Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
1A12006318 / 103AA-0097-18 ECLI:LV:LAAT:2018:1204.1A12006318.7.S KI-generiert

Appeal court dismisses appeal against administrative penalty for using building before handover, upholding first-instance verdict.

Geschäftsnummer 1A12006318 / 103AA-0097-18
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The appeal court dismissed the appellant's complaint against the administrative penalty imposed for using a building prior to its official handover. The court found no procedural errors and confirmed that the landowner, not the property manager, bears responsibility for the unauthorized use. Consequently, the first-instance decision upholding the fine was left unchanged.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pants; 22.pants; 274.pants; 289.12.pants; 289.22.pants: The court holds that an administrative penalty for using a building before handover is valid when the landowner is the responsible party, and appeals are dismissed if no procedural violations or mitigating circumstances exist.

Schlagwörter

KI-generiert
administrative penalty building handover landowner liability administrative code appeal dismissal property management procedural economy Kauf ab Plan

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pants 3. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.pants 6. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.pants 2. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22.pants

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra spriedums lietā SKA-280/2006
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2018.gada 15.marta spriedums lietā Nr.2017-16-01
ECLI:LV:LAAT:2018:1204.1A12006318.7.S
Appeal court dismisses appeal against administrative penalty for using building before handover, upholding first-instance verdict.
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas arhīva Nr. 103AA-0097-18

ECLI:LV:LAAT:2018:1204.1A12006318.7.S

S PR IED UM S

Rēzeknē 2018.gada 4.decembrī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents J.Vasiļkovskis,

tiesneši D.Skudra un J.Dimpers,

sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 25.septembra spriedumu apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas telpās

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu un pārbaudījusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa

k o ns t a t ē j a

Ar Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 29.maija lēmumu Nr.D29-819 /pers. B/ atzīts par vainīgu Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 152.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un viņam uzlikts

naudas sods 200 EUR apmērā.

Administratīvās komisijas lēmumā konstatēts, ka 2018.gada 11.aprīlī plkst.14.10 /pers. B/, personas kods /personas kods/, kura deklarētā

dzīvesvieta ir /adrese/, pārvaldīšanā esošā būve /adrese A/ tiek izmantota pirms tā tika nodota ekspluatācijā. Tādējādi pārkāpta Būvniecības likuma

21.panta otrā daļa un izdarīts Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Par šo administratīvo pārkāpumu 2018.gada

11.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.042535.

Administratīvā komisija lēmumā norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 968.pantu un 994.pantu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka

atzīstama par tās daļu. Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Likuma “Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtā daļa

noteic, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par

zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu

prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Ņemot vērā minēto, par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā ir atbildīgs zemes

īpašnieks /pers. D/. Savukārt, /pers. B/ ir būvprojekta /adrese A/, pārvaldnieks, kuru, pamatojoties uz 2017.gada 2.oktobrī zvērinātas notāres

E.Paļumas izsniegto pilnvaru Nr.7630, /pers. D/ ir pilnvarojis apsaimniekot, pārvaldīt viņam piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas Irbju, Medņu,

Zaru ielu rajonā, Daugavpilī, kadastra numurs /kadastra numurs A/, tajā skaitā, slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām īpašuma uzturēšanai

un apkalpošanai. Bez viņa saskaņošanas veikt būvdarbus īpašumā [..].

Atsaucoties uz Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvvaldes speciālistu 2017.gada 17.novembrī sniegto

atzinumu Nr. G/192/17 par būves pārbaudi 08.11.2017., Administratīvā komisija norādīja, ka, apsekojot būvobjektu /adrese A/, kuras pārvaldnieks,

saskaņā ar 2017.gada 2.oktobra pilnvaru Nr.7630, ir /pers. B/, konstatēs, ka dzīvojamā māja ir uzbūvēta ar atkāpēm no saskaņotā tehniskā projekta un

būve tiek ekspluatēta pirms nodošanas ekspluatācijā. Administratīvās komisijas skatījumā to, ka būve tiek ekspluatēta pirms nodošanas ekspluatācijā

pierāda arī citi lietā iegūtie pierādījumi, to starp lietā esošie fotoattēli, no kuriem redzams, ka mājas vizuālais stāvoklis liecina par tās izmantošanu, redzami

iedzīves elementi, konstatēta mājsaimniecības darbu veikšana, dūmi no dūmvada, mājā ir ierīkota un mēbelēta istaba.

