Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A420231214 / A42-02312-14 Generato dall'IA

Court dismisses request for out-of-turn housing allocation due to lack of extreme crisis and alternative options.

Numero d'incarto A420231214 / A42-02312-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative District Court of Riga fully rejected the applicant's request for an out-of-turn housing allocation. The applicant argued that severe heating failures and lack of state support created an extreme crisis requiring immediate assistance. However, the court found that the applicant had access to compensation funds and alternative relocation offers from a private company, negating the necessity for emergency housing.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291. pants: The court may grant out-of-turn housing only when no other solution exists and the situation is extreme, as demonstrated by the applicant's ability to utilize compensation funds or accept alternative relocation offers.

Parole chiave

Generato dall'IA
out-of-turn housing allocation extreme crisis requirement alternative relocation options administrative act review social assistance priority prestazione d'invalidità rimborso dell'assicurazione invalidità soppressione della rendita d'invalidità

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Administratīvā procesa likuma 246.–251. pants
Administratīvā procesa likuma 289.–291. pants
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. A420231214

Lietas arhīva Nr. A42-02312-14/27

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Pūcīte,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/ un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas

pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –

pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai piedāvāt īrēt ārpuskārtas /pers. A/ 2 cilvēku ģimenei

dzīvojamo telpu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas (turpmāk arī – Komisija) 2013.gada 3.oktobra lēmumu (sēdes protokols

Nr.7 ) (lietas 6. – 7.lapa) (turpmāk – Lēmums) pieteicēja /pers. A/ 2 cilvēku ģimenei (pieteicējs un viņa meita /pers. D/) atteikts

piedāvāt īrēt ārpuskārtas dzīvojamo telpu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējs no 2009.gada 10.februāra reģistrēts palīdzības saņemšanai (pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai) 7.reģistrā

(kārtas Nr.1479).

Pieteicējam un /pers. A/ trūcīgas ģimenes statuss piešķirts uz laiku no 2013.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim.

Pieteicējs ir 2.grupas invalīds, invaliditāte noteikta līdz 2013.gada 12.septembrim.

[1.2] Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres valdes Darbības nodrošinājuma nodaļa 2013.gada 19.jūnija vēstulē Nr.DMVI-

13-186-nd, lūdzot iespēju robežās izskatīt jautājumu par pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā piešķiršanu pieteicējam,

informējusi, ka tā izskata pieteicēja iesniegumu par sliktiem dzīves apstākļiem un pamatpakalpojuma – apkures, nesniegšanu īrētajās

telpās.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres valdes Darbības nodrošinājuma nodaļa 2013.gada 24.septembra vēstulē Nr.DMV-

13-925-a informēja, ka saskaņā ar skursteņslaucītāja /pers. G/ 2013.gada 9.septembra aktu Nr.402 par dūmvadu un ventilācijas

kanālu tehnisko stāvokli SIA „Kuratorija“ ir novērsusi skursteņslaucītāja /pers. G/ aktā Nr.340 par dūmvadu un ventilācijas kanālu

tehnisko stāvokli fiksētos dūmkanāla bojājumus, līdz ar to dzīvoklī Nr.14, /adrese/, esošo apkuri var ekspluatēt. Tādējādi Rīgas domes

Mājokļu un vides departamenta Īres valdes Darbības nodrošinājuma nodaļai nav pamata sastādīt administrartīvā pārākpuma

protokolu SIA „Kuratorija“ par Latvijas Administratīvo pārkāpumui kodeksa 150. 3pantā minēto – pamatpakalpojumu nesniegšana

īrniekam.

[1.3] Ņemot vērā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres valdes Darbības nodrošinājuma nodaļas 2013.gada

24.septembra vēstulē minēto un to, ka pieteicējs nav iesniedzis papildus dokumentus, kas apliecina viņa ģimenes atbilstību Rīgas

domes 2010.gada 16.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājuma

risināšanā“ (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.80) 24.1.vai 24.2.apakšpunkta nosacījumiem, Komisijai nav tiesiska pamata pieņemt

pieteicējam labvēlīgu lēmumu.

Lēmums pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā“ 14.panta septīto daļu un Saistošo noteikumu Nr.80 24.1.,

24.2. un 24.3.apakšpunktu.

[2] 2013.gada 5.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums (lietas 4. – 5.lapa), kurā pieteicējs norāda, ka

Komisijas rīcībā bija informācija par to, ka pieteicējs ir 2.grupas invalīds, kura ģimenei ir noteikts trūcīgas ģimenes statuss, līdz ar to

pieteicējam nav saprotams, kādi vēl dokumenti bija jāiesniedz Komisijai. Turklāt Komisija nav ieguvusi informāciju par pieteicēja

mājas faktisko stāvokli.

