Court dismissed bid rejection claim, ruling the tender document's defect repair time definition was clear and legally sufficient.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to annul the Tender Supervision Office's decision rejecting their bid. The applicant argued that the municipal authority incorrectly expanded the definition of 'defect repair time' to include arrival time, violating the tender document. The court held that the tender document clearly defined the reference point for calculating repair time as the moment information was received, allowing applicants to determine their own feasible durations based on resources.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPublic Procurement Law s. 56; Tender Document s. 5.2.1: The court established that a tender document's definition of a time limit for defect repair is valid if it clearly specifies the reference point for calculation, and applicants must clarify ambiguities before submission rather than claiming the authority expanded the scope.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS Lieta Nr.A420755610 A00833-12/18
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 7.februārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente K.Kalvāne, tiesneses I.Juhņeviča un I.Putra, piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvim A.Ļ., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc juridisko personu grupas „Binders un Arčers” pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2010.gada 9.augusta lēmuma Nr.4-1.2/10-188 atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] Amatas novada dome izsludināja iepirkuma procedūru „Par Ūdenssaimniecības attīstību Nītaures pagasta Nītaures ciemā” identifikācijas Nr.ANP 2010/09 ERAF (turpmāk arī - Konkurss). Ar Amatas novada domes Iepirkumu komisijas 2010.gada 30.jūnija lēmumu (sanāksmes protokols Nr.5) (turpmāk tekstā – Sākotnējais lēmums) nolemts: 1) izslēgt no turpmākās vērtēšanas kā nepamatotu defektu novēršanas laiku piedāvājušus sekojošus pretendentus: personu grupa „Binders un Arčers” (turpmāk arī – pieteicēja), apvienība „ĢL Konsultants un SIA „Latgalija”, apvienība „MN Īpašumi un UNI SAN”, SIA „Mārupīte RR” un SIA „RUP”, AS „UPB”, PS „A.A.& būvkompānijas” un AS „K&H” filiāle Latvijā; 2) slēgt iepirkuma līgumu ar līgumsabiedrību ar civiltiesisko atbildību „BŪVE WOOD LINE
– HALLE B”. [2] Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB vai atbildētājs) Iesniegumu izskatīšanas komisija 2010.gada 9.augustā pieņēma lēmumu Nr.4-1.2/10-188 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru nolēma atļaut pasūtītājam – Amatas novada pašvaldībai – slēgt iepirkuma līgumu ar atklātā Konkursā noteikto uzvarētāju un atstāja spēkā Sākotnējo lēmumu. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atzīt par prettiesisku turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [3.1] Atbildētājs nav piemērojis Publisko iepirkumu likuma 56.panta pirmās daļas noteikumus, kas paredz, ka atklātā konkursā pasūtītājs atlasa pretendentus saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību atklāta konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju. [3.2] Jēdzienu „defekta novēršanas laiks” Amatas novada pašvaldība precizēja tikai Sākotnējā lēmumā.
Konkrētajā situācijā Amatas novada pašvaldības izdarītie precizējumi būtiski maina nolikumā ietvertās prasības, jo pēc būtības nosaka minimālo rādītāju, kas maina arī attiecīgās pozīcijas veidošanas komponentes. Proti, pēc Amatas novada pašvaldības precizējumiem defektu novēršanas termiņā tiek ietverts arī ierašanās laiks, kas nesakrīt ar Iepirkuma ANP 2010/09 ERAF nolikumā norādītajām prasībām. [3.3] Atbildētāja norāde uz to, ka pieteicējas piedāvājums ir noraidāms, jo tas neatbilst Iepirkuma ANP 2010/09 nolikuma 5.2.1. punkta prasībām nav pamatots, jo nolikumā ir prasīts defektu novēršanas laiku norādīt stundās, bet pat no šāda nosacījuma gramatiskās interpretācijas nevar izdarīt secinājumu, ka attiecīgajā pozīcijā norādāmi tikai veseli skaitļi jeb stundas. [3.4] Amatas novada pašvaldība ir izdarījusi tādas izmaiņas, lai atrastu formālu iemeslu attiecīgu pretendentu izslēgšanai no dalības Iepirkumā ANP 2010/09 ERAF.
