58400023224 / K69-0107-26 — 58400023224 / K69-0107-26 — Kurzemes rajona tiesa

Lietas Nr. 58400023224 K69-0107-26/25 ECLI:LV:KURT:2026:0227.58400023224.2.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2026. gada 27. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Anita Simsone,

piedaloties prokuroram Gintam Mežiņam,

aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /Persona C/ (/Persona C/), Lietuvas personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/ nelikumīgā veidā pārvietoja pāri Latvijas Republikas valsts robežai narkotisku vielu, kuras aprite ir aizliegta.

2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.30 /Persona C/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, glabājot mugursomā 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu, kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā, iebrauca no Zviedrijas ar prāmi “/Nosaukums/” Latvijas Republikas Ventspils ostā, tādējādi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu. Pēc tam, 2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.55, vadot minēto automašīnu, /Persona C/ iebrauca Ventspils ostas /Nosaukums A/ trešajā caurlaidē /Adrese A/, kur personas un transporta kontroles laikā minētā narkotiskā viela tika atrasta un izņemta.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] /Persona C/ vadīja transportlīdzekli atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.55 /Persona C/, būdams narkotisko vielu ietekmē (asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīna metabolīts-benzoilekgonīns, urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metabolīti-benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds), vadīja automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/, kur viņa vadīto automašīnu apturēja Muitas pārvaldes amatpersonas.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] /Persona C/ apsūdzēts pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, kas ir smags noziegums par kuru paredzēta brīvības atņemšana līdz 5 gadiem un Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas, kurš ir mazāk smags noziegums.

Pirmā tiesas sēde nozīmēta 2025. gada 26. novembrī plkst. 10.00. Uz tiesas sēdi apsūdzētais neieradās. 2025. gada 25. novembrī apsūdzētais uz tiesas e-pastu atsūtījis informāciju, ka uz tiesas sēdi nevarēs ierasties, jo atrodas komandējumā Zviedrijā. Lūdz lietas izskatīšanu atlikt pēc 2026. gada 24. janvāra. Noklausoties aizstāvi un prokuroru tiesa nolēma apmierināt lūgumu un atlikt lietas izskatīšanu uz 2026. gada 29. janvāri.

2026. gada 29. janvārī apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās. 2026. gada 28. janvārī apsūdzētais uz tiesu atsūtījis e-pastu, kurā norādījis, ka uz tiesas sēdi 2026. gada 29. janvārī neieradīsies, jo atrodas komandējumā. Lūdz lietu nozīmēt laikā no 2026. gada 18. februāra līdz 2026. gada 5. martam.

Uzklausījusi aizstāvi un prokuroru, izvērtējot norādīto tiesa atzina, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi 2026. gada 29. janvārī nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ un nākamo tiesas sēdi nozīmēja uz 2026. gada 27. februāri.

2026. gada 27. februārī apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās. 2026. gada 27. februārī apsūdzētais uz tiesu atsūtījis e-pastu, kurā norādījis, ka uz tiesas sēdi 2026. gada 27. februārī neieradīsies, jo esot saslimis. Norādījis, ka pēc tiesas pieprasījuma varot iesniegt medicīniskos dokumentus. Lūdz lietu atlikt pēc viņa atveseļošanās. Nav norādījis prognozējamo atveseļošanās laiku. Norādījis, ka gadījumā, ja tiesa atzīst par iespējamu, lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Uzklausījusi aizstāvi un prokuroru, izvērtējot norādīto tiesa atzina, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi 2026. gada 27. februārī nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ.

Uzklausījusi aizstāvja un prokurora viedokli un apsverot norādīto tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmo daļu nolēma lietu izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti, bez attaisnojoša iemesla, zinot par tiesas sēdi, nav uz tiesas sēdi ieradies un ir apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu par kuru brīvības atņemšana paredzēta līdz 5 gadiem, un mazāk smaga nozieguma izdarīšanu. Tiesa nolemj, ka lieta iztiesājama bez apsūdzētā piedalīšanās, piedaloties aizstāvim un veicot pierādījumu pārbaudi.

[4] Pārskatā par apsūdzības izsniegšanas gaitu fiksēts, ka apsūdzētais abos viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos vainu atzīst. Izdarīto nožēlo. Apsūdzētais izmantojis tiesības neliecināt. Apsūdzētais paskaidrojis, ka ir precējies, ir noteikta dzīvesvieta, divi apgādājamie, strādā un gūst legālus ienākumus. Lūdz nodrošināt aizstāvi. Par automašīnas vērtību nav paudis viedokli.

