Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C36042416 / CA-0210-17 Generato dall'IA

Court dismisses appeal on statute of limitations and non-joinder of third party eviction claim.

Numero d'incarto C36042416 / CA-0210-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court dismissed the third party's appeal regarding the eviction of occupants and the invalidation of a purchase contract. The court found that the third party had acquired the right to appeal by filing an independent claim but failed to assert any claim against the occupants, rendering the appeal inadmissible under procedural law. Additionally, the court upheld the first-instance ruling that the claim to rescind the contract was time-barred due to the expiration of the substantive limitation period.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 42, 79, 425, 432, 434; Civil Law Art. 2046: A third party who files an independent claim acquires the plaintiff's rights but cannot appeal against a judgment portion concerning third parties they did not claim against; substantive limitation periods are non-extendable.

Parole chiave

Generato dall'IA
substantive limitation period inadmissible appeal third party independent claim eviction from property contract rescission statute of limitations civil procedure law giustificato motivo per il mancato uso

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 79
Civil Procedure Law Art. 425
Civil Procedure Law Art. 432
Civil Procedure Law Art. 434
Civil Law Art. 2046
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. C36042416

Lietas arhīva Nr. CA-0210-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 25.maijā

Kurzemes apgabaltiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese B.Ķeire

tiesneses L.Kraule un A.Klaiše

ar sekretāri E.Mazo

piedaloties prasītāja /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/, atbildētājam /pers. G/, trešās personas atbildētāju pusē ar patstāvīgu

prasījumu /pers. H/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jurim Akmeņkalējam

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. G/, /pers. I/, /pers. J/ par dzīvojamās telpas prettiesiska

lietojuma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas ar trešo personu atbildētāju pusē /pers. H/ ar patstāvīgu prasījumu pret /pers. E/ par 2010.gada

5.augusta pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, sakarā ar /pers. H/ pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Jura Akmeņkalēja apelācijas sūdzību

par Talsu rajona tiesas 2016.gada 25.oktobra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta /pers. H/ prasība un apmierināta /pers. E/ prasība.

Tiesas sēdē tiesas kolēģija

k onstatēja:

/pers. E/ (turpmāk tekstā Prasītājs) 2016.gada 28.janvārī Talsu rajona tiesā cēlis prasību pret /pers. G/, /pers. I/, /pers. J/ (turpmāk tekstā

Atbildētāji) par dzīvojamās telpas prettiesiskā lietojuma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, ar trešo personu Atbildētāju pusē /pers. H/,

norādot, ka 2010.gada 5.augustā, noslēdzot pirkuma līgumu, Prasītāja laulātā /pers. K/ no /pers. H/ nopirkusi nekustamo īpašumu /nosaukums/”,

Vandzenes pagasts, Talsu novads. Līgumā pielīgts aizliegums bez /pers. H/ rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu /nosaukums/ atsavināt, ieķīlāt,

iznomāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, kas atzīmes veidā ierakstīts zemesgrāmatā, kā arī /pers. H/ ierakstītas mūža lietošanas tiesības uz

dzīvojamo māju /nosaukums/

Pēc laulātās nāves, Prasītājs mantojis šo nekustamo īpašumu, pamatojoties uz 2015.gada 22.maijā izdoto mantojuma apliecību par tiesībām uz

mantojumu pēc likuma kopā ar visiem zemesgrāmatā ierakstītajiem apgrūtinājumiem.

Prasītājs norādījis, ka bez viņa ziņas un piekrišanas /pers. H/ iemitinājusi minētajā nekustamajā īpašumā trīs personas – Atbildētājus lietā. Prasītājs

norādījis, ka /pers. H/ bez atlīdzības nodevusi nekustamā īpašuma/nosaukums/ lietojumu divām pieaugušām personām un vienam mazgadīgam bērnam.

Atbildētāji lieto un nepamatoti vēlas arī turpmāk lietot dzīvojamo telpu bez tiesiska pamata.

Prasītājs lūdzis tiesu izlikt Atbildētājus no viņam piederošā nekustamā īpašuma, prasību pamatojis ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu,

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola 1.pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.pantu, Civillikuma 912.,

914., 927., 1039., 1190., 1227., 1635.pantu.

