A420273222 / AA43-0228-24 — A420273222 / AA43-0228-24 — Administratīvā apgabaltiesa

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA Lietas Nr.A420273222 Lietas arhīva Nr. AA43-0228-24/8 ECLI:LV:ADAT:2024:0123.A420273222.7.S SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2024.gada 23.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Irina Kaļiņina, tiesnese Santa Liniņa un tiesnese Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (/pers. A/) pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu noteikts, ka /pers. A/ ir medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā, izdošanu, sakarā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 17.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) 2022.gada 30.septembra atzinumā /atzinums/ (turpmāk – atzinums) noteica, ka pieteicējam /pers. A/ nav medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtošanā, lai pieteicējs naturalizācijas procesā varētu iegūt Latvijas pilsonību. Komisija secināja, ka pieteicēja veselības traucējumi un funkcionālie ierobežojumi neatbilst kritērijiem, kas noteikti Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.973 ,,Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” (turpmāk – noteikumi Nr.973) IV nodaļā.

[2] Nepiekrītot šādam atzinumam, pieteicējs vērsies tiesā, pieteikumā norādot, ka pieteicējs slimo ar multiplo sklerozi, kas citastarp ietekmē arī pieteicēja spējas mācīties. Pieteicējs vēlas kļūt par pilntiesīgu Latvijas pilsoni.

[3] Tiesa atzinuma sniegšanai lietā pieaicināja Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk – pārvalde) par noteikumu Nr.973 29. – 33.punkta piemērošanu (Administratīvā procesa likuma 30.panta trešā daļa).