[5] Ar 2025. gada 26. jūnija Latvijas Ģenerālprokuratūras ģenerālprokurora J. Stukāna lēmumu pirmstiesas kriminālprocesa institucionālā piekritība noteikta Muitas lietu izmeklēšanas daļai.

[6] 2024. gada 8. jūnijā /Persona C/ muitas darbiniekiem paskaidrojis, ka Latvijā ieradies no Zviedrijas, kur strādā par sastatņu montētāju. Atzīst, ka atrastās narkotiskās vielas pieder viņam. Paskaidrojis, ka lieto narkotiskās vielas.

Būdams aizturētā statusā /Persona C/ liecinājis, ka marihuānu iegādājies savām vajadzībām Zviedrijā, no iegādātās marihuānas uztinis cigaretes. Vienu izpīpējis, divas ielicis cigarešu paciņā un aizmirsis. No Zviedrijas ar prāmi atbraucis uz Latviju un tālāk bijusi doma braukt uz Lietuvu. Atzīst, ka vadījis automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, Latvijā. Atzīst, ka ar automašīnu nobraucis apmēram 100 metrus Latvijas muitas teritorijā. Automašīnas pārbaudi veicis Muitas darbinieks. Automašīnu pārbaudījis suns, kurš uzrādījis, ka automašīnā atrodas narkotiskās vielas. Ar nodomu nav gribējis narkotikas pārvietot pār Latvijas robežu, tās vienkārši aizmirsis. Nožēlo izdarīto. Marihuānu pīpējis 2024. gada 6. jūnija rītā, tāpēc uzskata, ka narkotisko vielu ietekmes nav.

[7] Liecinieks /Persona E/ liecinājis, ka strādā Ventspils ostas vecākā muitas uzrauga amatā. 2024. gada 8. jūnijā pildījis dienesta pienākumus. Muitas kontrolei novirzījis automašīnu/Transportlīdzeklis A/ ar Lietuvas valsts reģistrācijas numuru. Automašīnu līdz pārbaudes vietai vadījis vīrietis. Automašīnā atradušies divi pasažieri. Uzdevis jautājumu, vai kāds ir lietojis narkotiskās vielas. Automašīnas vadītājs atbildējis, ka ir lietojis narkotiskās vielas. Kontroles veikšanā piedalījies kinologs ar suni. Suns norādījis uz vienu no automašīnā atrodošajām somām. Automašīnas vadītājs atzinies, ka tā ir viņa soma. Pārbaudot somu cigarešu paciņā atrastas cigaretes ar marihuānai raksturīgu smaržu. Automašīnas vadītājs atzinies, ka tās ir viņa cigaretes.

[8] 2024. gada 8. jūnija lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu satur ziņas par to, ka muitas kontroles laikā veicot kontroli ar dienesta suni pie automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pie vadītāja /Persona C/ atrasta divas cigaretes, iespējams, ar narkotisko vielu – marihuānu.

[9] 2024. gada 8. jūnija muitas apskates akts ar fotogrāfijām pielikumā satur ziņas par to, ka /Persona C/ vadīja pa automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, kura tika novirzīta muitas kontrolei. /Persona C/ pa “/Nosaukums/” teritoriju Latvijā ar automašīnu nobrauca apmēram 100 metrus. Pārbaudes laikā dienesta suns norādījis uz narkotisko vielu esamību vienā no automašīnā atrodošajām somām. /Persona C/ paskaidrojis, ka soma pieder viņam. Somā, cigarešu paciņā atrastas divas uztītas cigaretes ar marihuānai raksturīgo smaržu. /Persona C/ atzinies, ka tās ir viņa cigaretes. Cigaretes nosvērtas un narkotisko vielu tests uzrādījis, ka cigaretēs, iespējams, atrodas marihuāna. Fototabula apstiprina apskates aktā veiktās darbības.

[10] Lēmums par izņemšanas izdarīšanu satur ziņas par cigarešu, kuras, iespējams, satur marihuānu, izņemšanu un automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ atstāšanu glabāšanā Ventspils ostas Muitas kontroles punktā.

[11] Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi pierāda, ka /Persona C/ nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu ietekmes noteikšanai.

