Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A42483005 / A42-1030-07 Generato dall'IA

Administrative court dismissed tax appeal, upholding tax authority's decision on income tax and fines.

Numero d'incarto A42483005 / A42-1030-07
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's decision regarding additional income tax and fines. The taxpayer argued that the tax calculation violated statutory limits on deductible expenses, while the tax authority maintained the decision was lawful and procedurally correct. The court found the tax authority's decision valid and noted that the taxpayer had voluntarily fulfilled the tax obligation, rendering further procedural review unnecessary.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 246.–251. panti; 278. pants 1. punkts: The court must reject an administrative appeal if the underlying administrative decision is lawful and not subject to revocation, and dismiss complaints regarding the non-enforcement of partial decisions where the taxpayer has voluntarily complied with the unrevoked portions.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative appeal income tax liability deductible expenses limit tax fine enforcement procedural compliance voluntary fulfillment administrative review dichiarazione mendace

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likums (APL) 246.–251. panti
Administratīvā procesa likums (APL) 278. pants 1. punkts
Administratīvā procesa likums (APL) 43. nodaļa
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

NORAKSTS Lieta Nr.A42483005 (A-1030-07/2) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2007.gada 11.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Mednis, piedalās atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis Imants Lubāns, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc L.V. pieteikuma par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 11.novembra lēmuma Nr. 19/30660 atcelšanu daļā, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 9.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.V. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums, kurā lūgts atcelt Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – atbildētājs jeb VID) 2005.gada 11.novembra lēmumu Nr. 19/30660 (turpmāk – Lēmums) daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 28,77 un soda naudu tādā pašā apmērā, un 2005.gada 21.decembrī ierosināta administratīvā lieta. [2] 2005.gada 28.decembrī apmierināts pieteicējas lūgums daļā par VID 2005.gada 11.novembra lēmuma Nr. 19/30660 darbības apturēšanu daļā par papildus nomaksai valsts budžetā noteikto soda naudu Ls 28,77 apmērā. [3] Pieteikumā norādīts: [3.1] VID Kurzemes reģionālā iestāde (turpmāk – KRI) no 2005.gada 11.jūlija līdz 14.jūlijam veica pieteicējas saimnieciskās darbības vienkāršo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārbaudi par 2004.gadu.

Ar VID KRI Saldus nodaļas vadītāja 2005.gada 14.jūlija lēmumu Nr. 5.2.7-3/4734 pieteicējai papildus nomaksai budžetā tika aprēķināti Ls 111,24 (notiek iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 55,62 un soda nauda Ls 55,62), ko pieteicēja apstrīdēja VID KRI direktoram, un šis lēmums ar VID KRI direktora 2005.gada 12.septembra lēmumu Nr. 1-5/188 atstāts negrozīts. [3.2] VID ģenerāldirektoram adresētajā sūdzībā pieteicēja lūdz atcelt VID KRI direktora 2005.gada 12.septembra lēmumu Nr.1-5/188 daļā par papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 28,77 un soda naudu Ls 28,77. [3.3] 2005.gada 11.novembrī VID ģenerāldirektors pieņēma Lēmumu atstāt negrozītu VID KRI direktora 2005.gada 12.septembra lēmumu Nr. 1-5/188. [4] Pieteicēja pieteikumu (lietas 3.-5.lapa) pamato ar to, ka pieteicēja Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumus Nr. 336 ievērojusi pilnībā un papildus izdarītais nodokļa uzrēķins un uzliktā soda nauda ir izdarīti nelikumīgi.

Pieteicēja ir ievērojusi šo noteikumu 1.punktu, kas nosaka katram iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājam attaisnojamo izdevumu limitu Ls 150 gadā, kā arī 2.punktu, kas nosaka, ka attaisnojamos izdevumus drīkst atskaitīt tikai vienreiz, jo pieteicējai un pieteicējas meitai I.V. par abām deklarācijā kopā ir parādītas mācību maksas attaisnotajos izdevumos. [5] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā (lietas 47.-48.lapa) pieteikumu neatzīst, norādot Lēmuma argumentus, ka pieteicēja nepamatoti savā 2004.gada ienākumu deklarācijā uzrādījusi summu Ls 147, jo tiesības deklarēt I.V. 2004.gada mācību maksu Latvijas Universitātei jau 2004.gadā bija izlietojusi pati I.V.. [6] 2007.gada 31.janvārī noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā. 2007.gada 24.aprīlī sakarā ar pieteicējas sūdzību par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi mainīts procesa veids un noteikta tiesas sēde (lietas 100.lp.) tai skaitā pieteicējas sūdzību izskatīšanai. [7] Uz tiesas sēdi pieteicēja nebija ieradusies un lūgusi lietu izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. [8] Atbildētāja pārstāves prasījumu neatzina ar 23.augusta lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Papildus atbildētāja pārstāve lūdza pieaicināt 4 personas, kuras sniegušas paskaidrojumus (lietas 99.lp.).

Motīvu daļa

[9] Uzklausot dalībnieku un pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.panta otrajai daļai objektīvi noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ. [10] Pieteicējas pārsūdzētais Lēmums (lietas 24.-27.lp.) pamatots ar to, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punkts un 31.3 panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem izdevumiem” 2. un 4.punktu. Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem pakalpojumiem drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot šo noteikumu 1.punktā noteikto apmēru un to, ka ja maksātājs nav aprēķinājis nodokli, saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmo daļu, no visa apliekamā ienākuma, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā. [11] Lietā nav strīda par pieteicējas pieteikumā (lietas 3.lp.) norādītajiem apstākļiem

– gan pieteicēja, gan pieteicējas meita I.V. ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas, kas iesniegušas deklarācijas par 2004.gadu, kam pievienoja dokumentus, kas t.sk. apliecina I.V. izdevumus izglītības iegūšanai – pieteicēja par Ls 147 un I.V. par Ls 150, kas ir cita, pieteicējas deklarācijā neparādīta meitas Ievas mācību maksas daļa. Arī Lēmumā (lietas 26.lp.) norādīts, ka pieteicēja 2004.gada ienākumu deklarācijā attaisnotos izdevumus par izglītību uzrādījusi mācību maksas daļu par savas meitas I.V. mācībām Ls 147. [12] Tiesa atzīst par pamatotu un tiesisku Lēmumā norādīto pamatojumu, un atzīst par nepamatotu pieteicējas viedokli, ka viņa ievērojusi Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem izdevumiem” 1.punktu, kas katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam nosaka attaisnojamo izdevumu limitu Ls 150 gadā katram. [13] Tiesa uzskata, ka atbildētājs Lēmumā precīzi norādījis, ka pieteicējai „nebija tiesības 2004.gada ienākumu deklarācijā attaisnotajos izdevumus par izglītību uzrādīt I.V. izglītības iegūšanas izdevumus” (lietas 25.lp.), jo pēc tiesas ieskata viens deklarāciju iesniedzošs iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs nedrīkst savos attaisnotajos izdevumos iekļaut cita deklarāciju iesniedzoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja izdevumus. [14] Lietā nav strīda par Lēmumā norādītajiem apstākļiem, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos nepamatoti uzrādījusi Ls 105,35 saskaņā ar dokumentiem, kas nav uzskatāmi par attaisnojuma dokumentiem atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.338 „Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” 10.punkta nosacījumiem, kā arī nepamatoti uzrādījusi ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumos Ls 2,05 un ka VID ģenerāldirektoram adresētajā sūdzībā pieteicēja šīs korekcijas neapstrīd. [15] Tā kā pieteicēja pārkāpa likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasības un neaprēķināja nodokli no visa apliekamā ienākuma, atbildētājs pamatoti piemēroja šī likuma 31.3 panta pirmo daļu un noteica samaksai iztrūkstošo nodokļa summu un soda naudu iztrūkstošās nodokļa summas apmērā. [16] Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa atbilstoši APL 250.pantam un 103.panta otrajai daļai, konstatēja, ka Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; atbilst materiālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem; tā pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Ir ievēroti termiņi, aktā ir norāde uz piemērotām tiesību normām, ņemts vērā personas viedoklis, izdarīti lietderības apsvērumi, norādīta pārsūdzības kārtība, lēmums atbilst vispārpieņemtajai praksei, lietas faktiskajiem apstākļiem un likuma prasībām. Tiesa atzīst par tiesisku un neatceļamu atbildētāja Lēmumu. [17] Tā kā Lēmums ir tiesisks un nav atceļams, Lēmuma darbība daļā par nodokļa pamatparādu nebija apturēta un pieteicēja Lēmumu neapturētajā daļā izpildīja labprātīgi, tad nav nepieciešams atbilstoši APL 253.panta otrai daļai noteikt, kādā veidā atbildētājam jānovērš Lēmuma uzsāktās izpildes sekas. [18] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu atbilstoši APL 278.panta 1.punktam jāatstāj bez izskatīšanas sūdzība, kurā lūgts tiesu vērst pret atbildētāju Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 28.decembra lēmuma lietā Nr. A42483005 (A4830-05/8) piespiedu izpildi, jo šajā daļā pieteicēja nav ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Pieteicēja sūdzībā par tiesas lēmuma nepildīšanu (saņemta Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 13.jūnijā, reģ. Nr. 9651) norāda, ka lai gan ar tiesas lēmumu Lēmuma darbība ir apturēta daļā par papildus samaksai valsts budžetā noteikto soda naudu Ls 28,77 apmērā, tomēr VID to nav izslēdzis no pieteicējai aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājamās summas, un bez tam vēl par šīs summas nesamaksāšanu aprēķinājis pamatparāda pieauguma palielinājumu un kavējuma naudu, kas ir redzams no pieteicējai 2007.gada 8.jūnijā izsniegtās Nodokļu maksātāja atlikumu vēstures.

Pēc tiesas ieskata, pieteicējas iesniegtie pierādījumi apliecina tikai VID veiktus aprēķinus, bet neapliecina nekādu atbildētāja noteiktu tiesisko pienākumu pieteicējai. Ja arī ar Lēmumu pieteicējai nomaksai valsts budžetā noteikto soda naudu Ls 28,77 apmērā VID nav izslēdzis no pieteicējai aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājamās summas, tad tas pieteicējai nerada nekādas tiesiskās sekas vai tiesisko pienākumu, bet atspoguļo tikai VID aprēķinus, kas var būt kļūdaini un var tikt laboti. Pieteicējai jāsagaida atbildētāja darbības (bezdarbība), kas attiecas uz tiesas nolēmuma (ne)izpildi un tikai tad, ja šīs darbības neatbilst APL 43.nodaļas noteikumiem, pieteicēja var iesniegt sūdzību par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, kas ir likumā noteiktā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu, 278.panta 1.punktu tiesa nosprieda:

noraidīt L.V. pieteikumu par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 11.novembra lēmuma Nr. 19/30660 atcelšanu daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 28,77 un soda naudu tādā pašā apmērā. Atstāt bez izskatīšanas L.V. sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 28.decembra lēmuma lietā Nr. A42483005 (A4830-05/8) nepildīšanu. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2007.gada 11.jūlijā.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis Rīgā, 2007.gada 11.jūlijā.