Court dismisses administrative fine for dog owner due to insufficient evidence proving violation of leash laws.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court vacated the administrative fine imposed by the Jūrmala City Administrative Commission against a dog owner for failing to fully fence her dog's area. While the owner argued the dog did not need additional fencing when on a leash, the court found the evidence insufficient to prove the dog was under her control or that the specific location was accessible to the public. Consequently, the court held that reasonable doubts regarding the violation's composition must be resolved in favor of the accused, leading to the case's termination.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. panta 2. punkts: When evidence is insufficient to prove the elements of an administrative violation and reasonable doubts remain, the case must be dismissed in favor of the accused.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:RIRT:2018:0315.1A33023617.3.S
Lieta Nr.1A33023617
Nr.1A-0033-18/26
SPRIEDUMS
Jūrmalā, 2018.gada 15.martā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese G.Lapiņa,
ar tiesas sēžu sekretāri G.Kamenskihu,
piedaloties sūdzības iesniedzējai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 6.septembra lēmumu
Nr.D58/695a.
Aprakstošā daļa
2017.gada 27.jūlijā plkst.10:21 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors Edmunds Inda sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ
Nr.616419 /pers. A/ par to, ka /adrese/7.gada 12.jūlijā plkst.14:37 /pers. A/ nenodrošina pilnīgu sava suņa turēšanas teritorijas norobežošanu no
publiskai lietošanai paredzētas teritorijas. Suns pie ķēdes atrodas piesiets /adrese/ teritorijā. Pie suņa brīvi var piekļūt jebkura persona. Protokolā
norādīts, ka pārkāpts 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 10.1.punkts un izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
106.panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.
Ar 2017.gada 23.augusta Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D58/695 nolemts atlikt lietas izskatīšanu uz 2017.gada
6.septembri.
Ar 2017.gada 6.septembra Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D58/695a pamatojoties uz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 37., 248., 260., 275.pantu nolemts atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmajai daļai /pers. A/ sodīt
ar administratīvo sodu 10,00 EUR apmērā.
Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīva komisija /pers. A/ klātbūtnē izskatīja Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijā
pilnvarotās personas 2017.gada 27.jūlijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZZ616419 ar lietai pievienotajiem materiāliem par dzīvnieku
turēšanas noteikumu pārkāpumu. /pers. A/ nepiekrīt, ka ir pārkāpums, pauž uzskatu, ka sunim nav nepieciešams papildus nožogojums, ja suns atrodas
pie ķēdes. Norāda, ka kaimiņš apzināti sauc policiju, jo ir ieinteresēts veidot iebrauktuvi.
Jūrmalas pilsētas domes Administratīva komisija izvērtējot tās rīcībā esošo, informāciju un ar lietu saistītos apstākļus konstatēja, ka /pers. A/
nenodrošina pilnīgu sava suņa teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas. Suns pie ķēdes atrodas piesiets /adrese/
daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritorijā. Pie suņa var brīvi piekļūt jebkura persona. Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par to, ka nav
ievērotas 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un
demonstrēšanai publiskās iestādēs, kā arī suņu apmācībai” 10.1.punkta prasības, kur noteikts, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā
īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no
publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem - sastādīto
administratīvo pārkāpuma protokolu un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām. Uzklausot /pers.
A/, kā arī no lietas materiāliem redzams, ka suns ir pieķēdēts daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritorijā, kas nav norobežota atbilstoši normatīvo aktu
prasībām. Ir izdarīts administratīvais pārkāpums. Atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmajā daļā, kur
noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no 7 līdz 350 euro. Pārkāpuma fakts konstatēts /adrese/7.gada 12.jūlijā plkst.14:37. Atbildīga par pārkāpumu ir /pers. A/. Atbildību
mīkstinoši apstākļi netika konstatēti, taču kā atbildības pastiprinošs apstāklis ir tas, ka minētā teritorija ir mājas koplietošanas teritorija, līdz ar to suns var
radīt draudus apkārtējiem iedzīvotajiem. Komisija piemēroja naudas sodu, kas ir tikai nedaudz lielāks par minimālo naudas sodu.
Par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 6.septembra lēmumu Nr.D58/695, /pers. A/ 2017.gada 21.septembrī iestādei
iesniedza sūdzību.