2016.gada 22.augustā /pers. H/ iestājusies lietā ar patstāvīgu prasījumu pret /pers. E/, lūdzot atjaunot pieteikuma iesniegšanas materiālo termiņu

prasījumā saistībā ar 2010.gada 5.augusta nekustamā īpašuma pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ; lūgusi atcelt un atzīt par spēkā

neesošu 2010.gada 5.augustā noslēgto nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ar /pers. K/ no šī līguma noslēgšanas brīža un atjaunot viņai īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu Vandzenes pagasta /nosaukums/dzēst nostiprinātās īpašuma tiesības /pers. E/ uz nekustamo īpašumu Vandzenes pagasta

/nosaukums/Talsu novadā, sastāvošu no dzīvojamās mājas un četrām saimniecības ēkām un diviem zemes gabaliem ar kadastra numuru /kadastra

numurs/ – 3,2 ha platībā ar kadastra numuru /kadastra numurs/– 0,6786 ha platībā, kopējā abu zemes gabalu platība ir 3,8786 ha.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1440., 1447., 2042., 2046.pantu.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu Prasītāja prasība apmierināta, izbeigts Atbildētāju prettiesisks Prasītāja nekustamā īpašuma dzīvojamās telpas

lietojums un viņi izlikti no tās.

Noraidīta /pers.H/prasība par materiālā termiņa atjaunošanu saistībā ar 2010.gada 5.augusta pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ un

īpašuma tiesību dzēšanu uz šo īpašumu Prasītājam.

No Atbildētājiem par labu Prasītājam piedzīti tiesas izdevumi.

Pirmās instances tiesa spriedumā atzinusi, ka 2010.gada 5.augusta pirkuma līgumā tā slēdzējas puses pirkuma līguma 3.1.punktā vienojušās, ka

nekustamais īpašums tiek pārdots par pirkuma maksu Ls 3000 un šo summu pircējs ir samaksājis pirms šī līguma slēgšanas, šī līguma 2.4.punktā pielīgta

vienošanās, ka puses atsakās no tiesībām apstrīdēt šo līgumu pārmērīga zaudējuma dēļ, savukārt 2.2.punktā puses vienojās, ka /pers. H/ kā pārdevējai ir

tiesības dzīvot atsavinātajā īpašumā, lietot mājas palīgēkas un zemesgabalu tik ilgi, cik pati to vēlas.

Strīds starp Prasītāju un /pers. H/ pastāv par Atbildētāju iemitināšanu viņam piederošajā nekustamajā īpašumā bez viņa ziņas pēc /pers. H/

uzaicinājuma un vai šāda rīcība ir tiesiska.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 994., 927., 1036., 1039.pantu atzinusi, ka Atbildētājiem nav tiesiska pamata lietot nekustamo

īpašumu, jo lietošanas tiesība attiecas tikai uz pašu /pers. H/, ka par labu viņai ir nodibināts personālservitūts, bet viņai nav tiesību nodot lietojumu tālāk

citām personām.

Pirmās instances tiesa savus secinājumus ir pamatojusi ar Civillikuma normām, tiesību doktrīnā norādīto un juridiskajā literatūrā paustajām atziņām

attiecībā uz īpašnieka pilnīgas varas tiesību pār savu īpašumu.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka Atbildētāji Prasītājam piederošajā īpašumā dzīvo bez tiesiska pamata un lai novērstu Prasītāja īpašuma

traucējumu, viņi ir izliekami no Prasītājam piederošā īpašuma.

Izskatījusi un noraidījusi /pers. H/ prasījumu, pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasība celta par nokavētā materiāltiesiskā termiņa prasības

celšanai tiesā atjaunošanu un pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ, nav prasīts atzīt, ka starp pusēm būtu noslēgts nevis pirkuma, bet cits

līgums.

Tiesa ir izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un darījuma apstākļus un saturu vērtējusi saskaņā ar Civillikuma vispārējām normām, kas nosaka

tiesisku darījumu regulējumu, atsaucoties uz Civillikuma 1427., 1431., 1432.pantiem, tiesa vērtējusi apstākļus attiecībā uz darījuma dalībnieku gribas

izteikumu, akta parakstīšanu kā piekrišanu šim aktam un piekrišanu visiem pirkuma līguma nosacījumiem.