Šāda rīcība ir pretēja tiesiskās paļāvības principam, kas nostiprināts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 10.pantā. Amatas novada pašvaldības prasības Iepirkuma ANP 2010/09 ERAF nolikumā pieteicējai radīja tiesisko paļāvību par konkursam izvirzītajām prasībām, kuras pieteicēja ir izpildījusi, iesniedzot savu piedāvājumu. [3.5] Lēmums ir pretrunīgs, jo atbildētājs atzīst, ka minimālais iespējamais defektu novēršanas laiks ir viena stunda, tāpat no iepirkuma procedūras ir izslēdzis visus pretendentus, kuru defektu novēršanas laiks ir ticis norādīts mazāks par astoņām stundām, bet lielāks par vienu stundu, lai gan šādai izslēgšanai nav bijis tiesisks pamats.
Proti, neviens Latvijas Republikā spēkā esošs tiesību akts nenosaka minimālo pieļaujamo defektu novēršanas laiku, līdz ar to šāds atbildētāja slēdziens ir ne tikai subjektīvs, bet neatbilst arī likuma atrunas principam. [3.6] Nav ievērots Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā norādītais Publisko iepirkumu likuma mērķis, proti, piegādātāju brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes nodrošināšana iepirkumā. [4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [4.1] IUB iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtēja pieteicējas 2010.gada 9.jūlija iesniegumu, vadoties no tajā minētajiem faktiem un argumentiem, kā arī ņemot vēra iesniedzējas pārstāvja minētos argumentus iesniegumu izskatīšanas sēde.
Atbildētājs norāda, ka pieteicēja savā 2010.gada 9.jūlija iesniegumā neapstrīdēja iepirkuma komisijas rīcību, ka iepirkuma komisija Sākotnējā lēmumā būtu veikusi atklāta konkursa nolikuma izmaiņas, precizējot terminu „defektu novēršanas laiks”. Pieteicējas minētie argumenti nav pamatoti pēc būtības, t.i, iepirkuma komisija Sākotnējā lēmumā ir izvērtējusi iesniegto piedāvājumu atbilstību, nevis veikusi grozījumus vai precizējumus atklātā konkursa nolikumā. [4.2] Pieteicējas piedāvājums Konkursam noraidīts, jo iepirkuma komisija pieteicējas tehniskajā piedāvājumā 38.lapā norādīto defektu novēršanas laiku 0,25 stundas (15 minūtes) atzina par nepamatoti īsu, jo objektīvi tajā nav iespējams veikt jebkādus defektu novēršanas darbus, kas potenciāli var rasties atklāta konkursa rezultātā veikto būvdarbu ietvaros, ņemot vērā atklāta konkursa rezultātā veicamo būvdarbu specifiku.
IUB iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot pieteicējas 2010.gada 9.jūlija iesniegumu, konstatēja, ka pieteicējas piedāvājums neatbilst atklāta konkursa nolikuma 5.2.1.punktā noteiktajam par to, ka tehniskajā piedāvājumā jāiekļauj apliecinājums par defektu novēršanas laiku pēc informācijas saņemšanas, kas izteikts stundās, proti, no atklāta konkursa nolikuma 5.2.1.punkta ir secināms, ka pasūtītājs atklāta konkursa nolikumā ir noteicis konkrētu defektu novēršanas laika vienību, t.i., stundas, kas pretendentiem jāievēro, piedāvājot savus defektu novēršanas termiņus.
Kā izriet no pieteicējas piedāvājuma atklātam konkursam 38.lapas norādītā, pieteicēja piedāvāja veikt iespējamo defektu novēršanas darbus 0,25 stundu laikā, t.i., 15 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas. Atklāta konkursa nolikumā ietvertās prasības attiecībā uz defektu novēršanas laika norādīšanu piedāvājumos nekādā mērā neierobežo pretendentu tiesības labticīgi sagatavot savus piedāvājumus, kā arī ir uzskatāmas par tiesiskām. Tomēr, kā izriet no pieteicējas tehniskā piedāvājuma 38.lapas minētā un kā izriet no Sākotnējā lēmuma, pieteicēja, sagatavojot savu piedāvājumu atklātam konkursam, ir norādījusi tādu defektu novēršanas laiku (0,25 stundas), kas neatbilst konkursa nolikuma 5.2.1.punkta prasībai ne saturiski, ne pēc formas.
