Court convicts driver for refusing alcohol test and imposes 96 hours forced labor plus 4-year license revocation.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of committing a crime by refusing an alcohol breath test while driving without a license. The prosecution argued that the defendant's refusal and subsequent driving posed a high public danger, while the defendant admitted guilt during the trial. Consequently, the court sentenced the defendant to 96 hours of forced labor and revoked his driving rights for four years, citing the severity of the offense and the defendant's lack of remorse.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 262.1 p. 1; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 p. 8.1: Refusal of mandatory alcohol testing by an unlicensed driver constitutes a crime punishable by forced labor and a mandatory four-year revocation of driving rights.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. 11221014116
Lietas arhīva Nr. K15-0319-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2016.gada 10.maijā
Jelgavas tiesa:
tiesnese L.France,
piedaloties prokuroram V.Kmetam,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā (likuma redakcijā no 2015.gada 3.decembra).
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa
k o n s t a t ē j a:
apsūdzētais /pers. A/, būdams transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
atņemtas) atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, šādos apstākļos:
2016.gada 7.februārī plkst.01.52 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas ar tiesas lēmumu atņemtas, vadīja automašīnu “Mazda
323F”, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, Jelgavas novadā, Elejas pagastā, pa Lietuvas ielu, virzienā no Bauskas ielas uz Gaismas ielas pusi, kad
automašīna apstājās pie Lietuvas ielas nr.53, vadītājs izkāpa no automašīnas un, pamanot policijas darbiniekus, sāka skriet gar ēkas nožogojumu Dārza
ielas virzienā, kur viņu aizturēja VP Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas inspektori.
Lai varētu noteikt transportlīdzekļa – automašīnas “Mazda 323F” , ar reģistrācijas numuru /TL numurs/vadītājam /pers. A/ alkohola ietekmi
(koncentrāciju) viņa izelpojamā gaisā ar portatīvo kontroles aparātu “AlcoQuant” 6020, viņš tika uzaicināts veikt šo pārbaudi. /pers. A/ atteicās no šīs
pārbaudes veikšanas.
Tā kā /pers. A/ atteicās no alkohola ietekmes (koncentrācijas) viņa izelpojamā gaisā ar portatīvo kontroles aparātu “AlcoQuant” 6020 veikšanas,
viņš tika nogādāts VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža” Jelgavā, Filozofu ielā 69.
No 2016.gada 7.februāra VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” Medicīniskās pārbaudes protokola Nr./numurs/ alkohola ietekmes (koncentrācijas)
noteikšanai, redzams, ka /pers. A/ no ekspertīzes veikšanas atteicās.
Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā (likuma redakcijā
no 2015.gada 3.decembra).
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
apsūdzētā vainu, apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, tiesa, uzklausot prokurora viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, t.i.,
ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 262.1panta pirmās daļas (likuma
redakcijā no 2015.gada 3.decembra) un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums
spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 262.1panta pirmās daļas (likuma redakcijā no 2015.gada
3.decembra) tiesa atzīst par pareizu, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati.
Apsūdzētais/pers. A/ agrāk 1 reizi tiesāts, sodāmība dzēsta (lietas 37.lapa).
Administratīvi sodīts, ir daudzi nesamaksāti naudas sodi, 2015.gadā 2 reizes sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta
ceturtās daļas, uz 48 mēnešiem atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ar Jelgavas tiesas 2015.gada 15.jūlija un 2015.gada 9.jūnija spriedumiem
(lietas 11., 36.,38.lapa).
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu rīcību vērtēja kritiski, atzina, ka nožēlo izdarīto. Pēc paša vārdiem strādā z/s “/nosaukums/” par strādnieku,
vidējie ienākumi 300 euro mēnesī. Neprecējies, dzīvo faktiskās partnerattiecībās, kurās ir 2 mazgadīgi bērni. Veselības stāvoklis labs, problēmas ar
alkoholu klīniski nav konstatētas. Dzīvo deklarētā dzīvesvietā /adrese/.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā
nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākļus tiesa nekonstatē.
Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā (likuma redakcijā no 2015.gada 3.decembra) noteikts, ka par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes
alkohola koncentrācijas noteikšanai, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka
Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, lai tiktu panākts,
ka notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods piespiedu darba
veidā, kā arī papildsods-transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Izdarītā noziedzīgā nodarījuma sabiedriskā bīstamība vērtējama kā pietiekami
augsta, jo apsūdzētais, apzinoties, ka viņam nav transportlīdzekļa vadītāja tiesību, vadīja paaugstinātas bīstamības avotu – transportlīdzekli, tādā veidā
apdraudot citu sabiedrības locekļu un ceļu satiksmes drošību, un atteicās no medicīniskās pārbaudes.
Izvērtējot jautājumu par transportlīdzekļa tiesību atņemšanas termiņu, tiesa ņem vērā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta
astoto daļu, kur par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes
pārbaudes likumdevējs kā obligātu paredz tiesību atņemšanu uz 4 gadiem. Ņemot vērā, ka /pers. A/ parādīja ļoti nenopietnu attieksmi pret ceļu satiksmes
noteikumu ievērošanu, turklāt kā tiesas sēdē pats atzina- atradies alkohola ietekmē noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tādēļ viņam nav pieļaujams
tuvākajā laikā vadīt transportlīdzekļus.
Nosakot noteiktā soda- piespiedu darbs- mēru un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas termiņu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam
konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, jo apsūdzētais tiesas sēdē vaļsirdīgi atzina savu vainu un nožēloja izdarīto, atzina, ka bija lietojis alkoholu,
bet nespēja paskaidrot savas rīcības motīvus, strādā, apgādībā 2 mazgadīgi bērni.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais uzskatāms par krimināli nesodītu (sodāmība dzēsta), tiesai nav pārliecības, ka cita vairāk ierobežojoša soda
piemērošana sekmēs soda mērķa sasniegšanu.
Izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un lietas apstākļus kopumā, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu
Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā noteiktā brīvības atņemšanas soda vai naudas soda piemērošanu.
Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā tika piemērots drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā, un tiesa uzskata, ka turpmāk
drošības līdzekli piemērot nav lietderīgi.
Jautājums par lietiskiem pierādījumiem (lietas 28., 43.lapa) izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu- CD disks ar videoierakstu
glabājams kopā ar krimināllietu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.1panta pirmajā daļā (likuma redakcijā no 2015.gada 3.decembra) paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt viņu pēc šī panta un daļas ar piespiedu darbu uz 96 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
Drošības līdzekli– uzturēšanās noteiktā vietā – /pers. A/ atcelt.
Lietisko pierādījumu – CD disku ar videoierakstu– glabāt kopā ar krimināllietu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese L.France