[12] 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Numurs/ un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ pierāda, ka /Persona C/ asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīna metebolīts-benzoilekgonīns; urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metebolīti- benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds; nomazgājumos no rokām atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīns; nomazgājumos no mutes atrastas kokaīna “zīmes” un secīgi ārsts ir devis atzinumu, ka /Persona C/ ir konstatēta narkotisko vielu ietekme.

Protokolā norādīti pārbaudes izdevumi ir 421 EUR. [13] Eksperta atzinums par Ķīmiskās (narkotisko un psihotropo vielu) ekspertīzes veikšanu Nr. /Numurs/pierāda, ka izpētei iesniegtie 1,6710 g izžāvētā, sasmalcinātā brūnas krāsas augu daļiņu maisījuma divās cigaretēs ir izžāvēts augu maisījums, kas satur kanabisu (hašisu) jebkurā attiecībā.

Atzinumā norādīts, ka izpētei nodotās cigaretes izņemtas 2024. gada 8. jūnijā muitas kontroles laikā no /Persona C/ piederošās somas.

[14] Apskates protokols ar fototabulu satur ziņas par automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/. Automašīnas tehniskās pases informācija liecina, ka automašīna pieder /Nosaukums B/, bet turētājs ir /Nosaukums C/.

[15] /Nosaukums C/ iesniegums ar pievienoto līgumu apstiprina, ka notikuma laikā automašīnu /Nosaukums C/ bijusi iznomājusi /Nosaukums D/. 2024. gada 13. jūnija lēmums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem apstiprina, ka automašīna/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ atdota /Nosaukums C/.

[16] /Nosaukums E/ uzziņa pierāda, ka automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ tirgus vērtība uz 2024. gada 8. jūniju ir 12 000 EUR.

[17] Tiesa, novērtējusi uzskaitītos pierādījumus, atzīst tos par pieļaujamiem, ticamiem un vērtējamiem.

[18] Ar paša apsūdzētā sniegtajām ziņām, kas sakrīt ar [6], [9] un [10] norādīto ir pierādīts, ka viņš vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/.

[19] Ar lietas materiālu kopumu bez šaubām pierādīts, ka veicot muitas kontroli, tas ir, laikā, kad apsūdzētais atradās Latvijas teritorijā, proti, no prāmja “Stena Baltica” iebraucot Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktā /Adrese A/, pie /Persona C/ tika atrastas divas cigaretes, kuras saturēja 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu, kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā. Faktu, ka pie /Persona C/ atrastās divas cigaretes satur 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā, apstiprina Eksperta atzinums par Ķīmiskās (narkotisko un psihotropo vielu) ekspertīzes veikšanu Nr. /Numurs/. Minētais sakrīt ar paša apsūdzētā sniegto liecību, ka savai lietošanai Zviedrijā uztinis divas cigaretes, kurā bijusi marihuāna. Cigaretes ielicis savā somā. Ar prāmi no Zviedrijas ieradies Latvijā, lai turpinātu ceļu uz Lietuvu. Norādītais sakrīt ar liecinieka /Persona E/ liecību un 2024. gada 8. jūnija muitas apskates aktu ar fotogrāfijām.

[20] Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma priekšmets ir narkotiskās, psihotropās vielas un šo vielu izgatavošanai paredzētie izejmateriāli. Šo vielu pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai atzīstama par nelikumīgu, ja bez attiecīgas atļaujas tiek pārvietotas vielas, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta. Tiesa norāda, ka judikatūrā ir nostiprināts, ka Krimināllikuma 190.1 pantā iekļauto noziedzīga nodarījuma sastāva priekšmetu aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta pati par sevi. Pie /Persona C/ atrastā viela saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikumu Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri ietilpst I sarakstā aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad atrastā viela tika pārvietota pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Ar vielu pārvietošanu šī panta izpratnē saprotams darbību kopums, kas vērsts uz aizliegto vielu, konkrētajā gadījumā, vielu maisījuma nogādāšanu pāri valsts robežai, piemēram, pārvedot, izmantojot transportlīdzekli, pārnesot, pārejot robežai pāri ar kājām u.c..

[21] Izvērtējot [13] un [14] kopsakarā, tiesa atzīst ārpus sapratīgām šaubām par pierādītu, ka 2024. gada 8.jūnijā ap plkst. 8.30 /Persona C/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, glabājot mugursomā 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu, kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā, iebrauca no Zviedrijas ar prāmi “/Nosaukums/” Latvijas Republikas Ventspils ostā, tādā veidā šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, pārvietoja aizliegto vielu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Latvijā kontroles punktā, veicot personas un transporta kontroli, narkotiskā viela tika atrasta un izņemta.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, par ko ir sodāms.