Tiesa ir atzinusi, ka arguments, ka pirkuma maksa neesot atbildusi tirgus vērtībai, nav noteicošais faktors, jo pusēm ir tiesības vienoties arī par

pirkuma maksu, kas nav tieši tirgus cenai atbilstoša un to paredz arī Civillikuma 2015.pants, kas nosaka, ka līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu

pārdots zem tā īstās vērtības vai virs tās.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pierādīta pircējas ļaunprātība attiecībā uz noteikto pirkuma maksu un puses jau pašā līguma 2.4.punktā

atteicās no tiesībām apstrīdēt šo līgumu pārmērīga zaudējuma dēļ.

Bez tam ir stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 30.septembra spriedums /pers. H/ prasība, kurā viņa apstrīdēja 2010.gada 5.augusta

pirkuma līgumu sakarā ar to, ka viņa tikusi maldināta attiecībā uz pirkuma maksu, un šajā lietā netika prasīta līguma atcelšana pārmērīga zaudējuma dēļ.

Tiesa, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 203.panta trešo daļu, ir norādījusi par nepieļaujamību pārvērtēt /pers. H/ prasībā norādītos apsvērumus

attiecībā uz pirkuma līguma atcelšanu maldības dēļ.

Šādos apstākļos pirmās instances tiesa atzinusi par noraidāmu arī prasījumu par Civillikuma 2046.pantā noteiktā prekluzīvā termiņa atjaunošanu.

Šajā daļā pirmās instances tiesa atsaukusies uz prof. Vladimira Bukovska norādi šajā sakarā, judikatūru un tiesu praksi.

Šādos apstākļos pirmās instances tiesa /pers. H/ prasību ir noraidījusi pilnā apmērā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis /pers. H/ pilnvarotais pārstāvis, nepiekrītot tiesas argumentācijai šādu iemeslu

dēļ:

1)nekustamā īpašuma pirkuma līguma atzīšana par spēkā neesošu tika pamatota ar Civillikuma 1440., 1447.pantu, kas nosaka, ka, ja par

darījuma šķiru noticis pārpratums, tā, ka viens dalībnieks domājis, ka noslēdz citu līgumu, nekā tas, kādu domājis otrs, tad līdzēji nav vienojušies, tad

maldība atzīstama par svarīgu un tādēļ pats darījums nav spēkā, tiesa nav izvērtējusi Civillikuma 1447.pantu kā prasības pamatu, aprobežojoties tikai uz

norādi, ka spēkā ir Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 30.septembra spriedums, ar kuru noraidīta /pers. H/ prasība par viņas maldināšanu attiecībā uz

pirkuma maksas samaksu;

2) izvērtējamas ir liecinieču /pers. P/ un /pers. R/ tiesas sēdē sniegtās liecības par to, ka viņām bija jāiet prom no /nosaukums/jo pie /pers. H/ nāks

dzīvot citi cilvēki, kas, ņemot vērā viņas vecumu, viņai palīdzēs. Šī griba nav izteikta 2010.gada 5.augusta līgumā, tāpēc to parakstot notikusi svarīga

maldība un darījums nav spēkā;

3) pircēji - Straujo ģimene, nopērkot šo īpašumu, solījuši tajā dzīvot, pārdevējai neesot iedots līguma teksts, viņai nolasīti tikai atsevišķi punkti un

viņa varējusi pārprast un noticēt, ka Prasītāja ģimene garantē viņai savu klātbūtni un palīdzību, Prasītāja ģimene atvedusi arī malkas kravu, un šīs darbības

pēc būtības uzskatāmas par uztura līguma izpildījumu. Šo iemeslu dēļ prasība apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1447.pantu, jo par darījuma

šķiru noticis pārpratums;

4) pirmās instances tiesas spriedums, atsakot atjaunot procesuālo termiņu un prasības pamatojumu ar Civillikuma 2042.pantu par līguma atcelšanu

pārmērīga zaudējuma dēļ un tiesas secinātais, ka viena gada termiņš šādas prasības celšanai nav radījis cilvēktiesību pārkāpumu, esot pretrunā ar pašu

prasības būtību - tiesībām uz īpašumu, kas noteikts Satversmes 105.pantā. /pers. H/ īpašuma tiesības saskaņā ar apstrīdēto līgumu ir izbeigušās, citu

