Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
A420235325 / A42-02353-25 ECLI:LV:ADRJRTN:2025:1027.A420235325.3.S KI-generiert

Court dismisses asylum applicant's request to review previous refusal due to lack of new evidence.

Geschäftsnummer A420235325 / A42-02353-25
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Administrative District Court of Rēzekne rejected the applicant's request to order the Migration Agency to review a previous asylum refusal. The applicant had previously left the asylum seeker center without contact and submitted a new application claiming only general threats without specific new evidence. The court found no significant change in circumstances since the original decision and dismissed the request as inadmissible.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Patvēruma likuma 35. panta 1. daļa; 30. panta 1. daļa 4. punkts; 41. panta 3. punkts: An asylum seeker must provide specific evidence of significantly changed circumstances since the previous decision; a general claim of danger without new facts or proof does not constitute a basis for reviewing the original refusal.

Schlagwörter

KI-generiert
asylum seeker renewed application significant change new evidence procedural dismissal asylum status migration law Veränderung der Lage im Herkunftsland

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Patvēruma likuma 35. panta 1. daļa
Patvēruma likuma 30. panta 1. daļa 4. punkts
Patvēruma likuma 41. panta 3. punkts
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas Nr. A420235325

A42-02353-25/42

ECLI:LV:ADRJRTN:2025:1027.A420235325.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rēzeknes tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2025. gada 27. oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona B/ (/Persona B/)

pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt pēc būtības pieteicēja

atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona B/ ieceļoja Latvijas Republikā un, norādot, ka ir /valsts/ Republikas (turpmāk – /valsts /)

pilsonis, lūdza patvēruma piešķiršanu. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2025. gada

19. maija lēmumu Nr. 360/PLN/2025 atteikts piešķirt pieteicējam bēgļa vai alternatīvo statusu. Pieteicējs minēto

lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, taču ar tiesas 2025. gada 30. jūnija lēmumu pieteikums atstāts

bez izskatīšanas saskaņā ar Patvēruma likuma 49. panta trešo daļu, jo pieteicējs ir atstājis patvēruma meklētāju

/Nosaukums A/ un pēc tā atstāšanas ar minētā centra darbiniekiem nav sazinājies. Tiesa secināja, ka pieteicējs nav

izpildījis savu pienākumu sadarboties ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām, tostarp tiesu.

[2] Pieteicējs 2025. gada 17. septembrī iesniedza atkārtotu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu

Latvijas Republikā. Ar pārvaldes 2025. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 1402/PLN/2025 (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) pieteicēja iesniegums atstāts bez izskatīšanas, norādot turpmāk minēto pamatojumu.

[2.1] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35. pantā noteikto personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt

pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami mainījušies apstākļi, kuri tika vērtēti, pieņemot galīgo lēmumu.

Pieteicējs atkārtotajā iesniegumā norādījis tikai to, ka lūdz piešķirt viņam patvērumu Latvijā, jo viņa dzīvība un

veselība /valsts/ esot apdraudēta politisku iemeslu dēļ.

Pieteicēja lūgums piešķirt viņam patvērumu un viņam pastāvošais apdraudējums jau tika vērtēts pārvaldes 2025.

gada 19. maija lēmumā, nekonstatējot individuālos apstākļus, kuru dēļ pieteicējam /valsts/ būtu pastiprināts risks

saskarties ar vajāšanas darbībām vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē.

[2.2] Pārvalde izvērtēja, vai pēc atkārtotā iesnieguma iesniegšanas patvēruma meklētājam izcelsmes valstī pastāv

smagi un individuāli draudi dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautiska vai iekšēju bruņotu

konfliktu gadījumā. Laikā pēc pārvaldes 2025. gada 19. maija lēmuma pieņemšanas saasinājās gadu desmitgadēm

ieilgušais konflikts starp /valsts/ un /valsts B/, kas 2025. gada 13. jūnijā izvērtās 12 dienu ilgā karadarbībā, un abām

iesaistītajām pusēm rezultējās ar civiliedzīvotāju upuriem. Kopš 24. jūnija ir spēkā nestabils, ASV un Kataras

panākts pamiers, kas jau ticis pārkāpts. Neskaidrie nosacījumi un atšķirīgās prasības uztur augstu nenoteiktību un

konflikta atsākšanās risku reģionā, ja /valsts/ nepiekāpsies kodolprogrammas jautājumā. /valsts/ gatavojas ilgstošai

konfrontācijai, noraida konflikta pārtraukšanu un plāno turpināt urāna bagātināšanu. Pēc tam, kad ANO Drošības

padome 28. septembrī atjaunoja sankcijas par kodolvienošanās saistību nepildīšanu, /valsts/ atlika sadarbību ar

Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, saglabājot augstu reģionālo spriedzi.

