Court dismisses appeal in parking violation case, upholding first-instance ruling on illegal street parking.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appellate court dismissed the appellant's appeal and upheld the first-instance court's decision to uphold the administrative fine for illegal parking. The lower court found that the vehicle was parked on a sidewalk in a residential zone, violating traffic rules designed to protect pedestrians. The appellate court rejected the argument that the area was not a road, confirming that the evidence sufficiently proved the violation occurred.
Regesto Legislator
Generato dall'IACeļu satiksmes likums; Ceļu satiksmes noteikumi: Parking on sidewalks in residential zones constitutes a traffic violation regardless of official map markings, as the area functions as a public thoroughfare for traffic regulation purposes.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.131033612
Nr.104AA-0783-13/8
SPRIEDUMS
Rīgā, 2013.gada 23.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese I.Logina,
tiesneši I.Amoliņa un J.Stukāns,
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas
sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu, un
konstatēja
2012.gada 21.septembrī Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.108944602, par to, ka 2012.gada 21.septembrī plkst.11.38 transportlīdzeklis „BMW” ar valsts numura zīmi
/TL numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Ozolciema ielā 18, uz ietves, kur tas nav atļauts, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu
135.9 punktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk tekstā
– Latvijas APK) 149. 10panta ceturtās daļas 5.punktā minēto administratīvo pārkāpumu, par ko transportlīdzekļa vadītājam, kas
neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 20 apmērā.
Ar Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 25.oktobra lēmumu atstāts negrozīts Rīgas
pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 21.septembra uzliktais administratīvais sods /pers. B/.
Par Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 25.oktobra lēmumu /pers. B/ iesniedza sūdzību
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu /pers. B/ sūdzība noraidīta.
Pirmās instances tiesa konstatēja, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai vietā, kurā nav
noteikts Ceļu satiksmes noteikumu 131.punktā norādīto ceļu zīmju regulējums. Tiesa norādījusi, ka /pers. B/, novietojot
transportlīdzekli daudzdzīvokļu mājas pagalmā, bija ceļu satiksmes dalībnieks un uz viņu attiecināmi Ceļu satiksmes noteikumu
135.9.punkta prasības.
Tiesa norādījusi uz Ceļu satiksmes noteikumu 13.nodaļu (Ceļu satiksme dzīvojamās zonās), kur mērķis ir radīt dzīvojamās zonās
vidi, kas labvēlīga tieši gājējiem, ierobežojot automašīnu novietošanu šajās zonās. Turklāt Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.punkts
nosaka apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu uz ietvēm. Stāvēšanas aizliegums uz ietvēm, it īpaši dzīvojamās zonās, ir vērsts uz to,
lai nodrošinātu gājējiem brīvu un netraucētu pārvietošanos. Tiesa atsaukusies uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2007.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-72/2007.
Tiesa uzskatījusi par nepamatotu /pers. B/ argumentu, ka dzīvojamā zonā attiecībā uz transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai ir
piemērojami vienīgi Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkta nosacījumi, tiesa, atsaucoties uz tiesu praksi, norādījusi, ka dzīvojamā
zonā, kā arī daudzdzīvokļu namu pagalmos attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu darbojas gan Ceļu satiksmes
noteikumu 11.nodaļā noteiktās prasības, gan papildus Ceļu satiksmes noteikumu 13.nodaļas 155.punktā noteiktās prasības.
Tiesa norādījusi uz Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkta, 1.8. un 1.23.apakšpunkta nosacījumiem.
Tiesa analizējusi lietā esošos fotoattēlus un Rīgas kartes publiski pieejamās informāciju no vietnes – www.1188.lv/karte, kur
redzams, ka vieta, kur novietots transportlīdzeklis, kas ir atdalīta no brauktuves ar betona apmali un paredzēta gājēju pārvietošanai pa
to, atdalīti no braucamās daļas, kā arī šī informācija redzama televīzijas raidījumā TV3 (http://www.tv3play.lv/play/285439/?
autostart=true). Tiesa konstatējusi, ka lietā esošā informācija viennozīmīgi pierāda, ka transportlīdzeklis tika novietots vietā, kas nav
paredzēta transportlīdzekļu kustībai.
Tiesa secinājusi, ka apstāklis, ka strīds par novietošanas vietas uzskatīšanu kā nepabeigtu ietvi, neizslēdz šīs vietas būvniecisko
un funkcionālo mērķi, to, ka ietve izbūvēta gājēju kustībai. Turklāt tiesa pētījusi Rīgas kartes informāciju no vietnes www.rigis.lv,
secinot, ka ietve ietilpst kopējā mājas iekšpagalma infrastruktūrā – tā ir savienota (krustojas) ar tai pieguļošām ietves daļām. Ietve ir
iekļauta kopējā māju ietvju sistēmā un tā iziet uz dzīvojamās mājas fasādes daļu, kur atrodas ieejas mājā un, sazarojoties ar citām
ietvēm, veido ietvju sistēmu kustības nodrošināšanai dzīvojamo māju kompleksa ietvaros.
Tiesa norādījusi, ka lietas materiāli kopumā apliecina, ka Rīgas kartē un Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā www.rigis.lv
atspoguļotā situācija nav pretrunā ar faktiski fiksētajiem apstākļiem lietā. Turklāt tiesa, pretēji /pers. B/ ieskatam, neapšauba, ka
administratīvā pārkāpuma vieta ir Rīgā, Ozolciema ielā 18 iekšpagalma teritorijā.