Būvniecības likuma 21.pants definē kārtību, kādā ir veicama būves pieņemšana ekspluatācijā, savukārt, Būvniecības likuma 19.panta pirmā daļa

noteic būvniecības procesa dalībnieku (zemes īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) pienākumu būvniecības

procesā ievērot normatīvo aktu prasības. Tādējādi /pers. B/ ir ne tikai primāri saistīts ar attiecīgo īpašumu un realizē pilnīgu valdījuma un rīcības varu pār

šo īpašumu, bet personai arī jāizpilda ar normatīvajiem aktiem noteiktos pienākumus. Tādējādi /pers. B/ ir atbildīgs par būvniecības procesu un ar to

saistīto normatīvo aktu ievērošanu, tajā skaitā par būvprojekta nodošanu ekspluatācijā. Šo prasību neievērošana rada ne tikai normatīvo aktu definētos

pārkāpumus, bet arī būvprojekta drošas izmantošanas riskus (lietas 13., 36.-39.lapa).

Nepiekrītot Daugavpils pilsētas domes Administratīvā komisijas 2018.gada 29.maija lēmumam Nr.D29-819, /pers. B/ to pārsūdzēja Daugavpils

tiesā.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā Administratīvās komisijas nolēmums atceļams Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.

Uzskata, ka Administratīvās komisijas lēmumā ir iekļauta pretrunīga informācija par būves patvaļīgas ekspluatācijas faktu konstatāciju.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, balstoties uz 2017.gada 17.novembra Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības

departamenta atzinumā Nr.G/192/17 par būves pārbaudi 08.11.2017. izklāstītajiem faktiem un /pers. B/ sniegtajiem paskaidrojumiem. Arī

Administratīvajai komisijai 2018.gada 27.aprīļa vēstulē sniegtā atbilde Nr.3-14/272 balstīta uz 2017.gada 17.novembra atzinumā Nr. G/192/17

konstatēto apbūves /adrese A/, patvaļīgu ekspluatāciju. Proti, ka Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta darbinieki,

veicot nekustamā īpašuma apsekošanu, konstatēja mājsaimniecības darbu veikšanu, aizkarus uz logiem, dūmus no dūmvada. Patvaļīgi uzbūvētā mājā (par

ko sastādīti vairāki atzinumi) ir ierīkota un mēbelēta istaba. Atbildes vēstulei ir pievienoti fotoattēli.

Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību, ka tikai divi no attēliem ir uzņemti 2017.gada 8.novembrī, no kuriem nemaz nevar konstatēt, ka objekts tiek

izmantots. Bez tam Administratīvā komisija nepamatoti vērtēja kā pierādījumus fotoattēlus, kas uzņemti citā laikā, nevis pārkāpuma konstatēšanas laikā –

2017.gada 8.novembrī, kas /pers. B/ ieskatā nav pieļaujami pierādījumi.

Turklāt dzīvojamai mājai pieguļošas teritorijas izmantošana nav uzskatāma par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā, tai skaitā,

drēbju žāvēšana ārpus mājas, kā arī aizkari logos. 2008.gada aprīlī dzīvojamā māja /adrese A/ tika vairākkārt apzagta un aizkaru esamība logos

apgrūtina mājas caurskatāmību no ārpuses un samazina atkārtotas zādzības riskus. Zemes īpašums /adrese A/ pieder /pers. B/ dēlam, kurš ir pilnvarojis

viņu pārvaldīt nekustamo īpašumu, tādēļ pilnvaras ietvaros pieskata objektu. Sūdzības iesniedzēja faktiskā pastāvīgā dzīvesvieta ir /adrese/, kur viņš kārto

savus mājsaimniecības darbus, nakšņo un pavada lielāko daļu brīvā laika. Līdz ar ko faktiski nelieto būvi pirms nodošanas ekspluatācijā, tādēļ nav

konstatējama administratīvā pārkāpuma objektīvā puse un nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Norāda, ka tuvākajā laikā plāno sakārtot būvniecības

dokumentus, pabeigt būvdarbus un nodot objektu ekspluatācijā.