[22] Lai personas darbības kvalificētu kā automašīnas vadīšanu, ir būtiski konstatēt, ka persona vadīja automašīnu, neatkarīgi no nobrauktā attāluma, pa vietu, kur pārvietojas transportlīdzekļi.

Ar paša apsūdzētā sniegtajām ziņām, liecinieka liecību kas sakrīt ar [6], [9] un [10] norādīto ir pierādīts, ka viņš vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/. Tiesa uzskata, ka lietas materiālu kopums ticami un bez šaubām pierāda, ka /Persona C/ pildīja automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, vadītāja funkciju 2024. gada 8. jūnijā, lai no prāmja iebrauktu /Nosaukums F/ 3. caurlaidē.

[23] 2024. gada 8. jūnija Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nosūtījumi pierāda, ka /Persona C/ gan kā transportlīdzekļa vadītājs, gan kā persona nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi lai noteiktu narkotisko vielu lietošanas faktu, jo muitas policijas amatpersonām, kuras veica muitas kontroli, bija aizdomas par narkotisko vielu lietošanas faktu un transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē.

[24] 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Numurs/ un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ bez šaubām pierāda, ka /Persona C/ asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīna metebolīts-benzoilekgonīns; urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metebolīti- benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds; nomazgājumos no rokām atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīns; nomazgājumos no mutes atrastas kokaīna “zīmes” un secīgi ārsts ir devis atzinumu, ka /Persona C/ ir konstatēta narkotisko vielu ietekme.

Kriminālprocesa likums konkrēti nenosaka ar kādiem pierādījumiem jāpierāda, ka persona, vadot transportlīdzekli, atradusies narkotisko vielu ietekmē. Turklāt Senāta Administratīvo lietu departaments izteicis atziņu, ka, lai konstatētu transportlīdzekļa vadītāja narkotisko vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē nav nepieciešams noteikt narkotisko vielu daudzumu (Augstākās tiesas 2008. gada 15. maija lēmums lietā Nr. SKA- 181/2008 (P129034807)). Tātad svarīgi ir konstatēt un secīgi pierādīt, ka persona laikā, kad vadīja transportlīdzekli, atradās narkotisko vielu ietekmē.

Lai noteiktu narkotisko vielu ietekmi ir paredzēts veikt medicīnisko pārbaudi ārstniecības iestādē, kā arī lai konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, sertificēti tiesu eksperti veic ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izpētes metodes un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs.

Konkrētajā gadījumā bioloģiskie paraugi paņemti trijās bioloģiskajās vides: urīns, asins un nomazgājumi no rokām un mutes. Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos visās izmeklējamās vidēs atrastas narkotiskās vielas. Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka medicīniskās pārbaudes protokolā Nr. /Numurs/ ārsta secinājums par to, ka /Persona C/ 2024. gada 8. jūnijā atradās narkotisko vielu ietekmē, ārpus saprātīgām šaubām ir pamatots.

[25] Apsverot norādīto kopsakarā tiesa atzīst, ka ar lietas materiālu kopumu ir pierādīts, ka 2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.55 /Persona C/, būdams narkotisko vielu ietekmē (asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīna metabolīts-benzoilekgonīns, urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metabolīti- benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds), vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/.

Krimināllikuma 262. panta 1.1daļa paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu atrodoties narkotisko vielu ietekmē. Ievērojot norādīto tiesa secina, ka noskaidrotie faktiskie apstākļi sakrīt ar tiesiskajiem apstākļiem, līdz ar ko bez šaubām ir pierādīts, ka /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, par ko ir sodāms.

[26] Nosakot sodu tiesa, pirmkārt, izvērtē noziedzīgo nodarījumu raksturu. To vērtējot, vispirms ņemama vērā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīga nodarījuma objekta jeb apdraudētās intereses nozīmīguma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu apsūdzētais izdarījis vienu smagu noziegumu, kurš apdraud tautsaimniecības intereses muitas lietu sfērā un vispārējo drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā un vienu mazāk smagu noziegumu, kas apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā.

Izvērtējot noziegumu izdarīšanas apstākļus, tiesa uzskata, ka nodarījumi raksturojas ar ievērojami augstu kaitīgumu, kas izpaužas turpmāk norādītajā.

