Court dismisses public procurement appeal for unclear evaluation criteria and undisclosed scoring factors.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Supreme Court of Latvia dismissed the procurement authority's appeal against a lower court ruling that declared a tender decision invalid. The authority argued that evaluation criteria P2 and P3 were vague, while the court found the authority had implicitly used the number of service descriptions as a scoring factor not explicitly stated in the tender documents. Consequently, the court held that the evaluation process violated the principle of transparency and fairness under the Public Procurement Law.
Legislator-Regeste
KI-generiertPublic Procurement Law s. 8.2; s. 2: The procurement authority must establish clear and unambiguous evaluation criteria for all bidders at the outset; failure to do so or reliance on undisclosed factors renders the evaluation procedure invalid.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:AT:2017:1228.A420325614.2.S
Lieta Nr. A420325614
SKA?326/2017
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
SPRIEDUMS
Rīgā 2017.gada 28.decembrī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Rudīte Vīduša
tiesnese Anita Kovaļevska
tiesnese Veronika Krūmiņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Balto Link” pieteikumu par Jelgavas novada pašvaldības
iepirkumu komisijas 2014.gada 18.jūnija lēmuma (iepirkuma komisijas sēdes protokols Nr. 4) atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Jelgavas novada
domes kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 28.februāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Jelgavas novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) Publisko iepirkumu likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) 8.2pantā
noteiktajā kārtībā rīkoja publisko iepirkumu apdrošināšanas brokeru pakalpojumu iegādei uz diviem gadiem. Ar pasūtītājas 2014.gada 18.jūnija lēmumu
(iepirkuma komisijas sēdes protokols Nr. 4) līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA „IIzi Brokers”.
Pieteicēja SIA „Balto Link” pārsūdzēja pasūtītājas lēmumu, norādot citastarp to, ka nolikumā iekļautie saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma
noteikšanas kritēriji „P2” un „P3” ir neskaidri un subjektīvi un ka pasūtītāja piedāvājumu novērtēšanā nav ievērojusi publisko iepirkumu principus, jo par
vienādiem vai līdzīgiem piedāvājumu nosacījumiem pretendentiem piešķīrusi atšķirīgu punktu skaitu.
[2] Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 28.februāra spriedumu pieteikumu apmierināja, pamatojot spriedumu ar turpmāk minētajiem
argumentiem.
[2.1] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. 2panta trešajai un devītajai daļai pasūtītājai nolikumā bija jānosaka skaidras un nepārprotamas
prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, jānorāda kritēriji, kas tiks ņemti vērā, lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu, un uzvarētājs
jāizraugās atbilstoši nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem.
[2.2] Kā pretendentu izvēles kritērijs noteikts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
Atbilstoši nolikuma 7.3.4.1.apakšpunktam piedāvājumu vērtēšanas kritērijs „P1” ir pretendenta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē
paredzētais pašrisks. Par to paredzēts piešķirt maksimums 40 punktus. Savukārt kritēriji „P2” un „P3” ir pretendenta apdrošināšanas starpniecības
pakalpojumu piedāvājums attiecīgi līdz apdrošināšanas līgumu noslēgšanai un pēc līgumu noslēgšanas līdz līgumu termiņa beigām. Šajos kritērijos
paredzēts izvērtēt pretendentu piedāvāto pakalpojumu aprakstus, piešķirot maksimālo punktu skaitu (30 punktus katrā kritērijā) pretendentam, kurš
nodrošinās plašāko un profesionālāko apkalpošanu konkrētajā posmā atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām un kura piedāvātie pakalpojumi
vispilnīgāk atbildīs un (vai) kvalitatīvi paplašinās pasūtītājas definētajām vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Tehniskās specifikācijas 3.punktā
norādīti 13 pasūtītājai nepieciešamie apdrošināšanas brokera pakalpojumi.
Pasūtītāja norādījusi, ka minētie kritēriji izveidoti, lai novērtētu pretendentu piedāvājumu kvalitātes raksturojumu konkrētajā līguma izpildes posmā.
Pasūtītājai neesot zināmas visu ieinteresēto pretendentu iespējas, tāpēc katra pretendenta individualizētais pakalpojumu piedāvājums tiks vērtēts, cerot,
ka iepirkumā piedalīsies pretendenti, kas spēj sniegt ne tikai minimālajām prasībām atbilstošāko, bet arī plašāku piedāvājumu par specifikācijās noteikto.
