Court finds guilty of administrative offense for refusing police orders and issuing a fine.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offences Code for refusing to show identification and obeying police orders. Although the defendant claimed he was harassed by a person in a police uniform and that the officers were unprofessional, the court rejected these arguments due to a lack of corroborating evidence. Consequently, the court upheld the police officer's report and imposed a monetary fine of 30 Latvian lats.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 33. panta; 34. panta: Refusal to comply with lawful police orders constitutes an administrative offense, and witness testimony from officers generally outweighs uncorroborated claims of harassment by civilians.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.P131036213
SPRIEDUMS
Rīgā, 2013.gada 27.decembrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Vanaga,
ar sekretāri A.Hohlovu,
izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK)
175.panta attiecībā pret /pers. D/, /personas kods/, dzimis/datums/, dzīvesvieta /adrese/, strādā, apgādībā divas esošas
personas, agrāk administratīvi sodīts,
konstatēja
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Operatīvās vadības grupas vecākais inspektors sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka 2013.gada 11.septembrī plkst.12.05 /adrese/ pie nama nr.2 9 /pers. D/
ļaunprātīgi nepakļāvās likumīgām policijas darbinieku prasībām, proti, atteicās uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī
kategoriski atteicās nosaukt savus personības datus. Nepakļāvās policijas darbinieku prasībām apstāties, ļaunprātīgi mēģināja
pamest notikuma vietu, kā arī uzvedās agresīvi, kas izpaudās kā policijas darbinieku grūstīšana un lamāšanās.
Tiesas sēdē /pers. D/ paskaidroja, ka strādā /darba vieta/, kas atrodas pretī tirdzniecības centram /Nosaukums/, kur bieži
pusdieno. Šķērsojot gājēju pāreju, viņu apsaucis /pers. E/ ar vārdiem „eu tu, panāc šurp”, kurš bija ģērbies motobraucēja formā, ādas
jakā, īsā kreklā ar uzrakstu policija. Tur pat atradušies 2 trafareti motocikli. Piegājis pie /pers. E/ un pajautājis, kas noticis, uz ko /pers.
E/ atbildējis, ka viņš ir šķērsojis gaismu pie sarkanās gaismas, lai gan to nav darījis. Uz lūgumu policijas darbiniekiem nosaukt vārdu,
uzvārdu un ieņemamo amatu tika atteikts. Devies uz t/c /Nosaukums/ pusi un tad /pers. E/ skrējis pakaļ, ķēra aiz jakas. Vēlāk /pers. F/
paņēmis roku dzelžus un piedraudējis, ka tiks pieķēdēts pie staba. Policijas darbinieki ziņojuši par to, ka tiks sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols, jautājuši kā viņu sauc, uz ko nav atbildējis. /pers. E/ pa radio rāciju ziņojis, ka nepieciešama palīdzība, taču ne
grūstīšanās, ne lamāšanās nebija. Pats tikmēr zvanījis uz 112, lai paziņotu, ka viņu nepamatoti aizturējuši policijas darbinieki.
Nofotografējis motociklu un /pers. F/, kas pildījis administratīvā pārkāpuma protokolu. Policijas darbinieki lūguši un draudējuši iekāpt
mašīnā, bijis ziņojums aizvest viņu uz Alises ielas iecirkni. Nezina, kādēļ ticis apstādināts. /pers. E/ un /pers. F/ apģērbs un uzvedība
neatbilda viņu ieņemamam amatam un tas, ka viņi nav nosaukuši savus vārdus ir neprofesionālā rīcība.
Tiesas sēdē /pers. G/ liecināja, ka šķērsojis ielu pār sarkano luksofora gaismu, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols. Nezina pār kādu luksofora gaismu /pers. D/ šķērsojis ielu, kā arī viņš policistus nav grūstījis, lamājis un sitis. Nav dzirdējis
sarunu. Neatceras vai policists stādījies priekšā.
Tiesas sēdē liecinieks, policijas darbinieks /pers. E/ liecināja, ka darbības norisinājušās /adrese/, t/c /Nosaukums/ stāvlaukumā.