īpašumu viņai nav, prasība vērsta uz īpašuma tiesību atgūšanu, lai nodrošinātu pienācīgas vecumdienas;

5) lietā neesot strīda, ka 2010.gada 5.augusta pirkuma līgumā pielīgtā pirkuma maksa Ls 3000 ir stipri zemāka par īpašuma kadastrālo vērtību un

divas reizes zemāka par tā laika tirgus cenu;

6) apmierinot prasību par Atbildētāju izlikšanu no /nosaukums/tiesa esot izdarījusi secinājumu, ka 2010.gada 5.augusta pirkuma līguma 2.2.punkts,

kas dod tiesības /pers. H/ dzīvot /nosaukum/ un lietot mājas palīgēkas un zemes gabalu tik ilgi, cik pati vēlas, ir uzskatāms par personālservitūtu.

Apelatora skatījumā, tas esot pārsteidzīgi, jo zemesgrāmatā šāds personālservitūts nav ierakstīts. Tomēr viennozīmīgi uz šī pamata /pers. H/ ir lietas

faktiskā turētāja un vērtējams ir tikai, cik sašaurināti vai paplašināti ir tulkojams līguma 2.2.punkts. No teksta neizriet, ka būtu dota atļauja uzaicināt

dzīvot /nosaukums/ citus cilvēkus, kas palīdzētu viņai izdzīvot un nav arī aizlieguma to darīt. Lūdzot noraidīt Prasītāja prasību, ticis norādīts uz Civillikuma

1508., 1509.pantu, kur noteikts, ka darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā

gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzējis izteikties skaidrāk un noteiktāk, un līguma teksts tulkojams par labu /pers. H/, tas ir ar tiesībām iemitināt

pie sevis cilvēkus, kas viņai sniegtu nepieciešamo palīdzību vecumdienās, un uz šī pamata Prasītāja prasība ir noraidāma.

Lūdz atjaunot materiālo termiņu saistībā ar 2010.gada 5.augusta pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ, atcelt un atzīt par spēkā

neesošu no noslēgšanas brīža pirkuma līgumu ar /pers. K/ un atjaunot /pers. H/ īpašuma tiesības uz strīdus īpašumu, dzēšot īpašuma tiesības uz šo

īpašumu Prasītājam, noraidīt prasību par Atbildētāju izlikšanu no /nosaukums/ nekustamā īpašuma.

Atbildētāji spriedumu apelācijas kārtībā nav pārsūdzējuši.

Paskaidrojumos uz /pers. H/ apelācijas sūdzību Prasītājs norāda, ka /pers. H/ tiesā iepriekš ir cēlusi divas prasības par nekustamo īpašumu

pirkuma līgumu atcelšanu, melīgi norādot, ka neesot saņēmusi pirkuma maksu, abas prasības noraidītas, un spriedumi stājušies likumīgā spēkā.

Nepamatots ir arguments, ka, slēdzot apstrīdēto līgumu, domāts bijis uztura došanas pienākums, jo 2011.gada 5.jūlijā celtajā prasībā /pers. H/ tika

norādījusi, ka viņai pirms līguma parakstīšanas bijusi speciāla noruna ar pircēju par to, ka varēs netraucēti lietot visu īpašumu, cik ilgi pati vēlēsies, un šo

punktu viņai speciāli parādīja pirms līguma parakstīšanas. Tas nozīmē, ka /pers. H/ bija zināms līguma saturs un nosacījumi par kuriem viņas interesēs

vienojās līguma dalībnieces. Līdz ar to nepamatoti ir apgalvojumi, ka ir solīts, ka pircēji pārvāksies dzīvot uz /nosaukums/ un viņai būtu solīts uzturs, ka

viņa ir apmānīta un maldināta. Prasītāja ģimene dzīvo kaimiņos un nodarbojas ar lauksaimniecību Prasītāja dēlam piederošā zemnieku saimniecībā.

