 10.novembrī no /Persona A/ dzīvesvietā /Adrese A/ izņemts ierocis BLOW C06 Nr./Numurs

A/ sudraba krāsā, ar plastikāta rokturi un vienu aptveri. (1.sējums, lietas lapa 131). 2017.gada 13.novembrī veikta

izņemtās gāzes pistoles apskate. (1.sējums, lietas lapa 132).

[32] 2018.gada 11.janvārī Valsts policijā reģistrēts /Persona B/ iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

saistībā ar /Datums B/ notikumu. Iesniegumam /Persona B/ pievienojis /Datums B/ notikuma video ierakstu un

audio ierakstu. (1.sējums, lietas lapa 139).

[33] Valsts policijā, saistībā ar iesniegto kompaktdisku apskati, 2018.gada 20.februārī sagatavotas uzziņas.

No šīm uzziņām izriet, ka datu nesējā atrodas divi faili – audio fails un video fails. (1.sējums, lietas lapa 153-154).

[33.1] 2019.gada 9.janvārī (1.sējums, lietas lapa 207-217) un 2019.gada 14.novembrī (2.sējums, lietas lapa

95-104) veikta kompaktdiska apskate. Apskatē konstatēts, ka diskā atrodas divi faili: audiofails ar nosaukumu

“/Datums B/ gazes uzbr audio Tams.aac” un video fails ar nosaukumu “/Datums B/ gazes uzbr Tms.mp4”.

[33.2] Apskatot video failā esošo ierakstu redzams, ka automašīna piebrauc pie vārtiņiem /Adrese A/.

/Persona B/ pieiet pie vārtiņiem un piezvana. Pie vārtiņiem no mājas puses pienāk /Persona A/, atver vārtus un ar

telefonu rokā, iespējams, filmē /Persona B/ un personu, kas atrodas automašīnā, atver automašīnas durvis. Pēc tam

/Persona A/ ieiet atpakaļ pa vārtiņiem un pagriezies pret /Persona B/, stāvēdams vārtos, runājas. Pēc brīža /Persona

A/ paceļ labo roku, kurā ir pistole un 7 reizes izšauj /Persona B/ sejas virzienā. /Persona B/ atkāpjas un ierakstā

redzams, ka /Persona A/ viņam skrien virsū un sit ar roku, kurā atrodas pistole, /Persona B/ pa galvu. Noklausoties

audio failu, dzirdams, ka sākumā viens vīrietis saka: gan jau, ka nekas nebūs, bet, ja nu kas, tad lai pafilmē. Pēc

ieraksta 10.minūtes dzirdama divu vīriešu sasveicināšanās un saruna par saskarsmes tiesību īstenošanu ar dēlu.

Persona V1 aizrāda, ka otrs ieradies svešā teritorijā, uz ko persona V2 paskaidro, ka atrodas uz ielas. Persona V1

aicina otru nākt iekšā, uz ko persona V2 atbild, ka viņam nav jāiet iekšā, lai izved bērnu ārā, paskaidro, ka viņam ar

otru nav ko runāt. Izskan 7 šāvieni, dzirdams cīņas troksnis. Pēc brīža dzirdama skaņa, it kā aiztaisās automašīnas

durvis. Vīrietis saka, ka jābrauc projām, lai neizsit mašīnai logus. (1.sējums, lietas lapa 152).

[33.3] Cietušais /Persona B/ pirmstiesas izmeklēšanā (1.sējums, lietas lapa 223) apstiprināja, ka audio

ierakstā viņš atpazinis savu balsi, kad runājās ar draugu /Persona I/, savukārt pēc tam dzirdama /Persona A/ balss un

seko vairāki šāvieni no /Persona A/. Liecinieks /Persona I/ viņam uzrādītajā audio ierakstā atpazina savu un

/Persona B/ balsi

[34] Izvērtējot visas tiesas sēdē uzklausītās un pārbaudītās personu liecības, izvērtējot rakstveida

pierādījumus un tajos fiksētos faktus, tiesa atzīst, ka /Persona A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā /Datums

B/, ir pierādīta pilnībā.

[34.1] Cietušā /Persona B/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām cietušā

liecībām un vērtējamas kā patiesas un konsekventas. Cietušais /Persona B/ ir liecinājis par /Datums B/ notikumiem,

no kā ir izsecināms gan noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta un apstākļi. Nav šaubu, ka cietušais /Persona

B/ varēja atpazīt personu, kas viņam nodarīja miesas bojājumus, un šo personu norādīja – /Persona A/.

[34.2] Liecinieka /Persona I/ sniegtās liecības tiesā sakrīt ar pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām. Kā

arī šīs liecības sakrīt ar cietušā /Persona B/ liecībām par notikuma laiku, vietu, faktiskajiem apstākļiem. Liecinieka

liecības vērtējamas kā patiesas un konsekventas, tās apstiprinās ar lietā pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem.

[34.3] Bez tam gan cietušā /Persona B/ gan liecinieka /Persona I/ sniegtais notikumu izklāsts sakrīt ar video

ierakstā redzamo notikuma gaitu.

[34.4] No ieroča apskates protokola redzams, ka /Persona A/ izņemtais ierocis ir gāzes pistole, kas vizuāli

atbilst tam, ko savās liecībās aprakstīja cietušais /Persona B/ un liecinieks /Persona I/, un kas atbilst arī video

ierakstā redzamajam ierocim /Persona A/ rokā.

[34.5] Lieciniece /Persona E/ /Datums B/ notikumus visā pilnībā nav redzējusi, jo nobijusies un no loga

aizgājusi, lai bērni neredzētu notiekošo. Tomēr viņas liecinātais par to, ka divi vīrieši uzbrukuši /Persona A/,

neapstiprinās ar citiem tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, tādejādi liecinieces /Persona E/ liecības nav

ticamas un vērtējamas kā tādas, kas sniegtas par labu savam vīram, lai palīdzētu viņam izvairīties no

kriminālatbildības.

[34.6] Turklāt /Persona E/ tiesas sēdē sniegtās liecības nesakrīt ar pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām

liecībām. Tiesas sēdes laikā lieciniece liecināja, ka viņai nav zināms, ka mājā būtu glabāts gāzes ierocis, savukārt

pirmstiesas izmeklēšanā viņa liecināja, ka /Persona A/ no seifa paņēma gāzes pistoli. Tiesas sēdē liecināja, ka

redzējusi tikai to, kā divas personas bruka virsū /Persona A/ un savstarpēji grūstījās. Savukārt pirmstiesas

izmeklēšanā liecināja, ka viņai nepazīstamais vīrietis stāvējis pie mašīnas un visu laiku filmējis, bet vārdu pārmaiņa

un grūstīšanās bijusi /Persona A/ ar /Persona B/ un tikai tajā brīdī no mašīnas izkāpis šis nepazīstamais vīrietis.

[34.7] Arī liecinieka /Persona J/ liecības tiesa atzīst par pretrunīgām un tādām, kas vērstas par labu

aizstāvības versijai, turklāt, tās neapstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Liecinieks /Persona J/ kā

iespējamais notikuma aculiecinieks tika pieteikts no aizstāvības puses tikai 2021.gada 22.februārī, t.i., vairāk kā trīs

gadus pēc paša notikuma un līdz tam ne apsūdzētais ne viņa aizstāvis nebija norādījis uz to, ka /Datums B/

notikumam būtu bijuši aculiecinieki.

[34.8] Izvērtējot liecinieka /Persona J/ liecības, secināms, ka liecinieks notikuma faktiskos apstākļus liecībās

atspoguļo sagrozīti, lai radītu priekšstatu, ka cietušais /Persona B/ ir veicis uzbrukumu pirmais, sitis /Persona A/ un

/Persona A/ tikai aizstāvējies, tādēļ pielietojis ieroci.