No komisijas lēmuma nevar konstatēt būves izmantošanu pirms nodošanas ekspluatācijā, jo lēmums ir balstīts uz neattiecināmiem pierādījumiem.

Kā arī lēmumā ir vairākas norādes uz patvaļīgu būvniecību, kas nav attiecināmas uz Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu. Ņemot

vērā to, ka nav pierādīta Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma esamība, komisija nebija tiesīga saukt viņu pie administratīvās

atbildības un noteikt sodu EUR 200 apmērā. Saskaņā ar Latvijas APK 243., 288., 289. 1, 289.12pantiem sūdzības iesniedzējs lūdza atcelt

Administratīvās komisijas 2018.gada 29.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.D29-819 un izbeigt administratīvo lietvedību (lietas 4.-6.lapa).

Ar Daugavpils tiesas 2018.gada 25.septmbra spriedumu atstāts negrozīts Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 29.maija

lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.D29-819, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. B/ vaina Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar

lietā esošajiem pierādījumiem: 08.11.2018. fotouzņēmumi (lietas 28.lapa); Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta

2017.gada 17.novembra atzinums Nr.G/192/17 (lietas 20.lapa), kurā norādīts, ka 2017.gada 8.novembrī, apsekojot teritoriju /adrese A/, konstatēts, ka

uz zemes vienības /adrese A/, tiek veikta dzīvojamās mājas pārbūve un saimniecības ēkas būvniecība. Vizuāli konstatēts, ka dzīvojamā māja ir uzbūvēta

ar atkāpēm no saskaņotā tehniskā projekta un tiek ekspluatēta bez nodošanas ekspluatācijā; Daugavpils Pilsētas domes pilsētplānošanas un būvniecības

departamenta 2018.gada 27.aprīļa izziņa, kurā norādīts, ka Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta darbinieki

konstatēja mājsaimniecības darbu veikšanu, aizkarus uz logiem, dūmus no dūmvada, patvaļīgi uzbūvētā mājā (par ko tika sastādīti vairākkārtīgi atzinumi)

ir ierīkota un mēbelēta istaba (lietas 27.lapa). Pirmās instances tiesa secināja, ka mājsaimniecības darbu veikšana, aizkari logos, kā arī apstāklis, ka būve

tiek kurināta, norāda uz būves izmantošanas faktu. Savukārt, sūdzības iesniedzēja norādītais, ka viņš pastāvīgi dzīvo /adrese/ un aizkari logos pasargā no

zagļiem utt., neapliecina, ka māja /adrese A/ netiktu izmantota. Pirmās instances tiesa atzina, ka ārpus saprātīgām šaubām lietā ir pierādīts administratīvā

pārkāpuma sastāvs, proti, ka attiecīgā būve tika izmantota pirms tā nodota ekspluatācijā. Tāpēc Daugavpils tiesas skatījumā, Administratīvā komisija

pamatoti atzinusi, ka sūdzības iesniedzējs, izmantojot būvi pirms tās nodošanas ekspluatācijā, ir pārkāpis Būvniecības likuma 21.panta otrās daļas

prasības un līdz ar ko izdarījis Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu. Administratīvais sods /pers. B/ uzlikts Latvijas APK

152.panta trešās daļas sankcijas robežās un atbilst Latvijas APK 22.pantā noteiktajam soda mērķim (lietas 43.-44.lapa)

Par Daugavpils tiesas 2018.gada 25.septembra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza pie administratīvās atbildības sauktā persona – /pers. B/.

Apelatora ieskatā pirmās instances tiesas spriedums atceļams šādu apsvērumu dēļ.

Daugavpils tiesa nav ņēmusi vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts neatbilstoši Latvijas APK prasībām un tā saturs neatbilst

faktiskajiem apstākļiem. Atsaucoties uz Latvijas APK 248.panta pirmo daļu, norāda, ka 2018.gada 11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā nav

norādīts: kas izdarīja administratīvo pārkāpumu; kā izpaužas administratīvais pārkāpums; kas konstatēja administratīvo pārkāpumu un kādā veidā tas tika

nofiksēts; kādu “īpašumu”, kas un kādā veidā izmantoja; satur maldinošu informāciju par īpašumu “kas tika nodots ekspluatācijā uz 2017.gada

8.novembri”.

Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 29.maija protokolā pieļautas rupjas kļūdas: protokolā nav atspoguļota

administratīvās lietas izskatīšanas gaita; nav norādīts, kādu pārkāpumu /pers. B/ ir izdarījis; nav konstatēts, vai /pers. B/ tiek atzīts par vainīgu; nav

norādīts par komisijas veikto balsojumu, jo ailes “par” un “pret” nav aizpildītas; nav pierādījumu, ka komisija nolēma sodīt /pers. B/ ar naudas sodu

EUR 200.

Administratīvās komisijas lēmumam nav juridiska spēka, jo to parakstīja tikai Administratīvās komisijas priekšsēdētāja R.Velika, bet viņai nav

tiesību vienpersoniski pašai izlemt jautājumu, vai /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu un kādu sodu viņam piemērot.

Lietā nav pareizi konstatēts administratīvā pārkāpuma subjekts. Saskaņā ar notariāli noformēto 02.10.2017. pilnvaru Nr.7630, pildot dēla

uzdevumus, /pers. B/ veica būvju apsaimniekošanas darbus. Savukārt, pamatojoties uz Civillikuma 2289.pantā noteikto, uzskata, ka atbildību par būvju

apsaimniekošanu uzņemas būvju īpašnieks, nevis – /pers. B/. Tādēļ tikai Būvju īpašnieks (vai persona, uz kuras vārda Valsts kadastra sistēmā reģistrētas

būves) var būt par Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjektu.

Pirmās instances tiesa nav piemērojusi “nevainīguma prezumpciju”, kura paredz, ka visas šaubas tiek tulkotas par labu apsūdzētajam, jo aizkari uz

logiem un dūmi no dūmvada nepierāda Būvju ekspluatācijas uzsākšanu. Neatbilst patiesībai tiesas secinātais, ka mājā ir iekārtota mēbelēta istaba, jo

mājā atrodas daži skapji remontam nepieciešamo mantu uzglabāšanai un dīvāns atpūtai pēc būvdarbu veikšanas. Tādēļ pirmās instances tiesas secinājumi

par to, ka māja tiek apdzīvota, ir nepamatoti.

Vērš uzmanību, ka iestāde un tiesa nolēmumos atsaukušās uz 2017.gada 17.novembrī veikto Būvju pārbaudi un Daugavpils pilsētas domes

Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta atzinumu Nr.G/192/17. Taču šajā atzinumā nav norādīts, ka pārbaudes laikā veikta foto uzņemšana. Ne

/pers. B/, ne arī viņa dēls nekad nav ļāvis Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta, kā arī pašvaldības policijas

darbiniekiem ienākt Būvēs, tādēļ fotoattēli, kas uzņemti caur logiem vai citādā veidā un pievienoti lietai, uzskatāmi par nelikumīgā veidā uzņemtiem un tos

nevar uzskatīt par pierādījumiem Latvijas APK prasību izpratnē.

Pamatojoties uz notariāli noformēto pilnvarojumu, /pers. B/ veic Būvēs vienīgi Būvju apsaimniekošanas darbus, kas, protams, paredz arī būvju

iekštelpu apkuri. Tiesa arī nav novērtējusi apelatora paskaidrojumu par to, ka viņa pastāvīgā un faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/, kur viņš kārto savus

mājsaimniecības darbus, nakšņo un pavada lielāko daļu brīvā laika. Līdz ar ko faktiski nelieto būvi pirms nodošanas ekspluatācijā, tādēļ nav

konstatējama administratīvā pārkāpuma objektīvā puse un nav administratīvā pārkāpuma sastāva (lietas 45.-50.lapa).

Apelācijas sūdzībai pielikumā pievienota Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa 03.07.2018. atbildes vēstule Nr.20/18/1-

38511 (lietas 51.lapa).

Līdz lietas izskatīšanai lietas dalībnieki noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nepieteica. Latgales apgabaltiesā 2018.gada

12.novembrī saņemts /pers. B/ lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un liecinieces /pers. L/ aicināšanu uz tiesas sēdi (lietas 63.-64.lapa).

Latgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. B/ lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ir noraidāms. Saskaņā ar

Latvijas APK 289.21panta otrajā daļā noteikto, apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Savukārt, ja lietā nav iespējams

pieņemt nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem un nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, saskaņā ar

Latvijas APK 289. 21panta trešo daļu, tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē. Turklāt, no lietas

materiāliem izriet, ka pirmās instances tiesa, nosūtot /pers. B/ 2018.gada 5.jūlija lēmuma kopiju par tiesvedības ierosināšanu, izskaidroja procesa

dalībnieku tiesības, tostarp tiesības pieteikt lūgumu par lietas izskatīšanu tiesa sēdē. Šādu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā pie

administratīvās atbildības sauktā persona /pers. B/ pirmās instances tiesai nepieteica, kā arī nepieteica lūgumu par liecinieces aicināšanu uz tiesa sēdi.

Latgales apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, un atzīst, ka saskaņā ar Latvijas

APK 289.21panta otro daļu lieta apelācijas instances tiesā izskatāma rakstveida procesā, jo lēmumu šajā konkrētajā lietā ir iespējams pieņemt, balstoties

uz lietā esošajiem materiāliem.

Vērtējot lietā iegūtās ziņas par faktiem, Latgales apgabaltiesa, saskaņā ar Latvijas APK 244.panta nosacījumiem, pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pārbaudījusi rakstveida procesā lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, novērtējusi apelācijas sūdzībā

noradītos argumentus, Latgales apgabaltiesa /pers. B/ apelācijas sūdzību atzīst par nepamatotu, tāpēc pirmās instances tiesas nolēmums kā likumīgs un

pamatots atstājams negrozīts.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par šādiem faktiskiem apstākļiem:

uz zemes vienības, kas pieder /pers. D/ un atrodas /adrese A/, tiek veikta dzīvojamās mājas pārbūve un saimniecības ēkas būvniecība;

būves nebija nodotas ekspluatācijā nedz 2017.gada 8.novembrī, kad Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta

būvvaldes specialisti to apsekoja, nedz arī administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā 2018.gada 11.aprīlī;

pamatojoties uz notariāli noformēto pilnvaru Nr.7630, /pers. B/ veic būvju apsaimniekošanas darbus /adrese A/.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos

gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

Būvniecības likuma 21.panta trešā daļā noteic, ka ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu

un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas

ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā

uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā

darbu organizācijas projektā.

No lietā esošajām ziņām par faktiem neizriet, ka šie Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā paredzētie izņēmumu attiektos uz būvi /adrese A/.

Administratīvā atbildība par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā paredzēta Latvijas APK 152.panta trešajā daļā, uzliekot naudas

sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Latgales apgabaltiesa atzīst, ka Daugavpils tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa, pārbaudot

Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmuma tiesiskumu un pamatotību, pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, vispusīgi novērtējot lietā esošos pierādījumus, pamatoti atzinusi, ka /pers. B/ ir pārkāpis Būvniecības likuma 21.panta otro daļu, izmantojot

būvi /adrese A/, pirms tās nodošanas ekspluatācijā. Šāds /pers. B/ izdarītais pārkāpums pareizi kvalificēts saskaņā ar Latvijas APK 152.panta trešo daļu

un viņš pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 152.panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Latgales apgabaltiesa secina, ka iestāde lēmumā un pirmās instances tiesa spriedumā jau ir izanalizējusi un devusi vērtējumu apelācijas sūdzībā

izvirzītajiem argumentiem. Sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli, kas nebūtu bijis zināms pirmās instances tiesai, taisot spriedumu un

iestādei, pieņemot lēmumu. Apelācijas sūdzībā pēc būtības ir ietverti tie paši argumenti, kuri ir atspoguļoti un vērtēti augstākas iestādes lēmumā un tiesas

spriedumā. Latgales apgabaltiesa atzīst, ka lietā savāktajiem pierādījumiem ir dots pareizs vērtējums, tā pārvērtēšanai apelācijas instances tiesai nav

pamata. Sūdzības iesniedzējas nepiekrišana tiesas pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu

sprieduma atcelšanai par /pers. B/ atzīšanu par vainīgu pēc Latvijas APK 152.panta trešās daļas.

