Court dismissed appeal against property tax assessment, ruling calculation correct and equal treatment applied.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42935409 A 04168-10/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicējam R.R., atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas Domes pilnvarotajam pārstāvim K.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.R. pieteikuma par Rīgas Domes priekšsēdētāja 2009.gada 10.augusta lēmuma Nr.1-43/RD-09-763-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 21.septembrī saņemts R.R. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Rīgas Domes (turpmāk – atbildētājs) priekšsēdētāja 2009.gada 10.augusta lēmuma Nr.1-43/RD-09-763-ap (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.

[2] Ar Lēmumu pieteicējam uz aprēķinu pamata nomaksai Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā noteikts nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) par periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim 405,68 latu apmērā, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam, un par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 444,31 latu apmērā, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam. NĪN pieteicējam aprēķināts par nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, sastāvā ietilpstošajām neapdzīvojamām telpām 132 m² platībā.

[3] Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā norādītajam pamatojumam un uzskata to par prettiesisku tālāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteicējs ir neapdzīvojamo telpu īpašnieks, īpašuma tiesības ir iegūtas 2006.gada 3.aprīlī, pamatojoties uz noslēgto dāvinājuma līgumu un koroborētas zemesgrāmatā Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā, nodalījums Nr./nodalījuma numurs/. [3.2] Pieteicējs ir reģistrējies pašvaldībā kā NĪN maksātājs un no īpašuma tiesību iegūšanas brīža maksāja NĪN par zemi saskaņā ar Rīgas Domes pašvaldību ieņēmumu pārvaldes atsūtītajiem NĪN maksāšanas paziņojumiem katram attiecīgajam kalendārajam gadam. Nodokļu parāda nav bijis. [3.3] Ar Rīgas pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas Ziemeļu rajona sektora galvenās ekonomistes 2009.gada 10.jūnija lēmumu Nr.PIP-09-3798-4/05-07/09-145303-AL tika nolemts aprēķināt pieteicējam NĪN par nekustamā īpašuma /adrese/ sastāvā ietilpstošām neapdzīvojamām telpām par šādiem periodiem: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim 405,68 lati, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 444,31 lati, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam;

lappuse 1 no 6 3) no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 21.decembrim 455,40 lati, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam 341,55 lati un līdz 2009.gada 16.novembrim - 113,85 lati (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums). [3.4] Līdz Sākotnējā lēmuma saņemšanas dienai pieteicējs veica tikai NĪN par zemi maksājumus saskaņā ar pašas pašvaldības atsūtītajiem paziņojumiem par NĪN par zemi. Pieteicējs paļāvās uz to, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. [3.5] 2007.gada 31.janvārī iesniegtā ēku un būvju NĪN deklarācija par 2006.gadu (forma ir vienota par visiem nekustamajiem īpašumiem) nepierāda faktu, ka pieteicējs zināja, ka viņam ir jāmaksā arī NĪN par ēkām. Atbildētājs, iespējams, savlaicīgi nepārbaudīja iesniegto deklarāciju par 2006.gadu, kas ļautu secināt, ka NĪN par ēkām nav maksāts. Līdz ar to pieteicējam iestādes kļūdas dēļ tika radītas nelabvēlīgas sekas. Nepamatota absurda ir arī situācija, kad iestādes nekonsekventās rīcības dēļ, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” normām par maksājuma termiņa nokavējumu ir jāmaksā nokavējuma nauda 0,05% apmērā par katru nokavējuma dienu no laikā nesamaksātā pamatparāda. Pieteicēja ieskatā NĪN var tikt maksāts no brīža, ka pašvaldība (iestāde) sagatavoja šo NĪN paziņojumu par tekošo laika periodu, t.i., no 2009.gada jūnija, bet ne par atpakaļejošu laika periodu. Uz pieteikuma iesniegšanas dienu pieteicējs ir samaksājis NĪN par ēkām par 2009.gadu, sākot no jūnija, ko uzskata par tiesisku rīcību šajā situācijā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 19.oktobrī saņemtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs pieteikumu neatzīst un norāda, ka Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē nav reģistrēts pieteicēja iesniegums, kurā nodokļu administrācija būtu informēta, ka pieteicējs nav saņēmis NĪN maksāšanas paziņojumus. Tādējādi pieteicējs nepildīja likumu („Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 11.1punktu un tā paša likuma 6.panta otro daļu). Ar Lēmumu tika noteikti termiņi NĪN samaksai – 2009.gada 17.augusts un 16.novembris. Pieteicējam netika aprēķināta nokavējuma nauda, bet tikai sniegta informācija, ka nokavējuma nauda likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.pantā noteiktajā kārtībā ir aprēķināma, tikai nokavējot noteiktos nodokļa samaksas termiņus, tādējādi pieteicējs tika informēts par iespējamām nodokļu samaksas nokavējuma nelabvēlīgajām sekām. Zeme un ēkas tiek uzskatītas par atsevišķiem NĪN objektiem, par kuriem NĪN aprēķins veicams atsevišķi. Tādējādi, ja nekustamajā īpašumā ietilpst gan ēka, gan zeme, pašvaldība, paziņojot NĪN aprēķinu, nodokļu maksātājam norāda aprēķinu par katru īpašuma objektu – zemi un ēku atsevišķi, kaut arī tas uzskatāms par vienu nekustamo īpašumu