[34.9] Liecinieka liecinātais par viņa atrašanos notikuma vietā un laikā un redzēto ir vērtējams kritiski, jo

rada priekšstatu, ka liecinieks, iespējams, melo. Liecinieks nav sniedzis liecības pirmstiesas kriminālprocesā, nav

agrāk pieteicies kā persona, kura varēja liecināt par notikumu. Turklāt lieciniece /Persona F/ apstiprināja, ka šāda

persona /Persona J/ ciematā nedzīvo, nav tāda kaimiņa.

[34.10] Liecinieka /Persona J/ sniegto liecību saturs norāda uz to, ka, iespējams, liecinieks ar apsūdzēto ir

daļēji saskaņojuši sniedzamo liecību saturu. Par to, ka /Persona I/ turēja /Persona A/ un tikmēr /Persona B/ viņam

sita pa ķermeni (vēderu), liecināja tikai /Persona A/ un /Persona J/. Tomēr arī šajā daļā viņu sniegtās liecības

atšķiras, jo apsūdzētais liecināja, ka tas noticis pagalmā, bet liecinieks liecināja, ka šī sišana notikusi uz ielas, jo pēc

tās /Persona A/ izrāvies un ieskrējis pagalmā, aiz vārtiņiem.

[34.11] Tiesa atzīst, ka liecinieks /Persona J/ ir sniedzis nepatiesas liecības, sagrozot faktiskos notikuma

apstākļus par labu apsūdzētā versijai.

[34.12] Video ierakstā redzamā persona ar ieroci rokās, kas izdarīja šāvienus /Persona B/ virzienā, ir

atpazīstams kā /Persona A/. Šaušanas apstākļi un pēc tam izdarītais sitiens /Persona B/ ar ieroci pa galvu

videoierakstā sakrīt ar cietušā /Persona B/ un liecinieka /Persona I/ liecināto. Bez tam šīs liecības sakrīt ar

ekspertīzē konstatēto miesas bojājumu lokāciju un rašanās mehānismu. Pie /Persona A/ izņemtā gāzes pistole

vizuāli atbilst tam, kāds redzams videoierakstā no notikuma, kā arī par kura vizuālo izskatu liecinājis cietušais un

liecinieki. Tādējādi nav šaubu, ka ar minēto gāzes pistoli /Persona B/ pa galvu iesita tieši /Persona A/, nodarot

ekspertīzē konstatētos miesas bojājumus.

[35] Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā

daļā noteikto, t.i., ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa izklāstītos

pierādījumus novērtē kā ticamus un pieļaujamus, tie attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un apliecina, ka

apsūdzētais ir izdarījis divus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un vienu

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

[36] Saskaņā ar Krimināllikuma 1.pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir

vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā

paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

[36.1] Ņemot vērā likuma prasības, tiesai jātaisa tiesisks un pamatots spriedums, kuram jābūt pamatotam ar

materiālo un procesuālo tiesību normām un pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, un jākonstatē, vai

noticis apsūdzētajai personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums, vai šajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma

sastāvs un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts, vai apsūdzētais vainīgs šajā noziedzīgajā

nodarījumā, kā arī attiecīgi visi pārējie ar lietas izspriešanu saistītie jautājumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

514.panta noteikumiem.

[36.2] Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmo daļu pierādīšanas priekšmets ir

visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā

pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa

likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

[37] Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.

Savukārt Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā – par mantas tīšu iznīcināšanu.

[38] Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un

subjektīvā puse.

[39] Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma objekts ir personas veselība. Savukārt

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā – citas personas mantiskās intereses.

[39.1] Kā redzams no lietas materiāliem, ar izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir aizskartas cietušā

/Persona B/ mantiskās intereses un veselība – iznīcinātas /Persona B/ piederošās mantas un aizskarta cietušā

/Persona B/ veselība – /Datums A/ un /Datums B/ nodarot /Persona B/ vieglus miesas bojājumus.

