Court partially allowed bank's small claims suit for loan default, awarding principal, interest, and fees while rejecting excessive penalty claim.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed BIGBANK AS's small claims action against /pers. A/ for loan default, ordering payment of the unpaid principal, accrued interest, and court costs. The plaintiff argued for a full penalty under the loan agreement's general terms due to over 30 days of non-payment, but the court rejected this specific claim. Consequently, the court ruled that the penalty was excessive and limited the award to the principal sum, statutory interest, and procedural expenses.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1763; Civil Procedure Law 195: When a contractual penalty is deemed excessive, the court may reduce it to a reasonable amount based on the actual loss and statutory interest rates rather than the full contractual stipulation.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C37057715
Lietas arhīva Nr. C-0577-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2015.gada 6.jūlijā
Tukuma rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Vancāne rakstveida procesā
izskatīja civillietu BIGBANK AS Latvijas filiāles prasības pieteikumā maza apmēra
prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.
Tiesa
konstatēja
2014.gada 29.decembrī BIGBANK AS Latvijas filiāle (turpmāk prasītāja) cēlusi
Tukuma rajona tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk –
atbildētāja).
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 7.novembrī noslēgto
aizdevuma līgumu Nr. 1102121/44ba (turpmāk tekstā aizdevuma līgums), prasītāja
izsniegusi atbildētājai aizdevumu 853,72 euro apmērā, ar gada procentu likmi – 36,8025
%, ar pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus aizdevuma līguma maksājuma
grafikā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punkta 6.3.
pirmo teikumu par maksājuma grafikā noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēru
neievērošanu, Aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu 1% apmērā no termiņā
nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai
samaksai. Kā arī, gadījumā, ja aizdevējs izmanto līguma vispārējo noteikumu punktā 4.1.
noteiktās tiesības un atkāpjas no aizdevuma līguma, tad minētais līgumsods tiek aprēķināts
no neatmaksātās aizdevumu pamatsummas daļas, kas nav samaksāta līdz vēstulē par
vienpusēju atkāpšanos no līguma norādītajam visu parāda samaksas datumam. Saskaņā ar
aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 4.1., gadījumā, ja maksājumu kavējuma
dienu skaits kopā ir vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji
atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu, bet saskaņā ar punktu
4.2. aizņēmējam šajā gadījumā ir pienākums nekavējoties samaksāt aizdevējam
nesamaksāto līgumsodu, neatmaksātos procentus un aizdevuma summu. Tā kā atbildētāja
nebija izpildījusi savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas,
prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja no atbildētājas parāda samaksu, kas
tika noformēts rakstveidā brīdinājuma formā un nosūtīts atbildētājai ierakstītā vēstulē
2013.gada 14.augustā. Brīdinājumā prasītāja lūdza atbildētāju izpildīt savu saistību septiņu
dienu laikā. Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 12.5 un prasītājas
apstiprinātu vispārējo noteikumu ,,Bankas vispārējie noteikumi” punktu 5.1.3. jebkāds
paziņojums uzskatāms par nodotu otrai pusei, ja pagājušas 5 (piecas) dienas kopš tas
nodots pasta iestādē un nosūtīts ar ierakstītu sūtījumu uz adresi, kas norādīta līgumā, tādēļ
augstāk minētā parāda samaksas termiņš beidzās 2013.gada 27.augustā. Prasītājs
nepiemēro līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikuma punkta 6.3. otro
teikumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar
Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punkta 6.3. pirmo teikumu par maksājumu
kavējumu par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 14.augustam 966,12
euro apmērā, ko prasītāja labprātīgi ir samazinājusi līdz 341,96 euro. Pēc brīdinājuma
nosūtīšanas no atbildētāja tika saņemti maksājumi 34,14 euro apmērā, kas saskaņā
Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 2.2. ieskaitīti līgumsoda daļējai segšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 127.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo
daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu,
41.panta pirmo daļu, 195.pantu, 406.7 pantu, 408.8 panta trešo daļu un LR Civillikuma
1587., 1720., 1722., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943. un 1945.pantu, prasītāja
lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas BIGBANK AS Latvijas filiāles labā parādu 801,60 euro,
kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 448,56 euro, nesamaksātajiem
procentiem par laika posmu no 2012.gada 2.novembra līdz 2013.gada 3.jūnijam 106,60
euro, līgumsoda 246,44 euro, samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī norādīt spriedumā
uz prasītājas tiesībām saņemt 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma
pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
2015.gada 8.janvārī tiesa atbildētājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 21panta
pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu prasības
pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai
līdz 2015.gada 9.februārim (lietas 26.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem, tiesas dokumentus
fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad
deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir
pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā
papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem,
paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem apstākļiem,
tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma
rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas
iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas
par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par
datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, 56. 1pantu, uzskatāms, ka
atbildētājam tiesas dokumenti izsniegti, un, tā kā puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu
tiesas sēdē, lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, nosūtot pusēm 2015.gada
11.februārī paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu.
Atbildētāja ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai
paskaidrojumu par prasību nav iesniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu
procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības
pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos
argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska
darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 7.novembrī starp prasītāju un
atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr. 1102121/44ba par aizdevumu 853,72 euro, kas
saskaņā ar Līguma noslēgšanas dienā noteikto Latvijas bankas valūtas kursu ir ekvivalents
600 Latvijas latiem. Aizdevuma atmaksas termiņu – 2013.gada 3.jūnijs (lietas 11.-
14.lapa).
Atbilstoši 2011.gada 7.novembra maksājuma uzdevumam Nr.39702, prasītāja
atbildētājai piešķirto aizdevumu ieskaitīja atbildētājas kontā
Nr.LV23HABA0551014301574, maksājuma mērķis – Līg.Nr.1102121/44ba, aizdevuma
izmaksa (lietas 15.lapa).
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.punktu atbildētājai bija pienākums veikt
aizdevuma atmaksu maksājuma grafikā noteiktajā dienā.
Kā izriet no prasības pieteikuma, atbildētāja savas saistības nepildīja, neveica
līgumā noteikto ikmēneša maksājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama
tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj
likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1. punktā puses vienojušās, ka
aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no Līguma un pieprasīt tūlītēju
parāda atmaksu no aizņēmēja saskaņā ar līguma 4.2.punktu gadījumā, ja aizņēmējs ir
nokavējis no Līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi vairāk kā par 30 dienām.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam puses ir pielīgušas
prasītājai tiesību visu izsniegto aizdevumu un tā blakus maksājumus pieprasīt no
atbildētājas pirms termiņa, ja atbildētājs pienācīgi nepilda pielīgtās saistības.
Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājai 2013.gada 14.augustā nosūtīts
brīdinājums, kurā prasītāja atsaucoties uz aizdevuma līguma noteikumiem paziņo, ka
atkāpjas no aizdevuma līguma un pieprasa atbildētājam septiņu dienu laikā atmaksāt
aizdevumu, procentus, līgumsodu un parāda piedziņas saistītos izdevumus, kopā LVL
715,02 (1017,38 euro) (lietas 16.-18.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā, izriet, ka pēc brīdinājuma nosūtīšanas atbildētāja
veikusi divus maksājumus 34,14 euro apmērā Aizdevuma līguma izpildei.
Saskaņā ar prasītājas sastādīto piedzenamās summas aprēķinu atbildētājas parāds
prasītājai ir 801,60 euro, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas 448,56 euro, procentiem
par laika posmu no 2012.gada 2.novembra līdz 2013.gada 3.jūnijam 106,60 euro,
līgumsoda 246,44 euro (lietas 6.lapa).
Kā izriet no lietas materiāliem, Aizdevuma līgums izbeigts 2013.gada 14.augustā.
Līdz ar to prasītāja pamatoti lūdz piedzīt no atbildētājas visu nesamaksāto aizdevumu.
Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam
pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma
atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un
tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam
jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No lietas materiālos esošā parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā aizdevuma
pamatsumma ir 448,56 euro.
Tiesai nav ziņu, ka atbildētāja pamatparādu līdz lietas izskatīšanai būtu samaksājusi.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams neatmaksātais aizdevums 448,56
euro.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama
par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,
samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu
pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par
aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis
nokavējumu.
Apmierināma arī prasība par lietošanas procentu piedziņu, jo aizdevuma līgumā
procenti par aizdevumu tieši norunāti, nosakot, ka tie ir 36,8025 % no aizdevuma summas
gadā.
Nesamaksāto procentu parāds 106,60 euro par aizdevuma lietošanu, aprēķināts par
laiku no 2012.gada 2.novembra līdz 2013.gada 3.jūnijam. Tādejādi tiesa atzīst par
aizdevuma lietošanu piedzenami nesamaksātie aizdevuma lietošanas procenti 106,60 euro
apmērā.
Prasījums par līgumsoda 246,44 euro piedziņu apmierināms daļēji.
Prasību daļā par līgumsoda piedziņu prasītāja pamatojusi ar aizdevuma līguma
vispārējo noteikumu 6.3.punktu, pirmo teikumu, kas paredz, ka par maksājuma grafika
noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēra neievērošanu, aizņēmējam ir pienākums
maksāt līgumsodu viena procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru
kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai.