Tāpat Latgales apgabaltiesa atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto, ka Administratīvās komisijas lēmumam nav juridiska spēka, jo

komisijas priekšsēdētāja vienbalsīgi izlēmusi par /pers. B/ izdarīto pārkāpumu un soda noteikšanu.

Latvijas APK 246.pants nosaka, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarotā persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

Atbilstoši Latvijas APK 248.panta pirmajai daļai, protokolā norādāma arī pārkāpuma būtība.

Saskaņā ar Latvijas APK 17.nodaļas “Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība” 210.pantā noteikto, pašvaldību administratīvā komisija izskata

administratīvo pārkāpumu lietas, atbildība par kurām paredzēta Latvijas APK 152.pantā.

Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, un citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē, noteikta Latvijas APK 271.pantā, kur cita starp, trešajā daļā noteikts, ka

koleģiālas institūcijas lēmumu pieņem arī šīs institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Savukārt, Latvijas APK 274.pantā noteikts institūcijas (amatpersonas) sastādītā lēmuma saturs. Saskaņā ar šā panta otrās daļas 6.punktu lēmumā

jānorāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums. Tiesisko apstākļu skaidrojums norādīts iekavās – pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un

argumenti, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti. Faktisko apstākļu konstatējums ir izdarītā administratīvā pārkāpuma apraksts. Saskaņā ar Latvijas APK

274.panta sestajā daļā noteikto, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās

institūcijas lēmumu – tās priekšsēdētājs.

Pārbaudījusi pierādījumus lietā, apelācijas instances tiesa konstatē, ka šo lietu izskatījusī institūcija iepriekš norādītās prasības ir ievērojusi.

2018.gada 11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā un arī 2018.gada 29.maija lēmumā ir konstatēta un aprakstīta konkrēta administratīvā

pārkāpuma būtība, un dota konkrēta tā juridiskā kvalifikācija. Tāpat no Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 29.maija

lēmuma Nr.D29-819 izriet, ka saskaņā ar Latvijas APK 271.panta trešajā daļā noteikto, koleģiālas institūcijas lēmums pieņemts arī šīs institūcijas

locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu. Balsojot atklātā balsojumā ar 7 balsīm “par”, Daugavpils pilsētas domes Administratīvā komisija

nolēma saskaņā ar Latvijas APK 152.panta trešo daļu piemērot /pers. B/ administratīvo sodu 200 euro apmērā. Atbilstoši Latvijas APK 274.panta

sestās daļas nosacījumiem, šo lēmumu parakstījusi komisijas priekšsēdētāja R.Velika.

Tāpēc nepamatots ir apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmetums, ka Administratīvās komisijas lēmumam nav juridiska spēka, jo komisijas

priekšsēdētāja vienbalsīgi izlēmusi par /pers. B/ izdarīto pārkāpumu un soda noteikšanu.

Tāpat Latgales apgabaltiesa nekonstatē iestādes vai pirmās instances tiesas pieļautus procesuālos pārkāpumus, kā arī citus apstākļus, kas varētu

būt par iemeslu nolēmumu atcelšanai vai grozīšanai.

Latvijas APK 32.pantā reglamentēti vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, tai skaitā noteikts, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina /pers. B/ atbildību par

izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 22.pantā noteikts administratīvā soda mērķis, tas ir, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tādējādi administratīvais sods /pers. B/ piemērots, ievērojot Latvijas APK 22.panta, 32.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus.

Ievērojot procesuālās ekonomijas principu, citus apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un apgalvojumus apelācijas instances tiesa nevērtē, jo

tiem nav būtiskas ietekmes uz lietas izskatīšanas rezultātu un atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību

tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir

jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tas, cik daudz

spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk.Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra

sprieduma lietā SKA- 280/2006 8.punktu). Arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2018.gada 15.marta spriedumā lietā Nr.2017-16-01 nostiprināta

šāda atziņa.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka Daugavpils tiesas 2018.gada 25.septembra spriedums atstājams negrozīts, bet /pers.

B/ apelācijas sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.22 pantu Latgales apgabaltiesa

no s p r ie d a

Daugavpils tiesas 2018.gada 25.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā sastādīšanas dienā – 2018.gada 4.decembrī.

Tiesnesis referents J.Vasiļkovskis

Tiesneši D.Skudra

J.Dimpers