Bija rīkojums pievērst uzmanību gājējiem, līdz ar to ievērojis kungu, kas šķērsojis ceļu pie sarkanās gaismas. Pēc pavēles Nr.5 Ceļu
policijas instrukcijas nav jāstādās priekšā, bet pēc persona lūguma tas var tikt izdarīts. Neatceras vai persona lūgusi nosaukt vārdu un
uzvārdu, bet ja to lūdza, tad stādījies priekšā. /pers. D/ uz aicinājumiem nereaģēja, tādēļ pagājis viņam pretī. Persona agresīvā veidā
jautājusi, ko vajagot, uz ko atbildējis, ka viņš ir pārkāpis noteikumus un tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Persona
agresīvi uzvedusies, sākusi stumdīties, gājusi prom, un teikusi, ka nav tiesību viņu aizturēt. Sarunu izdzirdot, pārinieks /pers. F/,
pienācis klāt ar roku dzelžiem, sagatavojies aizturēšanai. To ieraugot kungs nomierinājies, palicis pakļāvīgāks, sapratis, ka var būt
spēka pielietošana, nav vēlējies konfliktēt. Atkārtoti lūguši uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, uz ko vīrietis atbildēja, ka viņam
tāda nav. Tika izsaukta policijas ekipāža, jo nebija iespēja vīrieti nogādāt iecirknī, jo bijuši ar motocikliem. Sākotnēji brīdināts
notikuma vietā, ka par nepakļaušanos policista likumiskajām prasībām tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Vīrietis
iecirknī izrunājies pret dežurantiem, bet kad izskaidrots, ka iecirknī ir audio un video novērošana kļuvis mierīgāks. Tika sastādīti divi
protokoli - par ielas šķērsošanu pie aizliedzošās gaismas, kā arī par nepakļaušanos policistu darbinieku likumiskajām prasībām.
Bijuši apģērbti speciālā policista motociklista apģērbā – biksēs un kreklā, savukārt, virsjaka bija novilkta. /pers. D/ stāstot nepatiesību
un pieturās pie savas versijas.
Tiesas sēdē liecinieks, policijas darbinieks /pers. F/ liecināja, ka notikuma dienā strādājuši pie t/c /Nosaukums/, pārbaudījuši, kā
tiek ievēroti luksofora signāli. Gājējs, kam sastādījis protokolu, norādījis uz /pers. D/ un redzējis, kā viņš šķērsojis ielu pār sarkano
gaismu. Pārinieks solīdā formā pasaucis /pers. D/. Tālāk notikusi vārdu pārmaiņa, pret kolēģi rupji izrunājās. Sastādot protokolu
citam pārkāpējam, viņš arī pamanījis, ka /pers. D/ rupji uzvedies, bija agresīvs. Sapratis, ka nebūs labi, jo /pers. D/ sāka grūst un
stūma ar roku, tādēļ paņēmis roku dzelžus, sagatavojies piemērot spēku, persona vairākas reizes atteikusies nosaukt datus. Tika
izsaukta palīdzība, un kad atbrauca policija, tad /pers. D/ palicis mierīgāks. /pers. D/ nogādāts policijas iecirknī. Pēc rīkojuma Nr.5
policijas darbiniekam ir jāstādās priekšā ar vārdu. Ja ir policijas formā, tad ar personām ir jāsasveicinās un jāpaskaidro pārkāpums,
var tikt uzrādīta arī apliecība. Neatceras, vai notikuma dienā /pers. D/ uzrādījis apliecību. /pers. D/ zvanījis uz policiju, un teicis, ka
viņam uzbrūkot policija.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, /pers. D/ un liecinieku liecības tiesa uzskata, ka /pers. D/ vaina administratīvā
pārkāpums izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā ir pierādīta tālākminēto apsvērumu dēļ.
/pers. D/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem.
2013.gada 11.septembra protokols par administratīvo pārkāpumu Nr./numurs/, kas apstiprina, ka /pers. D/ nepakļāvās policijas
darbinieku likumīgajām prasībām, atteicās nosaukt personas datus, agresīvi uzvedās, lamāja un grūstīja policijas darbiniekus;
Policijas darbinieka /pers. F/ ziņojumus pierāda faktu, ka veicot dienesta pienākumus uzmanību pievērsuši gājēju pārejai, kuru vīrietis,
kā vēlāk noskaidrots /pers. D/, šķērsoja pie aizliedzošā signāla. /pers. D/ ignorēja inspektora lūgumu apstāties un uz to rupji atbildēja,
lamājās, mēģināja grūstīt policijas inspektoru. Uz vairākkārtīgiem lūgumiem pakļauties un uzrādīt personas apliecinošu dokumentu,
tika saņemts atteikums rupjā formā.