[40] No objektīvās puses miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai, ko var

izdarīt gan ar aktīvu darbību gan ar bezdarbību. Savukārt no subjektīvās puses tīšu miesas bojājumu nodarīšanu

raksturo nodoms – tiešs vai netiešs, kad vainīgais, apzinoties savas rīcības kaitīgumu un paredzot, ka viņa

nodarījuma rezultātā var iestāties Krimināllikuma 130.pantā paredzētās sekas, vai nu vēlas, lai iestātos tieši šīs

sekas, vai arī apzināti pieļauj šādu seku iestāšanos.

[40.1] No objektīvās puses mantas iznīcināšana parasti tiek izdarīta ar aktīvu darbību un starp aktīvo darbību

jākonstatē cēloņsakarība, ka tieši vainīgā darbība izraisījusi mantas iznīcināšanu.

[40.2] Tiesas izmeklēšanas laikā ir pierādīts, ka tieši ar /Persona A/ tīšam prettiesiskām darbībām gan

/Datums A/ gan /Datums B/ /Persona B/ tika izdarīti miesas bojājumi un /Datums A/ tika iznīcināta /Persona B/

piederošā manta. Tiesas izmeklēšanas gaitā ir pierādīta cēloņsakarība starp /Persona A/ aktīvajām darbībām un seku

iestāšanos.

[40.3] Ja vainīgā nodoms, nodarot miesas bojājumus, bijis nekonkretizēts, viņam jāatbild par faktiski

nodarītajiem miesas bojājumiem. Kā redzams no ekspertīzes atzinuma, /Persona B/ nodarīti viegli miesas bojājumi,

tādēļ /Persona A/ celtā apsūdzība par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu ir pareiza.

[41] Noziedzīgā nodarījuma subjekts var būt ikviena pieskaitāma un četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi

persona.

[41.1] Tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka apsūdzētais /Persona A/ ir pilngadīga, pieskaitāma persona, kas

atbilst noziedzīga nodarījuma subjekta raksturojumam.

[42] Tiesu praksē ir atzīts, ka kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var

izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par

pierādāmiem apstākļiem. Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā

vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu. (sk.

Senāta Krimināllietu departamenta 2021.gada 13.maija lietā Nr. 11091099518, SKK 89/2021).

[42.1] Pie iepriekš minētā, analizējot visus pierādījumus, gan rakstveida, gan mutiskos kopsakarībā,

apsūdzētā /Persona A/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā, ir pierādīta pilnībā, ārpus saprātīgām šaubām un viņa darbības ir

kvalificētas pareizi un atbilst Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzētajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem.

[43] Krimināllikuma 130.panta otrās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam

gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Krimināllikuma 185.panta pirmās

daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

[44] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta otrā daļa).

[44.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kādi paredzēti Krimināllikuma

130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā, ir mazāk smagi noziegumi.

[44.2] Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, tiesa ņem vērā to, ka /Datums B/ miesas bojājumi

cietušajam /Persona B/ tika nodarīti ar gāzes ieroci, izšaujot cietušajam 7 reizes no neliela attāluma, bez tam, ar

gāzes pistoli iesitot pa galvu. Tiesa atzīst, ka šāda ieroča pielietošana ir bīstamāka, ko, attiecīgi, izvērtējot šī

noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā, nosakot soda veidu par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[44.3] Izvērtējot apsūdzētā /Persona A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /Datums G/, Latvijas

Republikas pilsonis, deklarēta dzīvesvieta /Adrese C/. Kā faktisko dzīvesvietu norādījis adresi /Adrese D/.

Apsūdzētais norādījis, ka viņam ir augstākā juridiskā izglītība. Kā savu darba vietu pirmstiesas izmeklēšanā bija

norādījis /Amats/ amatu /Organizācija A/, savukārt 2018.gada 17.decembrī, iesniedzot sūdzību krimināllietā, bija

tai pievienojis 2018.gada 1.decembra darba līgumu, no kuras redzams, ka /Persona A/ ir darba tiesiskās attiecības ar

/Organizācija B/. Par aktuālo darba vietu kriminālprocesā nav informācijas. Apsūdzētais ir precējies, apgādībā

nepilngadīgu bērnu nav. /Persona A/ agrāk nav tiesāts.