Nolūkā uzlabot /pers. H/ dzīves apstākļus, Prasītājs veicis virtuves un divu dzīvojamo telpu kapitālo remontu, vēl līdz nepamatoti izteiktajiem

apvainojumiem ir atvedis traktora kravu ar malku. Arī turpmāk no labas gribas būtu sniedzis palīdzību, ja vien /pers. H/ nebūtu nepamatoti apvainojusi un

publiski nosaukusi Prasītāja ģimeni par krāpniekiem, patvaļīgi izcirtusi /nosaukums/ mežu un bez Prasītāja ziņas iemitinājusi svešas personas. Malkas

atvešana un remonts neapliecina apstākli, ka, noslēdzot pirkuma līgumu, līdzēji būtu vienojušies par uztura došanu bijušajai īpašniecei.

Uzskata, ka apstrīdētajā darījumā tā dalībnieku griba izteikta skaidri un nepārprotami.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietas apstākļus pareizi un pamatoti gan atsakot nokavētā termiņa atjaunošanu, gan norādot uz to,

ka pašā apstrīdētajā līgumā ir pielīgta atteikšanās apstrīdēt šo līgumu pārmērīga zaudējuma dēļ.

/pers. H/ bija pieaicināta kā trešā persona Prasītāja prasībā par Atbildētāju prettiesisku ievietošanos Prasītājam piederošā nekustamā

īpašumā /nosaukums/ bez īpašnieka piekrišanas un viņu izlikšanu, viņa izmantoja savas tiesības celt prasību pret Prasītāju par darījuma atcelšanu, taču nav

cēlusi prasību par tiesībām iemitināt Atbildētājus /nosaukums/Ņemot vērā, ka Atbildētāji spriedumu nav pārsūdzējuši, /pers. H/ nebija tiesību pārsūdzēt

apelācijas kārtībā spriedumu par Atbildētāju izlikšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 418.pantu, līdz ar to šajā daļā apelācijas tiesvedība ir izbeidzama.

Lūdz /pers. H/prasību noraidīt, apelācijas sūdzības daļā par Atbildētāju izlikšanu tiesvedību izbeigt.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējs uzturēja spēkā apelācijas sūdzību un /pers. H/ prasību par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu,

paskaidrojot, ka, slēdzot pirkuma līgumu, notikusi maldība darījuma šķirā, jo /pers. H/ solīts, ka pircējas ģimene dzīvos /nosaukums/to apliecinot pirmās

instances tiesas sēdē nopratinātās liecinieces, pircēju veiktais remonts divās istabās un malkas kravas piegāde. /pers. H/ domājusi, ka tiek slēgts uztura

līgums, tāpēc arī īpašums pārdots par tik zemu cenu. Uzskata, vecuma dēļ /pers. H/ nevar dzīvot viena, tāpēc viņai kā mājas tiesiskai valdītājai bijušas

tiesības ievietot mājā Atbildētājus.

Lūdz apmierināt prasību un atzīt par spēkā neesošu pirkuma līgumu, un atjaunot īpašuma tiesības /pers. H/, zemesgrāmatā dzēšot tās Prasītājam,

noraidīt Prasītāja prasību par Atbildētāju izlikšanu.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uzturēja spēkā uz apelācijas sūdzību iesniegtos paskaidrojumus un tajos norādītos argumentus, uzskatot, ka nav

nekāda pamata uzskatīt notikušo pirkuma darījumu par uztura līgumu. Izrādot labo gribu, Prasītājs izremontēja nopirktajā mājā divas istabas un atveda

kravu malkas /pers. H/, nekad nav bijusi doma par dzīvošanu /nosaukums/tās nopirktas zemes dēļ un tāpēc, ka līdzās atrodas dēla zemnieku saimniecība.

Prasītājs pilda pie pirkuma līguma pielīgto liettiesisko apgrūtinājumu - /pers. H/ dzīvo šajā mājā kā pielīgts, Prasītājam nebūtu iebildumi arī, ja tur

ievietotos kāda ģimene, kas palīdz viņai, taču noslēdzams ir īres līgums un maksājama īres maksa. Kopš /pers. H/sāka Prasītāja un viņa ģimenes

vainošanu krāpšanā, izcirta mežu un ierosināja vairākus tiesas procesus, uzskata par neiespējamu palīdzēt vecajai kundzei labprātīgi.

