128015015 / 1-0150-15 — 128015015 / 1-0150-15 — Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.128015015 Arhīva Nr.1-0150-15/1

S PR IED UM S Latvijas Republikas vārdā Rīga 2015.gada 23.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese I.Pujate ar tiesas sēdes sekretāri L.Pastari, izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 3.martā Rīgas pašvaldības policijas inspektors Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV173533 par to, ka /pers. B/ (turpmāk arī – pārkāpējs) 2015.gada 3.martā plkst.03.44 atrodoties sabiedriskā vietā Rīgā, Balasta dambī 3, ļaunprātīgi nepakļāvās Rīgas pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām prasībām, atteicās pārtraukt bēgt no policijas darbiniekiem, atteicās pārtraukt pretoties aizturēšanai (aktīvi spārdījās ar kājām un mēģināja izrauties no satvēriena). Pārkāpums izdarīts vainu pastiprinošos apstākļos – alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,46 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Sastādot protokolu, /pers. B/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināts ar protokola saturu un izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpējs parakstījies administratīvā pārkāpuma protokolā. /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta. [2] Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta uz protokolā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese/, kas ir arī viņa deklarētās dzīvesvietas adrese. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka /pers. B/ tiesas sēdes vieta un laiks paziņots Paziņošanas likumā noteiktā kārtībā un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir informēts. /pers. B/ nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts lūgums izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. 2015.gada 19.martā tiesā saņemts Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes iesniegums, kurā lūgts piedzīt no pārkāpēja /pers. B/ izdevumus, kas radušies ar alkohola koncentrācijas noteikšanu. [3] Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289.6 panta septītajā daļā noteikto, līdz ar to tiesa secina, ka, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu bez pārkāpēja un iestādes pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, izdarīšanā pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. Latvijas APK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. [5] Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV173533, kurā norādīta pārkāpuma būtība, un ar 2015.gada 3.marta Rīgas pašvaldības policijas inspektora G.Stūres ziņojumu, kurā izklāstīti pārkāpuma faktiskie apstākļi, proti – 2015.gada 3.martā pa rāciju plkst.3.25 saņemta informācija, ka Rīgā pa Merķeļa ielu, virzienā uz Krišjāņa Valdemāra ielu, no Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes ekipāžas bēg automašīna BMW, reģistrācijas /TL numurs/. Policijas darbinieki devušies norādītajā virzienā, izmantojot speciālās skaņas un gaismas signālus. Saņemta informācija, ka automašīna apturēta Rīgā, Balasta dambī 2, un automašīnas pasažieris un vadītājs uzsākuši bēgšanu ar kājām. Atrodoties notikuma vietā, policijas darbinieki pamanījuši automašīnas pasažieri (vēlāk noskaidrota personība – /pers. B/) un uzsākuši pārkāpēja ķeršana. Pārkāpējam vairākkārtīgi doti norādījumi pārtraukt bēgšanu, uz kuriem /pers. B/ nav reaģējis un turpinājis bēgšanu. /pers. B/ pamanīts plkst.3.44 un aizturēts plkst.3.48. Aizturēšanas laikā /pers. B/ aktīvi pretojies, spārdījies ar kājām, vicinājies ar rokām un mēģinājis izrauties no satvēriena. Uz policijas darbinieku vairākkārtīgiem rīkojumiem nav reaģējis, tādējādi pret pārkāpēju pielietoti speciālie cīņu paņēmieni. /pers. B/ informēts par aizturēšanas iemesliem un pārmeklēts automašīnas, ar borta Nr.201, video novērošanas darbības zonā. Pārkāpējam veikta alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisā pārbaude, konstatējot alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā, un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. [6] Likuma ,,Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām ir sodāma. Saskaņā ar likuma ,,Par policiju” 15.pantu policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas. Atbilstoši likuma ,,Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.punktam policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā policijas darbinieka izteiktais lūgums pārtraukt bēgšanu un pārtraukt pretoties aizturēšanai bija pamatots, jo policijas prasības izteiktas sabiedriskās kārtības traucējuma novēršanas laikā. Tādējādi ir konstatējama personas pretošanās policijas darbinieku likumīgām prasībām likumpārkāpuma novēršanas un apstākļu noskaidrošanas laikā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 pausta atziņa, ja persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, ka šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. B/ 2015.gada 3.martā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina pārkāpēja /pers. B/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu. [7] Nosakot sodu /pers. B/, saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību. Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. B/ ir deklarētā dzīvesvieta /adrese/. Noskaidrots, ka /pers. B/ ir neprecējies. Tiesai nav ziņu par pārkāpēja mantisko stāvokli /pers. B/ iepriekš ir administratīvi sodīts, ko apstiprina Iekšlietu ministrijas Sodu reģistra (Administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas) izdruka par personas administratīvajiem pārkāpumiem. No izdrukas redzams, ka 2014.gada 11.decembrī /pers. B/ piemērots brīdinājums par Latvijas APK 149.4 panta otrās daļa 1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un 2014.gada 15.septembrī piemērots naudas sods par Latvijas APK 149. 4 panta pirmās daļas 1.punktā un 149.5 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu, kā arī 2014.gada 26.aprīlī /pers. B/ piemērots naudas sods par Rīgas pašvaldības 2007.gada 26.jūlija saistošo noteikumu Nr.80 6.13.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un 2014.gada 20.martā un 2014.gada 5.aprīlī /pers. B/ izteikti brīdinājumi par Latvijas APK 149. 23 panta otrajā daļā un 149.4 panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektora Valsts amatpersona ziņojumā papildus norādīts, ka pēc pārkāpēja personas pārbaudes ticis konstatēts, ka pārkāpējs ir nodots policijas uzraudzībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī un pārkāpējam jāatrodas savā norādītajā dzīvesvietā no plkst.24.00 līdz plkst.06.00 (lietas 12.lapa). Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu nav konstatēti pārkāpēja atbildību mīkstinoši apstākļi. Atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktam konstatēts pārkāpēja atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē. No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 3.marta personas alkohola ietekmes pārbaudes protokola Nr.6-00034, un alkometra AlcoQuant 6020 plus, sērijas Nr.A405837, izdrukām redzams, ka /pers. B/ izelpotajā gaisā minimālā alkohola koncentrācija konstatēta 1,46 promiles (lietas 10.lapa). Tiesa, nosakot administratīvā soda veidu, ņem vēra to, ka lietas materiālos nav ziņu par personas mantisko stāvokli, līdz ar to ir pamatotas šaubas, ka, piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, sods netiks izpildīts. Turklāt pārkāpējam par iepriekš izdarītiem pārkāpumiem piemērots naudas sods, bet persona turpinājusi izdarīt administratīvus pārkāpumus, līdz ar to tiesas ieskatā, piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, netiks panākts likumā noteiktais soda mērķis. Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcijā paredzēto soda veidu – administratīvo arestu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam. Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktie administratīvā aresta piemērošanu izslēdzošie apstākļi nav konstatēti. [8] Saskaņā ar Latvijas APK 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 3.martā /pers. B/ veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai un Rīgas pašvaldības policijai radušies izdevumi. Tādējādi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3.punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14.punktu, nosakāms pārbaudes izdevumu apmērs 15,65 euro, kas /pers. B/ jāatlīdzina pārbaudes veicējam.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 175., 289.l6 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa

n o s p r i e d a:

atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm. Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Lielvārdes iecirknim, Lielvārdes novadā, Lielvārdē, Raiņa ielā 11a. Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, pienākumu samaksāt valsts labā Rīgas pašvaldības policijas personā pārbaudes izdevumus alkohola koncentrācijas ietekmes pārbaudes veikšanu 15,65 euro (piecpadsmit euro un sešdesmit pieci centi), kas jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Rīgas pašvaldības policija reģistrācijas Nr.90000055099 banka: Nordea Bank AB Latvijas filiāle Bankas SWIFT kods: NDEALV2X Konta Nr.LV82NDEA0021800014010 maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokola Nr.ZV173533). Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes iecirknī Rīgā, Ludzas ielā 13/15. Spriedumu daļā par pārbaudes izdevumu piedziņu noteikt termiņu labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ja spriedums daļā par pārbaudes izdevumu samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot spriedumu šajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei. Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2015.gada 23.marts.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate