Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C16102113 / C-1021-13 Generato dall'IA

Court orders full child support payment of 75 Lats monthly based on equal living conditions for siblings.

Numero d'incarto C16102113 / C-1021-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's partial defense and ordered full payment of 75 Lats monthly child support. The defendant argued for a reduced amount based on his own expenses and the costs of supporting his other two children, while the plaintiff contended that the defendant should match the standard of living provided to his other sons. The court ruled that the child must be maintained in conditions comparable to his siblings, finding the requested sum appropriate given the parents' financial status.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 250.25 panta un 8. panta: When a child is maintained by one parent, the other parent must provide support sufficient to ensure the child enjoys the same standard of living as the other children of the same parent.

Parole chiave

Generato dall'IA
child support enforcement equal living conditions sibling maintenance small claims procedure parental expenses state court fees procedural hearing discriminazione economica

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 250.25 panta
Civilprocesa likuma 8. panta
Civilprocesa likuma 42. panta
Civilprocesa likuma 190. panta
Civilprocesa likuma 204.1 panta
Civilprocesa likuma 34. panta
Civilprocesa likuma 35. panta
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr. C16102113

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī, 2013.gada 02.decembrī

Jēkabpils rajona tiesa: tiesnesis V.Trušels,

rakstveida procesā izskatot civillietu /pers. B/, /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, /personas kods/, par

uzturlīdzekļu piedziņu,

konstatēja

prasītāja /pers. B/ (turpmāk – Prasītāja) iesniegusi tiesā mazā apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk – Atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai un atbildētājam ir kopīgs bērns – 1997.gada 21.oktobrī dzimušais dēls /pers. D/,

/personas kods/. Bērns atrodas prasītājas aprūpē.

Prasības pieteikums tiesā saņemts 2013.gada 27.septembrī. Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus bērna uzturam Ls 75 mēnesī

no prasības iesniegšanas dienas.

2013.gada 04.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un noteikts paskaidrojumu iesniegšanas termiņš līdz 2013.gada

04.novembrim.

Tiesneša noteiktajā termiņā Atbildētājs iesniedza rakstveida paskaidrojumus. Paskaidrojumā atbildētājs norāda, ka prasību atzīst

daļēji, t.i. piekrīt maksāt Ls 60 mēnesī, kas ir 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Paskaidro,

ka 2006.gada 11.augustā viņš noslēdza laulību ar /pers. E/ un pašreizēja ģimenē ir divi bērni: /pers. F/, dzimis 2004.gada 01.oktobrī

un /pers. G/, dzimis 2007.gada 15.oktobrī, kuri atrodas atbildētāja apgādībā. Saskaitot visus izdevumus sanāk, ka dēla /pers. G/

uzturam ik mēnesi vidēji nepieciešama naudas summa Ls 104,70 un dēla /pers. F/ Ls 113,00. Viņa darba alga sastāda Ls 443.00.

Pats savām vajadzībām tērē Ls 105.00 mēnesī. Nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.2 5 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Lietu tiesa izskata rakstveida procesā par ko pusēm ir

paziņots.

2013.gada 22.novembrī Jēkabpils rajona tiesā uz atbildētāja paskaidrojumiem saņemts prasītājas iesniegums, kurā viņa

norāda, ka uzskata, ka atbildētājs ir spējīgs maksāt lielākus uzturlīdzekļus nekā valsts noteiktajā minimālajā apmērā. Norāda, ka, ja

Atbildētājs savu dēlu uzturam, katram tērē attiecīgi Ls 104.70 un 113.00 mēnesī, un esot jāņem vērā, ka Atbildētāja laulātā , šo bērnu

māte /pers. E/ no savas puses bērniem dod tikpat, jo strādā un saņem darba algu, tad iznākot, ka dēla /pers. G/ uzturam mēnesī tiek

tērēti Ls 209.40, bet dēla /pers. F/ uzturam tiek tērēti mēnesī Ls 226.00, tāpēc uzskata par cinisku Atbildētāja uzskatu, ka viņu

kopīgas dēls var iztikt tikai ar Ls 120 mēnesī, kaut gan viņa prasot tikai Ls 75.00 mēnesī.

Novērtējot lietā esošos un pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu faktiski ir prasība par

uzturlīdzekļu palielināšanu, jo saskaņā ar Jēkabpils rajona tiesas 1999. gada 03. septembrī izsniegto izpildu rakstu Nr. 2-368, bērna

uzturam jau tiek piedzīti uzturlīdzekļi Ls 44,25 apmērā un tā ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar iesniegto dzimšanas apliecību /pers. D/ vecāki ir /pers. B/ un /pers. C/ (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar prasībā norādītajiem apstākļiem bērns atrodas mātes aprūpē un ikdienas apgādībā.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka tēva un mātes pienākumu bērnu uzturēšanā samērā ar viņu mantas stāvokli līdz

laikam, kad bērni var paši sevi apgādāt, norādot, ka šis vecāku pienākums neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu.