Uzskata, ka /pers. H/ nav tiesību pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Atbildētāju izlikšanu, jo viņa nav cēlusi prasību par

Atbildētāju likumīgu ievietošanos Prasītājam piederošajā īpašumā, tāpēc šajā daļā apelācijas tiesvedība izbeidzama.

Tiesas sēdē Atbildētājs /pers. G/apstiprināja, ka pirmās instances tiesas spriedumu par izlikšanu no /nosaukums/ nav pārsūdzējis, pašreiz vēl kopā

ar /pers. J/ un nepilngadīgo bērnu dzīvo /nosaukums/kur ievietojās pēc /pers. H/ uzaicinājuma.

Tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi rakstveida pierādījumus, uzskata, ka /pers. H/ prasība ir noraidāma.

Lietā nav strīda par to, ka 2010.gada 5.augustā, noslēdzot pirkuma līgumu, Prasītāja laulātā /pers. K/ no /pers. H/ iegādājās nekustamo īpašumu

/nosaukums/samaksājot pirkuma maksu Ls 3000 un līguma 2.2.punktā pielīgstot pārdevējai tiesības dzīvot atsavinātajā īpašumā, lietot mājas palīgēkas un

zemesgabalu tik ilgi, cik pati to vēlas (lietas 10.lapa). /pers. K/ īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2010.gada 10.septembrī.

Prasītājs nekustamo īpašumu /nosaukums/ ir mantojis no mirušās laulātās /pers. K/, pamatojoties uz 2015.gada 22.maijā izdotās mantošanas

apliecības, īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2015.gada 2.jūnijā (lietas 9.lapa).

Kā redzams no rakstveida pierādījuma, 2011.gada 20.jūlijā /pers. H/ bija cēlusi prasību Kurzemes apgabaltiesā pret /pers. K/ par 2010.gada

5.augusta noslēgtā nekustamā īpašuma /nosaukums/ pirkuma līguma atcelšanu un /pers. K/ īpašuma tiesību dzēšanu zemesgrāmatā sakarā ar pirkuma

maksas nesamaksāšanu.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 30.septembra spriedumu /pers. H/ prasība noraidīta, spriedums stājies likumīgā spēkā 2011.gada

14.decembrī.

Šajā spriedumā tiesa ir konstatējusi, ka /pers. H/ ir vēlējusies noslēgt pirkuma līgumu un to ir parakstījusi, tāpēc nav pamata atzīt, ka pirkuma

līgums būtu pretējs viņas interesēm. Tāpat tiesa šajā spriedumā ir atzinusi, ka nav iegūti pierādījumi kas liecinātu, ka /pers. H/ pirkuma līgumu būtu

parakstījusi viltus vai maldības rezultātā (lietas 65.lapa).

Tiesas kolēģijas ieskatā, šim spriedumam ir prejudicialitāte attiecībā uz civiltiesisko strīdu šajā lietā attiecībā uz Civillikuma 1440. un 1447.pantu, jo

ar spēkā stājušos spriedumu ir nodibināts, ka /pers. H/ ir vēlējusies noslēgt pirkuma līgumu, slēgt pirkuma līgumu bija viņas brīva griba un nav noticis

pārpratums par darījuma veidu.

Kā norādījis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments par Civilprocesa likuma 203.panta trešās un piektās daļas tvērumu,

likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums kļūst visiem obligāts, tas ir saistošs ne tikai prāvniekiem (viņu tiesību pārņēmējiem), kuriem Civilprocesa likuma

203.panta trešā daļa aizliedz celt tiesā identisku prasību, bet arī tiesai, izšķirot šo prāvnieku citus strīdus, kam ir sakars ar iepriekš pilnīgi un galīgi

izspriesto lietu. Šādi izpaužas tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, prejudicialitāte attiecībā uz citiem spriedumiem, kuri tiek taisīti vēlāk citās

lietās. Arī likumīgā spēkā nākušā spriedumā ietvertie motīvi var būt saistoši tiesai, kas izskata starp tām pašām pusēm radušos citu civiltiesisku strīdu,

kurā prasības pamatā norādītie apstākļi ir identiski ar iepriekš izspriestajā lietā konstatētajiem un izvērtētajiem, bet atšķiras tikai prasības priekšmets, jeb

strīdīgo materiāltiesisko attiecību objekts (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 6.aprīļa spriedums lietā

Nr.32231614 SKC-308/2017).