Tomēr, lai gan reģionā pastāv konflikta eskalācijas risks, ne /valsts/, ne /valsts B/ vai tās sabiedrotie nav izrādījuši

iniciatīvu tā atsākšanai. Tāpēc pārvaldes vērtējumā drošības situācija /valsts/ tostarp /pilsēta /, kas ir pieteicēja

dzīvesvieta, ir relatīvi stabila. Pārvaldei nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam, atgriežoties /valsts/, pastāv smagi un

individuāli draudi viņa dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārvalde nekonstatē jaunu un līdz šim nezināmu informāciju par pieteicēja

individuālajiem apstākļiem, kas liecinātu, ka viņš pēc atgriešanās /valsts/ varētu saskarties ar vajāšanas darbībām

vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē.

[2.3] Atkārtotā iesnieguma būtība ir dot iespēju personai vēlreiz pretendēt uz bēgļa vai alternatīvā statusa

saņemšanu, ja pēc viņa lietas izskatīšanas un negatīva lēmuma pieņemšanas ir radušies jauni apstākļi, kas nebija

zināmi sākotnējās lietas izskatīšanas laikā, kuri var apdraudēt patvēruma meklētāja dzīvību, ja viņš tiktu atgriezts

savā valstī. Atkārtota iesnieguma mērķis nav sniegt iespēju personai jebkurā laikā apstrīdēt vai labot tās ieskatā

nepareizu sākotnējo lēmumu vai tiesas spriedumu, kā arī aizkavēt vai novērst tāda lēmuma izpildi, ar kuru īsteno

personas izraidīšanu no Latvijas teritorijas. Pieteicējs apzināti iesniedzis atkārtoto iesniegumu ar mērķi aizkavēt

pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas 2025.gada 17.septembrī izdotā lēmuma Nr. 2951/2025 par piespiedu

izraidīšanu izpildi, kā arī viņš nav sniedzis informāciju par apstākļiem, kuri būtu ievērojami mainījušies par labu

viņam, un, kas varētu būt pamats bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai Patvēruma likuma 37. pantā un 40. pantā

noteikto iemeslu dēļ.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pārvaldei izskatīt pēc

būtības atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieteikumā norādīja,

ka nepiekrīt pārvaldes lēmumam, jo pieteicējam tagad ir jauna informācija un ir notikušas būtiskas izmaiņas

pieteicēja personīgajā situācijā, kas iepriekšējā patvēruma procedūrā netika apsvērtas un nebija pieejamas. Šie

jaunie apstākļi var tieši ietekmēt vērtējumu par pieteicējam nepieciešamo aizsardzību.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pārvalde neatzina pieteikumu, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā

ietverto pamatojumu. Norādīja, ka pārsūdzētajā lēmumā pārvalde ir vērtējusi visu pieteicēja sniegto informāciju un

nav konstatējusi tādus pieteicēja individuālos apstākļus, kuru dēļ viņam /valsts/ būtu pastiprināts risks saskarties ar

vajāšanas darbībām vai smagu kaitējumu Patvēruma likuma izpratnē. Tāpat pieteicējs savā pieteikumā nav sniedzis

jaunu, pārvaldei iepriekš nezināmu informāciju, kas varētu norādīt uz jaunu apstākļu esību pieteicēja lietā.

Pieteicējs nav arī norādījis, kā izpaužas pārsūdzētā lēmuma nepareizība. Jāņem vērā, ka pieteicējs atkārtoto

iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā iesniedzis 2025. gada 17. septembrī,

t.i., tajā pašā dienā, kad pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļa izdeva lēmumu par pieteicēja piespiedu

izraidīšanu no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas un vienlaikus noteica ieceļošanas aizliegumu Latvijas

Republikā uz trīs gadiem. Minētās pieteicēja darbības liecina, ka pieteicējs ļaunprātīgi izmanto patvēruma

procedūru.

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka lietas materiāli ir pietiekami un lietu ir iespējams izskatīt rakstveida

procesā. Līdz ar to, pamatojoties uz Patvēruma likuma 49. panta otro daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Saskaņā ar Patvēruma likuma 35. panta pirmo daļu persona, attiecībā uz kuru pieņemts galīgais lēmums par

atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesīga iesniegt Valsts robežsardzei atkārtotu iesniegumu.

Personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami mainījušies

apstākļi, ar kuriem tika pamatots attiecīgais lēmums.

Atbilstoši Patvēruma likuma 30. panta pirmās daļas 4. punktam lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas

pieņem, ja patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad pieņemts

galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, un tajā nav minēti apstākļi, kas būtu

ievērojami mainījušies par labu patvēruma meklētājam un varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanai.

No šīm tiesību normām secināms, ka gadījumā, ja ir spēkā stājies lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai

alternatīvo statusu, personai ir tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu, norādot uz nozīmīgiem apstākļiem (jauniem

faktiem vai pierādījumiem), kas ir ievērojami mainījušies un šobrīd varētu būt pamats bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanai. Ja atkārtotais iesniegums šādu informāciju nesatur, pārvaldei ir pienākums atkārtoto iesniegumu atstāt

bez izskatīšanas.

[7] Pieteicējam tika atteikts piešķirt gan bēgļa, gan alternatīvo statusu ar spēkā stājušos pārvaldes 2025. gada 19.

maija lēmumu Nr. 360/PLN/2025. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējs atkārtotajā iesniegumā norādīja

tādus nozīmīgus apstākļus, kas mainījušies pieteicējam par labu kopš minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža un kas

varētu būt par pamatu, lai pieteicējam piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu.

[8] Atkārtotajā iesniegumā pieteicējs norādīja, ka lūdz piešķirt viņam patvērumu Latvijā, jo viņa dzīvība un

veselība /valsts/ ir apdraudēta politisku iemeslu dēļ. Citus, arī izvērstākus, paskaidrojumus pieteicējs nesniedza, kā

arī neiesniedza pierādījumus.

Savukārt tiesai iesniegtajā pieteikumā pieteicējs tikai vispārīgi apgalvo, ka viņam tagad ir jauna informācija un ir

notikušas būtiskas izmaiņas pieteicēja personīgajā situācijā, kas iepriekšējā patvēruma procedūrā netika apsvērtas

un nebija pieejamas. Tomēr šo jauno informāciju pieteicējs nav atklājis.

[9] Tiesa, izvērtējot atkārtotajā iesniegumā un pieteikumā tiesai norādīto kopsakarā ar pārvaldes 2025. gada 19.

maija lēmumu, secina, ka pieteicējs nav norādījis uz tādiem apstākļiem, kas būtu jauni Patvēruma likuma 35. panta

pirmās daļas un 30. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē.

Pārvalde 2025. gada 19. maija lēmumā jau ir vērtējusi pieteicēja norādītos faktus, proti, ka viņu vajājot un gribot

nogalināt /valsts /s valdība. Pārvalde vērtēja pieteicēja argumentus, ka viņš pametis Irānu, jo viņam un viņa

ģimenei /valsts/ esot bijis bīstami palikt, jo ģimene ir piedalījusies protestos, kas /valsts/ izcēlušies pēc /Persona C/

nāves. Pārvalde minētajā lēmumā vērtēja pieteicēja iesnieguma atbilstību vajāšanai saistībā ar viņa politiskajiem

uzskatiem un secināja, ka pieteicēja sniegtās ziņas ir savstarpēji pretrunīgas, nekonsekventas un bez jebkādas

detalizācijas pakāpes. Tādēļ pārvalde uzskatīja, ka nav pamata uzticēties pieteicēja sniegtajām ziņām par

notikumiem, kas ar viņu esot risinājušies /valsts/, un ar to saistīto apdraudējumu no /valsts /s varas iestādēm.

[10] Tiesa arī pievienojas pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka drošības situācija /valsts/ kopš pārvaldes 2025.

gada 19. maija lēmuma pieņemšanas nav pasliktinājusies tiktāl, lai konstatētu jaunu pamatu secinājumam par

smagiem un individuāliem draudiem civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ

starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā Patvēruma likuma 41. panta 3. punkta izpratnē. To, ka drošības

situācija būtu pasliktinājusies, nav norādījis arī pieteicējs.

[11] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs nav norādījis apstākļus, kas varētu tikt vērtēti kā ievērojama

apstākļu maiņa un tādējādi būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai. Tādējādi pārsūdzētais lēmums

ir tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /Persona B/ (/Persona B/) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldei izskatīt pēc būtības pieteicēja atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas

Republikā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis M.Šļakota