Court convicts defendant of theft and imposes community service after guilty plea and no evidence trial.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court found the defendant guilty of theft based on his full admission of guilt and the prosecution's confirmation of sufficient evidence. The defendant pleaded guilty to stealing coffee from a store without payment, and the prosecutor agreed that no further evidence trial was necessary under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court convicted him and sentenced him to 80 hours of community service instead of imprisonment due to the minor nature of the offense and the return of stolen goods.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant pleads guilty and the prosecution confirms sufficient evidence, the court may convict without a trial and impose a lighter sentence such as community service.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr. 11400001115
K11-0064-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2015.gada 11.februārī
Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis H.Brasovs
ar sekretāri S.Vilciņu
piedaloties prokuroram E.Kukarelam
zvērinātai advokātei G.Karitonei
atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta 1.daļas,
k o ns t a t ē j a :
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
2014.gada 25.decembrī ap plkst.21.46 SIA „Maxima Latvija” veikalā Maxima X” Cēsu novadā, Cēsīs, Gaujas ielā 1/3 /pers. A/ būdams agrāk
sodīts par zādzībām, par ko sodāmība nav dzēsta vai noņemta, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā, no veiklā pārdošanai izliktajām
precēm paņēma kafiju „Merrild Classic” 250g iepakojumā 3,59 EUR vērtībā, kuru noslēpa savā līdz paņemtajā iepirkuma maisiņā un slepeni,
nesamaksājot par to, iznesa no veikala tirdzniecības zāles garām kasei. Pie veikala ieejas durvīm /pers. A/ tika aizturēts, prettiesiski iegūtā kafija pie viņa
izņemta un atgriezta veikalam.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi. Aizstāve G.Karitone pievienojās apsūdzētā
izteiktajam lūgumam.
Prokurors E.Kukarels atzina, ka lietā ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi un nav nepieciešams izdarīt pierādījumu
pārbaudi.
Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu
un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu, pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļas nosacījumiem, pierādījumu
analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu
Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 180.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags
noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu, apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgie nodarījumi
veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
/pers. A/ agrāk 15 (piecpadsmit) reizes tiesāts, pēdējo reizi 2014.gada 20.augustā Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta 1.daļas,
180.panta 1.daļas, 180.panta 1.daļas, 180.panta 1.daļas 50.panta 1.daļas, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Atbrīvots pēc soda izciešanas
2014.gada 29.novembrī. /1.1.18-26/ Sodāmības nav noņemtas vai dzēstas. Pēdējā gada laikā administratīvi sodīts nav. /l.l.17-18/ /pers. A/ deklarētā
dzīves vieta /adrese/. /pers. A/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /l.l.16/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu, pēc paša vārdiem strādā gadījuma
darbus.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret
izdarīto, ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 180.panta 1.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Ņemot vērā, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītais kaitējums ir neliels, nozagtā manta atgriezta veikalam un cietušajam nav nodarīts
paliekošs materiālais kaitējums, tiesa atzīst, ka /pers. A/ nav piemērojams likumā paredzētais bargākais sods, tas ir, brīvības atņemšana, bet to iespējams
noteikt piespiedu darbu veidā. Tā kā lietā konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis, izvērtējot nozagtās mantas vērtību, tiesa atzīst, ka sods piespiedu
darbu veidā nosakāms zemāks par panta sankcijas vidējo robežu.
Tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte Guna Karitone, kurai, saskaņā ar iesniegto rēķinu, pamatojoties
uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību par veikto darbu pienākas honorāra samaksa no valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā, ka /pers. A/
nav pastāvīgu ienākumu un viņa mantiskais stāvoklis faktiski izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 85.pantu, /pers. A/ atbrīvojams no maksas par zvērinātas advokātes sniegto juridisko palīdzību.
Izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, tiesa vadās pēc Kriminālprocesa likuma 240.panta prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 180.panta 1.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.
/pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālajā
struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.
Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: CD disku ar veikala „Maxima X” videonovērošanas ierakstu, kas pievienots
krimināllietai, iznīcināt.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes
apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnesis H.Brasovs