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts, pamatojoties uz turpmāk norādīto. [4.1]. Lai pieteicējs naturalizācijas procesā būtu tiesīgs iegūt Latvijas Republikas pilsonību, pieteicējam ir jāizpilda virkne nosacījumu, tostarp jādemonstrē valsts valodas prasmes un zināšanas par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem, valsts himnu un Latvijas vēstures un kultūras pamatiem. To paredz Pilsonības likuma 12.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi Nr.1001 ,,Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.1001). Pilsonības likuma 21.pants noteic atvieglojumus un atbrīvojumus no latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes kārtošanas. Minētā likuma 21.panta pirmā un otrā daļa paredz konkrētus gadījumus, kad persona tiek atbrīvota no minēto prasmju un zināšanas pārbaudes. Savukārt 21.panta ceturtā daļa cita starpā deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka atvieglojumus valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanai personai ar invaliditāti. Izpildot deleģējumu, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr.973. Noteikumu Nr.973 29., 30., 31. un 32.punktā ir noteikti atbrīvojumi no valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanas, ja personai ir invaliditāte ar konkrētu saslimšanu, piemēram, II un III grupas redzes vai runas invalīdiem. Noteikumu Nr.973 33.2.apakšpunkts noteic, ka gadījumā, ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte. Proti, noteikumu Nr.973 33.2.apakšpunkta mērķis ir paredzēt individuālu izvērtējumu tajos gadījumos, kad personai ir noteikta cita invaliditāte (ne tikai tā, kas minēta noteikumu Nr.973 29., 30., 31. un 32.punktā) un ar invaliditāti saistīto funkcionālo ierobežojumu dēļ personai var būt dažāda līmeņa grūtības kārtot valodas prasmju un zināšanu pārbaudi. Tādā veidā likumdevējs (plašākā nozīmē) ir mazinājis invaliditātes radītās sekas personai noteikto tiesību īstenošanai (Latvijas pilsonības iegūšana, kas rada personai noturīgu tiesisku saisti ar Latvijas valsti). Invaliditātes likuma 8.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtē komisijas ārsti. Tādējādi valstī ir noteikta kompetentā iestāde – komisija – veselības traucējumu noteikšanai. Invaliditātes likuma 8.panta otrā daļa noteic gadījumus, kādos komisija pieņem administratīvos aktus un šo aktu saturu (piemēram, administratīvo aktu, kurā ir noteikta invaliditāte, darbspēju zaudējumu). Savukārt 8.panta piektā daļa dod tiesības un reizē arī uzliek pienākumu komisijai izdot cita veida dokumentus – individuālo rehabilitācijas plānu, ieteikumus attiecībā uz individuālo rehabilitācijas plānu, apstiprina atzinumu par rehabilitācijas plāna izpildi, kā arī sniedz personai atzinumu par Invaliditātes likumā un citos normatīvajos aktos nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu pasākumu īstenošanu. Tieši atzinums ir tas dokuments, kas sasaucas ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.805 „Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.805) 21.1.3.apakšpunktu. Proti, minētā tiesību norma paredz, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas komisijas amatpersona sniedz atzinumu par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai. Arī noteikumu Nr.1001 11.punkts paredz, ka persona, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valodas prasmes un zināšanas pārbaudi ir noteikta atvieglota pārbaudes kārtība, papildus šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda invaliditātes apliecību vai komisijas lēmumu par invaliditātes noteikšanu (ja tādi ir personas rīcībā) un iesniedz komisijas izsniegtu atzinumu, uz kura pamata attiecīgajai personai ir piešķiramas tiesības uz atvieglojumiem pārbaudes kārtošanā. Komisija atzinumā ir secinājusi, ka pieteicējam nav medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtošanā, tomēr nav sniegusi individuālu novērtējumu pieteicēja veselības stāvoklim, jo uzskata, ka apliecinājuma sniegšana par pieteicēja veselības stāvokli iziet ārpus komisijas kompetences. Taču tiesa ir nonākusi pie pretēja secinājuma, proti, noteikumu Nr.973 33.2.apakšpunkts paredz komisijai pienākumu dot novērtējumu, vai pieteicējam ir tādi veselības traucējumi kā dēļ viņam būtu nosakāmi atvieglojumi valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanai. Tiesas vērtējumā noteikumu Nr.973 33.2.apakšpunktā minētais jēdziens „apliecinājums” ir jālasa plašākā kontekstā, proti, kopsakarā ar Invaliditātes likuma 8.panta pirmo daļu (kompetentā iestāde veselības traucējumu noteikšanai ir komisija) un piekto daļu (komisija sniedz atzinumus), noteikumu Nr.805 21.1.3.apakšpunktu (komisija sniedz atzinumu par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai) un noteikumu Nr.1001 11.punktu (uz komisijas atzinuma pamata pārvalde piešķir atvieglojumus valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanai). Tādējādi, lai pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona būtu tiesīga lemt par atvieglojumiem valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanai, pieteicējs pirms naturalizācijas procedūras uzsākšanas pareizi ir vēlējies no komisijas saņemt atzinumu, kuru varētu iesniegt pārvaldē un kas būtu pamats attiecīgo atvieglojumu piešķiršanai. [4.2] Noteikumi Nr.973 noteic kārtību valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtošanai. Saskaņā ar noteikumu Nr.973 10. – 16.punktu valodas prasmes pārbaude sastāv no divām daļām – rakstiskās daļas un mutiskās daļas. Savukārt rakstiskā daļa ietver klausīšanās uzdevumu. Valodas prasmes pārbaudē tiek vērtētas prasmes: klausīties un saprast runu; ar izpratni lasīt; izpildīt rakstu darbu; sarunāties par sadzīviskām tēmām. Valodas prasmes pārbaudes mutiskajā daļā pretendents tiek intervēts par sadzīviskām tēmām. Savukārt noteikumu Nr.973 19., 22. – 26.punkts paredz, ka pretendents līdz zināšanu pārbaudes sākumam izvēlas veidu, kādā kārtos zināšanu pārbaudi − rakstiski vai mutiski. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto rakstiski, viņš izpilda zināšanu pārbaudes testu, kurā iekļauti jautājumi par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem, Latvijas vēstures un kultūras pamatiem, bet valsts himnas teksta zināšanu apliecina pēc izvēles – rakstiski vai mutiski. Ja pretendents izvēlas valsts himnas teksta zināšanu apliecināt mutiski, viņš to dara individuāli. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto mutiski, viņš apliecina valsts himnas teksta zināšanu un atbild uz izvēlētajā aploksnē ievietotajiem jautājumiem. Ņemot vērā pretendentam izvirzītās prasības valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtošanai, tiesa izvērtēja lietā esošos pieteicēja medicīnas dokumentus, lai pārliecinātos, vai uz to pamata var izdarīt secinājumu, ka pieteicējam diagnosticētie veselības traucējumi var radīt būtiskas grūtības, lai kārtotu minētās pārbaudes. [4.3] Ar komisijas 2022.gada 8.septembra lēmumu pieteicējam noteikta III invaliditātes grupa un darbspēju zaudējums 25 %-59 %. Pieteicējam ir mēreni izteikta invaliditāte ar saslimšanu – multiplā skleroze, cerebrospinālā forma, recidivējoši-remitējoša gaita, EDSS 4.5. Pieteicēja komisijai 2022.gada 19.jūlijā iesniegtās informācijas sadaļā „Saprašana un komunikācija” ir norādījis, ka viņam ir vidējas grūtības atcerēties, analizēt un risināt ikdienas problēmas, sarunāties un uzturēt sarunu, savukārt lielas grūtības sagādā jauna uzdevuma apgūšana un citu cilvēku teiktā saprašana. No ģimenes ārstes 2022.gada 18.junijā aizpildītā nosūtījuma uz komisiju izriet, ka pieteicējs ar multiplo sklerozi slimo no 2009.gada un slimība progresē, ir redzes traucējumi, grūtības koncentrēties, sakarā ar tirpoņu rokās nevar rakstīt. Minētais apstiprināts ar veiktajiem ārstu izmeklējumiem. SIA „/Nosaukums A/”” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste /pers. B/ 2022.gada 20.septembra slēdzienā ir sniegusi pieteicēja funkcionālo novērtējumu. Apkopojot novērtējumā analizētās pieteicēja funkcionālās spējas, ārste /pers. B/ ir secinājusi, ka pieteicējs būtu atbrīvojams no valsts valodas prasmju pārbaudes pilnībā. [4.4] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs periodiski apmeklē neirologu, sūdzoties par notirpumu labajā rokā un nedaudz kreisajā, dedzinošām sāpēm pēdā, rīšanas traucējumiem, redzes traucējumiem, sekojoši ārsts ir izrakstījis terapiju, lietā ir iesniegts arī SIA ,,/Nosaukums B/” ārstu neirologu /pers. C/ un /pers. D/ konsīlija 2022.gada 9.augusta slēdziens, 2023.gada 21.februāra ārsta neirologa /pers. E/ apstiprināts izraksts no ārstēšanās dienas stacionārā. Arī pats pieteicējs konsekventi norādījis uz veselības traucējumiem, proti, ka viņam ir grūtības rakstīt (pirkstu jušanas traucējumu dēļ) un grūtības runāt (logoneirozes dēļ). Tādējādi no lietā esošās medicīnas dokumentācijas var secināt, ka pieteicējam diagnosticētie veselības traucējumi var radīt būtiskas grūtības valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanā, lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Tādējādi pieteicējam ir medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu komisija iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojot to ar turpmāk minēto. [5.1] Atbilstoši lietā esošajai informācijai pieteicējam sakarā ar multiplās sklerozes izraisītiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem komisijas Rīgas apvienotā nodaļa 2022.gada 8.septembrī ar lēmumu Nr.30-2022-15017 noteica vispārējo darbspēju zaudējumu 25%-59% un trešo invaliditātes grupu. Minēto administratīvo aktu pieteicējs vienlaicīgi ar atzinumu /atzinums B/ neapstrīdēja līdz atzinuma sniegšanai. Līdz ar to šīs lietas ietvaros nerodas strīds par lēmumā Nr.30-2022-15017 konstatētajiem veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi. [5.2] No ekspertīzes lietā esošajiem dokumentiem tika konstatēts, ka trešā invaliditātes grupa pieteicējam nav noteikta redzes, rokas vai plaukstas neesamības, runas vai dzirdes traucējumu dēļ, kas būtu pamats, lai atzītu, ka pieteicējam ir medicīniskās indikācijas normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai. [5.3] Administratīvā procesa likuma 253.panta pirmajā un ceturtajā daļā iestrādāts princips, ka tiesa pārbauda izpildvaras darbību tiesiskumu, taču iestādes vietā pieņem lēmumu (nosaka administratīvā akta saturu) tikai tad, ja tiesību normās šāda kompetence ir expressis verbis (tiešā tekstā) paredzēta. Šādu gadījumu, kad tiesību normas ļauj izlemt iestādes vietā, ir ļoti maz. Vienlaikus tiesa var secināt, ka bez atceltā administratīvā akta tiek apdraudētas būtiskas sabiedrības intereses, tomēr arī tad tiesa nevar pieņemt lēmumu iestādes vietā, bet gan uzdot iestādei atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, ievērojot tiesas norādītos faktiskos vai tiesiskos apsvērumus. Tiesas kontrole pār izpildvaras lēmumiem ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tādēļ jautājums par administratīvās tiesas kompetenci un kontroli pār izpildvaras darbību vienmēr ir jāskata atbilstoši varas dalīšanas principam. Varas dalīšanas principa „līdzsvara un atsvara” sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences katrā no trim varas atzariem. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253.panta trešajai daļai tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu, ja tas ir paredzēts likumā. Konkrētajā gadījumā nedz Invaliditātes likums, nedz citas invaliditātes noteikšanu reglamentējošas tiesību normas expressis verbis neparedz tiesas tiesības grozīt Komisijas lēmumus. Ja tiesa izdarītu lietderības apsvērumus iestādes vietā, tā būtu iejaukšanās valsts pārvaldes darbībā. Tiesa var vērtēt, vai iestādes lēmums ir tiesisks, un, ja nepieciešams, var to atcelt (Senāta 2011.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-65/2011, A43004509). Administratīvā procesa būtībai atbilstošāks ir regulējums, saskaņā ar kuru tiesa atceļ vai atzīst par spēkā neesošu administratīvo aktu, nevis pati iestādes vietā izdod citu personai nelabvēlīgu aktu. Arī tiesības uz taisnīgu tiesu neprasa, lai tiesa, pārbaudot personai nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskumu, vienmēr pati izdarītu lietderības apsvērumus un uz to pamata noteiktu jaunu administratīvā akta saturu. Pēc būtības ir redzams, ka tiesa ir izvērtējusi pieteicēja veselības stāvokli komisijas vietā, nebūdama eksperts ar speciālajām zināšanām un ir secinājusi, ka pieteicējam ir konstatējams medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā. Šādi tiesa ir pārkāpusi savas pilnvaras un noteikusi administratīvā akta saturu, kas pietiekams iemesls sprieduma atcelšanai.

