Court orders father to pay child support in small claims via written process without hearing.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiff's small claims request for child support, ruling that the defendant was properly notified via mail and waived the right to a hearing. The defendant failed to submit written explanations within the statutory deadline, allowing the case to proceed entirely in writing. Consequently, the court ordered monthly payments based on the minimum wage scale and assigned state court costs to the father.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 250.21 panta; Civilprocesa likuma 56.1 panta: When a defendant fails to submit written explanations after proper service, the court may proceed in writing without a hearing.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C37085713
Lietas arhīva Nr. C-0857-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2013.gada 18.decembrī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese A.Vancāne
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Tiesa k o n s t a t ē j a:
Prasītāja /pers. A//datums/iesniedza maza apmēra prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma (saīsināti CL ) 179.pantu, lūdz
piedzīt no atbildētāja /pers. B/ uzturlīdzekļus bērnu /pers. C/ un /pers. D/ uzturam Ministru Kabineta noteiktajā minimālā apmērā,
ņemot vērā bērnu vecumu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir bērnu tēvs, bērni ir prasītājas apgādībā. Atbildētājs nerūpējās par bērniem un
nedod līdzekļus bērnu uzturam.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumu par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērniem”.
Prasītāja nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesai nav sniedzis.
Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2013.gada 13.augustā prasības pieteikums un paskaidrojuma
veidlapa ierakstītā vēstulē nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma
saņemšanas dienas iesniegt Tukuma rajona tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma
56.panta noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai
procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai. Pie minētiem apstākļiem, tiesnesis atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma
rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par
tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiālos esošām dzimšanas apliecību kopijām redzams, ka/datums/dzimis /pers. C/, bet/datums//pers. D/, kuru
vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/ (lietas 6.,7.lapa).
Bērni dzīvo kopā ar prasītāju, kura realizē bērnu aprūpi un uzraudzību, tas ir, nodrošina bērniem uzturu, aprūpi, attīstību,
audzināšanu un bērnu individuālās intereses.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns
nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas
ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Atbildētājs nav iebildis prasībai.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā. Atbildētāja pienākums ir nodrošināt
sevi ar pastāvīgiem ienākumiem, kas ļautu pildīt likumā noteiktos vecāku pienākumus.
CPL 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga
īpaša aizsardzība un gādība. Šā likuma 10.pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi,
kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 179.panta piektā daļa, kurā ir noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi piedzenami pieprasītajā apmērā, kas atbilst valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu
apmēram, ņemot vērā bērna vecumu.
Kā izriet no lietas materiāliem atbildētājs materiāli nenodrošina sava bērna uzturēšanu. Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu apmērs
nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem”
prasībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam līdz 7 gadu vecumam – 25 %
no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša algas, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša algas. 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta
noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punkts nosaka, ka minimālā
mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 latu.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības konstatējams, ka lietas izskatīšanas laikā /pers. C/ ir 8 gadi, bet /pers. D/ 12 gadi.
Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs nedrīkst būt zemāks par 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas, kas atbilst Ls 60.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats ņemt vērā un piemērot CL 179. pantā norādīto, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru
bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī
noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Konkrētajā gadījumā uzturlīdzekļu apmērs valstī noteiktā minimālā
apmērā pēc tiesas ieskata ir minimāla summa, kas nepieciešama bērna izglītošanai un iztikai.
Tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai, tāpēc tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, uzturlīdzekļi
piedzenami valstī noteiktā minimālā apmērā, ņemot vērā bērnu vecumu.
Tā kā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērnu uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ
tiesa uzskata, ka nebūtu vērtējams pušu mantas stāvoklis, jo minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram vecākam ir jānodrošina katru
mēnesi savam bērnam neatkarīgi no mantas stāvokļa.
Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasītājas prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no /pers.B//pers.A/ labā
uzturlīdzekļus bērnu /pers. C/ un /pers. D/ uzturam ik mēnesi 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas.
Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs pretējus pierādījumus nav iesniedzis.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas
Republikas Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes
tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar
prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa
uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi.
Tiesības saņemt uzturlīdzekļus prasītājai radušās ar pieteikuma iesniegšanas dienu, kad prasītāja vērsās tiesā ar likumu
nodrošināto tiesību saņemt uzturlīdzekļus bērnu uzturam, tāpēc uzturlīdzekļi piedzenami no 2013.gada 12.augusta.
Uzturlīdzekļu piedziņa ar tiesas spriedumu neliedz atbildētājam sprieduma izpildes laikā pierādīt iepriekš samaksāto
uzturlīdzekļu apmēru, atskaitot to no piespriestās summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu
samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts
ienākumos no atbildētāja.
Atbilstoši CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma
par vienu gadu. Līdz ar to valsts nodeva tiek aprēķināta no prasības summas Ls 120x12 mēneši = Ls 1440. Tādējādi, no atbildētāja
atbilstoši CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu piedzenama valsts nodeva Ls 216 (Ls 1440 x 15%, bet ne mazāk par
Ls 50). No atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādi
un izsniegšanu pusēm Ls 2,16 (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 250.27.pantu, Tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu /pers. A/, /personas kods/, uzturlīdzekļus bērnu /pers. C/, /personas kods/, un
/pers. D/, /personas kods/, uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katram,
sākot no 2013.gada 12.augusta līdz katra bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par uzturlīdzekļu piedziņu
Ls 216,00un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 2,16.
Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, tiesas izdevumu samaksai, 10 dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās likumīgā spēkā.
Valsts nodeva Ls 216,00 (divi simti sešpadsmit lati) iemaksājama: saņēmējs: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts
LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami Ls 2,16 (divi lati un 16 santīmi) iemaksājami: saņēmējs-Tiesu
administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC
kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma
labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas
izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2013.gada 18.decembra Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamentam kasācijas kārtībā, sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne