Legislator Giurisprudenza & Legislazione
142055110 / AA43-0071-14 Generato dall'IA

Air Baltic fined for visa violation; appellate court dismisses fine as valid visa in old passport is sufficient.

Numero d'incarto 142055110 / AA43-0071-14
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Administrative Regional Court upheld a fine against Air Baltic for failing to transport a passenger with a valid visa in an expired passport. The airline argued that EU law requires the visa to be in the current passport, but the border guard maintained the visa was valid. The appellate court ruled that the passenger possessed a valid visa and thus no administrative violation occurred, ordering the fine to be cancelled and the case closed.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Šengenas Robežu kodekss 5.pants 1.punkts; Imigrācijas likums 21.pants 1.daļa; Administratīvo pārkāpumu kodekss 114.2pants; Trešās valsts pilsoņa ieceļošana ir atļauta, ja derīga vīza ir uzrādīta, neatkarīgi no tā, vai vīza atrodas anulētā ceļošanas dokumentā.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation visa validity expired passport Schengen border code Air Baltic Corporation border control administrative penalty rischio di soggiorno illegale

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Šengenas Robežu kodekss 5.pants 1.punkts
Imigrācijas likums 21.pants 1.daļa
Administratīvo pārkāpumu kodekss 114.2pants
Administratīvo pārkāpumu kodekss 289.12pants 2.punkts
Administratīvo pārkāpumu kodekss 289.13pants
Administratīvo pārkāpumu kodekss 289.22pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 142055110

Lietas arhīva Nr. AA43-0071-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 30.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Dz.Amerika,

tiesneses S.Kanenberga un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Air Baltic Corporation”

(reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) sūdzību par Valsts robežsardzes 2010.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.38 atcelšanu, sakarā

ar AS „Air Baltic Corporation” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 2.februārī Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes lidostas „Rīga” I kategorijas robežkontroles punkta

vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AA039478 par to, ka 2010.gada 2.februārī AS „Air

Baltic Corporation” (turpmāk – Air Baltic) ar reisu BT445 (Sanktpēterburga-Rīga) uz Latvijas Republiku atveda Krievijas

pilsoni /pers. A/, kurš uzrādīja derīgu pasi Nr.704850969 (derīga no 2009.gada 17.decembra līdz 2014.gada 17.decembrim)

bez derīgas vīzas ieceļošanai Latvijas Republikā vai Šengenas valstu teritorijā un arī anulētu pasi Nr./numurs/ ar „C”

kategorijas daudzreizējo Šengenas vīzu Nr./numurs/ar derīguma termiņu no 2008.gada 17.jūlija līdz 2010.gada 16.jūlijam.

Tādējādi Air Baltic neievēroja Imigrācijas likuma 21.panta pirmās daļas prasības. Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 114.2pantā.

Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes 2010.gada 10.februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-900-

AA039478 Air Baltic piemērots naudas sods Ls 1800 apmērā.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, Air Baltic to apstrīdēja.

[2] Ar Valsts robežsardzes 2010.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.38 (turpmāk – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts

negrozīts.

Lēmumā secināts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006, ar kuru

ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu

kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss) 5.panta 1.punktu, Padomes 2001.gada 15.marta Regulas (EK)

Nr.539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā

arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk – Regula Nr.539/2001), Krievijas pilsoņi ir

pakļauti vīzu režīma prasībām. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 1.panta 11.punktu un 21.panta pirmo daļu Krievijas pilsonis ir

tiesīgs šķērsot Latvijas valsts robežu, ja viņam derīgā ceļošanas dokumentā ir derīga vīza. Vīzu, kura ielīmēta anulētā pasē,

nevar uzskatīt par derīgu ieceļošanai Latvijas Republikā.

[3] Air Baltic Lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Air Baltic atzīst, ka izskatāmajā lietā ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, taču uzskata, ka būtu iespējams atzīt šo pārkāpumu par maznozīmīgu un, piemērojot LAPK

21.pantu, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, izsakot Air Baltic mutvārdu aizrādījumu.

[4] Valsts robežsardze pirmās instances tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos sūdzību neatzīst, pamatojoties

uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

Papildus norādīts, ka Air Baltic pārkāpums ir saistīts ar nelegālo imigrāciju, kas vērtējams kā bīstams sabiedriskajai

kārtībai, kā arī noteiktai pārvaldības kārtībai. Līdzīgi pārkāpumi no pārvadātāja puses pastāvīgi atkārtojas. Air Baltic

saukšana pie administratīvās atbildības ir personas disciplinēšana, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu izdarīti, un eventuālo

pārkāpumu rezultātā nerastos sabiedrībai kaitīgas sekas. Pārkāpumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu, un pārvadātājs nav

atbrīvojams no administratīvās atbildības.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.janvāra spriedumu Air Baltic sūdzība noraidīta. Tiesa nav atzinusi

Air Baltic izdarīto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu, jo izteiktie mutvārdu aizrādījumi nav sasnieguši

administratīvā soda mērķi – atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Air Baltic gada laikā izdarījusi 57 līdzīgus

pārkāpumus. Pastāvot atbildību pastiprinošam apstāklim, ka līdzīgs pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, naudas sods

Ls 1800 apmērā ir atzīstams par samērīgu un pārkāpumam atbilstošu.

[6] Air Baltic pārsūdzēja tiesas spriedumu, apelācijas sūdzībā atkārtoti uzsverot, ka atzīst pieļauto administratīvo

pārkāpumu, kurš vērtējams kā maznozīmīgs.

[7] Valsts robežsardze Administratīvajai apgabaltiesai (turpmāk – apgabaltiesa) paskaidrojusi, ka apelācijas sūdzību

neatzīst, tā ir nepamatota un noraidāma, bet tiesas spriedums ir tiesisks.