Nodarījuma kaitīgumu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas paaugstina tas, ka apsūdzētais rupji ignorēja noteikto kārtību uz Latvijas robežas muitas jomā un būdams narkotisko vielu lietotājs, demonstrēdams klaju bezatbildību un nespēju kritiski izvērtēt savu rīcību un negatīvās sekas kuras var iestāties tās rezultātā, nelikumīgi pārvietoja narkotiskās vielas pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

Turklāt apsūdzētais, apzinoties, ka ir lietojis narkotiskās vielas, tīši, apzināti un rupji neievēroja Ceļu satiksmes likumu, jo būdams narkotisko vielu ietekmē, vadīja automašīnu, kura ir paaugstinātas bīstamības objekts. Apsūdzētais, apzinoties, ka ir lietojis narkotiskās vielas, apzinoties, ka pēc šo vielu lietošanas ir aizliegta transportlīdzekļa vadīšana, rupji ignorēja šo faktu un piedalījās ceļu satiksmē, radot augstu apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem. Turklāt apsūdzētā liecība un 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Numurs/un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ pierāda, ka apsūdzētais narkotiskās vielas lieto regulāri un viņam bija jāapzinās, ka to ietekme viņa organismā ir saglabājusies arī notikuma laikā. Tiesa norāda, ka narkotisko vielu lietošana negatīvi iedarbojas uz cilvēka smadzeņu darbību. Marihuānas smēķēšana asins pieteci galvas smadzenēm ietekmē tik spēcīgi, ka ir nepieciešams vairāk nekā mēnesis, lai tā atgrieztos normālā režīmā. Šo vielu ietekmē notrulinās uzmanība, veidojas bezatbildība, pastiprinās agresija u.c.. Marihuānas ietekmē veidojas redzes un dzirdes halucinācijas, tā var ietekmēt garastāvokli un likt domāt dīvainas domas. Tiek vienlaicīgi radīts uzbudinājuma stāvoklis, eiforija un vienaldzība. Narkotisko vielu ietekmē persona zaudē spēju kontrolēt savu rīcību un stāvokli, pareizi novērtēt apkārtējo situāciju. Pavājinās kritiskā domāšana, kā rezultātā persona zaudē piesardzību un viegli rada situācijas ar paaugstinātu sabiedrisko bīstamību. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā nekritiskā attieksme pret narkotisko vielu lietošanas seku bīstamību realizējās visnotaļ vienaldzīgajā attieksmē pret ceļu satiksmes drošību. Tiesa uzskata, ka minētais ievērojamā mērā noziedzīgā nodarījuma pēc Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas kaitīgumu paaugstina.

[27] Kriminālsoda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemamas noziedzīgā nodarījuma sekas. Soda individualizācija sekmē taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu, tāpēc, nosakot apsūdzētajam sodu, svarīga ir vainīgā personības izvērtēšana, jo tādējādi vainīgajam var noteikt visefektīvāko soda veidu un tā apmēru, kas cieši saistīts ar taisnīguma principu. Ziņas, kuras raksturo vainīgā personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus personas aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko statusu. Šie aspekti ļauj noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus, personas noziedzīgo tieksmju stabilitāti, kā arī noteikt maksimāli lietderīgu sodu un tā mēru, lai sasniegtu soda mērķus.

[27.1] Apsūdzētā paskaidrojumi liecina, ka viņš strādā un gūst ienākumus, dzīvo ģimenē, apgādībā divi bērni. Invaliditāte nav. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais raksturojas labi, tomēr, neraugoties uz to, ka apsūdzētajam ir sociāli labvēlīgi sadzīves apstākļi, viņam ir darbs un viņš gūst ienākumus, viņa apgādībā ir bērni, tas viņu neattur izdarīt noziegumus, kas tieši saistīti ar narkotiskajām vielām. Tiesa uzskata, ka pozitīvie resursi netiek izmantoti un nespēj apsūdzēto atturēt no noziegumu izdarīšanas un secīgi, tieši regulāro narkotisko vielu lietošanas dēļ, recidīva iespējamība ir ievērojama.

[27.2] Apsūdzētais nav agrāk sodīts. Vērtējot norādīto kopsakarā ar to, ka persona ir narkotisko vielu lietotājs, tiesa uzskata, ka nodarījumiem nav gadījuma raksturs un noziedzīga nodarījuma recidīvs ir ievērojams.

