Legislator Giurisprudenza & Legislazione
128014714 / 1-0147-14 Generato dall'IA

Court convicted defendant of administrative offense for resisting police and imposed a 20 euro fine.

Numero d'incarto 128014714 / 1-0147-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court convicted the defendant of an administrative offense under Article 175 of the Administrative Offenses Code and imposed a 20 euro fine. The defendant denied guilt, claiming fear of an intruder, but the court found sufficient evidence of her refusal to comply with lawful police orders. The court rejected mitigating factors due to the defendant's continued resistance after verifying the officers' credentials.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 32.pants: The court established that a refusal to comply with lawful police orders constitutes an administrative offense, and continued resistance after verification of credentials negates subjective fear as a mitigating circumstance.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative offense police resistance administrative penalty refusal to comply mitigating circumstances administrative code criminal investigation condotta illecita della polizia

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6.panta septītā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13.panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16.panta pirmā un ceturtā daļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 128014714

Lietas arhīva Nr. 1-0147-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 30.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāri E.Knospiņu, tulku M.Maksimenko

piedaloties /pers. A/ un viņas aizstāvei zvērinātai advokātei O.Hincenbergai

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK)

175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpēja norādīta /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

2014.gada 4.martā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vecākā

inspektore Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PE 000522 par to, ka /pers. A/ 2014.gada 10.februārī

plkst.14.00 /adrese/, pretēji policijas darbinieku prasībai veikt sankcionētu kratīšanu, pielietojot fizisku spēku, mēģināja izgrūst

policijas darbinieku ārā no telpām, paaugstināja balsi un draudēja ar fizisku izrēķināšanos. Tāpat grūstot policijas darbinieku ārā no

telpām, iespēra pa kājām, nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajām prasībām. /pers. A/ ar savu rīcību izdarīja administratīvi

sodāmu pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 175.pantā.

Sastādot protokolu, /pers. A/ izskaidrotas viņas tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināta ar

protokola saturu un izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpēja parakstījusies administratīvā pārkāpuma protokolā.

/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina. Paskaidroja, ka viņai iepriekš nepazīstams cilvēks

ieradies viņas dzīvesvietā, lai nopirktu vīram piederošo pulksteni, kas viņam pašam nav bijis nepieciešams. Pēc tam nepazīstamais

vīrietis paziņojis, ka esot policijas darbinieks un pieprasījis ielaist telpās arī citu personu, kas stāvot aiz pagalma vārtiem. /pers. A/

nobijusies, jo neilgu laiku pirms tam ir noticis uzbrukums viņas mātei un nolaupīta soma. Vīrietis nav uzrādījis /pers. A/ dokumentus.

/pers. A/ vīrs izgājis pagalmā, lai apskatītu dokumentu, kas atradies pie vīrieša, kas stāvējis aiz pagalma vārtiem.

/pers. A/ nav pielietojusi fizisku spēku pret policijas darbiniekiem, viņa nemaz neesot spējīga to izdarīt. Nav spērusi policijas

darbiniekam un nav draudējusi ar fizisku izrēķināšanos.

Noskaidrojot, ka policijas darbiniekiem ir attiecīgi dokumenti, zvanījusi savam advokātam un ielaidusi visus policijas darbiniekus

telpās. Policijas darbinieki, gaidot /pers. A/ aizstāvi, sēdējuši istaba pie galda. Tādējādi, noskaidrojot, ka policijas darbiniekiem ir

nepieciešamie dokumenti kratīšanas izdarīšanai, ir aktīvi sadarbojusies un nav izrādījusi pretošanos policijas darbinieku likumīgām

prasībā.

/pers. A/ aizstāve zvērināta advokāte O.Hincenberga norādīja, ka patiesībai neatbilst ziņa, ka policijas darbinieki mājā ielaisti tikai

tad, kad atbraukusi OMEGA.

Policijas darbiniekam, kas paziņojis par kratīšanas izdarīšanu nav bijis līdzi lēmuma. Lēmums atradies pie personas, kas stāvējusi aiz

pagalma vārtiem. /pers. A/ netika uzrādīta policijas darbinieka apliecība, līdz ar to, ņemot vērā, ka iepriekš bija noticis uzbrukums

/pers. A/ mātei, viņai bija pamats bailēm, jo nepazīstams cilvēks apskatījis māju, pēkšņi, pieprasījis ielaist telpās vēl citas personas.

/pers. A/ tālākā rīcība pēc tam, kad iepazinās ar kratīšanas atļauju, apstiprina, ka viņa nav likusi nekādus šķēršļus policijas darbinieku

darbībai. /pers. A/ darbībās nav saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar to lūdza administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.

Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemeslus nav paziņojis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Tiesa, atzīstot, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289. 6

panta septītajā daļā noteikto, secina, ka, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu bez iestādes

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Uzklausot /pers. A/paskaidrojumu un viņas aizstāves zvērinātas advokātes O.Hincenbergas viedokli, pārbaudot un novērtējot lietas

materiālos esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, izdarīšanā ir pilnībā pierādīta.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, un atbilstoši Latvijas APK 289. 6 panta

septītajai daļai, tiesai jāizlemj, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu

var sodīt par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajam rīkojumam vai prasībai,

kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un

rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas

darbinieka likumīgām prasībām ir sodāma.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībām,

kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tādā gadījumā, ja administratīvā

pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Tiesas ieskatā likumīgs

rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir tāds rīkojums vai prasība, kas

izriet no tiesību normas, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura jābalstās uz likumu.

Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai

prasība bijusi likumīga. Ja pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā savāktos pierādījumus, konstatē, ka prasības bija

likumīgas, t.i., tādas, kas izriet no tiesību normām, turklāt saistītas ar policijas darbinieka tiešo dienesta pienākumu izpildi, tad

persona saucama pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, jo šajā gadījumā būs

konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai

prasības”.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru

pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Pierādīšanas līdzekļi

noteikti Latvijas APK 243. 1 pantā un tie ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta

atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, procesuālajās darbībās rakstveida vai citā veidā

nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 243.panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez

papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas

brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Administratīvā pārkāpuma protokola saturu nosaka Latvijas APK 248.panta pirmā daļa. Atbilstoši šajā normā noteiktajam,

administratīvā pārkāpuma protokola saturam jābūt tādam, lai tajā sniegtais administratīvā pārkāpuma apraksts (personas faktiskās

darbības) ļautu izvērtēt vai ir izdarīts protokolā norādītais administratīvais pārkāpums un vai persona ir vainīga tā izdarīšanā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā PE 000522 izklāstītās ziņas par notikuma faktiskajiem apstākļiem tiesa atzīst par pietiekamām,

lai konstatētu administratīvā pārkāpuma sastāvu /pers. A/ faktiskajās darbībās. Protokolā ir ietvertas ziņas, kas liecina par likumīgu

pamatu policijas darbinieka prasībai. Tādējādi tiesa konstatē, ka no protokola satura ne tikai tiesa, bet arī persona var iegūt

pietiekamu informāciju par kāda tiesiskā pienākuma pārkāpumu ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Savukārt pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus tiesa atzīst, ka uzklausot policijas darbinieka

/pers. I/ liecību, pieļauts procesuālais defekts – persona atradusies tiesas zālē laikā, kas /pers. A/ sniedza paskaidrojumus par

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem. Tāpēc tiesa atzīst par pamatotu /pers. A/ aizstāves

zvērinātas advokātes O.Hincenbergas viedokli, ka liecība vērtējama ņemot vērā to, ka liecinošā persona ir dzirdējusi personas, kas

norādīta kā pārkāpuma izdarītāja, paskaidrojumus tiesas sēdē. Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka pieļaujot šādu procesuālo defektu

iegūtās ziņas, atbilstoši Latvijas APK 243.panta 12.daļā noteiktajam, nav atzīstamas par pilnībā nepieļaujamām un pierādīšanā

neizmantojamām.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 13.daļu, ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot norādīto procesuālo pārkāpumu, uzskatāmas

par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai

var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iegūtās ziņas.

Policijas darbinieka /pers. I/ tiesas sēdē sniegtā liecība pēc satura atbilst lietas materiāliem pievienotajā 2014.gada 10.februāra

ziņojumā ietvertajām ziņām un tās ticamību apstiprina arī speciālā izmeklēšanas eksperimenta videoieraksts. Tomēr, lai izslēgtu

jebkādas šaubas par pierādīšanā izmantoto ziņu pieļaujamību, tiesa uzskata, ka /pers. I/ tiesas sēdē sniegtā liecība administratīvā

pārkāpuma esamības vai neesamības noskaidrošanā nav izmantojama.

