Court orders debt repayment and interest for credit card default where defendant failed to submit defense.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff to receive the principal debt, accrued interest, and court costs. The plaintiff argued for contractual penalties, but the court adjusted the calculation based on a higher court ruling allowing only statutory interest rates. Since the defendant provided no evidence or defense, the court found the plaintiff's claims proven and granted the judgment.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 41., 97., 189.-195. un 204.1 panti; When a defendant fails to submit a defense or evidence, the court rules in favor of the plaintiff on proven claims, adjusting interest to statutory rates if contractual terms are invalidated by precedent.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28325711
Lietas arhīva Nr. C-0690-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 25.septembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnesis J.Stūrmanis
ar sekretāri V.Silovu,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu akciju sabiedrības „PrivatBank” prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2011.gada 11.aprīlī akciju sabiedrība (turpmāk – AS) „PrivatBank” (turpmāk arī prasītājs) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk
arī atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 10.decembrī, pamatojoties uz atbildētājas pieteikumu kartes „EXPRESS” konta
atvēršanai un kartes kredītlimita saņemšanai, starp pusēm noslēgts līgums par kartes „EXPRESS” konta atvēršanu, apkalpošanu un
kredītlimita piešķiršanu (turpmāk – Līgums). Parakstot Līgumu, atbildētāja apņēmās pildīt tajā paredzētās saistības, saskaņā ar
pieteikuma 6., 8.un 9.punktu maksāt prasītājam procentus 20,40% apmērā no faktiski izlietotās kredītlimita summas, sākot ar
kredītlimita (tā daļas) lietošanas 31.dienu.
Saskaņā ar noslēgto Līgumu prasītājs piešķīra atbildētājai kredītlimitu Ls 350 apmērā, iemaksājot to atbildētājas vārdā pie prasītāja
atvērtajā līgumam piesaistītajā kontā. No prasības pieteikumam pievienotās konta izdrukas redzams, ka atbildētāja kavē līgumā
paredzēto maksājumu izpildi. Pamatojoties uz Vispārējo darījuma noteikumu 17.50.punkta un 17.50.2.apakšpunkta noteikumiem,
prasītājs nosūtīja atbildētājai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, kurā prasītājs lūdza atbildētājai izpildīt visas līguma
saistības pirms termiņa.
No prasītāja aprēķina ir secināms, ka atbildētājas neizpildīto līguma saistību apmērs uz 2011.gada 31.janvāri ir Ls 442,95, kas sastāv
no izmantotās kredītlimita summas - Ls 334,50; procentiem par kredītlimita izmantošanu Ls 42,02 un līgumsoda par maksājumu
kavējumu Ls 66,43.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1720.pantu, 1935., 1946.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt par labu prasītājam
parādnieka neizpildīto līguma saistību summu Ls 442,95 un tiesāšanas izdevumus Ls 69,74 apmērā, kā arī paredzēt prasītājam
tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi
2013.gada 9.septembrī tiesā saņemti prasības precizējumi, kuros norādīts, ka ņemot vērā Augstākās tiesas 2013.gada 30.janvāra
spriedumu, ar kuru Senāts noteica, ka pēc vienpusējas atkāpšanās no līguma kreditoram nav tiesības aprēķināt līgumiskos procentus
un līgumsodu, bet ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus no neatmaksātās pamatparāda summas, prasītājs lūdz tiesu piedzīt
no atbildētājas par labu prasītājam kopējo parāda summu Ls 382,92, kas sastāv no: izmantotās, bet neatmaksātās kredītlimita
summas Ls 334,50, procentiem par kredītlimita izmantošanu Ls 29,10 apmērā par laika periodu no 2008.gada 17.janvāra līdz
2009.gada 12.jūnijam, līgumsoda par pamatsummas maksājumu Ls 19,32 apmērā par laika periodu no 2008.gada 30.oktobra līdz
2009.gada 12.jūnijam, noteikt prasītāja tiesības par laika posmu no 2009.gada 12.jūnija līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
sešus procentus gadā no pamatparāda summas Ls 334,50, kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemtsiesniegumsarlūgumuizskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja
klātbūtnes, norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un prasības precizējumā norādītajiem apstākļiem un
pamata, izlīguma noslēgšana nav iespējama.
Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņai paziņots savlaicīgi, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas prasībām, ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.32 (2013.gada
14.februāris).
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas
piedalīšanās.
Motīvu daļa
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
2007.gada 10.decembrī starp AS „PrivatBank” un atbildētāju noslēgts Visa Electron „EXPRESS” kartes līgums, atbilstoši kuram
atbildētājai piešķirta bankas karte ar kredīta limitu Ls 350, ar minimālo kredīta atmaksas summas apmēru, kas sastāda 5% no
faktiski izlietotās kartes kredītlimita summas.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu augstāk minētais līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesisku.
Tiesa atzīst, ka Visa Electron „EXPRESS” kartes līgums ir saistoši pusēm. Lietā nepastāv strīds par līguma nosacījumiem un par to,
ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Savukārt, Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma
raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Lietas materiāliem pievienotais atbildētājas konta izraksts apstiprina, ka atbildētāja izmantojusi prasītāja atbildētājai piešķirtos
naudas līdzekļus no kartes kredīta summas Ls 334,50 apmērā.