[8] 2013.gada 3.jūnijā apgabaltiesā saņemts Air Baltic lūgums apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā līdz Eiropas

Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma lietā Nr.C-575/12 spēkā stāšanās dienai. Air Baltic norādīja, ka apgabaltiesa

līdzīgā lietā Nr.142134611 ir uzdevusi prejudiciālus jautājumus par Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu, kas

saistīti ar LAPK 114.2panta sastāva piemērošanu. Tas varētu būt nozīmīgi arī šajā lietā.

[9] Ar apgabaltiesas 2013.gada 22.augusta lēmumu lietā apturēta tiesvedība līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma

lietā Nr.C-575/12 spēkā stāšanās dienai.

Ar apgabaltiesas 2014.gada 12.septembra lēmumu tiesvedība lietā atjaunota sakarā ar to, ka Eiropas Savienības Tiesa

2014.gada 4.septembrī ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr.C-575/12, sniedzot atbildes uz apgabaltiesas uzdotajiem

prejudiciālajiem jautājumiem, kas uzdoti administratīvā pārkāpuma lietas Nr.142134611 ietvaros.

[10] 2014.gada 29.septembra paskaidrojumos apgabaltiesai Valsts robežsardze norādīja, ka, ņemot vērā Eiropas

Savienība Tiesas sniegto vērtējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulas (EK) Nr.810/2009 (Vīzu

kodekss) un Šengenas Robežu kodeksa piemērošanai, iestāde piekrīt izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

[11] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[12] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst,

ka Air Baltic sūdzība ir pamatota, Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

[13] Ar Lēmumu Air Baltic ir piemērots naudas sods Ls 1800 apmērā par LAPK 114. 2pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu.

LAPK 114.2pants pārkāpuma konstatēšanas, kā arī Lēmuma pieņemšanas brīdī paredzēja, ka par tādu valstu pilsoņu

pārvadāšanu, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas

Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu

un ja to veicis pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu, – uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām

personām no tūkstoš septiņsimt latiem līdz divtūkstoš astoņsimt latiem par katru pārvadāto personu.

Lēmums pamatots ar Imigrācijas likuma 21.panta pirmo daļu, kas noteic, ka pārvadātājs pārliecinās par to, ka

ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti. Imigrācijas likuma 4.panta

pirmās daļas 2.punkts paredz nosacījumu, ka ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam

vienlaikus ir derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā.

Tādējādi, lai Air Baltic sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK 114.2pantam, nepieciešams konstatēt, ka

Air Baltic (pārvadātājs) nav pārliecinājusies par to, ka personai, kuru tā pārvadā uz Latvijas Republiku no valsts, kura nav

Eiropas Savienības valsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai

nepieciešamo ceļošanas dokumentu.

[14] Attiecībā uz apgabaltiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem administratīvā pārkāpuma lietas

Nr.142134611 ietvaros Eiropas Savienības Tiesa 2014.gada 4.septembra spriedumā lietā Nr.C-575/12 nosprieda, ka: 1)

Vīzu kodeksa 24.panta 1.punkts un 34.pants jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts iestādes izdarīta ceļošanas dokumenta

anulēšana automātiski nepadara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vīzu; 2) Šengenas Robežu kodeksa (redakcijā ar

grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 25.marta Regulu (ES) Nr.265/2010) 5.panta

1.punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 13.panta 1.punktu, jāinterpretē tādējādi, ka trešo valstu valstspiederīgo

ieceļošana dalībvalstu teritorijā nav pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti

jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā; 3) Šengenas Robežu kodeksa (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas

Parlamenta un Padomes 2010.gada 25.marta Regulu (ES) Nr.265/2010) 5.panta 1.punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas

regulas 13.panta 1.punktu, jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais,

kurā trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes

brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā.

[15] Valsts robežsardze, interpretējot Šengenas Robežu kodeksa normas, Regulas Nr.539/2001 normas, Šengenas

konvencijas normas, Padomes 1995.gada 29.maija Regulas Nr.1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu, normas un

Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 9.pielikuma normas kopsakarībā ar Imigrācijas likuma

21.panta pirmo daļu un 4.panta pirmo daļu un LAPK 114. 2pantu, atzinusi, ka derīgai vīzai ir jābūt derīgā ceļošanas

dokumentā.

Taču no minētā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma secināms, ka trešās valsts pilsonis, kas uz ārējās robežas

uzrāda Šengenas valstu „C” kategorijas daudzreizējo vīzu, kas atrodas nederīgā ceļošanas dokumentā, un derīgu ceļošanas

dokumentu, nav uzskatāms par personu bez robežas šķērsošanai nepieciešamiem dokumentiem.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka apstāklis, ka izskatāmajā lietā personas uzrādītā „C” kategorijas daudzreizējās

Šengenas vīzas Nr./numurs/ielīme atradās anulētajā Krievijas pilsoņa pasē Nr./numurs/, nenozīmē, ka vīza ir nederīga. Tā

kā izskatāmajā lietā personai bija derīga Šengenas valstu „C” kategorijas daudzreizējā vīza, kas attiecīgi ļauj personai ieceļot

Latvijas Republikā, apgabaltiesa atzīst, ka Air Baltic nav izdarījusi LAPK 114.2pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[16] Atbilstoši LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet

iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pastāvot iepriekš norādītajiem apstākļiem, apgabaltiesa uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir

izbeidzama, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem nav konstatēts LAPK 114. 2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu,

289.22panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Apmierināt AS „Air Baltic Corporation” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) sūdzību.

Atcelt Valsts robežsardzes 2010.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.38 (2010.gada 2.februāra administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.AA039478) un lietu izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente Dz.Amerika

S.Kanenberga

Tiesneses

I.Meldere