Tādējādi tiesa pierādīšanā izmanto /pers. A/ rakstveida paskaidrojumu, kas fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā un tiesas

sēdē sniegto paskaidrojumu, VP GKrPP ENAP vecākā inspektora Valsts amatpersona 2014.gada 10.februāra dienesta ziņojumu un

kriminālprocesā Nr.11816001014 2014.gada 10.februārī veiktā speciālā izmeklēšanas eksperimenta videoierakstu.

2014.gada 10.februāra VP GKrPP ENAP vecākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumā norādīts, ka kriminālprocesa

Nr.11816001014 ietvaros 2014.gada 10.februārī /adrese/, plkst.14.00, veikts sankcionēts speciālais izmeklēšanas eksperiments.

Ierodoties norādītajā adresē, policijas darbinieks telefoniski paziņojis, ka ieradies, un policijas darbinieks uzaicināts ieiet privātmājas

telpās. Telpās atradusies /pers. A/, /pers. K/ un /pers. L/.

Apskatot preci – pulksteņus no brūna metāla korpusa un siksnas no gumijai līdzīga materiāla ar nosaukumu „Hublot”, tā tikusi

iegādāta par pirkumu samaksājot naudu 90 euro, kas iepriekš apstrādāta ar speciālām ķīmiskām vielām. Policijas darbinieks

apskatījis vēl divas virsjakas un darījums ticis pabeigts. Tuvojoties izejas durvīm policijas darbinieks stādījies priekšā kā policijas

darbinieks, uzrādījis dienesta apliecību, izskaidrojot, ka ir veikts izmeklēšanas eksperiments, un turpmāk notiks telpu sankcionēta

kratīšana.

Uzzinot policijas darbinieka identitāti un redzot, ka pie mājas vārtiem stāv policijas darbinieks (/pers. M/), /pers. A/ sākusi uzvesties

neadekvāti, paaugstinot balsi un mēģinot izgrūst policijas darbinieku no telpām, lai aizslēgtu durvis. Policijas darbinieks izskaidrojis,

ka darbības tiek veiktas pamatojoties uz akceptētu lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, kurš atrodas /pers. M/ rokās, un pieprasījis

ielaist policijas darbiniekus telpās, lai veiktu kratīšanu.

/pers. K/ un /pers. L/, ieraugot, ka policijas darbinieks nedodas prom, pieskrējuši klāt un fiziski grūduši policijas darbinieku ārā no

telpām. Arī /pers. A/ sākusi aktīvāk grūstīties, draudēt ar fizisku izrēķināšanos, tajā pašā laikā kliedzot un lamājoties, nereaģējot uz

pieprasījumu pārtraukt pretošanos policijas darbiniekam.

/pers. L/ piegājis pie policijas darbinieka /pers. M/, kas stāvējis aiz vārtiem, un apskatījis lēmumu par kratīšanas izdarīšanu. Pēc tam

/pers. L/ iegājis mājā, un kopā ar /pers. A/ izgrūdis policijas darbinieku no telpām, izraujot no viņa rokām maisiņu ar pulksteņiem, un

durvis aizslēgtas. Policijas darbinieks klauvējis pie durvīm, bet mājas iemītnieki tās nav atvēruši, līdz ar to nepakļaujoties policijas

darbinieka prasībām. Ievērojot, ka policijas darbinieks /pers. M/ nav varējis iekļūt mājas teritorijā, viņš izlauzis sētas vārtiņu dēļus un

iekļuvis teritorijā. Pēc 20-25 minūtēm ieradusies VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona ekipāža un izlauzusi pārējos

vārtiņu dēļus, lai varētu iekļūt teritorijā. /pers. A/ ieraugot pārējos policijas darbiniekus ar attiecīgu ekipējumu, atvērusi mājas

aizmugures durvis un ielaidusi policijas darbiniekus izmeklēšanas darbību veikšanai.

Norādītais, Latvijas APK 243. 1 panta 5.punktā paredzētais pierādīšanas līdzeklis, apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā

izklāstīto pārkāpuma būtību. No policijas darbinieka ziņojuma nepārprotami izriet, ka persona nav pakļāvusies policijas darbinieka

likumīgajām prasībām, jo atteikusies ielaist policijas darbiniekus telpās, kurās paredzēts veikt izmeklēšanas darbību – kratīšanu.