Tātad vienīgais pasūtītājas izvirzītais vērtēšanas kritērijs ir „vispilnīgāk atbildīs un/vai kvalitatīvi paplašinās definētās vajadzības”, kuram piešķirams
ievērojamākais punktu skaits (60 punkti no 100). Nenorādot paplašinājumā ietvertos vērtējamos pakalpojumus un nenorādot, kas tiks vērtēts, kādā
veidā un apmērā tiks vērtēts, tiek pilnībā ignorēti Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādītie mērķi. Netiek nodrošināts iepirkuma procedūras atklātums,
līdz ar to radot potenciālu apdraudējumu piegādātāju brīvai konkurencei, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret tiem.
[2.3] No iepirkuma dokumentiem izriet, ka piedāvājumi faktiski tika novērtēti pēc kritērija „apdrošināšanas brokera īpaši nozīmīgi (problēmu)
risinājumi”, kas nav definēts nolikumā, un novērtējums veikts pēc nolikumā nedefinētas metodoloģijas. Turklāt nav saprotams, ko pasūtītāja uzskatījusi
par īpaši nozīmīgu (problēmu) risinājumu, jo punkti piešķirti par tādiem pakalpojumiem, piemēram, par darbinieku konsultēšanu par jebkura veida
apdrošināšanu, kas neattiecas uz iepirkuma priekšmetu, proti, veselības un īpašuma apdrošināšanu. Tādējādi pasūtītāja nav ievērojusi arī Publisko
iepirkumu likuma 8.2panta devīto daļu.
[3] Pasūtītāja par tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[3.1] Tiesa nepareizi interpretējusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantu kopsakarā ar likuma 8.2pantu. Likuma 8.2pants neparedz speciālus
nosacījumus attiecībā uz vērtēšanas kritēriju vai vērtēšanas metodoloģijas definēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar panta trešajā daļā noteikto. Likumdevējs
8.2pants kārtībā veiktajos iepirkumos ir piešķīris pasūtītājam lielāku izvēles brīvību.
[3.2] Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas liecinātu, ka ar nolikuma prasībām nav ievēroti publisko iepirkumu principi. Nav konstatēts, ka prasības
slēptas no pretendentiem vai ka ir pieļauti iepirkuma izziņošanas pārkāpumi. Nav arī konstatēts, ka kāds no pretendentiem nepamatotu prasību vai
kritēriju dēļ būtu nostādīts labākā situācijā.
[4] Pieteicēja paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un norāda, ka pretēji Publisko iepirkumu likuma 46.pantam iepirkumā nebija noteikta
vērtēšanas kārtība un metodoloģija. Pieteicēja arī norāda, ka pretēji kasācijas sūdzībā minētajam tiesa ir konstatējusi likuma 2.panta pārkāpumu, jo
pasūtītāja nav definējusi vērtēšanas kritērijus un nav norādījusi, kādā veidā tiks vērtēti piedāvājumos ietvertie pakalpojumi.
Motīvu daļa
[5] Lietā nav strīda par to, ka konkrētais iepirkums bija veicams Publisko iepirkumu likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2panta trešo daļu iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem
un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka
kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Likuma 8.2panta devītās daļas pirmais un
otrais teikums noteic, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus
piedāvājumus; iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav
izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta piekto daļu.
Sīkāks regulējums attiecībā uz to, kā iepirkuma dokumentos nosakāmi izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriji un kā jāveic piedāvājumu
novērtēšana un salīdzināšana, minētajā pantā nav ietverts.
Pieteicēja atsaucas uz Publisko iepirkumu likuma 46.pantu. Minētā panta trešajā daļā reglamentēts, kā nosakāmi piedāvājumu vērtēšanas kritēriji
un novērtēšanas kārtība, taču minētā norma nav piemērojama iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2pantu.