[6] Pieteicējs paskaidrojumu par komisijas apelācijas sūdzību nav sniedzis.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un lietā iesniegtos pierādījumus, konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais faktu konstatējums un tiesību normu interpretācija ir pareiza, tiesas secinājums, ka no lietā esošās medicīnas dokumentācijas var secināt, ka pieteicējam diagnosticētie veselības traucējumi var radīt būtiskas grūtības valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtošanā, lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, un tādējādi izskatāmajā gadījumā pieteicējam ir medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā, ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem un motivācijai, to neatkārtojot.

[8] Kā izriet no apelācijas sūdzības būtības, komisija iebilst pret tiesas kompetenci strīdus gadījumos uzdot iestādei izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, uzskatot, ka gadījumā, ja nav konstatējama konkrētā tiesību norma, kas šādu kompetenci tiesai piešķir, tad tiesai ir jāievēro varas dalīšanas princips un jāpārbauda tikai izdotā administratīvā akta tiesiskums. Apgabaltiesa šādai komisijas nostājai nepiekrīt jo administratīvo tiesu judikatūrā ir nostabilizējusies atziņa, ka administratīvā procesa paildzināšana, pēc personai labvēlīga iznākuma tiesā liekot atkārtoti vērsties iestādē vēlamā rezultātā sasniegšanai, nav efektīva un procesuāli ekonomiska rīcība. Komisijai judikatūra šādu kategoriju lietās ir zināma, jo komisija kā Latvijas Republiku pārstāvošā iestāde tiek aicināta šādu kategoriju procesos piedalīties. Tā kā vēl joprojām nav veikts tiesu prakses apkopojums lietās, kurās Latvijas Republiku pārstāv Komisija, tad apgabaltiesa atsauksies uz vienu no pēdējiem Senāta spriedumiem, kurā tika vērtēta tiesas kompetence privātpersonu strīdos ar Komisiju, proti 2022.gada 31.marta spriedumu lietā Nr.SKA-6/2022. Senāts sprieduma lietā Nr.SKA-6/2022 20.punktā ir norādījis, ka izskatāmajā gadījumā (tāpat kā arī lietā Nr.A420273222) pieteikuma priekšmets ir pieteicējam labvēlīga (labvēlīgāka) administratīvā akta izdošana, nevis administratīvā akta atcelšana. Tādējādi tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicēja prasītā administratīvā akta izdošanai. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 254.pantā (spriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu) noteikto, tad tikai pie nosacījuma, ja pēc tiesas veiktās kontroles iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei noteiktā termiņā jāizdod administratīvais akts. Komisijas atsauces apelācijas sūdzībā uz Administratīvā procesa likuma 253.panta (spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu) normām, izskatāmajā gadījumā nav pamatotas, jo acīmredzami neatbilst pieteikuma priekšmetam.