Turklāt no ziņojumā ietvertajām ziņām konstatējams, ka personai bija zināmi policijas darbinieka prasību pamatojošie apstākļi –

/pers. A/ vīrs apskatījis kratīšanas lēmumu, kas atradies pie policijas darbinieka, kuram liegta iekļūšana pagalmā, tomēr persona

turpinājusi izrādīt pretestību.

Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ sniegusi paskaidrojumu, norādot, ka no tālienes nav redzējusi lēmumu par

kratīšanas izdarīšanu pārkāpējas vectēva /pers. R/ mājā /adrese/. Savukārt cilvēks, kurš stādījās priekšā kā policijas darbinieks,

apliecību parādīja tikai īsu brīdi. /pers. A/ nav bijusi pārliecināta par policijas darbinieka identitāti.

/pers. A/ paskaidro, ka nav spērusi un draudējusi, bet rīkojusies automātiski, turklāt paziņojusi, ka zvanīs advokātam. Pārliecinoties

par policijas darbinieku identitāti un noskaidrojot, ka notiek likumīgas darbības, atvērusi durvis un aktīvi sadarbojās visā kratīšanās

gaitā. Rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka nožēlo izdarīto.

/pers. A/ tiesas sēdē un rakstveidā sniegtajos paskaidrojumos ietvertā informācija pēc sava satura ir identiska. Turklāt paskaidrojumu

saturs būtībā nav pretrunā ar policijas darbinieka dienesta ziņojumā ietvertajām ziņām par notikuma faktiskajiem apstākļiem. Tiesa

atzīst, ka atšķirības konstatējamas notikuma subjektīvajā vērtējumā. Lai gan tiesa neapšauba, ka attiecīgajā situācijā personai varēja

rasties bailes par notiekošo, kad iepriekš nezināma persona, apskatījusi mājas iekārtojumu, pieprasa ielaist mājā vēl citas personas.

Tomēr, pār liecinoties par attiecīgās prasības likumību, tiesas ieskatā, personai zuda jebkāds tiesisks pamats likt šķēršļus

sankcionētas izmeklēšanas darbības veikšanai, neļaujot policijas darbiniekiem nekavējoties ieiet telpā, kurā paredzēts veikt

kratīšanu.

Tāpat tiesa neapšauba /pers. A/ tiesības pieaicināt piedalīties izmeklēšanas darbībā savu aizstāvi. Kā tas izriet no pašas /pers. A/

paskaidrojumiem, policijas darbinieki, iekļuvuši mājā, pirms kratīšanas uzsākšanas, sagaidījuši aizstāvja ierašanos. /pers. A/ nav

bijušas liegta iespēja izmantot kriminālprocesuālās tiesības. Tomēr kriminālprocesuālajās tiesībās nav paredzētas tiesības likt

šķēršļus izmeklēšanas darbību nekavējošai uzsākšanai, kā tas noticis konkrētajā gadījumā.

Policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīto, ka /pers. A/ nav nekavējoties ielaidusi policijas darbiniekus telpās, kurās paredzēts

veikt kratīšanu, apstiprina Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes

priekšnieka /pers. U/ tiesai iesniegtais videoieraksts, kurā fiksēta kriminālprocesā Nr.11816001014 veiktās speciālās izmeklēšanas

darbības – speciālā izmeklēšanas eksperimenta gaita.

Ievērojot to, ka kriminālprocesā Nr.11816001014 notiek pirmstiesas izmeklēšana, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta

pirmās daļas noteikumiem, kas nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, speciālās

izmeklēšanas darbības videoierakstu, kā Latvijas APK 243. 1 panta 7.punktā paredzēto pierādīšanas līdzekli, tiesa pārbaudīja,

neuzrādot to administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, līdz ar to detalizēts pierādījuma saturs spriedumā netiek izklāstīts.

Noskatoties videoierakstu, tiesa konstatēja, ka tajā fiksētā informācija pilnībā apstiprina policijas darbinieka /pers. I/ dienesta

ziņojumā ietvertās ziņas. Tiesa atzīst par iespējamu spriedumā norādīt, ka videoieraksts apstiprina, ka policijas darbinieks ir uzrādījis

/pers. A/ dienesta apliecību, turklāt tā ir bijusi labi saskatāma. Tāpat videoieraksts apstiprina, ka persona nav pakļāvusies policijas

darbinieku prasībām ielaist telpās, kurās paredzēts veikt kratīšanu arī nekavējoties pēc tam, kad tai tapis zināms par kratīšanas

lēmuma esamību (videoierakstā redzams, kā vīrietis iziet no mājas, aiziet līdz pagalma vārtiem, kur viņam tika uzrādīts lēmums,

atgriežas mājā, bet policijas darbinieks tiek izraidīts no mājas un atpakaļ ielaists netiek), tādējādi kavējot policijas darbiniekiem

nekavējoties iekļūt telpā, kur veicama kratīšana.

Lai gan no videoieraksta nav redzams vai /pers. A/ ir spērusi policijas darbiniekam vai jebkādi citādi pielietojusi fizisku spēku, kā arī

nav nosakāms vai ir bijuši izteikti fiziskas izrēķināšanās draudi, tāpat kā nav nosakāms pēc cik ilga laika policijas darbinieki ir ielaisti

telpās, tiesas ieskatā, tam nav nozīmes Latvijas APK 175.panta sastāva esamības noskaidrošanā konkrētajā lietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 182.panta pirmajai daļai, izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā

klātesošajām personām ir tiesīgs nekavējoties ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā

minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Pretējā gadījumā būtu apdraudēta Kriminālprocesa likuma 179.panta

pirmajā daļā noteiktā kratīšanas kā izmeklēšanas darbības būtība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un

atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka

meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Turklāt, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 182.panta trešajā daļā, ja persona, pie

kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās

atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 182.panta otrajā daļā noteikts, ka uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs izsniedz

personai, pie kuras notiek kratīšana, lēmuma par kratīšanu kopiju. Šī persona par to parakstās lēmumā.

No /pers. A/ paskaidrojumiem un vecākā inspektora Valsts amatpersona ziņojuma secināms, ka policijas darbinieks atradies telpās,

bet pēc kontrolpirkuma izdarīšanas stādījies priekša kā policijas darbinieks, kas veic dienesta pienākumus. Savukārt policijas

darbinieks /pers. M/, pie kura atradies lēmums par kratīšanu, stāvējis aiz pagalma vārtiem.

Izvērtējot /pers. A/paskaidrojumos un vecākā inspektora Valsts amatpersona ziņojumā norādītos apstākļus un izvērtējot tos saistībā ar

Kriminālprocesa likuma 182.pantā noteikto kratīšanas veikšanas kārtību, secināms, ka policijas darbinieks, kurš atradies mājas

iekštelpās izmeklēšanas darbības, t.i., kratīšanu nebija uzsācis, bet norādījis, ka pēc sankcionēta izmeklēšanas eksperimenta

veikšanas notiks sankcionēta telpu kratīšana. No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem secināms, ka policijas darbinieki

nav uzsākuši veikt kratīšanu pirms lēmums par kratīšanu izsniegts personai, pie kuras kratīšana notiek. Kā jau norādīts iepriekš, no

pašas /pers. A/ paskaidrojuma izriet, ka kratīšanas faktiskās darbības nav uzsākta pirms nebija ieradies personas uzaicinātais

aizstāvis. Tādējādi, veicot izmeklēšanas darbību, ievērotas Kriminālprocesa likuma prasības.

Savos paskaidrojumos /pers. A/ atzinusi, ka pēc policijas darbinieka identitātes noskaidrošanas un pārliecinoties, ka viss notiek

likumīgi, ielaidusi policijas darbiniekus telpās. Tomēr, kā jau tas norādīts iepriekš, no administratīvā pārkāpuma lietas ietveros

pārbaudītajiem pierādījumiem, konstatējams, ka policijas darbinieku prasībām /pers. A/ nav pakļāvusies nekavējoties pēc tam, kad

viņai tapa zināma gan policijas darbinieka identitāte, gan arī fakts, ka telpās, pamatojoties uz attiecīgu lēmumu, paredzēts veikt

kratīšanu. Tiesa atzīst, ka izgrūžot policijas darbinieku no telpām, /pers. A/ bija jāapzinās, ka, iespējams, nepakļaujas policijas

darbinieka likumīgajām prasībām. Savukārt pēc tam, kad viņai jau bija zināms par policijas darbinieka prasību likumību, t.i. pēc tam,

kad viņas vīrs bija apskatījis lēmumu par kratīšanas izdarīšanu, pēc atkārtota policijas darbinieka uzaicinājuma neatverot durvis un

liedzot policijas darbiniekiem nekavējoties iekļūt telpās, kurās paredzēts izdarīt kratīšanu, /pers. A/ pieļāvusi nepakļaušanos policijas

darbinieka likumīgajām prasībām.

