Supreme Court dismisses appeal rejecting new circumstances claim due to lack of newly discovered evidence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court dismissed the appeal against the Regional Court's decision to reject a request for retrial based on newly discovered circumstances. The appellant argued that a missing building inspector's report constituted new evidence, while the lower court found the report was actually dated the day after the incident and thus not truly new. The court held that the appellant had already been aware of the report's existence during the trial and failed to present proof of the alleged illegal conduct.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 93. panta 1. punkts; Civilprocesa likuma 448. panta 1. punkts: A party must submit evidence proving the alleged facts before the substantive trial concludes, and a circumstance is only newly discovered if the party could not have known it existed at the time of the trial.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr. C17129213
SKC–2210/2015
L Ē M U M S
Rīgā 2015. gada 4. jūnijā
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese referente M. Senkāne
tiesnesis V. Jonikāns
tiesnese A. Vītola
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 16. janvāra lēmumu, ar kuru
noraidīts pieteikums par sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Augstākās tiesas Civillietu departaments
k o n s t a t ē j a
[1] 2013. gada 3. jūlijā /pers. A/ Jūrmalas pilsētas tiesā cēlis maza apmēra prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu, kas prasītājam radušies
atbildētāja prettiesiskas rīcības dēļ – šķēršļu likšanā veikt betonēšanas darbus prasītāja dēlam piederošajā īpašumā. Zaudējumu apmēru veido samaksa
par nopirkto bet mērķim neizlietoto betonu Ls 425,53.
[2] Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014. gada 15. jūlija spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta.
Tiesa, atsaucoties uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2013. gada 25. jūnija vēstuli, atzinusi, ka konkrētajos, policijas fiksētajos apstākļos
incidenta brīdī 2013. gada 16. maijā, nav konstatējama atbildētāja prettiesiska rīcība, jo, neskatoties uz atbildētāja novietoto automašīnu, iebrauktuves
vārti bijuši brīvi. Bez tam tiesa atzinusi, ka, ievērojot celtās prasības robežas, nav vērtējams jautājums par prasītāja veikto būvdarbu likumību. Spriedums
stājies likumīgā spēkā 2014. gada 5. augustā.
[3] Rīgas apgabaltiesā 2014. gada 1. decembrī saņemts /pers. A/ pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kurā
lūgts atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas 2014. gada 15. jūlija spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Jūrmalas pilsētas tiesai.
Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 6. novembra vēstulē Nr. 1.1-39.1/1015 norādītais fakts, ka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas
(turpmāk – Pilsētplānošanas nodaļa) rīcībā nav 2013. gada 16. maijā sastādītā būvinspektora atzinuma, kas būtu saistīts ar objektu /adrese/, pieteicēja
ieskatā ir atzīstams par būtisku apstākli, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet pieteicējam nebija un nevarēja būt zināms.
[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 16. janvāra lēmumu /pers. A/ pieteikums par Jūrmalas pilsētas tiesas 2014. gada
15. jūlija sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem noraidīts.
Civillietu tiesas kolēģija, iepazinusies ar Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 6. novembra vēstuli Nr. 1.1-39.1/1015, atzinusi, ka būvinspektors
atzinumu par pārbaudi 2013. gada 16. maijā objektā /adrese/, sastādījis 2013. gada 17. maijā, līdz ar to Pilsētplānošanas nodaļas rīcībā ir būvinspektora
atzinums par patvaļīgiem būvdarbiem, kas attiecas uz situāciju minētajā objektā 2013. gada 16. maijā, un šī dokumenta sastādīšanas datums neietekmē
izskatāmo strīdu pēc būtības.
No Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 8. septembra vēstules izriet, ka 2013. gada 17. maijā izgatavotais atzinums /pers. A/ izsniegts jau 2013.
gada 20. maijā, līdz ar to uz lietas izskatīšanas brīdi 2014. gada 1. jūlijā pieteicējam bija zināms fakts, ka atzinums par pārbaudi objektā /adrese/ 2013.
gada 16. maijā sastādīts dienu vēlāk.
Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka pieteicējs kā jaunatklātu apstākli norādījis no Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 6.
novembra vēstules Nr. 1.1-39.1/1015 kopējā konteksta atrautu teikumu, kas kopsakarā ar visu dokumenta saturu nav vērtējams kā jaunatklāts
apstāklis. Konkrētajā gadījumā, ievērojot prasījuma robežas, strīda izšķiršanā nav būtiskas nozīmes jautājumam par prasītāja veikto būvdarbu likumību.
[5] Blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 16. janvāra lēmumu iesniedzis /pers. A/, lūdzot to atcelt.
[5.1] Blakus sūdzības iesniedzēja ieskatā tiesa nav ņēmusi vērā strīda būtību, kā arī lēmumu pieņēmusi, neiepazīstoties ar 2013. gada 17. maija
atzinuma Nr. 166 saturu, jo tas nav pievienots lietas materiāliem.
[5.2] Jūrmalas pilsētas tiesa 2014. gada 15. jūlija spriedumā atzina, ka ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas vēstulē Nr. 1-15/145 norādīto
informāciju apstiprinās, ka betona vedēja automašīna nevarēja iebraukt dzīvojamās mājas /adrese/ teritorijā, jo 2013. gada 16. maijā būvinspektors deva
rīkojumu neturpināt patvarīgu būvniecību.
Savukārt pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tika pamatots ar apstākli, ka atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes
sniegtajai atbildei būvinspektora 2013. gada 16. maija rīkojums, uz kuru Jūrmalas pilsētas tiesa atsaukusies 2014. gada 15. jūlija spriedumā un uz kuru
2014. gada 21. februāra vēstulē Nr. 1-15/145 atsaukusies Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija, neeksistē.
[5.3] Pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti secināts, ka būvinspektora 2013. gada 16. maija rīkojums faktiski ir 2013. gada 17. maija atzinums
Nr. 166. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka būvinspektora rīkojums un atzinums ir dažādi dokumenti, kam vajadzētu būt attiecīgi noformētiem. Līdz ar to
Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas vēstulē Nr. 1-15/145 norādītais rīkojums nav 2013. gada 17. maija atzinums Nr. 166 un tas nevarēja būt par
pamatu tam, kādēļ betona vedēja automašīnai tika liegts iebraukt dzīvojamās mājas /adrese/ teritorijā.
[6] Iepazinies ar lietas materiāliem un blakus sūdzības argumentiem, Civillietu departaments atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2015. gada 16. janvāra lēmums ir atstājams negrozīts.
[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.1 panta otro daļu, ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir
pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem.
Izvērtējis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 16. janvāra lēmumā norādīto argumentāciju, ar kuru ir pamatota /pers. A/
pieteikuma par sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem noraidīšana, Civillietu departaments atzīst to par pareizu un atbilstoši Civilprocesa
likuma 447.1 panta otrajai daļai pievienojas tai.
[6.2] Pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pamatots ar Civilprocesa likuma 479. panta pirmo punktu, kur
noteikts, ka par jaunatklātiem apstākļiem atzīst būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi
pieteikuma iesniedzējam.
Minētās tiesību normas izpratnē būtisks ir tāds apstāklis, kas attiecas uz izskatītās prasības priekšmetu un pamatu un vienlaikus apstiprina vai apgāž
lietā apstrīdētās tiesības, proti, tie ir apstākļi, kuri var iespaidot tiesas nolēmumu pēc būtības. Lai kādu apstākli atzītu par jaunatklātu, tam jāatbilst šādām
pazīmēm: tas var ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības par labu pieteicēja tiesībām un interesēm; tam bija jāpastāv lietas izskatīšanas laikā; tas nebija un
nevarēja būt zināms pieteikuma iesniedzējam. Turklāt nolēmuma atcelšana pieļaujama tikai tad, ja tiek konstatētas visas norādītās pazīmes (sk.
Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu
namu aģentūra, 2012, 874.-876. lpp.).
[6.3] No /pers. B/ adresētās Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2014. gada 21. februāra vēstules Nr. 1-15/145 „Par patvarīgu būvdarbu
nepieļaušanu”, uz kuru izskatāmajā blakus sūdzībā atsaucas /pers. A/, redzams, ka 2013. gada 16. maijā, reaģējot uz /pers. B/ izsaukumu, Jūrmalas
pašvaldības policijas darbinieki un Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektors ieradušies objektā /adrese/, un konstatējuši, ka /pers. A/ veic
nesaskaņotus būvdarbus. Pēc būvinspektora rīkojuma neturpināt patvarīgo būvniecību, kā arī pēc policijas brīdinājuma par iespējamo atbildību šo
prasību neizpildes gadījumā, smagās automašīnas – betonvedēja – vadītājs no objekta aizbraucis (skat. lietas 68. lpp.).
Pretēji blakus sūdzībā norādītajam no minētās vēstules neizriet, ka 2013. gada 16. maijā būtu sastādīts kāds dokuments par situācijas fiksēšanu vai
dotajiem norādījumiem.
[6.4] Ar /pers. A/ pieteikumā norādīto Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 8. septembra atbildes vēstuli Nr. 14-1/2803 apstiprinās, ka
Pilsētplānošanas nodaļas 2013. gada 17. maija atzinums Nr. 166 tika sastādīts par 2013. gada 16. maijā objektā /adrese/, veikto pārbaudi, kad tika
fiksēta situācija un vienlaicīgi pieteicējam dots rīkojums novērst patvaļīgās būvniecības sekas, aizberot pa objekta perimetru izrakto tranšeju.
Savukārt 2014. gada 6. novembra atbildes vēstulē Nr. 1.1-39.1/1015 norādīts, ka, tā kā atzinums par 2013. gada 16. maijā plkst. 15:55 /adrese/,
veikto pārbaudi un situācijas fiksēšanu ir sastādīts nākamajā dienā – 2013. gada 17. maijā, tad 2013. gada 16. maijā sastādīts atzinums neeksistē.
Līdz ar to, izvērtējot minētos dokumentus - Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 8. septembra atbildes vēstuli Nr. 14-1/2803 un 2014. gada 6.
novembra atbildes vēstuli Nr. 1.1-39.1/1015, Civillietu tiesas kolēģija pamatoti secinājusi, ka pieteicējs kā jaunatklātu apstākli norādījis no Jūrmalas
pilsētas domes 2014. gada 6. novembra vēstules Nr. 1.1-39.1/1015 kopējā konteksta atrautu teikumu.
Tiesa pamatoti secinājusi arī, ka atzinuma sastādīšanas datums neietekmē izskatāmo strīdu, turklāt fakts, ka atzinums par situācijas fiksēšanu
prasības pieteikumā norādītā incidenta dienā ir sastādīts vēlāk, /pers. A/ kā iesaistītajai personai bija zināms jau lietas izskatīšanas laikā.
[6.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas noteikumiem prasītāja pienākums bija līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai
iesniegt tiesai pierādījumus prasības pieteikumā norādītajam faktam, ka atbildētāja rīcība, ar automašīnu aizšķērsojot ceļu betonvedējam, ir bijusi
prettiesiska un kā tāda bijusi cēloniskā sakarā ar zaudējumu nodarīšanu konkrētā apmērā.
Jūrmalas pilsētas tiesa 2014. gada 15. jūlija spriedumā ir vērtējusi visus lietā iesniegtos pierādījumus, turklāt atzinums par atbildētāja prettiesiskas
rīcības neesamību, izpildot Civilprocesa likuma 97. panta trešās daļas prasības, pamatots 2013. gada 25. jūnija Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas
vēstuli Nr. 1-15/1254, no kuras izriet, ka /pers. B/ rīcībā 2013. gada 16. maijā incidentā nedz Ceļu satiksmes noteikumu, nedz Jūrmalas pilsētas saistošo
noteikumu pārkāpumi nav konstatēti (skat. lietas 27.lpp.).
[7] Ņemot vērā minēto, Civillietu departaments atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 16. janvāra lēmums atbilst likumam, bet /pers. A/ blakus
sūdzībā norādītie apstākļi nevar būt par pamatu tā atcelšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448. panta pirmās daļas 1. punktu, Civillietu departaments
n o l ē ma
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 16. janvāra lēmumu atstāt negrozītu, /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese (paraksts) M. Senkāne
Tiesnesis (paraksts) V. Jonikāns
Tiesnese (paraksts) A. Vītola
NORAKSTS PAREIZS
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Civillietu departamenta tiesnese M.Senkāne
Rīgā 2015. gada 4. jūnijā