[7] Likumdevējs t.s. mazos iepirkumus jeb Publisko iepirkumu likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā rīkotos iepirkumus izšķīries neregulēt tik
detalizēti, kā iepirkumus, kas tiek veikti par lielākām summām. Līdz ar to var piekrist pasūtītājai, ka šajos iepirkumos pasūtītājiem ir atstāta salīdzinoši
lielāka izvēles brīvība, ko un kā noteikt piedāvājumā. Tomēr jāņem vērā, ka uz Publisko iepirkumu likuma 8. 2pantā noteiktajā kārtībā veiktajiem
iepirkumiem jebkurā gadījumā attiecas visi no Publisko iepirkumu likuma 2.panta izrietošie pamatprincipi. Tādējādi, nosakot kritērijus Publisko iepirkumu
likuma 8.2pantā noteiktajā kārtībā veiktā iepirkumā, ir ievērojams atklātības princips, nedrīkst tikt ierobežota piegādātāju brīva konkurence, kā arī ir
nodrošināma vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret piegādātājiem, izmantojot efektīvi valsts un pašvaldību līdzekļus un maksimāli samazinot pasūtītāja
risku.
Eiropas Savienības Tiesa, aplūkojot šos principus saistībā ar piedāvājumu novērtēšanu, ir atzinusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un
pārskatāmības pienākums nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad šos
piedāvājumus izvērtē līgumslēdzēja iestāde. Publiskā iepirkuma līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji ir skaidri jānosaka jau publiskā iepirkuma
procedūras sākumā, un līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot piešķiršanas kritērijiem tādus apakškritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem.
Tāpat arī līgumslēdzējai iestādei ir pienākums vienādi interpretēt piešķiršanas kritērijus visas procedūras laikā (Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada
14.jūlija sprieduma lietā TNS Dimarso, C-6/15, ECLI:EU:C:2016:555, 22. un 23.punkts).
Tātad tiesai, konstatējot, ka vērtēšanas kritēriji nav noteikti procedūras sākumā, ja tie nav skaidri vai ir mainīti procedūras gaitā, ir pamats atzīt
iepirkuma rezultātus par prettiesiskiem.
Pirmās instances tiesa šajā lietā konstatējusi, ka no nolikuma nav saprotams, kas un kā tiks vērtēts saistībā ar pasūtītājas definēto vajadzību
paplašināšanu. Turklāt tiesa arī konstatējusi, ka pasūtītāja piedāvājumus faktiski novērtējusi pēc citiem, sākotnēji neminētiem kritērijiem. Šādi apstākļi var
būt pamats procedūrā pieļautu publisko iepirkumu principu pārkāpumu konstatēšanai. Līdz ar to ir noraidāms pasūtītājas kasācijas sūdzības arguments,
ka tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas varētu norādīt uz publisko iepirkumu principu pārkāpumiem.
[8] Pasūtītāja uzskata, ka tiesa nepareizi interpretējusi Publisko iepirkumu likuma 2.pantu kontekstā ar likuma 8.2panta jēgu un mērķi, un
nepamatoti izvēlējusies piemērot visstingrākās prasības pret pasūtītāju, kas izriet no tiesību normām, kas neattiecas uz konkrēto iepirkumu.
Augstākā tiesa šādam apgalvojumam nevar piekrist. Pirmās instances tiesa nav piemērojusi citas Publisko iepirkumu likuma normas, kā vien tās,
kas izriet no likuma 8.2panta, un principus, kas izriet no likuma 2.panta. Publisko iepirkumu principu izpratni un piemērošanu neietekmē tas, kādā kārtībā
tiek veikts konkrētais iepirkums. Citiem vārdiem, tas, ka uz konkrēto iepirkumu attiecas likuma 8.2pantā noteiktā kārtība, nenozīmē, ka šā iepirkuma
kontekstā citādāk uztverami publisko iepirkumu principi. Līdz ar to pasūtītājas pārmetums, ka tiesa nav pareizi interpretējusi likuma 2.pantu (nav to
interpretējusi kopsakarā ar 8.2pantu) ir noraidāms.
[9] Nolikumā attiecībā uz strīdus kritērijiem noteikts, ka tiks vērtēts pretendenta apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu piedāvājums līdz
apdrošināšanas līgumu noslēgšanai (kritērijs „P2”) un pēc apdrošināšanas līgumu noslēgšanas (kritērijs „P3”). Nolikumā norādīts, ka iepirkuma komisijas
locekļi salīdzina un izvērtē pretendentu piedāvāto pakalpojumu aprakstus, piešķirot lielāko punktu skaitu pretendentam, kurš nodrošinās plašāko un
profesionālāko apkalpošanu konkrētajā posmā atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām, un kura piedāvātie pakalpojumi vispilnīgāk atbildīs un/vai
kvalitatīvi paplašinās pasūtītāja definētajām vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu klāstu.