[44.4] Viens no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzētajiem soda mērķiem ir panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Ņemot vērā apsūdzētā personību,

to ka agrāk nav sodīts, ņemot vērā izdarīto noziegumu raksturu, radīto kaitējumu, kas nav atlīdzināts, kā arī vērtējot

apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, nolūkā nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un

vienlaikus ņemot vērā Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, tiesa atzīst, ka par

/Datums B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu /Persona A/ sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

Savukārt par pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīst par iespējamu piemērot alternatīvu soda veidu, kas

nav saistīts ar brīvības atņemšanu – sabiedrisko darbu.

[44.5] Lemjot par galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa atzīst, ka saskaitot noteiktos sodus –

sabiedrisko darbu, ir piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu,

noteiktie sodi – sabiedriskais darbs un īslaicīga brīvības atņemšana – izpildāmi patstāvīgi.

[45] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma

46.panta trešā daļa).

[45.1] Krimināllikuma 47.pantā noteiktos atbildību mīkstinošos apstākļus un Krimināllikuma 48.pantā

noteikts atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatē. Tādēļ atzīst, ka soda mērs nosakāms vidējā apmērā.

[46] /Persona A/ kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā. Tiesa atzīst, ka šis

drošības līdzeklis ir atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[46.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms laiks,

ko /Persona A/ bija aizturēts – no 2018.gada 27.jūnija plkst.10.20 līdz 2018.gada 29.jūnijam plkst.8.30, kas atbilst

divām brīvības atņemšanas dienām.

[47] Cietušais /Persona B/ kriminālprocesā ir pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju par summu 399,88

EUR un morālā kaitējuma kompensāciju par summu 800 EUR. Materiālā kaitējuma kompensācija sastāv no

izdevumiem 57,48 EUR apmērā par ārstēšanos un 342,40 EUR apmērā par sabojātajām mantām.

[47.1] Cietušais /Datums C/ iesniegumam pievienojis izdevumu apliecinošus dokumentus – čekus par

saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem 57,48 EUR apmērā, kas radušies /Datums C/ /Ārstniecības iestāde/.

(1.sējums, lietas lapa 10).

[47.2] Tiesa atzīst, ka šie izdevumi par ārstēšanos ir saistīti ar cietušajam /Persona B/ nodarītajiem miesas

bojājumiem /Datums A/ un ir attiecināmi uz /Persona A/ /Datums A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kāds

paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā.

[47.3] Cietušais /Persona B/ iesniedzis dokumentus, no kuriem redzams, ka planšete Lenovo iegādāta par

155,00 EUR (3.sējums, lietas lapa 27); mobilais telefons Samsung J5960 iegādāts par summu 147,98 EUR

(3.sējums, lietas lapa 28); videoreģistratora HD Portable DVR vērtība ir 27,50 EUR (3.sējums, lietas lapa 29); t-

krekla Lee Cooper vērtība – 11,92 EUR (3.sējums, lietas lapa 31).

[47.4] Tiesa atzīst, ka cietušais ir iesniedzis radīto mantisko zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus, kas

tika pārbaudīti un ir vērtējami kā ticami. Līdz ar to cietušā pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir

apmierināma pilnā apmērā.

[48] Daļā par /Datums A/ viņam nodarītajiem miesas bojājumiem, cietušais ir pieteicis morālā kaitējuma

kompensāciju 800 EUR apmērā.

[48.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam pieteikumā kompensācijas apmērs par

morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa

kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un

izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu.

[48.2] Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība,

kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no

aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas

izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Ja

neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, [..] pieņemams, ka

cietušajam šādas darbības rezultātā nodarīts morālais kaitējums.