[3] 2013.gada 26.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Komisijas paskaidrojums (lietas 33. – 34.lapa), kurā Komisija

norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem.

Komisijas pilnvarotā pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pieteicēja argumentus, atbildētājas paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar

tiesību normām, atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

[6] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs no 2009.gada 10.februāra un viņa nepilngadīgā meita /pers. D/ no

2013.gada 24.jūlija ir reģistrēti palīdzības saņemšanai (pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai) 7.reģistrā (lietas 6.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs atbilst to personu kategorijām, kurām palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā pienākas ārpus

kārtas. Tiesā pieteikums iesniegts un lieta ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piedāvāts

ārpus kārtas īrēt diviem cilvēkiem paredzētu dzīvojamo telpu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, atbilstoši kurai,

lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā

publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja

piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai

konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā

gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies

pārējie tiesību normā minētie apstākļi. Turklāt šādā gadījumā tiesa nav saistīta tikai ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem

argumentiem. Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā

pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga

administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājis, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (sk., piemēram, Augtākās tiesas

2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu).

Vienlaicīgi no Augstākās tiesa judikatūras izriet, ka, skatot sociālās lietas, kas saistītas ar personu reģistrēšanu palīdzības

saņemšanai, ir skatāmas, ņemot vērā tos tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas pastāv līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (sk.,

Augstākās tiesas 2014.gada 14.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-7/2014).

Tiesas ieskatā minētais atzinums ir piemērojams arī gadījumā, ja vairs nepastāv strīds par reģistrēšanu palīdzības saņemšanai, bet

pastāv strīds par to, vai personai, esot jau reģistrētai palīdzības saņemšanai, joprojām izpildās tie priekšnosacījumi, kas ir

nepieciešami jau konkrēta labuma saņemšanai.

Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam ir tiesības sagaidīt no pašvaldības, ka viņam tiek piedāvāts īrēt dzīvojamo telpu ārpus

kārtas. Tiesa pārbaudot minēto vērtēs tos tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas bija līdz brīdim, kad tika pabeigts skatīt lietu, proti, līdz

brīdim, kad tiesa aizgāja taisīt spriedumu.

[7] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās

nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un

sociālajām mājām”, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” un likuma „Par dzīvokļa īpašumu” noteikumus.

Saskaņā ar likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 10.panta otro daļu kārtību un secību, kādā

attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome.

Saistošo noteikumu Nr.80 80.punkts noteic, ka pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā reģistrētām personām

reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros. Vienlaikus Saistošie noteikumi paredz izņēmumus no vispārējās kārtības, kad palīdzība

dzīvokļa jautājumu risināšanā personām sniedzama ārpus kārtas, proti, Saistošo noteikumu Nr.80 24.punkts noteic, ka izīrēšanas

komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu: 1) personām ar sevišķiem nopelniem (1., 7.,

7.2, 13.reģistrs) (24.1.apakšpunkts); 2) atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1.vai 2.grupas invalīdiem atzītām

personām ar noteiktiem ienākumiem, kuru izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz

personu ienākumus, ko apliecina Rīgas Sociālā dienesta (turpmāk – SD) atzinums (7.reģistrs) (24.2.apakšpunkts); 3) denacionalizēto

māju īrniekiem – atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām un

personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās nav nodrošināti likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, par ko Rīgas pilsētas Īres valde sastādījusi aktu (par konkrētu dzīvojamo

telpu) un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par

pamatpakalpojumu nesniegšanu, un Tehniskā komisija konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu vai arī uzsākta vispārējas

jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā (7., 7.2, 13.reģistrs) (24.3.apakšpunkts); 4) denacionalizēto

māju īrniekiem – atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1.vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, ņemot vērā

SD atzinumu par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (13.reģistrs) (24.4.apakšpunkts); 5) par 1.grupas invalīdiem

atzītām vai atsevišķi dzīvojošām 75 gadu vecumu sasniegušām personām, ņemot vērā SD atzinumu par personu veselības stāvokli un

dzīvokļa apstākļiem (13.reģistrs) (24.5.apakšpunkts).

Tātad, ņemot vērā pieteicēja vecumu (37 gadi), atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.80 24.punktam, Rīgas domes Dzīvojamo telpu

izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu personām, kas reģistrētas

7.reģistrā, ja konstatēti personas sevišķi nopelni, persona ir 1.vai 2.grupas invalīds ar noteiktiem ienākumiem, kuru izdevumi par īri un

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus un persona ir denacionalizēto namu

īrnieks (turklāt jāievēro Saistošo noteikumu Nr.80 24.3.papildus nosacījumi) vai, ja persona ir atzīta par 1.grupas invalīdu vai atsevišķi

dzīvojošu 75 gadu vecumu sasniegušu personu.

