Court dismisses appeal against anti-corruption agency's fine for dual office holding violation.

NORAKSTS Lieta Nr.A42591506 A0217-09/23

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 4.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla ar tulku Sergeju Mališevu,

piedaloties pieteicējam V.S. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotajai pārstāvei Kristīnei Grigai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.S. pieteikuma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2006.gada 27.jūlija lēmuma Nr.1/6903 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 15.jūnijā V.S. (turpmāk arī – pieteicējs) tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols RD Nr.000088 par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteikto amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, proti, ka laika periodā no 2005.gada 1.oktobra līdz 2006.gada 6.martam, pildot Rēzeknes pilsētas domē Revīzijas komisijas locekļa un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus, pieteicējs bez atļaujas savienojis amatus ar revidenta amatu SIA „BIG MARKET”, SIA „A.K.D”, kā arī amatu biedrībā „Storona C”. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.870/1-24/92, 2006.gada 15.jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB vai atbildētājs) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja pieņēma lēmumu Nr.870/1-24/92, ar kuru saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.30 pantu V.S. piemēroja administratīvo sodu Ls 50 apmērā. Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja 2006.gada 27.jūlija lēmumu Nr. 1/6903 (turpmāk arī – Lēmums) iepriekš minētais lēmums atstāts negrozīts.

[2] 2006.gada 7.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.S. pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [2.1] Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisijas loceklis un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis nav valsts amatpersona saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otro daļu, jo viņam nav tiesību izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. [2.2] Pašvaldības Privatizācijas komisija savā kompetencē ir patstāvīga, ar pieaicinātu ekspertu palīdzību tā vada attiecīgo īpašuma objektu privatizāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Rēzeknes pilsētas domes kompetencē ir administratīvo aktu izdošana un rīkošanās ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem. [2.3] Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisijas loceklis un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis nav valsts amatpersona likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, jo tam nav tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar pašvaldības mantu, tai skaitā, finanšu līdzekļiem. Tādējādi pieņemtais Lēmums ir nelikumīgs un nepamatots.

[3] 2007.gada 6.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, turpmāk minēto iemeslu dēļ. [3.1] Pieteicējs bija iekļauts Rēzeknes pilsētas domes valsts amatpersonu sarakstā kā šīs pašvaldības Revīzijas komisijas loceklis un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis no 2005.gada 1.oktobra līdz 2006.gada 6.martam.V.S. šo sarakstu likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis. Pieteicējs Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju. Tādējādi atbildētājs uzskata, ka pieteicējs ir atzinis, ka ir valsts amatpersona. [3.2] Atbildētājs uzskata, ka V.S. no 2005.gada 1.oktobra līdz 2006.gada 6.martam ir bijis valsts amatpersona, līdz ar to uz viņu ir attiekušies likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi un aizliegumi – arī amatu savienošanas ierobežojums.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis prasību uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto. Papildus minēja, ka Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisijas locekļa un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus pildījis, pamatojoties uz pilnvarojumu līgumu pamata. Nekādus lēmumus nav pieņēmis. Savukārt, revidenta pienākumus pildījis saskaņā ar uzņēmuma līgumu, algu nav saņēmis.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos argumentēto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa lietā konstatē turpmāk minētos faktiskos apstākļus. [7.1] 2005.gada 15.septembrī Rēzeknes pilsētas dome un V.S. noslēdz pilnvarojuma līgumu Nr.47 par to, ka Rēzeknes pilsētas dome uzdod, bet pieteicējs apņemas pildīt pašvaldības revīzijas komisijas locekļa pienākumus. Līgums noslēgts uz komisijas darbības laiku (lietas 91.lapa). [7.2] 2005.gada 15.septembrī Rēzeknes pilsētas dome un V.S. noslēdz pilnvarojuma līgumu Nr.77 par to, ka Rēzeknes pilsētas dome uzdod, bet pieteicējs apņemas pildīt pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa pienākumus. Līgums noslēgts uz komisijas darbības laiku (lietas 92.lapa). [7.3] 2005.gada 21.oktobrī pieteicējs Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālajā iestādē iesniedz valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā (lietas pielikuma 45.-58.lapa). [7.4] Uzņēmumu reģistrs 2006.gada 6.jūnijā KNAB sniedz izziņu, ka V.S. Sabiedrisko organizāciju reģistrā ir reģistrēts kā „Storona C” padomes loceklis, iecelts 1999.gada 18.maijā, atcelšana nav reģistrēta, Komercreģistrā kā SIA „BIG MARKET”

revidents, iecelšana reģistrēta 2003.gada 17.jūlijā, 2006.gada 18.aprīlī ziņas par revidentu izslēgtas, pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu 8.punktu un kā SIA „A.K.D.” revidents, iecelšana reģistrēta 2006.gada 13.janvārī, 2006.gada 18.aprīlī ziņas par revidentu izslēgtas, pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu 8.punktu (lietas pielikuma 108.-109.lapa). [7.5] SIA „BIG MARKET” 2006.gada 8.jūnijā KNAB apliecina, ka V.S. no 2005.gada 1.oktobra līdz 2006.gada 6.martam nav guvis nekādus ienākumus (lietas pielikuma 147.lapa). [7.6] 2006.gada 10.februārī Rēzeknes pilsētas vēstulē Nr.1.2.-41/301 KNAB apliecina, ka pieteicējs nav vērsies domē un nav saņēmis atļauju savienot Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas un Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju locekļa amatu ar citu darbu (lietas pielikuma 86.lapa). [7.7] 2006.gada 15.jūnijā V.S. tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols RD Nr.000088 par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteikto amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu (lietas pielikuma 27.-31.lapa). [7.8] 2006.gada 15.jūnijā atbildētājs pieņem lēmumu Nr.870/1-24/92, ar kuru saskaņā ar LAPK 166.30 pantu V.S. piemēro administratīvo sodu Ls 50 apmērā (lietas pielikuma 8.-12.lapa). [7.9] 2006.gada 27.jūlijā atbildētājs pieņem Lēmumu (lietas 15.-21.lapa).

[8] Pieteicējs saukts pie atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6.pants noteic vispārējo principu, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja vien tiesību normās nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas trešo punktu vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.1daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta devītās daļas pirmais teikums paredz, ka attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir tiesīga nedot atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai, ja tā var radīt interešu konflikta situāciju vai ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, vai arī kaitē attiecīgās valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6.panta, 7.panta sestās daļas trešā punkta un devītās daļas noteikumiem secināms, ka personai, kura atrodas valsts amatpersonas statusā un kura vēlas savienot šo amatu ar citu amatu, uzņēmuma vai pilnvarojuma līguma izpildi, pirms tam jālūdz valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja atļauja valsts amatpersonas amata savienošanai. No minētā izriet, ja šāda atļauja nav lūgta, personu var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu.

[9] Pieteicējs uzskata, ka pie administratīvās atbildības ir saukts nepamatoti, jo nav bijis valsts amatpersona. Rēzeknes pilsētas domē Revīzijas komisijas locekļa un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus pildījis uz līguma pamata, lēmumus nav pieņēmis.

Līdz ar to tiesai ir noskaidro, vai pieteicējs ir bijis valsts amatpersona likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

[10] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmā daļa nosauc konkrēti, kādas personas ir atzīstamas par valsts amatpersonām. Attiecībā uz pašvaldības amatpersonām ir minēti pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, pašvaldības domes (padomes) deputāts un valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks. Savukārt 4.panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. No minētās tiesību normas izriet, ka, lai personu uzskatītu par valsts amatpersonu, jāvērtē personas amata ietvaros veicamās funkcijas.

[11] Pieteicējs Revīzijas komisijas locekļa un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus pilda uz pilnvarojuma līgumu pamata [7.1] un [7.2]. Saskaņā ar līgumu 2.punktu komisijas locekļa pienākumus, tiesības un atbildību nosaka komisijas nolikums. [11.1] Saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisijas nolikuma, apstiprinātu ar Rēzeknes pilsētas domes 2005.gada 19.septembra sēdes protokolu Nr.6 (lietas 83.-84.lapa), 2.punktu revīzijas komisijas mērķi un funkcijas ir kontrolēt pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm, pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, un kontrolēt, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustāmā un nekustāmā manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes lēmumiem un pilsētas iedzīvotāju interesēm.

No minētā tiesa secina, ka Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisija veic uzraudzības un kontroles funkciju pār pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu un kustāmās un nekustāmās mantas apsaimniekošanu, kas atbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā noteiktajai uzraudzības un kontroles funkcijai. Līdz ar to revīzijas komisijas loceklis arī veic uzraudzības un kontroles funkciju, kas atbilstoši likuma nosacījumiem atbilst valsts amatpersonas statusam. [11.2] Rēzeknes pilsētas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikuma, pielikums Rēzeknes pilsētas domes 2005.gada 13.oktobra sēdes lēmumam Nr.55 (lietas 80.-81.lapa), II.sadaļa noteic komisijas pienākumus, kas ir saistīti ar komisijas pamatfunkciju – pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.

Nolikuma 4.1.8.apakšpunkts noteic, ka komisijas pienākums ir pieņemt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu un noslēgt pirkuma līgumu. Minētais pienākums izriet no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 40.panta pirmās daļas, kas noteic, ka ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas pieteikums, privatizācijas komisijai ir jāpieņem lēmums par pirkuma līguma slēgšanu. No minētā izriet, ka privatizācijas komisijai, saņemot privatizācijas pieteikumu un likumā noteiktos dokumentus no personas, kurai ir tiesības privatizēt dzīvokli saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumiem, ir jāpieņem obligāts administratīvais akts par pirkuma līguma slēgšanu.

Līdz ar to komisija izdod administratīvos aktus, kas atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā noteiktajam atbilst valsts amatpersonas veiktajai funkcijai. [11.3] Tādejādi, gan revīzijas, gan dzīvojamo māju privatizācijas komisijas loceklis pilda funkcijas, kas atbilst valsts amatpersonas statusam. Minēto apliecina arī komisiju sēžu protokoli. Tā, piemēram, revīzijas komisijas 2005.gada 17.oktobra sēdē pieteicējs piedalās debatēs par līdzekļu izlietojumu, kas iegūti no noslēgtajiem māju apsaimniekošanas līgumiem (lietas pielikuma 176.lapa), 2005.gada 15.novembra sēdē piedalās lemšanā par valsts piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu (lietas pielikuma 183.lapa) un 2005.gada 25.novembrī piedalās sēdē, kur tiek lemts par pašvaldības SIA „Rēzeknes slimnīca” ēku, būvju un zemes uzskaites pamatotību uzņēmuma grāmatvedībā (lietas pielikuma 184.lapa).

Savukārt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sastāvā pieteicējs ir piedalījies sēdēs, kur tiek lemts par pirkuma līgumu slēgšanu par konkrētu dzīvokļu privatizāciju (lietas pielikuma 198.- 307.lapa).

[12] Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piekto daļu valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Korupcijas novēršanas kontroles daļai ir iesniedzis Rēzeknes pilsētas domes valsts amatpersonu, kurām jāizpilda deklarācija, sarakstu. Sarakstā ir ietverts komisijas loceklis V.S. (lietas pielikuma 100.lapa). Arī pats pieteicējs 2005.gada 21.oktobrī ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālajā iestādē valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā (lietas pielikuma 45.-58.lapa). Līdz ar to tiesa nepiekrīt pieteicēja uzskatam, ka, pildot revīzijas un dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa pienākumus, viņš nav atzīstams par valsts amatpersonu.

[13] Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir ieņēmis revidenta amatu SIA „BIG MARKET” un SIA „A.K.D”, kā arī amatu biedrībā „Storona C” [7.4]. Lietā nav arī strīda, ka pieteicējs pašvaldības vadītājam nav lūdzis un nav saņēmis amatu savienošanas atļauju [7.7]. Taču pieteicējs uzskata, ka, tā kā revidenta pienākumus uzņēmumā pilda vienu reizi gadā – aprīlī, un par to atalgojumu nav saņēmis [7.5], atļauja amatu apvienošanai nav nepieciešama. Tiesa nepiekrīt pieteicēja uzskatam, jo atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punktam, amats ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. Tā kā saskaņā ar Komerclikuma 176.panta pirmo daļu revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu un par to sniedz atzinumu, tad neatkarīgi no tā, vai par to atalgojums tiek vai netiek saņemts, revidents veic noteiktus pienākumus, kas ir atzīstami par darbu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Minētā likuma mērķis atbilstoši 2.pantā noteiktajam, ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Atļaujas procedūras mērķis ir novērst valsts amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā, ētisku normu pārkāpumu vai kaitējumu tiešo pienākumu pildīšanai. Atļaujas procedūras ievērošanas pienākums gulstas uz pašu personu, jo tikai viņa var pārzināt vislabāk visus lietas faktiskos apstākļus (sk., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKA-14 7.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pildot Rēzeknes pilsētas domes Revīzijas komisijas locekļa un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus, pieteicējs atbilst valsts amatpersonas statusam likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē un saskaņā ar likuma 7.panta sestās daļas trešā punkta nosacījumiem, atrodoties valsts amatpersonas statusā, pieteicējam bija jālūdz atļauja pašvaldības iestādes vadītājam, ja viņš gribēja savienot šo amatu ar citu amatu, uzņēmuma vai pilnvarojuma līguma izpildi.

[14] Attiecībā uz pieteicēja norādi, ka, pieņemot Lēmumu, atbildētājs ir pieļāvis virkni procesuālo pārkāpumu, tiesa norāda turpmāk minēto. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka atbildētājs pieteicējam informāciju ir sūtījis gan uz pieteicēja deklarēto dzīvesvietu Rīgā, gan papildus norādīto adresi Rēzeknē (lietas pielikuma 150.lapa), bet sūtījumi adresātu nav sasnieguši (lietas pielikuma 159., 162.,163., 165., 166., 168. un 169.lapa). No Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.panta izriet, ka ikvienas personas pienākums ir būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu pieteicēja norādi, ka atbildētājs uz Rēzekni sūtījis tikai daļu korespondences. Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, atbildētājam ir saistošs LAPK 37.pantā noteiktais, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Tiesa konstatē, ka, tā kā KNAB 2006.gada 14.februārī ir saņēmis ziņojumu par pieteicēja iespējamo pārkāpumu, bet sākotnējo lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir pieņēmis 2006.gada 15.jūnijā, atbildētājs ir iekļāvies LAPK 37.panta noteiktajā termiņā. Līdz ar to KNAB novēloti sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu tiesa neatzīst par tādu procesuālu pārkāpumu, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanu pēc būtības. Administratīvo lietu departaments arī ir atzinis, ka administratīvās lietas izskatīšanas vai protokola sastādīšanas termiņa pārkāpums, ja lieta tomēr izskatīta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantā noteiktā soda uzlikšanas termiņa ietvaros, pats par sevi nav pamats, lai izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietu, tādējādi atbrīvojot personu no administratīvās atbildības (sk., piemēram, Senāta 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52 12.punktu).

[15] Saskaņā ar LAPK 32.panta otrajā daļā noteikto, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pantam, iestādei, izdodot administratīvo aktu, ir jāvērtē šī administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumi. Tiesa konstatē, ka LAPK 166.30panta sankcija paredz, ka par šajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu valsts amatpersonai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. Administratīvā procesa likuma 65.panta trešā daļa noteic, ka iestāde satura izvēles administratīvo aktu izdod, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir piemērojis naudas sodu panta sankcijā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, ir izdarījis konkrētus lietderības apsvērumus attiecībā uz naudas sodu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka iestāde ir piemērojusi atbilstošu soda mēru par izdarīto pārkāpumu. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2006.gada 27.jūlija lēmums Nr.1/6903 ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

noraidīt V.S. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2006.gada 27.jūlija lēmuma Nr.1/6903 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese__________ R.Migla Rīgā, 2009.gada 4.jūnijā