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2006.gada 26.maija lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība 132 m2, un kopīpašuma 13200/96310 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.

lappuse 2 no 6 [7.2] Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde 2009.gada 10.jūnijā ir pieņēmusi Sākotnējo lēmumu, ar kuru nolemts aprēķināt pieteicējam NĪN par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, sastāvā ietilpstošām neapdzīvojamām telpām 132m2:

1.1. par periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim 405,68 lati, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam;

1.2. par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 444,31 lati, kas iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam;

1.3. par periodu no 2009.gada l janvāra līdz 2009.gada 31 .decembrim 455,40 lati, to iemaksājams līdz 2009.gada 17.augustam 341,55 lati, līdz 2009.gada 16.novembrim 113,85 lati. (lietas lapa 38-39) [7.3] Pieteicējs 2009.gada 8.jūlija iesniegumā apstrīd Sākotnējā lēmuma 1.1. un 1.2.punktu. (lietas lapa 40) [7.4] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējā lēmuma 1.1. un 1.2.punktu. (lietas lapa 17-22)

[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējam kā nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums maksāt NĪN par neapdzīvojamām telpām, proti, to, vai atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[9] Nodokļa maksāšanas pienākums ir personas publiski tiesiskais pienākums un šo pienākumu nosaka likums „Par nodokļiem un nodevām”. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka ar NĪN apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot: 1) līdz 2006.gada 31.decembrim – zemi, ēkas un būves [..], 2) no 2007.gada 1.janvāra ar NĪN apliek zemi un ēkas, izņemot nekustamo īpašumu, kas minēts likuma 1.panta otrajā daļā. Likuma 2.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka NĪN maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. No lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2006.gada 26.maija lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ pieteicējam nostiprinātas īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/,

132 m2 – 13200/96310 daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala. Lietā nepastāv strīds, ka minētais nekustamais īpašums ir ar NĪN apliekamais objekts, un, ka pieteicējs kā šā nekustamā īpašuma īpašnieks ir uzskatāms par NĪN maksātāju. Likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka NĪN jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību [..] rašanās attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilna ceturkšņa nodokļa summas apmērā. Tā kā īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu pieteicējam radās 2006.gada 26.maijā, tad atbilstoši minētajai tiesību normai, pieteicējam pienākums maksāt NĪN par neapdzīvojamo telpu /adrese/ radās ar 2006.gada jūniju.

[10] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu nodokļu maksātāju vispārīgais pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. NĪN iemaksāšana un iekasēšana pašvaldības budžetā notiek Likumā noteiktajā kārtībā. Likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības par NĪN apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam [..] līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

lappuse 3 no 6 Likuma 6.panta otrajā daļā noteikts, ka, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs [..] līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli. Likuma 6.panta trešajā daļā noteikts, ka NĪN maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Likuma pārejas noteikumu 11.1punktā noteikts, ja nodokļu maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina un par labu budžetam piedzen par attiecīgo 2007.gada periodu nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu 30 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Likuma pārejas noteikumu 24.punktā noteikts, ka 2008.gadā pašvaldības par NĪN apmēru taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātajam līdz 2008.gada 1.martam, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam. Savukārt Likuma pārejas noteikumu 25.punktā noteikts, ja NĪN maksātājs līdz 2008.gada 1.martam nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli. Likuma pārejas noteikumu 26.punkts nosaka, ka 2008.gadā pirmais nodokļa maksāšanas termiņš ir 15.aprīlis. No minētajām tiesību normām izriet gan pašvaldības pienākums nosūtīt nodokļa maksātājam NĪN maksāšanas paziņojumu, gan nodokļa maksātāja pienākums rakstveidā paziņot pašvaldībai par to, ka nodokļa maksāšanas paziņojums nav saņemts.