Tiesa no lietas materiāliem konstatē turpmāko.

[7.1] No pieteicēja pieteikuma un paskaidrojumiem tiesas sēdē ir konstatējams, ka pieteicējs nepretendē uz ārpuskārtas pašvaldības

dzīvojamās telpas izīrēšanu pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.80 24.1.apakšpunktu, kas noteic tiesības pretendēt uz

ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu personām ar sevišķiem nopelniem.

[7.2] Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.80 24.1.apakšpunktam, uz ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu var pretendēt

par 1.vai 2.grupas invalīdu atzīta persona ar noteiktiem ienākumiem, kuras izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus, ko apliecina Rīgas Sociālā dienesta atzinums.

Tādējādi secināms, ka, lai personas lūgums par ārpuskārtas dzīvojamās telpas īrēšanu tiktu apmierināts, ir vienlaicīgi jāizpildās

visiem iepriekš minētajā normā noteiktajiem priekšnosacījumiem.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2014.gada 13.marta

lēmumu Nr.30-2014-5146 pieteicējam noteikta trešās grupas invaliditāte no 2014.gada 13.marta līdz 2016.gada 12.martam (lietas

86.lapa).

Lietas materiālos atrodas Rīgas Sociālā dienesta tiesai 2014.gada 13.jūnijā sniegtā informācija (lietas 93.lapa), kurā dienests

norāda, ka pēc pieteicēja 2014.gada 9.jūnijā aizpildītās iztikas līdzekļu deklarācijas ir secināms, ka pieteicēja ģimenes vidējie

kopējie ienākumi ir 147 euro. Savukārt atbilstoši pieteicēja iesniegtajām maksājuma kvītīm, faktiskie maksājumi par dzīvojamās

telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem janvārī bija 366,56 euro, februārī 94,05 euro, martā 67,73 euro, aprīlī 67,73 euro, maijā

67,73 euro, jūnijā 146,41 euro, bet jūlijā un augustā būs 120,10 euro.

Tādējādi secināms, ka vidējie izdevumi pa dzīvojamo telpu 2014.gada 8 mēnešos ir 121,30 euro (1 050,41 euro : 8), kas ir mazāk

nekā pieteicēja vidējie ienākumi.

Ņemot vērā konstatēto, tiesa secina, ka pieteicējam saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 24.2.apakšpunktu nav tiesības uz

ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, jo viņa ienākumi ir lielāki par izdevumiem par īri un pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvojamās telpas lietošanu, un pieteicējs nav nedz 1., nedz 2.grupas invalīds.

[7.3] Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.80 24.3.apakšpunktam, uz ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu var pretendēt

denacionalizēto māju īrnieks, kurš ir 1.vai 2.grupas invalīds vai persona, kuras ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņas īrētajā

dzīvojamā telpā nav nodrošināti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi, par ko

Rīgas pilsētas Īres valde sastādījusi aktu (par konkrētu dzīvojamo telpu) un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par

namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu, un Tehniskā komisija

konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai

kriminālprocesuālajā kārtībā.

Atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai, lai personas lūgums par ārpuskārtas dzīvojamās telpas īrēšanu tiktu apmierināts, ir

vienlaicīgi jāizpildās visiem iepriekš minētajā normā noteiktajiem priekšnosacījumiem.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir denacionalizētās mājas, /adrese/, īrnieks.

Kā jau tiesa iepriekš konstatēja (šā sprieduma [7.2] punkts), tad pieteicējs nav 1.vai 2.grupas invalīds, tādējādi viņam kā 3.grupas

invalīdam nav tiesības sagaidīt no pašvaldības labvēlīgu lēmumu saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 24.3.apakšpunktu.

Tajā pašā laikā viņa aizgādībā atrodas nepilngadīgs bērns – viņa piecgadīgā meita.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai pieteicēja īrētajā dzīvojamā telpā tiek nodrošināti likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās

daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās daļas 1.punktu pamatpakalpojumi ir apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.

Kā izriet no lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas Īres valdes 2013.gada 29.maijā sastādītā pieteicēja dzīvesvietas apskates

protokola (lietas 41.lapa), tad pieteicēja dzīvesvietā tiek nodrošināta aukstā ūdens padeve, kanalizācija un sadzīves atkritumu

izvešana. Protokolā ir konstatēts, ka pieteicēja dzīvesvietā ir krāsns apkure.

Pieteicējs Rīgas pilsētas Īres valdei savā 2013.gada 13.maija iesniegumā ir norādījis, ka ziemā aizsalstot komunikācijas un neesot

ūdens, kā arī nedarbojas krāsns, jo skurstenis nav tīrīts (lietas 72.lapa).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka 2013.gada 9.septembrī sastādīts akts Nr.402 par dūmvadu un ventilācijas kanālu

tehnisko stāvokli, no kura izriet, ka pieteicēja dzīvesvietā skursteņa kanāli iztīrīti, hermetizēti, demontētās vietas dūmvadā aizmūrētas,

kā rezultātā dūmvada kanāli ir derīgi ekspluatācijai (lietas 43. – 44.lapa). Savukārt atbilstoši pieteicēja dzīvesvietas apsaimniekotāja

SIA „Kuratorija” 2013.gada 24.maijā sniegtajai informācijai (lietas 46.lapa), 2012.gada vasarā ēkā, kurā atrodas pieteicēja

dzīvesvieta, tika nomainīti bojātie kanalizācijas cauruļvadi un ziemā tiek nodrošināta nepārtraukta ūdens cirkulācija ar mērķi novērst

ūdensvada sasalšanu.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka pieteicējs tiesas sēdē nenorādīja, ka lietas faktiskie apstākļi uz šo brīdi būtu manījušies un ka pieteicējs

pašreiz nesaņemtu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos pamatpakalpojumus un ka viņa īrētā

dzīvojamā telpa būtu tādā stāvoklī, kas liegtu viņam un viņa bērnam tur uzturēties, bet gan norādīja uz visas ēkas kopējo tehnisko

stāvokli.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav izpildījies viens no kumulatīvajiem priekšnoteikumiem (pamatpakalpojumu nesaņemšana

dzīvesvietā), lai pieteicējam kā personai, ar kuru dzīvo nepilngadīga persona, saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80

24.3.apakšpunktu būtu tiesības pretendēt uz ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu.

[7.4] Saistošo noteikumu Nr.80. 24.punkts (ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšana) pieņemts ar mērķi sniegt

ārpuskārtas palīdzību personām, kuru stāvoklis ir ārkārtējs un nav nekāda cita risinājuma, kā izīrēt dzīvojamo telpu, neievērojot rindas

secību. Piešķirot iespēju ārpus kārtas pašvaldības dzīvojamo telpu īrēt personai, kura nav nonākusi ārkārtas stāvoklī, nepamatoti tiek

aizskartas citu personu tiesības, kuras konkrētā palīdzības veida saņemšanai ir reģistrētas attiecīgajā reģistrā un šo palīdzību saņem

rindas kārtībā.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad pieteicējam ar Komisijas 2013.gada 24.jūlija lēmumu (sēdes protokola Nr.31 6.3.apakšpunkts)

noteikts dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts Ls 16 000 apmērā.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 86.punktu iepriekš minēto pabalstu var izlietot nekustamā īpašuma iegādei – kā samaksu

dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu

(notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi; dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas

īres līgumu (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā; pārvietojamas dzīvojamās mājas iegādei un zemes

nomas līguma noslēgšanai (uz laiku ne mazāk par 10 gadiem) vai zemes iegādei īpašumā.

Savukārt no lietas materiālos esošās SIA „Kuratorija” vēstules (lietas 46.lapa) Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Īres

valdei izriet, ka SIA „Kuratorija” pieteicējam ir piedāvājusi kompensāciju par izmitināšanu citur. Tāpat no vēstules izriet, ka pieteicējs

ir atteicies no SIA „Kuratorija” piedāvātajiem izmitināšanas piedāvājumiem.

Tādējādi tiesas ieskatā, pieteicēja situācija nav vērtējama kā kritiska, jo pieteicējam, ņemot vērā Rīgas domes sniegto materiālo

atbalstu, bija dota iespēja un tāda joprojām pastāv mainīt savu dzīvesvietu, proti, veikt aktīvas darbības un atrast citu dzīvesvietu vai

piekrist kādam no SIA „Kuratorija” izmitināšanas piedāvājumiem.

[8] Vienlaikus tiesa atzīst, ka pieteicējs neatbilst arī likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.panta pirmajā daļā

noteiktajam gadījumam (pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija sniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto palīdzību personai,

kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona

šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā

nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja), kad attiecīgā palīdzība tiek sniegta ārpus kārtas.

[9] Ņemot vērā iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā neiestājas labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi, tādēļ pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Dzīvojamo telpu

izīrēšanas komisijai piedāvāt īrēt ārpuskārtas /pers. A/ 2 cilvēku ģimenei dzīvojamo telpu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese A.Pūcīte