Policijas darbinieka /pers. E/ ziņojums pierāda faktu, ka veicot dienesta pienākumus, ielas braucamo daļu šķērsoja vīrietis, kā vēlāk
noskaidrots /pers. D/, pie aizliedzošā sarkanā luksofora signāla. /pers. D/ turpināja kustību, šķērsojot brauktuvi pie neatļautās
gaismas atkārtoti, kopā ar citu vīrieti – /pers. G/, kurš uzrādīja personas apliecinošu dokumentu. Savukārt, /pers. D/ atteicās uzrādīt
personas apliecinošu dokumentu un nosaukt personas datus. /pers. D/ devās prom, bet inspektors sekojis vīrietim, kurš viņu atgrūdis,
un turpinājis iet prom. /pers. D/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, grūstījās, lamājās, uzvedās agresīvi. Tika
izsaukta ceļu policijas ekipāža personības noskaidrošanai un administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai.
Tiesa uzskata, ka faktu, ka /pers. D/ ļaunprātīgi nepakļāvās likumīgām policijas darbinieku prasībām pierāda /pers. D/ tiesas sēdē
liecinātais, ka policijas darbinieki bija ģērbušies policijas darbinieku formās un netālu atradušies divi trafareti motocikli, kā arī tas, ka
pēc policijas darbinieku aicinājuma atteicies nosaukt savu vārdu. Tiesai nav pamata neticēt policijas darbinieku liecinātajam, ka
/pers. D/ šķērsojis ielu pie neatļautā luksofora signāla un nav pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Fakts, ka /pers. D/ neatzina savu vainu izdarītajā pārkāpumā, tiesas ieskatā norāda uz viņa vēlmi izvairīties no soda par
izdarīto administratīvo pārkāpumu, kas par minēto pārkāpumu ir pietiekami bargs.
Liecinieka /pers. G/ liecināto par to, ka viņš nezina pāri kādai luksofora gaismai /pers. D/ šķērsojis ielu un to, ka /pers. D/
notikuma vietā nav uzvedies agresīvi, tiesa neuzskata par pamatotu argumentu, jo policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām,
neapšaubāmi piedodama lielāka ticamība, nekā liecinieka subjektīvajam vērtējumam.
Administratīvā pārkāpuma lietā ir pietiekami pierādījumi, kas apliecina administratīvā pārkāpuma esamību.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. D/ darbības, kas kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.panta, ka /pers. D/ atteicies nosaukt savu vārdu, uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, izrādīja pretošanos policijas
darbiniekiem, pārējos lietā esošos materiālus, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, tiesa uzskata, ka šādas
/pers. D/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš
izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus un /pers. D/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā ir pierādīta.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu, 34.pantu /pers. D/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus
apstākļus tiesa nekonstatēja.
Ņemot vērā iepriekšminēto un tiesas sniegto argumentāciju, /pers. D/ atzīstams par vainīgu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta un sodāms, saskaņā ar minētā panta sankciju.
Nosakot sodu, izvērtējot lietas materiālus, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētos apstākļus tiesa ņem vērā tādā apmērā, cik tos lietas
ietvaros iespējams noskaidrot.
Izvērtējot iepriekšminētos apstākļus, tiesa neuzskata par nepieciešamu pārkāpējam sodu noteikt aresta veidā. Tiesa par atbilstošu
un samērīgu pārkāpējam /pers. D/ uzskata uzlikt naudas sodu, panta sankcijā paredzētajā apmērā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu,
nolēma
/pers. D/, /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.panta, piemērojot viņam naudas sodu Ls 30,- (trīsdesmit latu) apmērā.
Administratīvais naudas sods nomaksājams 30 dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas. Iemaksas rekvizīti: Valsts kase,
reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, bankas kods TRELLV22. Izdarītā maksājuma apliecinošā
dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Vanaga