[11] Lietā nav strīda, ka Rīgas Dome nav nosūtījusi NĪN maksāšanas paziņojumu ne par 2007., ne par 2008.gadu. Pieteicēja ieskatā šāda atbildētāja bezdarbība bijusi prettiesiska un radījusi pieteicējam nelabvēlīgas sekas. Izvērtējusi atbildētāja rīcību, tiesa secina, ka tā pati par sevi ir atzīstama par prettiesisku, jo saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.pantu nodokļu administrācijas pienākums citastarp ir nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija, kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus. Tiesa atzīst, ka Likuma 6.pantā un Likuma pārejas noteikumu 24.punktā noteiktais pašvaldības pienākums nosūtīt NĪN maksātājam maksāšanas paziņojumu, ir viens no veidiem, kā pašvaldība nodrošina nodokļa iekasēšanu budžetā pareizā apmērā. Tomēr, tiesas ieskatā, lai arī atbildētāja rīcība, nenosūtot pieteicējam nodokļa maksāšanas paziņojumus, ir atzīstama par prettiesisku, tā nav novedusi pie prettiesiska rezultāta, proti, Lēmums, uzliekot par pienākumu pieteicējam nomaksāt budžetā NĪN par 2007. un 2008.gadu, minētā iemesla dēļ nav atzīstams par prettiesisku. Minēto secinājumu tiesa izdarījusi pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [11.1] Ikvienas personas pienākums ir maksāt likumā noteiktos nodokļus, tādējādi arī ikviena NĪN maksātāja pienākums ir rakstveidā paziņot pašvaldībai par to, ka nav saņemts NĪN maksāšanas paziņojums. Atbildētājs paskaidrojis, ka pieteicējs šādu rakstveida paziņojumu pašvaldībai nav nosūtījis. Arī pieteicējs savā papildus paskaidrojumā tiesai atzinis, ka ar iesniegumu, par to, ka nav saņēmis NĪN maksāšanas paziņojumu par neapdzīvojamām telpām, Rīgas Domē nav vērsies (lietas lapa 26). Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka pieteicējs pats, pretēji tiesību normās noteiktajam, nav interesējies ne par maksājamā NĪN apmēru, ne par to, kādēļ nav nosūtīti nodokļa maksāšanas paziņojumi.

lappuse 4 no 6 [11.2] Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka pieteicējam kā nekustamā īpašuma īpašniekam bija jāzina par normatīvo regulējumu, kas attiecas un pienākumu maksāt NĪN un nodokļa maksāšanas kārtību. [11.3] Tiesa secina, ka jau Rīgas Domes Rīgas pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2007.gada 16.jūnija lēmumā Nr.PIP-07-4708-ls/05-07/-07-3661-AL par soda naudas aprēķināšanu par ēkām (lēmums pieņemts sakarā ar laicīgu nepieteikšanos pašvaldībā kā NĪN maksātājam) norādīts, ka pieteicējs uzskatāms arī par NĪN maksātāju par neapdzīvojamo telpu /adrese/ (lietas lapa 44).

Taču no lietas materiāliem tiesa secina, ka pieteicējs ne pēc minētā lēmuma 2007.gadā, ne arī 2008.gadā nav vērsies Rīgas Domē un interesējies par maksājamajiem nodokļiem. No pieteikuma redzams, ka pieteicējs ir saskatījis tikai pašvaldības pienākumu nosūtīt viņam nodokļa maksāšanas paziņojumu, bet nav pamanījis savu pienākumu interesēties par maksājamo nodokli. [11.4] Ievērojot minēto, tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka atbildētājs nav ievērojis privātpersonas tiesību ievērošanas principu.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā priekšroka dodama valsts un pašvaldības interesei un pienākumam sabiedrības labā iekasēt nodokli, nevis pieteicēja interesēm, turklāt konkrētajā gadījumā, pieteicējs nav darījis visu iespējamo, lai šīs tiesības tiktu ievērotas, jo nav izpildījis savu tiesību normās noteikto pienākumu. [11.5] Tiesa kā nepamatotu noraida arī pieteicēja argumentu par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu atbildētāja rīcībā. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs no atbildētāja ir saņēmis NĪN maksāšanas paziņojumus par zemi par 2007. un 2008.gadu likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to pieteicēja ieskatā viņš varēja paļauties, ka atbildētāja rīcība šādā gadījumā ir konsekventa, ka ar šiem paziņojumiem viņam darīti zināmi visi maksājamie nodokļi.

Tomēr tiesas ieskatā, pieteicējs nevarēja paļauties, ka atsūtītie NĪN maksāšanas paziņojumi par zemi un tajos ietvertais maksājamā nodokļa apmērs ir viss maksājums, kas pieteicējam jāveic, jo tajos konkrēti norādīts, ka NĪN aprēķināts par zemi. Tiesas ieskatā, zeme un ēkas ir objekti, kas katrs atsevišķi apliekams ar NĪN, līdz ar to par tiem ir nosūtāmi atsevišķi maksāšanas paziņojumi atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 37.punktam.