Tiesas kolēģijas ieskatā, noraidot /pers. H/ prasību, pirmās instances tiesa ir objektīvi un pareizi izvērtējusi prasību daļā par darījuma apstrīdēšanu

pārmērīga zaudējuma dēļ, jo 1)pirkuma līguma 2.4.punktā puses pielīga atteikšanos no tiesībām apstrīdēt šo līgumu pārmērīga zaudējuma dēļ, 2) nav

iesniegti pierādījumi par pircējas ļaunprātību attiecībā uz pielīgto pirkuma maksu.

Ceļot prasību par pirkuma maksas nesamaksāšanu, 2011.gada prasībā šāds prasījums netika izvirzīts, lai arī tam būtībā ir vistiešākais sakars ar

pirkuma maksu un tam nebija iestājies noilgums. Šobrīd šādam prasījumam ir iestājies noilgums, jo saskaņā ar Civillikuma 2046.pantu, tiesība prasīt

līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ atkrīt, ja prasība nav celta viena gada laikā no līguma noslēgšanas, bet prasība celta pēc sešiem gadiem.

Materiāltiesiskais prekluzīvais termiņš nav atjaunojams, termiņā neizlietotās tiesības ir zudušas neatgriezeniski, jo tas nav procesuālais termiņš, kuru

tiesa var atjaunot konstatējot attaisnojošus apstākļus tā nokavējumam.

Šajā daļā tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentācijai attiecībā uz materiāltiesisko prekluzīvo termiņu, jo pirmās instances tiesa

ir atsaukusies gan uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta atzinumu un atzīta tiesību zinātnieka V.Bukovska atziņu.

Lietā nav strīda, ka /pers. H/ nav šķēršļu lietot 2010.gada 5.augusta pirkuma līguma 2.2.punktā pielīgto tiesību, taču tas nenozīmē, ka viņa bez

īpašnieka piekrišanas var iemitināt personas pēc savas izvēles un pēc savas gribas, atļaujot lietot Prasītājam piederošo īpašumu bez atlīdzības.

Tiesas kolēģijas ieskatā, tiesvedība /pers. H/ pilnvarotā pārstāvja apelācijas sūdzības daļā par Atbildētāju izlikšanu, atstājama bez izskatīšanas

saskaņā ar Civilprocesa likuma 425.panta trešo daļu, jo trešā persona Atbildētāju pusē /pers. H/ iestājās lietā kā trešā persona ar patstāvīgiem

prasījumiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 79.panta otro daļu ieguva prasītāja tiesības un pienākumus, bet, iesniedzot savu prasību, attiecībā uz

Atbildētāju iemitināšanas tiesiskumu, Prasītājam piederošajā nekustamajā īpašumā /nosaukums/nekādu prasījumu neizvirzīja, līdz ar to viņas pilnvarotajam

pārstāvim nav tiesību pārsūdzēt spriedumu šajā daļā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no /pers. H/ par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,23 par pavēstu piegādāšanu.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija uzskata, ka tiesa visus lietas apstākļus ir objektīvi izvērtējusi, un spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma argumentācijai.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434.pantu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a:

noraidīt /pers. H/ prasību pret /pers. E/ par materiālā termiņa atjaunošanu prasības celšanai un 2010.gada 5.augusta pirkuma līguma

atcelšanu.

Atstāt bez izskatīšanas /pers. H/ pilnvarotā pārstāvja Jura Akmeņkalēja apelācijas sūdzību daļā, kurā tiek pārsūdzēta /pers. G/, /pers. I/ un

/pers. J/ izlikšana no nekustamā īpašuma “/nosaukums/Vandzenes pagastā, Talsu novadā.

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,23(četri euro un

divdesmit trīs centi) par pavēstu piegādāšanu.

Noteikt /pers. H/sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt trīsdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 8.jūnija Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese B.Ķeire

Tiesnese A.Klaiše

Tiesnese L.Kraule