Līdz ar to IUB vērš uzmanību, ka pieteicēja, sagatavojot savu piedāvājumu, nav rīkojusies labticīgi un tiesiski, jo ir norādījusi defektu novēršanas laiku, kādā objektīvi nav iespējams veikt iespējamos defektu novēršanas darbus, t.i., ir norādījusi objektīvi neizpildāmu defektu novēršanas laiku. [4.3] Pieteicējas argumentam, ka neviens Latvijas Republikā spēkā esošs tiesību akts nenosaka minimālo pieļaujamo defektu novēršanas laiku, konkrētajā gadījumā nav tiesiskas nozīmes, jo neskatoties uz to, ka minimālais defektu novēršanas laiks tiesību aktos nav noteikts, pieteicējai jebkurā gadījumā, izpildot atklāta konkursa nolikuma 5.2.1.punkta prasību, bija jānorāda tāds iespējamo defektu novēršanas laiks, kas pēc būtības atbilstu atklātā konkursa rezultātā veicamo būvdarbu specifikai, ņemot vērā iespējamos būvdarbu defektus, kas potenciāli varētu atklāties.
Turklāt atbildētājs vērš uzmanību, ka pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos ir tiesīgs ietvert ne tikai tādas prasības, kas tieši izriet no tiesību aktiem, bet arī prasības, kas ir pamatotas ar pasūtītāja saimnieciskajām vajadzībām un kuras objektīvi nemaz nav iespējams tiesiski noregulēt ārējos normatīvos aktos, piemēram, būvdarbu defektu novēršanas termiņus, kas tiek noteikti iepirkuma līgumā. [5] Pieteicēja uz tiesas sēdi neieradās nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslu. Savukārt 2012.gada 16.janvārī no trešās personas līgumsabiedrības ar civiltiesisko atbildību „BŪVE WOOD LINE – HALLE B” tiesā saņemts iesniegums, kurā lūdz tiesu izskatīt lietu bez tās klātbūtnes.
Saskaņā ar APL 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Uzklausījusi atbildētāja pārstāvja viedokli, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa izskatīja lietu bez pieteicējas un trešās personas klātbūtnes. [6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieka paskaidrojumu, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms. [8] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas piedāvājums Konkursam noraidīts tiesiski un pamatoti. Proti, gan Amatas novada pašvaldības iepirkumu komisija, gan arī atbildētājs atzina, ka pieteicējas Konkursa tehniskajā piedāvājumā norādītais defektu novēršanas laiks 0,25 stundas (15 minūtes) ir nepamatoti īss, jo objektīvi tajā nav iespējams veikt jebkādus defektu novēršanas darbus, kas potenciāli var rasties atklāta konkursa rezultātā veikto būvdarbu ietvaros, ņemot vērā atklāta konkursa rezultātā veicamo būvdarbu specifiku. [9] Saskaņā ar Konkursa nolikuma 5.2.1.punktu tehniskajā piedāvājumā bija jāiekļauj apliecinājums par defektu novēršanas laiku pēc informācijas saņemšanas, kas izteikts stundās. Pieteicēja apliecināja, ka būvdarbu „Ūdenssaimniecības attīstība Nītaures pagasta Nītaures ciemā” defektu novēršanas laiks būs 0,25 stundas (lietas pielikuma Nr.1 40.lapa). 2010.gada 18.jūnijā Amatas novada pašvaldības iepirkumu komisija nosūtīja pieteicējai vēstuli, kas saturēja norādi, ka pieteicējas tehniskajā piedāvājumā ietvertais defektu novēršanas laiks ir nesamērīgi mazs, kā arī lūdza paskaidrot par apliecinātā defektu novēršanas laika realizācijas iespējām un tehniskajiem risinājumiem (lietas 56.lapa). 2010.gada 28.jūnijā pieteicēja sniedza atbildi uz Amatas novada pašvaldības iepirkumu komisijas vēstuli, norādot, ka pieteicēja spēj nodrošināt defektu novēršanu Konkursa piedāvājumā norādītajā laikā (lietas 57. un 58.lapa). 2010.gada 30.jūnija Konkursa iepirkumu komisijas sanāksmē (protokols Nr.5) secināts, ka pieteicējas paskaidrojumi norāda uz pieteicējas atšķirīgo izpratni par Konkursa nolikumā norādīto jēdzienu „defektu novēršanas laiks”.