Tādējādi pašvaldībai nemaz nav pienākums paziņojumu par maksājamo nodokli par ēkām un zemi norādīt vienā dokumentā. Tas, ka minētā tiesību norma neliedz pašvaldībai tomēr norādīt vienā dokumentā nodokli par abiem objektiem, nerada pieteicējam paļāvību, ka konkrētajā gadījumā pašvaldība ir rīkojusies konsekventi, proti, ka pašvaldība ir norādījusi visu, kas pieteicējam jāmaksā. Turklāt, kā jau tiesa iepriekš atzina, pieteicējs pats nav sadarbojies ar atbildētāju, lai laicīgi novērstu radušos kļūdu, lai gan viņam kā nekustamā īpašuma īpašniekam bija pienākums zināt, ka ir jāmaksā NĪN arī par ēkām un kādā kārtībā ir darāms. [11.6] Tiesas ieskatā, noraidāms ir arī pieteicēja arguments, ka atbildētājam nav tiesiska pamata aprēķināt nodokli par pagājušo laiku, proti, ka atbildētājam nodoklis jānosaka tikai no brīža, kad tika sagatavots NĪN paziņojums par tekošo laika periodu – no 2009.gada jūnija.

Tiesa secina, ka šāda pieeja būtu pretrunā ar vienlīdzīguma principu, jo tiktu pausta nepamatota, atšķirīga (labvēlīga) attieksme pret pieteicēju, kurš kopš 2006.gada 26.maija lieto nekustamo īpašumu – ēkas un tādējādi būtu atbrīvots no NĪN maksāšanas, salīdzinājumā ar citiem NĪN maksātājiem, kuri arī lieto nekustamo īpašumu un maksā NĪN. [11.7] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti pieņēmis Lēmumu, ar kuru uzlika par pienākumu pieteicējam samaksāt NĪN par ēkām /adrese/ par 2007. un 2008.gadu.

[12] Pārbaudot, vai Lēmumā noteikts pareizs nodokļa apmērs, tiesa konstatē turpmāk minēto. lappuse 5 no 6 Likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim) bija noteikts, ka NĪN likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punkta redakciju, kas ir spēkā no 2008.gada 1.janvāra, NĪN likme līdz 2010.gada 31.decembrim no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības ir 1%. Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir noskaidrojis, ka ēkas /adrese/ kadastrālā vērtība 2007.gadam noteikta 230 475 latu apmērā, bet 2008.gadam – 378 638 latu apmērā. Tiesa arī konstatē, ka ēkas kopējā platība ir 1124,90 m2, no kuras pieteicējam pieder

132 m2. Tādējādi secināms, ka pieteicējam jāmaksā 8,522 reizes mazāks NĪN nekā NĪN apmērs, kas aprēķināts par visu ēku kopumā (1124,90:132=8,522). Proti, tiesa secina, ka par 2007.gadu pieteicēja maksājamais NĪN ir 405,67 lati (230475 x 1,5% : 8,522 = 405,67), savukārt par 2008.gadu pieteicēja maksājamais NĪN ir 444,31 lati (378638 x 1% : 8,522 = 444,31). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pareizi aprēķinājis NĪN par 2007. un 2008.gadu, tādējādi arī šajā daļā Lēmums ir tiesisks.

[13] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nokavētajiem nodokļu maksājumiem jāmaksā nokavējuma nauda 0,05% apmērā no pamatparāda par katru nokavēto dienu. No lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka pieteicējam ar Lēmumu būtu aprēķināta nokavējuma nauda par nokavētiem nodokļu maksājumiem, tomēr atbildētājs norādījis uz šādu seku iestāšanos gadījumā, ja pēc Lēmuma pieņemšanas pieteicējs savlaicīgi nenomaksās aprēķināto NĪN. Tādējādi, ievērojot minētajā tiesību normā noteikto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ir norādījis pieteicējam uz seku iestāšanās iespējamību gadījumā, ja nodokļa maksāšanas nokavējums tiks pieļauts.

[19] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti veica pieteicējam NĪN aprēķinu par nedzīvojamām telpām. Tādējādi, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir pamatots, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt R.R. pieteikumu par Rīgas Domes 2009.gada 10.augusta lēmuma Nr.1-43/RD- 09-763-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 (divdesmit dienu) laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese______________I.Petrovska

Rīgā, 2010.gada 30.novembrī. lappuse 6 no 6