[28] Nosakot sodu tiesa ņem vērā Eiropas Savienības izvirzītos uzdevumus ceļu satiksmes drošībā. Ceļu satiksmes drošība attiecas uz metodēm un pasākumiem ko izmanto, lai novērstu satiksmes dalībnieku bojāeju vai smagus ievainojumus. Ceļu satiksmes drošības plāns Latvijas Republikā 2021.–2027. gadam paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Plānā norādīts, ka ceļu satiksmes drošība ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), no transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma un apkārtējās vides jeb ceļu infrastruktūras. Būtiska nozīme ceļu satiksmes drošības jomā ir ceļu satiksmes dalībnieku uzvedībai. Tāpēc valsts ir izvirzījusi mērķi panākt, ka cilvēka kā ceļu satiksmes dalībnieka uzvedība ir droša. Šo iemeslu dēļ, izvērtējot nodarījumu augsto kaitīgumu, likumdevējs noteicis bargākus sodus personām, kuras transportlīdzekli vada, būdamas alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē.

[29] Izvērtējot [27], [28] kopsakarā tiesa uzskata, ka /Persona C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas nosakāma probācijas uzraudzība, piemērojot Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcijā obligāti paredzēto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem.

Tiesa uzskata, ka īstenojot probācijas uzraudzību, apsūdzētais to reāli izjutīs ne tikai kā stingru sociālās uzvedības ierobežojumu un krimināltiesisko represiju kuras laikā viņš atradīsies valsts institūcijas stingrā uzraudzībā, bet tā ilgtspējīgi mainīs apsūdzētā sociālos uzskatus. Probācijas uzraudzības laikā attiecībā uz apsūdzēto tiks realizēts sociālās uzvedības un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kuru rezultātā notiks pozitīvas pārmaiņas apsūdzētā dzīvesveidā, vērtību organizācijā, uzvedībā. Apsūdzētajam tiks sniegta palīdzība sociālo problēmu risināšanā, tajā skaitā par atkarību izraisošu vielu lietošanu. Tiesa uzskata, ka probācijas uzraudzības laikā īstenotais līdzekļu kopums veicinās un nostiprinās apsūdzētā tiesisku uzvedību, mainīs viņa sociālos uzskatus uz pozitīviem un sabiedrībā pieņemamiem un pilnībā novērsīs prettiesiskās uzvedības iemeslus, proti, narkotisko vielu lietošanu. Tiesa uzskata, ka tādā veidā tiks panākts taisnīgs izlīdzinājums ar ievērojami aizskartajām interesēm un tiesībām.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, piemērojot probācijas uzraudzību, pilnībā tiks sasniegts soda mērķis, proti, tiks panākts, ka apsūdzētais turpmāk pilda likumus un atturas no pārkāpumu izdarīšanas, tādā veidā saprotot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas nepieļaujamību.

[30] Nosakot soda mēru par katru noziedzīgo nodarījumu tiesa ņem vērā, ka par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vainu atzīst un izdarīto nožēlo.

Par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atrodoties narkotisko vielu ietekmē. Izvērtējot norādīto kopsakarā tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu probācijas uzraudzības sods nosakāms uz 1 gadu un 4 mēnešiem, savukārt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā, probācijas uzraudzības sods nosakāms uz 1 gadu un 3 mēnešiem.

[31] Galīgais sods par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50. pantu, Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34. punktu, piemērojot daļēju piespriesto pamatsodu saskaitīšanu un pilnībā pieskaitot piespriesto papildsodu, jo tas noteikts tikai par vienu noziedzīgu nodarījumu. Tiesa uzskata, ka saskaitot daļēji piespriestos sodus, galīgais probācijas uzraudzības soda mērs nosakāms 1 gads 6 mēneši. Tiesa uzskata, ka šādu sodu persona izjutīs kā stingru krimināltiesisko represiju par savu nepareizo uzvedību. Tiesa uzskata, ka šādā probācijas uzraudzības termiņā ir iespējams sasniegt maksimāli pozitīvāko rezultātu apsūdzētā uzvedības, ieradumu maiņai.

Ņemot vērā noskaidrotos faktiskos apstākļus, kas abu nodarījumu kaitīgumu paaugstina, tiesa uzskata, ka aizstāvja lūgums noteikt mazākus probācijas uzraudzības termiņus, nav apmierināms.

[31.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta noteikumiem probācijas uzraudzības soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2024. gada 8. jūnija plkst. 12.01 līdz 2024. gada 9. jūnijam plkst. 12.25, kas atbilst četrām probācijas uzraudzības dienām.

Nenoteikt /Persona C/ drošības līdzekli.

[31.2] Izskaidrot /Persona C/, ka viņam ir pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

[32] Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 pantam transportlīdzeklis, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību, ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta (ar to izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību alkohola, citu apreibinošo vielu ietekmē).

Krimināllikuma 70.13 panta piektajā daļā noteikts, ka konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušajai personai piederošu transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi šā likuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Savukārt secīgi Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā noteikts, ja izdarīts Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

Tiesībzinātnieki, komentējot Krimināllikuma 70.10 pantu, norāda, ka mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem (/Persona F/, /Persona G/ Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: /Nosaukums G/, 2018, 297. lpp.; /Persona F/, /Persona G/ Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Mācību grāmata. Ceturtais papildinātais izdevums. Rīga: /Nosaukums G/, 2024, 437. lpp.). Tātad minētā izpratnē atšķirībā no kriminālsoda mantas īpašā konfiskācija, bet, ja manta nav konfiscējama, pienākums atlīdzināt mantas vērtību, netiek piemērota personai kā sods par viņas izdarītu konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

Nosakot automašīnas vērtību un piedzenamo summu, tiesa ievēro, ka automašīnas īpašās konfiskācijas un secīgi mantas vērtības atlīdzināšanas mērķis izriet no nepieciešamības pārkāpēja rīcībā neatstāt ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, proti, automašīnu, kuru persona vadīja, būdama alkohola ietekmē. Piedzenot automašīnas vērtību, ja tā pieder citai personai, no vainīgās personas rīcības tiek izņemti naudas līdzekļi, liedzot tai paredzamā termiņā iegūt transportlīdzekli, tādā veidā personu atturot no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Tiesa uzsver, ka pienākums atlīdzināt automašīnas vērtību, tāpat kā kriminālsods, nav valsts atriebība par personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un sabiedrisko apdraudējumu, tā ir krimināltiesiskā represija, kuras mērķis ir personu atturēt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

[33] Tiesa ir atzinusi, ka /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā. Apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja, vadot automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/.

[33.1] Automašīnas tehniskās pases informācija liecina, ka automašīna /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pieder /Nosaukums B/, bet turētājs ir /Nosaukums C/.

[33.2] /Nosaukums C/ iesniegums ar pievienoto līgumu apstiprina, ka notikuma laikā automašīnu /Nosaukums C/ bijusi iznomājusi /Nosaukums D/. 2024. gada 13. jūnija lēmums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem apstiprina, ka automašīna/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, atdota /Nosaukums C/.

[33.3] Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā vadīja automašīnu, kura viņam nepieder, līdz ar ko viņam iestājas pienākums samaksāt valsts labā automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pilnu vai daļēju vērtību.

[34] /Nosaukums E/ uzziņa pierāda, ka automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, tirgus vērtība uz 2024. gada 8. jūniju ir 12 000 EUR.

[35] Apsverot, vai no apsūdzētā piedzenama pilna vai daļēja automašīnas vērtība, tiesa norāda, ka Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļas mērķis ir nevis personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, mantiskā stāvokļa aizsardzība, bet citu personu, kuras nav nozieguma izdarītājas, īpašuma tiesību neaizskaramības nodrošināšana, paredzot, ka tām piederošais transportlīdzeklis nav pakļaujams konfiskācijai, kā alternatīvu risinājumu nosakot konfiscējamās mantas aizstāšanas, un tieši, transportlīdzekļa vērtības piedziņas, iespēju. Tiesa norāda, ka personas mantiskais stāvoklis ir jāņem vērā, bet tas pats par sevi nav pamats, lai tiesa noteiktu daļēju automašīnas vērtības piedziņu.

Lietā nepastāv tādi objektīvi izņēmuma apstākļi, kas būtu par pamatu daļējas automašīnas vērtības piedziņai. Automašīna nav ekskluzīva un tās vērtība nav ļoti augsta salīdzinājumā ar vidējo tirgus vērtību automašīnām, nav tāda, par kuru apsūdzētais pie parastiem apstākļiem nevarētu transportlīdzekli iegadāties (autobuss, speciāla kravas automašīna u.c). Tāpēc lietā nav nosakāma daļēja automašīnas vērtības piedziņa un aizstāvja lūgums piedzīt daļēju automašīnas vērtību nav pamatots un apmierināms.