Sūdzībā norādīts, ka vēlas pārsūdzēt lēmumu Nr.D58/695a, sakarā ar to, ka viņai sastādīts protokols un vēlāk Administratīvās komisijas
pieņemtais lēmums nav balstīts uz pārbaudītiem faktiem. Norāda, ka viņas suns tiek turēts ķēdē privātīpašumā, pēc adreses /adrese/ un nevis
daudzdzīvokļu nama pagalmā /adrese/ Norāda, ka nav saņemtas sūdzības no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem, bet gan no blakus esošās privātmājas
īpašnieka /pers. D/, kuram ir radusies interese izmantot viņam nepiederošu zemi savām vajadzībām.
Novēršot trūkumus savā sākotnējā sūdzībā, sūdzības iesniedzēja norāda, ka vēlas pārsūdzēt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas
lēmumu Nr.D58/695a pilnā apmērā. Viņai sastādītais protokols un vēlāk komisijas pieņemtais lēmums ir balstīti tikai uz blakus esošā zemes īpašnieka
/pers. D/ iesniegumu. Komisijas sēdes laikā netika ņemti vērā viņas sniegtie argumenti, ka suns neatrodas ārpus īpašnieka vai turētāja valdījuma. Šajā
gadījumā zemes īpašniekam nav pretenziju, ka pie ķēdes piesiets, atrodas /pers. A/ suns. Īpašuma Slokas ielā īpašniekam un apsaimniekotājam SIA
“/nosaukums/” nav iebildumu, gluži otrādi, viņi atbalsta suņa turēšanu pie ķēdes, jo suns sargā gan zemi, gan ēku, gan autotransportu. Klāt pievienota SIA
“/nosaukums/” rakstiska piekrišana.
Sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu noraidīt Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D58/695a.
Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja /pers. A/ norādīja, ka uztur savu sūdzību un paskaidroja, ka /pers. D/ nav nekādu tiesību neko rakstīt pret suņa
turēšanu konkrētajā vietā. Paskaidroja, ka /adrese/ ir privātīpašums, un tās mājas galā atrodas suns pie ķēdes; mājas, zemes īpašniekam nav pretenziju,
ka suns tur atrodas. Paskaidroja, ka SIA “/nosaukums/” ir apsaimniekotājs gan mājai, gan zemei. Suns visu laiku ir pie ķēdes, pie pavadas tiek izvests
pastaigā un tad tiek pieslēgts atpakaļ pie ķēdes. Ne policija, ne Administratīvā komisija nav ņēmusi vērā, ka tā nav koplietošanas zeme, bet
privātīpašums. Paskaidroja, ka pie suņa nevar piekļūt jebkura persona, jo privātīpašumā jebkurai personai nevajadzētu atrasties, paskaidroja, ka visa
privātīpašuma teritorija nav nožogota, bet ir uzrakstīts, ka tas ir privātīpašums. Paskaidroja, ka privātīpašuma īpašnieks par zemes lietošanu neprasa
samaksu ir apmierināts, ka pieskata zemi un arī lieto. Ir strīds ar kaimiņu /pers. D/, jo viņam būtu ērti piebraukt pie savas mājas, no tās puses, kur atrodas
/pers. A/ suns, bet mājas īpašnieks, kas ļauj turēt suni, ir pret to. Attiecībā uz /pers. D/ iesniegumā norādīto, ka suns nebija piesiets un skraidīja apkārt,
ieskrienot viņa sētā, /pers. A/ paskaidroja, ka suns nebija piesiets tikai tad, kad bija pavisam maziņš, pēc tam tika norobežots ar ķēdi un voljeru un ar
kaimiņu /pers. D/ teritorija norobežota ar diviem žogiem, pilnībā. Paskaidroja, ka 2017.gada 18.oktobra SIA “/nosaukums/” valdes locekļa /pers. C/
sniegtā piekrišana Nr.2, tika sniegta tajā laikā, jo iepriekš bija vienojušies mutvārdos, suns ir apmēram trīs gadus. Paskaidroja, ka nesaprot likuma
būtību, nesaprot pārkāpuma būtību, vai suns nevar atrasties pie ķēdes, vai vienmēr vajadzīgs voljers.
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas pavēste iestādei nosūtīta likumā noteiktā kārtībā
2017.gada 4.novembrī elektroniskā pasta sūtījumā.