Pirmās instances tiesa secinājusi, ka pēc būtības vienīgais vērtēšanas kritērijs ir „vispilnīgāk atbildīs un/vai kvalitatīvi paplašinās definētās
vajadzības”, taču formāli tam nevar piekrist. Pasūtītāja paredzējusi vērtēt arī piedāvāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisē paredzēto pašrisku
(kritērijs „P1”).
Vienlaikus jāņem vērā, ka strīdus kritērijiem ir ievērojams īpatsvars kopvērtējumā, proti, par to izpildi kopā paredzēts piešķirt maksimums 60
punktus no kopējā maksimālā punktu skaita – 100. Augstākā tiesa iepriekš citā lietā punktu skaitam piešķīrusi būtisku nozīmi, norādot, ka prasība pēc
skaidrības un iespējami lielas precizitātes noteiktajos kritērijos ir jo svarīgāka gadījumā, ja strīdīgā kritērija vērtējumam tā relatīvās nozīmes kopējā
punktu skaitā dēļ var būt izšķiroša nozīme līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā. Citiem vārdiem, jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam
tam jābūt (Augstākās tiesas 2015.gada 2.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-52/15 (A420602012) 9.punkts).
Bez ievērības nevar atstāt arī to, ka pretendenti šajā iepirkumā vispār nekonkurē ar cenu. Proti, pasūtītāja ir noteikusi maksimālo pieļaujamo
līgumcenu – 41 999,99 euro – un nav paredzējusi salīdzināt un vērtēt pretendentu piedāvātās cenas. (Šajā sakarā papildus jāatzīmē, ka gan cenas
apmērs, kas noteikts tieši par vienu centu mazāks, nekā summa, kuru līgumcenai sasniedzot, būtu jāpiemēro standarta iepirkuma procedūras, gan arī
piedāvātās cenas neņemšana vērā rada iespaidu, ka pasūtītāja nav reāli izsvērusi ne savas vajadzības, ne arī finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, un
paredzamā līgumcena noteikta, lai varētu piemērot salīdzinoši vienkāršāku iepirkuma procedūru, nevis procedūra izvēlēta atkarībā no līgumcenas).
Šādos apstākļos, ņemot vērā kritēriju un piedāvājumu vērtēšanas formulējumu nolikumā, pretendentiem objektīvi var būt neiespējami saprast, kādi
varētu būt tie pakalpojumu aspekti, ar kuriem tie savstarpēji konkurēs, un tieši šos neparedzamos aspektus plānots vērtēt ar ievērojamu punktu skaitu.
Nav saprotams, ko pati pasūtītāja domā ar „vajadzību kvalitatīvu paplašinājumu”, kā to objektīvi varētu novērtēt un cik tālu šim paplašinājumam
pieļaujams sniegties. Līdz ar to pirmās instances tiesas secinājums, ka nolikuma noteikumi attiecībā uz piedāvājumu novērtēšanu nav noteikti atbilstoši
publisko iepirkumu principiem.
[10] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka pasūtītāja piedāvājumu novērtēšanas gaitā faktiski izvirzījusi jaunu vērtēšanas kritēriju, kas sākotnēji
nav bijis norādīts iepirkuma dokumentos. Piedāvājumu vērtēšanas tabulas virsrakstā norādīts: „Piedāvātie apdrošināšanas brokera īpaši nozīmīgi
(problēmu) risinājumi”. Šis virsraksts varētu norādīt uz sākotnēji neminēta kritērija izvirzīšanu, kā secinājusi pirmās instances tiesa, tomēr, vērīgi
ieskatoties vērtēšanas dokumentos, nav viennozīmīgi secināms, vai minētajam tabulas nosaukumam vispār ir bijusi kāda nozīme piedāvājumu
salīdzināšanā.