Prasītāja aprēķinājusi atbildētājai līgumsodu par laiku no 2012.gada 1.jūnija līdz
2013.gada 14.augustam 966,12 euro apmērā, ko labprātīgi samazinājusi līdz 246,44 euro.
Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc
likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.
Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada
31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu
saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada
31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,
bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar
zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem
un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas saistošiem starptautiskajiem
līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī ņem vērā judikatūru. Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.marta
spriedumā, lietā Nr. SKC – 108/2013 ir atzinis, ka no Patērētāju tiesību aizsardzības
likuma 6.panta 11.daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu
par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no
patērētāju tiesību viedokļa un izšķirot civiltiesisko strīdu, tiesai ir tiesības patstāvīgi
izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai skaitā, labticīguma aspektā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada
12.janvāra spriedumā, lietā Nr. SKC – 25/2011, kurā vērtēts līgumsods 1% apmērā,
atzinis, ka līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies
ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Piemērojot šo pantu burtiski līgumā noteiktajam līgumsoda apmēram – viens procents no
savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, jānonāk pie secinājuma, ka
parādnieks labprātīgi uzņēmies ciest sekas, kas, ja nokavējums būtu viens gads,
matemātiskā izteiksmē vairākkārtīgi pārsniedz pamatparādu. Vērtējot to pēc ekonomiskās
būtības, jākonstatē, ka parādnieks uzņēmies nevis konkrēti izmērāmu ,,pametumu”, bet
maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai. Senāta ieskatā, līgumā nevar būt ietverta šāda
līgumsoda būtība, jo, kaut arī Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā
izteiksmē, ir jābūt tā saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos
gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma
principu.
Tā kā lietā nodibināts fakts, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības,
tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt
līgumsodu, bet līgumsods nosakāms ievērojot taisnīguma un samērīguma principu.
Ņemot vērā minēto, Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720.pantā minēto kopsakarā
ar Civillikuma 1.pantu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams
līgumsods 10 % apmērā no galvenā parāda summas, jeb 44,86 euro (EUR 448,56 x 10 %)
apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie
fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda sava
prasījuma pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to
apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, nav
apstrīdējusi pēc būtības prasītājas iesniegto parāda, procentu un līgumsoda aprēķinu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu
prasījuma tiesību pēc saistības ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, izņemot par
līgumsodu noraidītajā daļā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus, taču jāievēro, ka procentus kopā ar piespriesto
galveno parādu neskaita, bet spriedumā norāda atsevišķi. Tāda īpatnība izskaidrojama ar
to, ka arī pēc sprieduma taisīšanas turpinās procentu pieaugums, kas aprēķināms no
galvenā parāda, bet nevis no kopējās piespriestās summas. Prasītāja tiesības saņemt
procentus, kā norādīts minētā pantā, turpinās līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad
atbildētāja mantu pārdod izsolē. Tomēr jāņem vērā, ka, iestājoties Civillikuma 1763.pantā
norādītajiem apstākļiem, procentu pieaugums var apstāties ātrāk. (skatīt: Civilprocesa
likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. – Rīga: TNA, 2006 –
290. - 291. lpp).
Ievērojot iepriekš minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma
1765.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos procentus no neatmaksātās parāda pamatsummas, nepārsniedzot
pamatparāda apmēru.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts
spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība
apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram.
Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts
nodevu 120,24 euro (lietas 8., 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
euro (lietas 10.lapa).
Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas
izdevumi - valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas a) apakšpunktu – 90,00 euro (600,02 euro x
15%=90,00 euro) un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1.pantu, taisot spriedumu par naudas summas
piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kurš nedrīkst būt garāks par
10 dienām no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa
nosprieda
Daļēji apmierināt BIGBANK AS Latvijas filiāles maza apmēra prasību par naudas
piedziņu no /pers. A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, BIGBANK AS Latvijas filiāles,
reģistrācijas Nr. 40103200513, labā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 448,56 euro,
nesamaksātos procentus par laika posmu no 2012.gada 2.novembra līdz 2013.gada
3.jūnijam 106,60 euro, līgumsodu 44,86 euro, tiesas izdevumus valsts nodevu 90,00 euro
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 694,72 euro (seši
simti deviņdesmit četri euro un 72 centi).
Noteikt BIGBANK AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103200513, tiesības
saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda, ievērojot
Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noraidīt BIGBANK AS Latvijas filiāles maza apmēra prasību daļā par līgumsoda
201,58 euro piedziņu no /pers. A/.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -
2015.gada 6.jūlija, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona
tiesā.
Tiesnese A.Vancāne