2018.gada 5.martā tiesā saņemts Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētājas A.Tukānes iesniegums, kurā norādīts, ka
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisija lūdz atlikt 2018.gada 5.martā plkst.10.00 nozīmētās administratīvās pārkāpuma lietas Nr.1A33023617
izskatīšanu komisijas pārstāvja slimības dēļ vai arī lūdz aizskatīt lietas materiālus bez pārstāvja klātbūtnes.
Tiesa ievērojot to, ka iestāde savā iesniegumā ietvērusi divus lūgumus atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes, un
ņemot vērā to, ka iestāde ir juridiska persona un iestādei bija iespējams nozīmēt citu pārstāvi šajā lietā, un to, ka iesniegumā norādīts, ka iestādes
pārstāvis ir slims, bet nav norādīts pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods vai iesniegta pilnvara, atzina, ka lietu iespējas izskatīt bez iestādes pārstāvja
klātbūtnes.
Motīvu daļa
Noklausījusies sūdzības iesniedzējas sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,
tiesa secina, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 6.septembra lēmums Nr.D58/695a ir atceļams, un lieta izbeidzama sekojošu
apstākļu dēļ:
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,
vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir
atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa konstatē, ka 2017.gada 27.jūlijā plkst.10:21 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors Edmunds Inda sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr.616419 /pers. A/ par to, ka /adrese/7.gada 12.jūlijā plkst.14:37 /pers. A/ nenodrošina pilnīgu sava suņa turēšanas
teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētas teritorijas. Suns pie ķēdes atrodas piesiets /adrese/ teritorijā. Pie suņa brīvi var piekļūt jebkura
persona. Protokolā norādīts, ka pārkāpts 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 10.1.punkts un izdarīts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.
2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai
publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 10.1.punkts noteic, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai
turējumā esošajā teritorijā suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas,
novēršot iespēju sunim izkļūt no tās.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmo daļu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas
prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro (..).
Ar 2017.gada 6.septembra Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D58/695a nolemts atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmajai daļai /pers. A/ sodīt ar administratīvo sodu 10,00 EUR apmērā.
Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais suns pieder sūdzības iesniedzējai /pers. A/, ko
apstiprina arī pati sūdzības iesniedzēja.
Lietā pastāv strīds par to vai /pers. A/ izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā un tiesas sēdē norādīja, ka neuzskata, ka izdarījusi Ministru kabineta noteikumos paredzēto pārkāpumu, jo suns
atrodas pie ķēdes un viņam ir izveidots voljers, kurā suns nav ieslēgts, bet arī atrodas pie ķēdes un vieta, kur atrodas suns /adrese/ ir privātīpašums, un ar
/adrese/ zemes un mājas īpašnieku suņa turēšanā konkrētajā teritorijā ir saskaņota.
Lietas materiālos atrodas SIA “/nosaukums/” valdes locekļa /pers. C/ 2017.gada 18.oktobra sniegtā piekrišana Nr.2, kurā norādīts, ka SIA
“/nosaukums/ piekrīt, ka /pers. A/ un /pers. B/ tur suni SIA “/nosaukums/” piederošajā teritorijā (lietas 30.lapa).
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisijas 2017.gada 6.septembra lēmumā Nr.D58/695a norāda, ka /pers. A/ nenodrošina pilnīgu sava
suņa teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas. Suns pie ķēdes atrodas piesiets /adrese/ daudzdzīvokļu mājas koplietošanas
teritorijā. Pie suņa var brīvi piekļūt jebkura persona.
Iestāde lēmumā norāda, ka vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem - sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu un pārējiem
lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija lēmumā norāda, ka uzklausot /pers. A/, un no lietas materiāliem secina, ka suns ir pieķēdēts
daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritorijā, kas nav norobežota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī secina, ka ir izdarīts administratīvais
pārkāpums.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis
notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
No minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.
Proti, jākonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts,
objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts).
Tādējādi, lai piemērotu sūdzības iesniedzējai administratīvo sodu, ir jākonstatē, vai sūdzības iesniedzēja ir vainojama izdarītajā pārkāpumā, proti,
vai sūdzības iesniedzēja ir atbilstošais subjekts un vai pārkāpums ir noticis. Savukārt, gadījumā, ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu
veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
No lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
106.panta pirmās daļas, proti, par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu un sodīta ar naudas sodu 10,00
EUR apmērā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmā daļa paredz atbildību par pārkāpumu, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpuma
(blanketa norma), proti, pie atbildības par izdarīto pārkāpumu var tikt saukta persona, kas nav ievērojusi dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un
pārvadāšanas prasības, ko nosaka 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.266.
No administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma izriet, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi minēto Ministru kabineta noteikumu 10.1.punkta
prasības, kas noteic, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā suņa īpašnieks
vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās.
No pierādījumiem lietā, kas ir, administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZZ616419 (lietas 6.lapa); Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektora
dienesta ziņojums (lietas 8.lapa); fotoattēli (lietas 13.lapa), izriet, ka /pers. A/ piederošais suns pie ķēdes piesiets atradās Slokas ielā 55A, Jūrmalā.
No sūdzības iesniedzējas /pers. A/ sūdzībā norādītā un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka nekustamais īpašums /adrese B/ ir
privātīpašums un pieder SIA “Slokas 55A”, un suņa turēšana konkrētajā teritorijā ir saskaņota, ko pierāda SIA “Slokas 55A” valdes locekļa /pers. C/
2017.gada 18.oktobra sniegtā piekrišana Nr.2.
Iestāde lēmumā norāda, ka suns pie ķēdes atrodas piesiets /adrese/ daudzdzīvokļu mājas koplietošanas teritorijā, kas nav norobežota atbilstoši
normatīvo aktu prasībām.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā
ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.
Tiesa konstatē, ka iestāde lēmumā nav argumentējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu, bet vien citējusi administratīvā pārkāpuma protokolu,
likuma normas un norādījusi, ka vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvo pārkāpuma protokolu un pārējiem lietas materiāliem.
Administratīvās pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu par nekustamo īpašumu /adrese/, nav arī pierādījumu kā valdījumā vai turējumā
minētais nekustamais īpašums atrodas.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, viņas rīcībā ir jākonstatē un jāpierāda administratīvā pārkāpuma sastāvs, un tikai tad, ja
administratīvā pārkāpuma sastāvs ir pierādīts, ir tiesības piemērot administratīvo sodu par konkrēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesas atzīst, ka personu par vainīgu pārkāpumā var atzīt tad, ja tam ir pietiekoši pierādījumi. Ja pierādījumi nav pietiekami un pastāv saprātīgas
šaubas, kuras nav izdevies novērst tiesas sēdē pārbaudot visus pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, šaubas tulkojamas par labu personai.
Ievērojot to, ka lietā nav ziņas, kas apstiprinātu faktu, ka pārkāpuma konstatēšanas vieta, nekustamais īpašums /adrese/, piederētu sūdzības
iesniedzējai vai arī to, ka teritorija ir koplietošanas un ka minētajai teritorijai var piekļūt jebkura persona, tiesa atzīst, ka lietā nav iespējams novērst
saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ piederošais suns pie ķēdes piesiets atradās viņas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā /adrese/.
Tiesa konstatē, ka pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma protokolam pievienojusi iesniegumu Nr.1-13/326, savukārt iestāde savā lēmumā
norāda, ka ar sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un pārējiem lietas materiāliem /pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Tiesa secina, ka 2017.gada 29.jūnija iesniegumā Nr.1-13/326, kuru iesniedzis /pers. D/ (lietas 7.; 27.lapa), norādītie apstākļi, iespējams, norāda
uz to, ka kāda suņa saimnieks izdarījis 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,
tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” pārkāpumu, sakarā ar to, ka suns pārvietojies bez pavadas, tomēr atzīstams,
ka /pers. D/ iesniegums nav attiecināms uz izskatāmo lietu, jo iesniegumā norādītie apstākļi un laiks, kad tie notikuši, neattiecas uz 2017.gada 12.jūlijā
konstatēto administratīvo pārkāpumu, kā arī iesniegumā nav norādīts, ka suņa saimnieks ir /pers. A/.
Šādos apstākļos tiesa secina, ka lietas materiālos nav pietiekamu ziņu, lai konstatētu, ka /pers. A/ ir pārkāpusi 2006.gada 4.aprīļa Ministru
kabineta noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa
apmācībai” 10.1.punkta prasības, tādējādi viņas darbībās nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu Jūrmalas pilsētas domes
Administratīvās komisijas 2017.gada 6.septembra lēmums Nr.D58/695a ir atceļams, un lieta izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda
atcelt Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 6.septembra lēmumu Nr.D58/695a un izbeigt lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas kancelejā – 2018.gada 15.marts.
Tiesnese G.Lapiņa