Vērtēšanas tabula veidota tādējādi, ka iepretim katram tehniskajā specifikācijā minētam pakalpojumam norādīts katra pretendenta piedāvājumā
sniegtais šī pakalpojuma apraksts. Tabulas beigās norādīts kopējais katra pretendenta piedāvāto pakalpojumu skaits. Atsevišķā tabulā norādīti iepirkuma
komisijas locekļu vērtējumi punktos attiecībā uz katra pretendenta piedāvājumu.
Piemēram, atbilstoši tehniskās specifikācijas 3.7.apakšpunktam pasūtītājai nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs sagatavo apdrošināšanas
iepirkuma dokumentāciju atbilstoši pasūtītājas prasībām un nosacījumiem pasūtītājas norādītajā termiņā. Vērtēšanas tabulā atspoguļoti pretendentu
piedāvājumos ietvertie apraksti attiecībā uz šī pakalpojuma sniegšanu. Tā SIA „IIzi Brokers” piedāvājumā norādīts, ka pēc iespējas vairāk ārvalstu
apdrošinātāju varētu iesniegt savus piedāvājumus. Tāpat norādīts, ka vērtēšanas kritēriji varētu tikt izteikti matemātiski, lai minimizētu subjektīva
vērtējuma risku. Savukārt pieteicējas piedāvājumā norādīts, ka pakalpojums tiks veikts piecās darba dienās.
Tehniskās specifikācijas 3.3.apakšpunktā norādīts, ka pasūtītājai ir nepieciešama tās ar apdrošināšanu saistīto vēlmju un vajadzību apzināšana.
Vērtēšanas tabulā atspoguļotas pretendentu piedāvājumos iekļautās norādes, ka šī pakalpojuma sniegšanai tiks veiktas atbildīgo darbinieku aptaujas
Augstākā tiesa no minētajiem piemēriem secina, ka vērtēšanas tabulā ietvertā un rezultātu noteikšanā vērā ņemtā informācija no pretendentu
piedāvājumiem ir vienīgi vispārīgs apraksts attiecībā uz to, kā pretendenti plāno sniegt pasūtītājai nepieciešamos tehniskajās specifikācijās norādītos
pakalpojumu. Šie apraksti objektīvi nav uztverami kā patstāvīgi pakalpojumi (ko, iespējams, pasūtītāja varētu vērtēt kā pakalpojumu klāsta
paplašinājumu) vai kā īpaši nozīmīgi problēmu atrisinājumi (kā norādīts tabulas virsrakstā). Ņemot vērā vērtēšanas tabulā ietvertos pakalpojumu
aprakstus kopsakarā ar tabulas beigās norādītajiem skaitļiem, rodas iespaids, ka pasūtītāja ir saskaitījusi katra pretendenta piedāvājumā norādītos
aprakstus (to daudzumu) un atkarībā no tā piešķīrusi punktus, taču arī šāds kritērijs – pakalpojumu sniegšanas apraksta plašums – iepirkuma
dokumentos sākotnēji nebija norādīts un līdz ar to nevarēja tikt izmantots piedāvājumu novērtēšanā.
Turklāt apstāklis, ka pasūtītāja galu galā vadījusies pēc sākotnēji neminētiem kritērijiem, vēl vairāk apstiprina tiesas viedokli, ka nolikumā noteiktie
kritēriji un piedāvājumu novērtēšanas kārtība ir pārlieku nekonkrēta, proti, pēc tiem piedāvājumus nevarēja objektīvi novērtēt un salīdzināt.
[11] Apkopojot minēto, pasūtītāja procedūras sākumā nav noteikusi visiem pretendentiem skaidrus un saprotamus vērtēšanas kritērijus (tie bijuši
nekonkrēti) un piedāvājumu novērtēšanas gaitā vadījusies no vēl citiem, sākotnēji neminētiem kritērijiem. Tādējādi pirmās instances tiesas secinājums, ka
pasūtītāja nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma 8.2panta devīto daļu un Publisko iepirkumu likuma 2.pantā minētos principus, ir pareizs. Lietā nav
saskatāmi pasūtītājas kasācijas sūdzībā norādītie tiesību normu pārkāpumi. Tādēļ pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet pasūtītājas
kasācijas sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Augstākā tiesa
nosprieda
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 28.februāra spriedumu, bet Jelgavas novada domes kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese R.Vīduša
Tiesnese A.Kovaļevska
Tiesnese V.Krūmiņa