Civilprocesa likuma 97.pants paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 177. panta ceturtajai daļai, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu - ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc

iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Tiesas ieskatā, vecāku pienākums apgādāt bērnu ir absolūts un neatkarīgi no kādiem citiem blakus apstākļiem, vecākiem

savam bērnam ir jādod nepieciešamais atbalsts bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai un viņa pilnvērtīgai attīstībai.

Konvencijas par bērna tiesībām 27. panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai,

garīgajai, tikumiskajai un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām

personām , kas audzina bērnus, gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu

spēju un finansiālo iespēju robežās.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un

intereses ir prioritāras.

Minētā likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte),

kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Tiesa uzskata par vispārzināmu faktu, ka nepieciešamie izdevumi bērnam ir pārtikas iegādei, ēdināšanai, apģērba, apavu,

medikamentu, higiēnas, saimniecības preču iegādei, skolas piederumu iegādei, sporta, kultūras pasākumiem, mobilajiem sakariem

un citām ikdienas vajadzībām. Šie izdevumi bērna vajadzībām nav nosakāmi konstantā summā. To apmērs svārstās atkarībā no

sezonas, no dažādām vajadzībām un dzīves situācijām.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra MK noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2.

katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka prasītājas darba alga pēc nodokļu nomaksa vidēji mēnesī sastāda Ls 353.00, atbildētāja darba

alga vidēji sastāda Ls 443.00.

Izvērtējot Atbildētāja lūgumu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru noteikt 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas, kas motivēta ar to, ka dēla /pers. G/ uzturam ik mēnesi vidēji nepieciešama un tiek tērēta naudas summa Ls

104,70 un dēlam /pers. F/ Ls 113,00 apmērā, tiesa atzīst tādu motivāciju kā bērna, kurš nedzīvo kopā ar tēvu, diskriminējošu, jo abu

pārējo divu bērnu uzturam, kuri dzīvo ar tēvu, tiek vidēji tērēti naudas līdzekļi, kas ir daudz lielāki nekā prasītais uzturlīdzekļu apmērs-

Ls 75.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez

jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas

piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības

stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

Tiesas ieskatā prasītā uzturlīdzekļu summa ir atbilstoša un samērojama ar abu vecāku materiālo stāvokli, bērnam

nepieciešamajiem izdevumiem un reālajām vajadzībām, ņemot vērā arī to, ka bērns ir jāuztur abiem vecākiem kopīgi.

Tiesa atzīst, ka nebūtu nosakāma mazāka uzturlīdzekļu summa par Ls 75 mēnesī, jo bērna interesēs ir, lai tēvs viņam

nodrošinātu pēc iespējas tādus pašus dzīves apstākļus, kādi tiek nodrošināt abiem pārējiem viņa tēva dēliem.

Prasītāja iesniegusi lietā arī izdevumus apliecinošus maksājumu dokumentus, paskaidrojot, ka šie maksājumu čeki attiecoties

uz dzīves ikdienu, bet faktiski līdzekļi tiekot tērēti lielāki, jo viņa ikdienas aizgādību realizē viena pati.

Balstoties uz dzīvē gūtiem novērojumiem, tiesa neapšauba, ka Prasītājai ir izdevumi, un pieļauj, ka bērna aprūpei varētu tikt

tērēti līdzekļi lielākā apmērā nekā MK noteiktie minimālie līdzekļi, tādēļ tiesa uzskata, ka ir pamats apmierināt prasītājas prasījumus

par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam Ls 75,00 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu „Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu par prasību līdz 1500 latiem maksājama

valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 6.punktu prasībām par maksājumu vai devumu

samazināšanu vai palielināšanu — summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu

gadu; – šajā lietā prasības gada summa ir Ls 369.00(Ls 75.00- Ls 44.25= Ls 30.75 x12).

Tādejādi no atbildētāja piedzenama valsts nodeva Ls 55.35, un ar lietas izskatīšanu saistītie pasta izdevumi Ls 4,19.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 42., 190., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. B/, /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. D/, /personas kods/, uzturam Ls

75.00 (septiņdesmit pieci lati 00 santīmi) ik mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas ik

mēnesi, sākot no 2013.gada 27.septembra, līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts labā valsts nodevu Ls 55.35 (piecdesmit pieci lati 35 santīmi).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu Ls

4.19 (četri lati 19 santīmi).

Atsaukt Jēkabpils rajona tiesas 1999.gada 3.septembrī izsniegto izpildu rakstu Nr.2-368.

Sprieduma labprātīgai izpildei par naudas summu piedziņu valsts labā noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam 30 dienu laikā no

sprieduma pasludināšanas dienas – 2013.gada 2.decembra, kasācijas sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Trušels