Proti, pieteicēja ir izpratusi, ka „defektu novēršanas laiks” ir reāli patērētais laiks konkrētā defekta novēršanas darbu izpildei. Savukārt no Konkursa nolikuma un līguma projekta ir saprotams, ka ar „defektu novēršanas laiku” ir jāsaprot laiks no brīža, kad tiek sastādīts defektu novēršanas akts līdz brīdim, kad tiek novērsts defekts, ietverot sevī ierašanās laiku un defektu novēršanas laiku. [10] Pieteicēja uzskata, ka atbildētājs Sākotnējā lēmumā ir paplašinājis jēdziena „defektu novēršanas laiks” saturu, ietverot tajā pozīcijas, kas nav norādītas Konkursa nolikumā – ierašanās laiku un defekta konstatēšanu.
Tiesa nevar piekrist minētajam pieteicējas viedoklim, jo Konkursa nolikuma 5.2.1.punktā skaidri ir norādīts, ka tehniskajā piedāvājumā ir jāiekļauj apliecinājums par defektu novēršanas laiku pēc informācijas saņemšanas. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka defektu novēršanas laika uzskaite ir jāuzsāk pēc informācijas par radušos defektu saņemšanas un tajā ir jāiekļauj gan ierašanās vietā, kur ir konstatēts defekts, defektu novēršanas akta sastādīšana, tehnikas un speciālistu nokļūšana konkrētajā vietā un defektu novēršanas darbu izpildes laiks.
Turklāt, ņemot vērā veicamo darbu specifiku un iespējamos defektus, kas var rasties ūdenssaimniecības ekspluatācijas laikā, nerodas šaubas par to, ka, lai ierastos ūdenssaimniecības bojājuma vietā, konstatētu defektu, apkopotu nepieciešamos materiāli tehniskos un cilvēkresursus, kas nogādājami attiecīgajā vietā, kā arī veiktu reālus bojājumu novēršanas darbus, nepietiek ar 15 minūtēm. Tas nozīmē, ka pieteicējas tehniskajā piedāvājumā ietvertais apliecinājums ir acīm redzami neatbilstošs. Vienlaikus jānorāda, ja pieteicējai bija neskaidrības attiecībā uz Konkursa nolikuma 5.2.1.punktā ietverto prasību defektu novēršanas laika aprēķināšanai, tad pieteicēja sev neskaidros jautājumus varēja precizēt pirms piedāvājuma iesniegšanas.
Pieteicēja to nav darījusi. Līdz ar to tiesa nesaskata, ka Amatas novada pašvaldības iepirkumu komisija Sākotnējā lēmumā būtu paplašinājusi jēdziena „defektu novēršanas laiks” saturu un nepamatoti izslēgusi pieteicējas piedāvājumu no turpmākas vērtēšanas. [11] Tiesa piekrīt pieteicējai, ka stundas ir izsakāmas ne tikai stundās, bet arī tās daļās, kā to savā piedāvājumā ir norādījusi pieteicēja. Tomēr tiesa nevar piekrist tam, ka no Konkursa nolikuma būtu secināms, ka minimālais defektu novēršanas laiks ir paredzēta viena stunda.
Jānorāda, ka Konkursa nolikums vispār nenosaka minimālo defektu novēršanas laika robežu, bet tikai norāda uz atskaites punktu, kas ir izmantojams nepieciešamā laika patēriņa aprēķināšanai – pēc informācijas saņemšanas. Līdz ar to ir nepārprotami skaidrs, ka katrs no pretendentiem to var aprēķināt un noteikt atbilstoši savām materiāli tehniskajām un cilvēkresursu iespējām. [12] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks administratīvais akts un tā atzīšanai par prettiesisku nav pamata.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
noraidīt juridisko personu grupas „Binders un Arčers” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2010.gada 9.augusta lēmuma Nr.4-1.2/10-188 atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2012.gada 7.februārī
Tiesnese referente /paraksts/ K.Kalvāne
Tiesnese /paraksts/ I.Juhņeviča
Tiesnese /paraksts/ I.Putra
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese
K.Kalvāne Rīgā, 2012.gada 7.februārī