Tiesa norādījusi, ka /pers. B/ varēja un vajadzēja zināt tiesisko regulējumu transportlīdzekļu novietošanai daudzdzīvokļu māju
pagalmos, turklāt /pers. B/ bija zināms, ka minētā vieta būvnieciski noteikts ietves statuss.
Tiesa izvērtējusi /pers. B/ noteikto sodu, vērtējusi lietas materiālus, pārkāpuma raksturu, /pers. B/ personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus. Tiesa nav konstatējusi Latvijas APK 21.panta nosacījumus, lai /pers. B/ pārkāpumu atzītu par
maznozīmīgu.
Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa nepareizi ir interpretējusi jēdzienu
ietve. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Ceļu satiksmes noteikumu 1.panta 1.23.apakšpunktu, secinot, ka likumdevējs nepārprotami
norādījis, ka ietve neatraujami ir ceļa daļa, tā var piekļauties brauktuvei vai būt atdalīta no tās. Vēl sūdzībā norādīts , ka saskaņā ar
Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punktusarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves izbūvei nepieciešamo
teritoriju, taču no Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izdrukas redzams, ka ceļam vai ielai nepieciešama teritorija, līdz ar to
definējumā „ietve” kā ceļa daļa, iztrūkst nepieciešamo priekšnosacījumu. Tiesa nav pareizi interpretējusi tiesību normas. Uzskata, ka,
piemērojot teoloģisko interpretācijas metodi, normatīvo aktu jēga neļaut automašīnu novietot uz ietvēm ir tāda, ka netraucēti ļaut
gājējiem pārvietoties pa ietvēm, jo citādi ceļa tuvumā gājēja drošība varētu tikt apdraudēta, bet, tā kā dzīvojamā nama iekšpagalma
laukumā gājēji var pārvietoties pa jebkuru trajektoriju, ir pamats uzskatīt, ka netiek traucēta gājēju pārvietošanās.
/pers. B/ uzskata, ka tiesas spriedumā minētās Rīgas kartes kā pierādījums ir apšaubāms, jo tās ir privātas firmas foto internetā,
nevis ar juridisku spēku izsniegts valsts iestādes dokuments no Zemesgrāmatas vai Zemes dienesta.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka, ja nav iespējams objektīvi izvērtēt, vai vieta, kur tika novietota automašīna ir ietve,
celiņš vai vienkārši noasfaltēts laukums, tad šaubas ir jātulko par labu pārkāpējam, jo administratīvajās lietās tiesību normas nav ļauts
tulkot paplašināti. Tiesas secinājumi, ka nav svarīgi, ka ietve nav ceļa daļa, bet ir izmantojama gājēju kustībai, noved pie nepareizas
juridiskās interpretācijas un, izmantojot juridisko siloģismu, sanāk tā, ka pēc likuma ietve ir ceļa daļa, - tas nav ņemamas vērā, bet
jebkurš gājēju pārvietošanās objekts ir ietve. Uzskata, ka ietves nošķiršanai no citām teritorijām primāri ir jābūt saistītai ar tās
funkcionālo nozīmi – šai teritorijai jānodrošina netraucētu gājēju pārvietošanos paralēli brauktuvei.
/pers. B/ norāda, ka ir apšaubāma tiesas atsauce uz privātā komersanta mājas lapu www.1188.lv/karte un secinājumiem, kas
izdarīti no tās.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka objektīvai patiesības noskaidrošanai ir izmantojama Rīgas pašvaldības oficiālā karte,
kurā redzamas sarkanās līnijas, kas pierāda faktu, ka Ozolciema ielas 18.nama iekšpagalms nav ceļa teritorija.
/pers. B/ lūdzis apmierināt apelācijas sūdzību, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Tiesu kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2013.gada 22.aprīļa spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. B/ apelācijas sūdzība noraidāma.
Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc tiesu kolēģija pilnībā pievienojas
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmajā
daļā un 289.13panta trešajā daļā noteikto, un izvērstāks argumentu izklāsts apelācijas instances tiesas spriedumā nav nepieciešams.
Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, tie apstiprina,
ka /pers. B/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkta.
Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz
faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem.
Pirmās instances tiesa sniegusi pamatotu un argumentētu jēdziena – ietve skaidrojumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma, Ceļa
satiksmes noteikumu normām.
Arī pirmās instances tiesas izmantotā informācija no internetvietnes www.1188.lv.karte ir atzīstama par pieļaujamu.
Tiesu kolēģija atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi apgalvotu, ka
/pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā bija novietojis transportlīdzekli BMW ar valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/ stāvēšanai uz ietves pie nama Nr.18 Ozolciema ielā, pārkāpjot CSN 135.9.punktā noteiktās prasības, līdz ar to, pamatoti
saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 10panta ceturtās daļas 5.punkta, saskaņā ar kuru, transportlīdzekļa
vadītājam paredzēts konstants naudas sods Ls 20 apmērā.
Krimināllietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai par piemēroto sodu, uzskata, ka tas ir
samērīgs ar administratīvā pārkāpuma bīstamību, un ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Latvijas APK 149. 10panta
ceturtās daļas 5.punkta sankcijas robežas.
Tiesu kolēģija, pārbaudot Tiesu informatīvo sistēmu, konstatē, ka pārkāpējs par analoga administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir
administratīvi sodīts vairākas reizes, taču turpina pārkāpt likuma normas, neievērojot sabiedrības drošību un intereses.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 289.21, 289.22, pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, /pers. B/ apelācijas sūdzību
noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese I.Logina
Tiesnese I.Amoliņa
Tiesnesis J.Stukāns