[48.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97.pantu, cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo

aizskārumu, fiziskas ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šī kaitējuma apmēru un izmanto savas

procesuālās tiesības morālās un materiālās kompensācijas gūšanai. Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu

ir personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskas ciešanas un

mantisko zaudējumu, ir noteiktas arī Kriminālprocesa likuma 22.pantā. Tas izriet arī no Kriminālprocesa likuma

350.panta pirmās daļas. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušā tiesības uz atlīdzību ietilpst cilvēka pamattiesībās

un ir nostiprinātas Satversmes 92.punktā, proti, nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz

atbilstīgu atlīdzinājumu.

[48.4] Tiesas pienākums ir izvērtēt un pamatot piedzenamās kompensācijas apmēru, novērtējot maksimāli

visus konstatētos apstākļus minētā jautājuma izlemšanā.

[48.5] Tiesa, izvērtējot Kriminālprocesa likuma 352.pantā norādītos kompensācijas apmēra noteikšanas

kritērijus, ņem vērā arī cietušā morālā aizskāruma dziļumu, negatīvās emocijas, veselības problēmu dēļ radušās

neērtības.

[48.6] Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības samaksu cietušajam, tiesas atzīst, ka tā būtu nosakāma 400,00

EUR apmērā. Tiesa cietušā /Persona B/ morālā kaitējuma kompensāciju pārējā daļā – par summu 400 EUR apmērā

šajā kriminālprocesā nenosaka, savukārt, gadījumā, ja cietušais uzskata, ka noteiktā summa nesegs radītos

kaitējumus, cietušajam ir tiesības vērsties pret apsūdzēto ar prasību civiltiesiskā kārtā. Kriminālprocesa likuma

350.panta ceturtā daļa noteic, ka pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

[49] Krimināllietā kā lietiskie pierādījumi atzīti un pie krimināllietas materiāliem pievienota atmiņas karte un

kompaktdiski. Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī glabājas lietiskie

pierādījumi – mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, divi video reģistratori, T-krekls Lee Cooper.

[49.1] Nosakot galīgo rīcību ar šiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi –

mobilais telefons Samsung, planšetdators Lenovo, divi video reģistratori, T-krekls Lee Cooper, kas glabājas Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī – pēc sprieduma stāšanās spēkā – ir iznīcināmi;

atmiņas karte un kompaktdiski kā rakstveida pierādījumi glabājami pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464., 520.pantu tiesa

nosprieda:

/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi

paredzēti Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un 185.panta pirmajā daļā un noteikt sodu:

- pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas (par /Datums A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu) – sabiedrisko

darbu 140 (viens simts četrdesmit) stundas;

- pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas – sabiedrisko darbu 100 (viens simts) stundas;

- pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas (par /Datums B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu) – īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu /Persona A/ noteikt pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus – sabiedriskais darbs 220 (divi simti divdesmit) stundas un

īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu, noteiktos sodus izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /Persona A/

atrašanos apcietinājumā divas dienas no 2018.gada 27.jūnija līdz 2018.gada 29.jūnijam.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Piedzīt no /Persona A/ par labu /Persona B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 399,88 EUR (trīs simti

deviņdesmit deviņi euro, 88 centi) un morālā kaitējuma kompensāciju 400,00 EUR (četri simti euro, 00 centi).

Pārējā daļā morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Noteikt /Persona A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas piedziņu – 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas

atlīdzināšanu.

Lietiskos pierādījumus – mobilo telefonu Samsung, planšetdatoru Lenovo, divus video reģistratorus, T-kreklu

Lee Cooper, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /Apdzīvota vieta B/ iecirknī – pēc sprieduma

stāšanās spēkā – iznīcināt. Atmiņas karti un kompaktdiskus kā rakstveida pierādījumu glabāt pie krimināllietas

materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Pilnā sprieduma pieejamības diena – 2023.gada 20.oktobris.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese B.Ābele