Atbilstoši 2007.gada 10.decembra līguma Vispārējo darījumu noteikumu 17.50 punkta noteikumiem, prasītājam ir tiesības vienpusējā
kārtā pieprasīt nodrošinājuma noguldījuma izvietošanu vai esošā nodrošinājuma noguldījuma palielināšanu vai pieprasīt klientam
atmaksāt bankai neatmaksāto kartes kredītu pirms kartes kredīta atmaksas termiņa beigām, ja klients pieļāvis noteikumu
pārkāpumus.
2009.gada 4.jūnijā prasītājs nosūtījis atbildētājai 2009.gada 2.jūnija paziņojumu Nr.22.-10./5996 par vienpusēju atkāpšanos no
līguma, ņemot vērā, ka atbildētāja nav pildījusi savas saistības pret banku.
Pie šādiem apstākļiem, lai gan kartes kredīta atmaksas termiņš nav noteikts, tiesa atzīst, ka prasītājs pierādījis tiesības prasīt
neatmaksātā aizdevuma pamatsummas (izmantotā kredītlimita summas), procentu par kredītlimita izmantošanu un līgumsoda par
maksājumu kavējumu samaksu.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis. No lietas materiāliem pievienotā
parāda summas aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi izmantotā kredītlimita Ls 334,50 parāda atmaksu. Tiesai nav iesniegti
pierādījumi, kas apstiprinātu, ka uz tiesas dienu parāds ir samaksāts. Tādējādi prasītāja prasība piedzīt no atbildētājas pamatparādu
Ls 334,50 apmērā ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar
Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos unaktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Lietas materiāliem pievienotajā pieteikumā kartes „EXPRESS” konta atvēršanai un kartes kredītlimita saņemšanai norādīts, ka
puses vienojušās par procentu likmi – 20,40% gadā no faktiski izlietotās kartes kredītlimita summas.
Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no pušu starpā nodibinātajām tiesiskajām attiecībām, atbildētājai ir
saistoša, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt piedzīt procentus un to aprēķins ir pamatots, līdz ar to no atbildētājas par labu
prasītājam piedzenami procenti Ls 29,10 apmērā par laika periodu no 2008.gada 17.janvāra līdz vienpusējās atkāpšanās no līguma
dienai - 2009.gada 12.jūnijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katramlīgumam, un to
var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi
paredzami nolīgumaneizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma
izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar pieteikuma kartes „EXPRESS” konta atvēršanai un kartes kredītlimita saņemšanai 10.1.punktu, ja klients nav samaksājis
minimālo Kartes kredīta iemaksas summu līdz kārtējā mēneša priekšpēdējai darba dienai (ieskaitot), sākot ar nākamo dienu tiek
aprēķināti Bankas pakalpojumu tarifos noteiktie līgumsodi. Līgumsoda likme saskaņā ar Bankas pakalpojumu tarifiem ir 0,274%
dienā.
Atbildētāja nav pildījusi aizdevuma atmaksas saistības, līdz ar ko prasītājam ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas līgumsodu par
maksājumu kavējumu, ko prasītājs aprēķinājis Ls 19,32 apmērā par laika periodu no 2008.gada 30.oktobra līdz vienpusējās
atkāpšanās no līguma dienai - 2009.gada 12.jūnijam, un, kas ir samērīgs attiecībā pret pamatparāda summu.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai
paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas
apstiprinātu pielīgtās saistības izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu
prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts.
Prasītājs lūdzis noteikt prasītājam tiesības par laika posmu no 2009.gada 12.jūnija – vienpusējas atkāpšanās no līguma brīža – līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas Ls 334,50.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no 2009.gada 12.jūnija līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu
gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, tādējādi no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva Ls 57,44 un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi Ls 15,51, kopā Ls 72,95.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no
sprieduma stāšanās spēkā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195. un 204.1 pantu, tiesa
no sp ri e d a :
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „PrivatBank”, vienotais reģistrācijas numurs
50003086271, pamatparādu Ls 334,50 (trīs simti trīsdesmit četri lati, 50 santīmi), procentus par laika periodu no 2008.gada
17.janvāra līdz 2009.gada 12.jūnijam Ls 29,10 (divdesmit deviņi lati, 10 santīmi) un līgumsodu par laika periodu no 2008.gada
30.oktobra līdz 2009.gada 12.jūnijam Ls 19,32 (deviņpadsmit lati, 32 santīmi), kā arī tiesas izdevumus Ls 72,95 (septiņdesmit divi lati,
95 santīmi), kopā Ls 455,87 (četri simti piecdesmit pieci lati, 87 santīmi).
Noteikt akciju sabiedrībai „PrivatBank”, vienotais reģistrācijas numurs 50003086271, tiesības par laiku no 2009.gada 12.jūnija līdz
sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neapmaksātās
parāda pamatsummas Ls 334,50.
Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 25.septembrī.