Tādējādi izvērtējot /pers. A/ paskaidrojumus un policijas darbinieka /pers. AA/ dienesta ziņojumu, kura patiesumu apstiprina speciālā

izmeklēšanas eksperimenta videoierakstā fiksētās ziņas, un novērtējot tās savstarpējā saistībā, tiesa konstatē, ka persona – /pers.

A/, ir turpinājusi pretoties policijas darbinieka likumīgām prasībām arī pēc tam, kad viņai nepārprotami tapis zinām to likumiskais

pamats.

Atbilstoši likuma ,,Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.punktam policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus.

Konkrētā gadījumā policijas darbinieka norādījums, ka tiks veikta telpu sankcionēta kratīšana bija pamatots, jo policijas darbinieku

rīcībā bija lēmums par kratīšanu un policijas darbinieka uzaicinājums atvērt mājas durvis, bija likumiski pamatots, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 182.pantā noteikto kratīšanas izdarīšanas kārtību. Tādējādi tiesa atzīst, ka policijas darbinieka prasības

atzīstamas par likumīgām, likuma „Par policiju” izpratnē. Savukārt /pers. A/rīcība ir traucējusi policijas pilnvaru izpildi.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 pausta atziņa, ja

persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona

uzņemas risku, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums

kļūdains, ka šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Turklāt konkrētajā gadījumā nerodas

šaubas, ka policijas darbinieka norādījums par sankcionētās kratīšanas veikšanu bijis pamatots ar lēmumu un turpmākās prasības

atvērt mājas durvis bija nepieciešamas, lai uzsāktu Kriminālprocesa likuma 182.pantā noteiktajā kārtībā sankcionētas izmeklēšanas

darbības.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. A/ 2014.gada 10.februārī ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus. Pastāvot šādiem apstākļiem atzīstams,

ka lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

esamību un /pers. A/ vainu, līdz ar to viņai par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, viņas

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Izvērtējot pārkāpējas personību noskaidrots, ka /pers. A/ nav administratīvi sodīta. Pārkāpējai ir patstāvīga dzīvesvieta. Regulāro

ienākumu apmērs un apgādājamās personas tiesai nav zināmas.

Lai gan /pers. A/ rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka nožēlo notikušo, tā kā savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā viņa

neatzīst, Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais atbildību mīkstinošais apstāklis nav konstatējams. Tāpat tiesa

uzskata, ka nav pamata konstatēt Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto atbildību mīkstinošo apstākli, jo /pers. A/

turpinājusi nepakļauties policijas darbinieka likumīgām prasībām arī pēc tam, kad viņai atkritis subjektīvais pamats baidīties no

policijas darbinieka kā nezināmas personas, kas vēlās iekļūt viņas dzīvesvietā. Latvijas APK 34.pantā paredzētos atbildību

pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatē.

Citas ziņas, kas ņemamas vērā nosakot sodu, tiesai nav iesniegtas.

Ievērojot norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto

vieglāko soda veidu – naudas sodu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam. Ievērojot

to, ka nav konstatēti pārkāpējas vainu mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, bet persona nav iepriekš administratīvi sodīta, tiesa uzskata

par iespējamu sodu noteikt tuvu likumā noteiktās naudas soda minimālās robežas apmēram.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Latvijas APK 175.panta, 289. 6 panta septītās daļas, 289.13 panta pirmās daļas, 289.l6 panta pirmās un ceturtās daļas,

tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņai naudas sodu 20 euro (divdesmit euro).

Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL106019101100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL LV22;

maksājuma mērķis: naudas sods Kurzemes rajona tiesai - kods 551, lieta Nr.128014714.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 10.jūlijā.

Tiesnese I.Ramane