[9] Apgabaltiesa konstatē, ka Senāts arī 2019.gada 12.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-400/2019 ir precīzi noteicis, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 254.panta otrās daļas 1.punktam vispārīgi tiesa var uzlikt komisijai pienākumu izdot arī konkrēta satura labvēlīgu administratīvo aktu. Šādas tiesības – kā jebkurā administratīvajā lietā – tiesai ir gadījumā, ja tiesību normu un faktisko apstākļu kopums konkrētajā tiesiskajā situācijā pieļauj tikai vienu tiesisko risinājumu.

[10] Papildus norādāms, ka izskatāmajā gadījumā labvēlīga administratīvā akta izdošanu tiesa balsta nevis uz pašas zināšanām par slimībām un to attīstības gaitu, kas arī nav tiesas kompetencē, bet gan balstoties uz ārsta secinājumiem, kas ir izdarīti SIA „/Nosaukums A/”” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes /pers. B/ 2022.gada 20.septembra slēdzienā (lietas 6.lapa). Veicot pieteicēja, kas slimo ar multiplo sklerozi, cerebrospināla formā un recividējoši-remitējoša gaitā un cieš no tensijas tipa galvassāpēm un astenodepresīva sindroma, funkcionālo spēju novērtējumu, ārste /pers. B/ ir secinājusi, ka pieteicējs ir atbrīvojams no valsts valodas prasmes pārbaudes pilnībā. Šāda secinājuma pamatā ir arī paša pieteicēja norādītais, ka pieteicējs neatceras, cik ilgi dzīvo Latvijā, laikam kopš bērnības, sūdzas par atmiņas traucējumiem, grūtībām izrunāt vārdus, jo bieži parādās galvassāpes, acu asarošana, valodas rauste, tirspt labā roka, slimo ar multiplo sklerozi kopš 2009.gada, kad parādījās tirpoņa rokās, periodiski ir dzirdes traucējumi, slikti uztver vārdus, izteikts nogurums. Savukārt komisija, izsniedzot pieteicējam negatīvo vērtējumu, balstījās vienīgi uz noteikumu Nr.973 29. – 32.punktā noteiktām situācijām (zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti, valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas) un II un III grupas redzes invaliditāti, sarunas par sadzīviskām tēmām nav jāveic pretendentiem ar II un III grupas runas invaliditāti un pretendentiem ar II un III grupas dzirdes invaliditāti), kas izskatāmajā gadījumā nav pietiekams, lai pilnvērtīgi izvērtētu izskatāmo situāciju.

[11] Apgabaltiesa konstatē, ka noteikumu Nr.973 29. – 32.punktā ir uzskatītas vien situācijas, kad personai fiziski nepiemīt spējas kārtot pārbaudi konkrētā orgāna disfunkcijas dēļ, taču jāņem vērā, ka pārbaudes kārtošanai nepieciešamas spējas personām var iztrūkt arī kādu psihisko vai psiholoģisko saslimšanu dēļ, kas zināmā mērā ietekmē personas intelektuālās spējas, vai kādu citu veselības problēmu dēļ. Izskatāmajā gadījumā konstatējams, ka komisija nav objektīvi pārbaudījusi pieteicēja funkcionālās spējas kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā atbilstoši pieteicējam konstatētām saslimšanām, formāli pārbaudot vien pieteicēja veselības stāvokļa atbilstību noteikumu Nr.973 29. – 32.punktā noteiktajiem kritērijiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu; uzdot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru noteiktu, ka /pers. A/ ir medicīniskās indikācijas atvieglojumiem valsts valodas prasmes pārbaudes un zināšanu prasmes pārbaudes kārtošanā;

piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, atlīdzinot to no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas budžeta līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses:

I.Kaļiņina S.Liniņa R.Paegle

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.