Izvērtējot norādīto kopsakarā tiesa uzskata, ka no apsūdzētā piedzenama pilna transportlīdzekļa automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ tirgus vērtība 12 000 EUR, kas ieskaitāma valsts budžetā, tādā veidā izņemot no personas rīcības naudas līdzekļus un liedzot tai ilgā, bet vienlaikus samērīgā un paredzamā termiņā iegūt transportlīdzekli.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu tiesa atzīst, ka no /Persona C/ valsts labā piedzenama automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pilna vērtība 12 000 EUR, nosakot termiņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par naudas samaksu.

[36] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7.2 punktu un 368. panta pirmo daļu piedzīt no /Persona C/ valsts labā procesuālos izdevumus 421 EUR par medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu ietekmes noteikšanai, nosakot termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu. [37] Apsūdzētais lietas ietvaros ir izteicis lūgumu nodrošināt viņam aizstāvi. Aizstāvja piedalīšanās nodrošināta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 80. panta ceturto daļu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. panta otro daļu aizstāvei zvērinātai advokātei /Persona H/ no valsts budžeta līdzekļiem samaksājami 95 EUR par sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam no valsts budžeta līdzekļiem samaksājami 141,44 EUR par sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Aizstāvis lūdza atbrīvot apsūdzēto no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvju piedalīšanos, jo apsūdzētais nepārvalda latviešu valodu.

Apsverot aizstāvja lūgumu tiesa to atzīst par nepamatotu, jo apsūdzētajam lietas ietvaros, tajā skaitā, ja viņš piedalītos tiesas sēdē, tiek nodrošināti tulka pakalpojumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 11. panta otrajai daļai. Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka apsūdzētais atbilst personai, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 5. punktā.

Apsūdzētais procesa ietvaros ir pats lūdzis, lai viņam tiek nodrošināts aizstāvis, tātad ir paudis gribu, lai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80. panta ceturtajai daļai viņam tiek nodrošināts aizstāvis, ko procesa virzītājs ir nodrošinājis.

Lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētais ir trūcīga vai maznodrošināta persona. Valstij atlīdzināmā summa par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību ir 236,44 EUR, kas ir neliela summa un nesasniedz pat vienu valstī noteikto minimālās darba algas apmēru.

Kriminālprocesa likuma 85. pantā ir izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad personai ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Krimināllietas izskatīšana un aizstāvja piedalīšanās nodrošināšana Kriminālprocesa likuma 464. panta kārtībā nav pamats personas atbrīvošanai no pienākuma segt izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

Ievērojot teikto aizstāvja lūgums atbrīvot apsūdzēto no pienākuma samaksāt izdevumus par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību ir noraidāms.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu no /Persona C/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību 236,44 EUR, nosakot termiņu izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512. pantu, 520. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt /Persona C/ (/Persona C/) par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 4 mēnešiem.

Atzīt /Persona C/ (/Persona C/) par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā, un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Galīgo sodu noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50. pantu daļēji saskaitot probācijas uzraudzības sodu un pilnībā pieskaitot papildsodu un

/Persona C/ (/Persona C/) noteikt sodu probācijas uzraudzība uz 1 gadu un 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Ieskaitīt probācijas uzraudzības soda termiņā aizturēšanā pavadīto laiku no 2024. gada 8. jūnija plkst. 12.01 līdz 2024. gada 9. jūnijam plkst. 12.25, kas atbilst četrām probācijas uzraudzības dienām.

Noteikt, ka /Persona C/ (/Persona C/) uz sprieduma pasludināšanas dienu izciešamais probācijas uzraudzības sods ir 1 gads 5 mēneši 26 dienas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sods ir 5 gadi.

/Persona C/ ir pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai probācijas uzraudzības iestādē atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

Nenoteikt /Persona C/ drošības līdzekli.

Piedzīt no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā procesuālos izdevumus 421 EUR par medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu ietekmes noteikšanai, nosakot termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Samaksāt aizstāvei zvērinātai advokātei /Persona H/ no valsts budžeta līdzekļiem 95 EUR par sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Samaksāt aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam no valsts budžeta līdzekļiem 141,44 EUR par sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Piedzīt no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvju darba samaksu 236,44 EUR, nosakot termiņu izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Piedzīt, pamatojoties uz Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā pilnu automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, vērtību – 12 000 EUR, nosakot termiņu vērtības labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2026. gada 13. marta Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu