Legislator Giurisprudenza & Legislazione
17050000193524 / 1A/25/1914 ECLI:LV:VRT:2025:17050000193524.2.S Generato dall'IA

Court dismisses appeal against administrative fine for blocking a public servitude path with debris.

Numero d'incarto 17050000193524 / 1A/25/1914
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the plaintiff's appeal against an administrative fine imposed for obstructing a public servitude path. The plaintiff alleged that blocking the path with a fence and debris violated their right of way, while the defendant argued the obstruction constituted a traffic safety violation under the Road Traffic Law. The court found the evidence sufficient to prove the obstruction and deemed the imposed fine appropriate and proportional to the violation.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Ceļu satiksmes likuma 82. panta 2. daļa; Administratīvās atbildības likuma 227. panta 1. daļa 1. punkts: Obstruction of a public servitude path without authorization constitutes a traffic safety violation punishable by a fine, and administrative penalties must be proportionate to the offense.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative fine servitude path traffic safety violation proportionality principle public right of way administrative appeal Road Traffic Law servitù

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Ceļu satiksmes likuma 82. panta 2. daļa
Administratīvās atbildības likuma 16. panta 3. daļa
Administratīvās atbildības likuma 227. panta 1. daļa 1. punkts

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Senāta Administratīvo lietu departamenta 12.09.2006. spriedums lieta SKA-280/2006
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 15.03.2018. spriedums lieta Nr.2017-16-01
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.17050000193524

Lietvedības Nr.1A/25/1914

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2025.gada 28.augustā

Vidzemes rajona tiesas tiesnese S.Gmireka izskatīja rakstveida procesā /Persona A/ sūdzību parCēsu novada

pašvaldības /Struktūrvienība A/ /Persona B/ 2025.gada 6.jūnija lēmumu Nr.17050000193524-7.

Aprakstošā daļa

[1] 2024.gada 22.novembrī Cēsu novada pašvaldības policijā saņemts iesniegums no /Persona G/ par to, ka

2024.gada 22.novembrī plkst.8.00 izbraucot no savas dzīves vietas /Adrese A/ /Persona G/ konstatēja, ka servitūta

ceļš, kurš iet caur /Persona A/ piederošajiem īpašumiem /Adrese L/ un /Adrese B/ ir aizšķērsots ar koka sētu, koka

kasti un citiem priekšmetiem, tādā veidā liedzot /Persona G/ un pārējiem /Adrese A/ īpašuma iedzīvotājiem brīvi

(vispār neiespējami) pārvietoties pa servitūta ceļu. Norādīts, ka ceļu aizšķērsoja /Persona A/.

Cēsu novada pašvaldības policijas inspektora /Persona M/ 2024.gada 22.novembra ziņojumā norādīts, ka

2024.gada 22.novembrī plkst.9.50 ierodoties norādītajā adresē konstatēts, ka /Adrese L/ teritorijā ir novietota, uz

ceļa braucamās daļas, koka sēta no abām pusēm, mazs dzelzs šķūnītis un citas lietas.

Ar Cēsu novada pašvaldības policijas saistošo noteikumu un sabiedriskās kārtības inspektora /Persona M/

2024.gada 12.decembra lēmumu Nr.17050000193524-1 uzsākts administratīvā pārkāpuma process un /Persona A/

atzīta par pie atbildības saucamo personu.

Ar Cēsu novada pašvaldības policijas saistošo noteikumu un sabiedriskās kārtības inspektora /Persona M/

2024.gada 12.decembra lēmumu Nr.17050000193524-1 /Persona G/ atzīts par cietušo.

Ar Cēsu novada pašvaldības policijas saistošo noteikumu un sabiedriskās kārtības inspektora /Persona M/

2025.gada 14.janvāra lēmumu Nr.17050000193524-4 nolemts pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz

2025.gada 14.aprīlim.

[2] Ar Cēsu novada pašvaldības /Struktūrvienība A/ (turpmāk-Komisija) priekšsēdētājas /Persona B/

2025.gada 6.jūnija lēmumu Nr.17050000193524-7 /Persona A/ sodīta par pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta

Ceļu satiksmes likuma 82.panta otrajā daļā, piemērojot administratīvo sodu – naudas sodu 20 naudas soda vienību

apmērā, kas atbilst 100,00 EUR.

Iestādes lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Iestāde lēmumā norāda, ka Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datu izplatīšanas sistēmas tīmekļa

vietnē Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs D/ /Persona A/ no 2010.gada 27.decembra

reģistrēta kā nekustamā īpašuma /Adrese M/, kadastra numurs /Numurs M/, īpašniece, kur III. daļas 1. iedaļas 2.1.

punktā ierakstīts: “Nostiprināts ceļa servitūts 4 m platumā par labu nekustamam īpašumam /Adrese A/

zemesgrāmatas nodalījuma Nr./Numurs A/” un 2.2. punktā ierakstīts punkta 2.1. pamatojums: “2013.gada 3.oktobra

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums, lieta Nr.C11129810 CA0173-13/07”. Valsts vienotās

datorizētās zemesgrāmatas datu izplatīšanas sistēmas tīmekļa vietnē Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./Numurs A/ no 2002.gada 26.augusta /Persona E/ reģistrēta kā nekustamā īpašuma /Adrese A/,

kadastra numurs /Numurs P/, īpašniece.

Iestāde secina, ka izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā Komisija, ieskatoties Vecpiebalgas pagasta

zemesgrāmatu nodalījumos Nr./Numurs I/ un Nr./Numurs D/, konstatējusi, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir

nodibināta un spēkā abām pusēm, jo servitūts ierakstīts zemesgrāmatās. Ar Vidzemes apgabaltiesas 2022.gada

1.decembra spriedumu civillietā Nr.C71145422, kas stājies spēkā 2023.gada 3.janvārī, Vidzemes apgabaltiesa

prasību apmierinājusi un uzlikusi /Persona A/ par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās,

atjaunot servitūta ceļu, novēršot šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa uzstādītos pārvietojamos dekoratīvos sētas

modulīšus, metāla žogu, zālāju un kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta robežās zemes nogāzi. Tiesa nešaubīgi

konstatējusi, ka izskatot strīdu par servitūta noteikšanu, servitūta ceļš dabā pastāvēja, ko konstatēja Cēsu rajona

tiesa, izbraukuma tiesas sēdē, ko konstatējusi arī Vidzemes apgabaltiesa ar spēkā stājušos spriedumu lietā

Nr.C11129810, un 2021.gada 21.septembrī norādījusi Vidzemes apgabaltiesa lēmumā, izskatot lietu Nr.C11129810.

Tiesa secinājusi, ka tieši kalpojošo īpašumu īpašniece /Persona A/, nepildīja spēkā esošo spriedumu, ignorējot to,

veicot mērķtiecīgas un prettiesiskas darbības, lai liktu šķēršļus servitūta izlietošanai, atņemot nekustamam

īpašumam /Adrese A/ tiesīgu servitūta valdījumu.

Iestāde konstatēja, ka IeM Informācijas centra datu bāzē reģistrēta informācija, ka /Persona A/ piemēroti

administratīvie sodi 12 (divpadsmit) administratīvo pārkāpumu lietās 07.02.2013., 20.12.2013., 08.06.2016.,

10.06.2016., 10.06.2016., 22.06.2016. par Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 140.panta otrajā daļā

noteikto pārkāpumu – par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu,

piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu

(sodi 50.00 LVL, 100.00 LVL un 70.00 EUR desmit administratīvo pārkāpumu lietās izciesti). APAS datu bāzē

reģistrēta informācija, ka /Persona A/ 13.08.2024. piemērots administratīvais sods – 50.00 EUR (sods izciests), par

Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

7.panta pirmā daļā noteikto pārkāpumu – par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, robežsardzes vai Nacionālo

bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta nepamatotu izsaukšanu; 12.2020. piemērots administratīvais

sods – brīdinājums, par Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmā daļā noteikto pārkāpumu.

Iestāde norāda, ka konkrētajā lietā administratīvo pārkāpumu veido /Persona A/ apzināta, attiecināma,

aktīva rīcība, aizšķērsojot kalpojošo ceļa servitūtu ar dažādiem šķēršļiem, kā koka sētu, dzelzs garāžu, dēļu sienu,

plastmasas kubu u.c., neievērojot servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta

izlietošanai. /Persona A/ vajadzēja apzināties savas darbības (bezdarbības) sekas, proti, vajadzēja zināt, ka nav

pieļaujams izvietot dažādus šķēršļus uz servitūta ceļa, jo Komisija sēdes laikā pārliecinājās, ka /Persona A/,

dzīvojot vienā mājsaimniecībā ar /Persona L/, bija zināmi tiesu nolēmumi, kas paredz servitūta ceļa atbrīvošanu no

šķēršļiem, netraucējot tā brīvu lietošanu. /Persona A/ darbība atzīstama par prettiesisku, jo ilglaicīgi tiek likti šķēršļi

ceļa servitūta brīvai lietošanai, kategoriski atsakoties šķēršļus noņemt un nodrošināt ceļa servitūta brīvu lietošanu,

par ko atbildība noteikta Ceļu satiksmes likuma 82.panta otrajā daļā.

Iestāde lēmumā norāda, ka no administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem nav konstatējusi

Administratīvās atbildības likuma 20.pantā norādītos atbildību mīkstinošos apstākļus un Administratīvās atbildības

likuma 21.pantā noteiktos atbildību pastiprinošos apstākļus.

Iestāde, ievērojot augstāk minētos faktus, kā arī to, ka /Persona A/ sniegusi paskaidrojumu, bet savu vainu

neatzīst, norādot, ka servitūta ceļa nav un šķēršļi netiks noņemti, tādējādi, ilglaicīgi nepārtraucot realizēt

administratīvo pārkāpumu, konstatēja, ka ir pamats piemērot administratīvo sodu - 20 naudas sodu vienības, kas

atbilst 100,00 EUR. Iestāde uzskata, ka piemērotais administratīvais sods ir adekvāts un samērīgs izdarītajam

pārkāpumam un lietā konstatētajiem apstākļiem.

[3] Par Iestādes lēmumu /Persona A/ (turpmāk-Sūdzības iesniedzēja) iesniedza sūdzību, norādot, ka

pieņemtajam Lēmumam nepiekrīt, uzskata, ka Lēmums ir prettiesisks, pieņemts neatbilstoši Administratīvās

atbildības likuma un citu normatīvo aktu prasībām un apstrīd to pilnā apmērā.

/Persona A/ sūdzībā norāda, ka saskaņā ar 2013.gada 3.oktobra Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas spriedumu lietā Nr.C11129810, /Persona A/ nekustamam īpašumam /Adrese L/ ar kadastra apzīmējumu

/Adrese L/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./Numurs I/ ir nostiprināts ceļa servitūts 4 m platumā ar kopējo plātību 410 m2par labu nekustamam

īpašumam /Adrese A/, kadastra numurs /Numurs A/, Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./Numurs

A/ un ēku īpašumam /Adrese A/, kadastra Nr./Numurs B/, Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./Numurs O/. Tas nav izbūvēts un dabā esošs ceļš. Līdz 1987.gadam gar /Adrese L/ mājām gāja valsts nozīmes

autoceļš /Ceļa posms C/. Palielinoties transporta plūsmai, 1987.gadā ceļa posms, kas gāja gar “/Adrese L/” mājām,

tika izņemts ārā no valsts nozīmes autoceļu saraksta un pievienots autoceļam P30. Ceļa posms, kas gāja gar

“/Adrese L/” mājām, VAS “Latvijas valsts ceļiem” sadarbojoties ar tā laika “/Adrese L/” māju īpašnieku -

/Nosaukums E/, reģistrācijas Nr./Nosaukums D/, juridiskā adrese /Adrese N/, tika sadalīts 2(divos) atsevišķos

ceļos. Viens ceļa posms, kurš sākās no autoceļa P30 /Ceļa posms D/ uz “/Adrese L/” mājām, tika pārbūvēts un

pacelts par 2 metriem augstāk. Minētais ceļa posms un pagalms tika noklāti ar asfaltbetona segumu. Otrs ceļa

posms sākās no autoceļa /Ceļa posms A/ un kalpoja nokļūšanai uz mājām /Adrese A/ ar kadastra numuru /Numurs

B/, un ceļam tika atstāts grants segums. 2016.gada 10.decembrī sertificēts mērnieks /Persona F/ veica topogrāfiskā

uzmērīšana nekustamam īpašumam /Adrese L/, mērogā 1:500. Topogrāfiskā uzmērījumā ir redzams, ka augstuma

starpība starp augstāko un zemāko punktu gandrīz ir 2 metri, faktiski tā ir nogāze. Tas nozīmē, ka dabā ceļš būtu ar

stāvu kritumu, starpība starp iespējamo ceļu un grants seguma ceļu, kurš savienots ar autoceļu /Ceļa posms A/, ir

ievērojama, aptuveni 2 metri, tas nav pat izvietots horizontālā plaknē. Topogrāfiskā uzmērīšana tiek veikta,

mērniekam izbraucot dabā un ar speciāliem mērniecības instrumentiem konkrētā teritorijā uzmērot un fiksējot katru

apvidus elementu. Pēc iegūtajiem datiem tiek izstrādāts topogrāfiskais plāns. Tajā pārskatāmā veidā redzamas ne

tikai zemes īpašuma robežas, bet arī teritorijas reljefs, infrastruktūra, ūdenstilpnes un pat katrs krūms, kā arī

meliorācijas kadastrs un pazemes inženiertīkli. 2016.gada decembrī veicot topogrāfisko uzmērīšanu netika

konstatēts, ka zem zemes virskārtas atrodas ceļa pamata uzbērums, netika konstatēts ceļa profils un ceļam

raksturīgie notekgrāvji, līdz ar to, jau 2016.gada topogrāfiskā uzmērīšanā netika atrastas norādes, kas apliecinātu

“vēsturiskā ceļa” atrašanos dabā.

/Persona A/ norāda, ka Valmieras rajona tiesā izskatīšanā atrodas civillieta Nr.C71324124 par ceļa servitūta,

kas apgrūtina /Persona A/ piederošo nekustamo īpašumu /Adrese L/, kas atrodas /Adrese L/, kadastra numurs

/Adrese J/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./Numurs I/ un kas apgrūtina /Persona A/ piederošo nekustamo īpašumu /Adrese M/, kas atrodas

/Adrese M/, kadastra numurs /Numurs M/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Vecpiebalgas

pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs D/, par labu /Persona E/ piedarošajam nekustamajam īpašumam

/Adrese A/ Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs A/ un nekustamajam īpašumam /Adrese

A/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese H/ aizstāšanu ar ceļa servitūtu - ceļu, kas nāk no valsts reģionālā

autoceļa /Ceļa posms A/ kuru viņi netraucēti lieto kopš 1987.gada. (38 gadus)

2024.gada 13.augustā /Nosaukums C/ valdes priekšsēdētājs un traktora vadītājs /Persona K/ nekustamajos

īpašumos /Adrese L/, kas atrodas /Adrese L/, kadastra numurs /Adrese J/ un /Adrese M/, kas atrodas /Adrese M/,

kadastra numurs /Numurs M/, veica ceļa būvdarbus, ceļa izbūvi saskaņā ar /Persona G/ veikto pasūtījumu. Darbu

veikšanā daļēji piedalījās un tos atbalstīja /Persona G/ un /Persona J/, mērnieks /Persona F/. Konkrētie darbi tika

veikti bez neviena dokumenta, neievērojot normatīvo aktu prasības būvdarbu veikšanai, tai skaitā rupji pārkāpjot

darba drošības prasības. Ceļa būvdarbu veicēji apgalvoja, ka viņi izpilda 2022.gada 1.decembra tiesas spriedumu.

Jāpiebilst, ka par šo patvaļīgo tiesas sprieduma izpildi netika sastādīts neviens dokuments, kā arī patvaļīgās tiesas

sprieduma izpildes procesā nepiedalījās zvērināts tiesu izpildītājs. Ceļa izbūves laikā īpašumā tika nocirsti 6 bērzi,

līdz 15 cm caurmērā pie sakņu kakla zāģējuma vietā, koku saknes izrautas, norakts grunts augšējais slānis un

austrumu daļā daļēji uzbērts grants slānis.

2024.gada 4.septembrī Cēsu novada būvvaldes būvinspektors /Persona I/ atzinumā par būves pārbaudi

Nr.27, konstatēja, ka noteiktajās ceļa servitūta robežās ir izlīdzināta zemes nogāze, koku ciršana, zemes virskārtas

noņemšana, košumkrūmu, vīteņaugu un puķu dobju iznīcināšana.

/Persona A/ sūdzībā norāda, ka konkrētais servitūta ceļš dabā nekad nav ticis izbūvēts un nekad nav

eksistējis. Cēsu novada būvvalde ir kompetentā iestāde šī jautājuma sakarā un tās rīcībā ir informācija, ka ceļa nav,

un, ja tās rīcībā nav informācijas par ceļu, tātad ceļa nav, nevar likumīgi pastāvēt ceļš, par kuru attiecīgās

pašvaldības būvvaldei nav informācijas. Saskaņā ar 2024.gada 28.oktobrī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes

(turpmāk arī Pārvalde), Vidzemes reģionālās nodaļas atzinumu Nr.NKMP/2024/14.4-03/5739 “Par Vecpiebalgas

pilskalna (Griškas kalna) aizsargjoslas daļas pārveidojumu pārbaudi, kurā ir norādīts, ka “Ceļa izbūves darbi veikti

bez Pārvaldē saskaņotas objekta dokumentācijas un spēkā esošas darbu atļaujas, ko nosaka likuma “Par kultūras

pieminekļu aizsardzību” 23.panta pirmā daļa un likuma “Aizsargjoslu likums” 38.panta 1.punkts. Objekta izbūves

darbi ir pārtraukti, piekļuve nekustamajam īpašumam /Adrese L/ un /Adrese M/ turpmākiem rakšanas darbiem ir

norobežota (ap 12 metrus no robežas ar /Adrese A/) un objekts nav pabeigts. Ievērojot iepriekš minēto, darbu

atsākšana nav pieļaujama bez objekta dokumentācijas saskaņošanas un Pārvaldes izsniegtas darbu atļaujas”,

norādot, ka “Izvērtējot apsekošanā gūtos rezultātus secināms, ka valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis

“Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)” (valsts aizsardzības Nr.623) pārveidojumu rezultātā nav bojāts, savukārt

blakus īpašuma /Adrese A/ īpašniece ir rakstveidā (03.09.2024., Nr.NKMP/2024/14.4-03/4642) informēta, ka darbu

atsākšanas gadījumā bez Pārvaldē saskaņotas objekta dokumentācijas un darbu atļaujas, tiks uzsākts administratīvā

pārkāpuma process. Vienlaikus konstatēts, ka ceļa servitūts, zonā, kur veikti reljefa pārveidojumi nav reģistrēts

Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā”.

/Persona A/ norāda, ka /Persona G/ ir iespēja piekļūt viņa mātei /Persona E/ piederošam īpašumam /Adrese

A/ no valsts reģionālā autoceļa /Ceļa posms A/ kas ir izbūvēts un dabā esošs ceļš, līdz ar to nav saprotamas viņa

ciešanas, ka viņš nedrīkst pārvietoties par kaimiņu nekustamo īpašumu /Adrese L/. Pirms iebraukšanas īpašumos

/Adrese L/, /Adrese M/ ir izvietota ceļa zīme 301 “Iebraukt aizliegts” ar papildinformācijas plāksnīti 842 “Tikai ar

atļaujām Nr.1-5”. Ceļa zīme ir izvietota, pamatojoties uz 24.09.2009. Vecpiebalgas novada pašvaldības izsniegto

atļauju Nr.231. Ceļa zīmes ir pieskaitāmas administratīvajiem aktiem, tiklīdz tās iedarbojas uz konkrētu satiksmes

dalībnieku. /Persona G/ nav tiesību pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus un braukt /Adrese L/ pagalmā zem zīmes.

2025.gada 9.janvārī bija spēkā zvērināta tiesu izpildītāja /Persona H/ 22.08.2024. izdots akts

Nr.09165/090/2024-NOS, ar, kuru tika noteikts, ka ir atliekamas izpildu darbības izpildu lietā Nr.00220/090/2023

ar norādīto parādnieci /Persona A/, un piedzinēju /Persona E/, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim lietā

Nr.C71324124. Minētais akts tika atcelts 2025.gada 29.janvārī ar zvērināta tiesu izpildītāja /Persona H/ 29.01.2025.

Nr.01226/090/2025-NOS izdotu aktu izpildu lietā Nr.00220/090/2023. Līdz ar to /Persona G/ 2025.gada 14. janvārī

nebija un nevarēja būt tiesiska pamata atrasties nekustamā īpašumā /Adrese L/.

[4] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta pirmo daļu un 198.pantu lietas izskatīšana

noteikta rakstveida procesā, nosakot, ka nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā 2025.gada 28.augustā, vienlaikus

lietas dalībniekiem dodot termiņu iesniegt paskaidrojumus, liecības, pierādījumus, izteikt lūgumus un pieteikt

noraidījumu tiesnesei.

[5] /Persona A/ iesniegusi rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka pamatojoties uz Cēsu novada

pašvaldības Cēsu novada būvvaldes (turpmāk-Būvvalde) atbildi Nr.2-7/2025/158 “Par dabā esošo situāciju

nekustamajā īpašumā” (25.06.2025.), Būvvalde konstatēja, ka iepazīstoties ar situāciju dabā /Persona A/

nekustamos īpašumos /Adrese L/ un /Adrese M/ - teritorijā, kura atbilst iesniegumam pievienoto 2005.gada

8.decembra zemes robežu plāniem, vizuāli apsekojot, ceļš kā būve būvniecības izpratnē nav konstatēta. 2014.gadā,

kad notika autoceļa P30 Cēsis - Madona rekonstrukcija, /Persona A/ vērsās ar iesniegumu Vecpiebalgas novada

pašvaldībā, lai ierosinātu “/Adrese A/” mājas īpašniekiem iekļauties P30 autoceļa rekonstrukcijas projektā,

nodrošinot papildus piekļuvi no P30 autoceļa uz /Adrese A/ mājām, bet nesaņēma /Persona E/ piekrišanu. Tā kā

/Persona E/ bija /Adrese A/ zemes vienības īpašniece, tad Vecpiebalgas novada pašvaldība nevarēja bez viņa

piekrišanas pieņemt lēmumu, kas skar viņas īpašuma tiesības, ja viņa to nevēlas. Tas arī ir saprotams, jo pie /Adrese

A/ mājām ir iespējams nokļūt no valsts reģionālā autoceļa /Ceļa posms A/, kas ir izbūvēts un dabā esošs ceļš jau

kopš 1987.gada.

Iestāde, cietušais paskaidrojumus nav iesnieguši, nav pieteikuši noraidījumu tiesnesim, nav saņemti citi

lūgumi.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Persona A/ sūdzība ir noraidāma, un

Iestādes Lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis)

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 178.panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot

gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību

pastiprinošiem apstākļiem.

Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, izskatījusi administratīvā

pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā

daļā;

3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

un uzlikt sodu;

4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto

administratīvo pārkāpumu.

Administratīvās atbildības likuma 90.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā

ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka bez papildu

procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 92.panta noteikumiem pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto

administratīvā pārkāpuma procesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma

procesā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību un izmantošanas

iespējamību vai neiespējamību.

Savukārt Administratīvās atbildības likuma 94.pants noteic, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem

visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[7] No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2024.gada 22.novembrī plkst. 8.55 Cēsu novada pašvaldības

policijā tika saņemts izsaukums par servitūta ceļa aizsprostošanu adresē /Adrese L/. Izsaukums reģistrēts

Elektroniskajā notikuma žurnālā ar Nr.2190. Policijas darbinieki notikuma vietā plkst.9.50 konstatēja, ka ceļš uz

īpašumu /Adrese A/ bija aizšķērsots ar koka sētu (50-70 cm), malkas sienu, dēļu sienu un pārvietojamu dzelzs

garāžu. Ceļš bija aizšķērsots arī no otras puses. Notikuma vietā sastādīts apskates protokols un veikta foto fiksācija,

neviena persona norādītajā adresē netika sastapta. 2024.gada 25.novembrī policijā saņemts iesniegums (reģistrēts ar

Nr.1-5.1/2024/583), kurā iesniedzējs informējis, ka 2024.gada 22.novembrī plkst. 8.00 konstatējis ceļa

aizsprostošanu, norādot, ka to izdarījusi /Persona A/.

[8] Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas

prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos

paredzēta administratīvā atbildība. Minētā likuma normas neparedz vainas un tās formas konstatēšanu, vainas

jēdziens tiek aizstāts ar vainojamības jēdzienu. Administratīvo pārkāpumu tiesībās vainas formām ir tīri teorētisks

raksturs, jo administratīvo pārkāpumu tiesībās nav materiālu sastāvu. Administratīvie pārkāpumi ir pabeigti ar

prettiesiskās rīcības pabeigšanu, un kaitīgo seku iestāšanās nav nepieciešamā tiesiskā sastāva pazīme. Tiesību

normā, kas paredz administratīvo atbildību, nav paredzēta tāda tiesiskā sastāva pazīme kā tiešs nodoms vai

neuzmanība, tāpat arī piemērojamais sods nav atkarīgs no vainas formas.

Saskaņā ar juridiskajā literatūrā sniegto skaidrojumu (skat. Administratīvo pārkāpumu tiesības.

Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs /Persona D/ un /Persona C/ zinātniskajā redakcijā.

– Rīga: /Nosaukums B/, 2020, 103.-105.lpp.) vainojamība ir juridisks jēdziens, kas apzīmē saikni starp darbību vai

bezdarbību un tās izdarītāju. Vainojamība ietver divus elementus: 1) objektīvo elementu – faktu, ka konkrētā

darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu; 2) subjektīvo elementu – faktu, ka pārkāpuma

izdarīšanas laikā persona spējusi apzināties savas darbības nozīmi, kā arī faktu, ka nav juridiski nozīmīgu apstākļu,

kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības (piemēram, nepārvarama vara, nepieskaitāmība, attaisnojama

kļūda faktisko apstākļu novērtēšanā).

Lai pierādītu personas vainojamību administratīvajā pārkāpumā, ir jāpierāda, ka persona ir pārkāpumu

izdarījusi (fiziska persona) vai pārkāpumu uz personu var attiecināt (juridiska persona). Vainojamība ir situācija,

kurā administratīvo pārkāpumu izdarījusī persona nevar atsaukties uz juridiski nozīmīgiem apstākļiem, kuru esība

būtu pamats atbrīvot personu no atbildības. Tātad, ja vien darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto

personu (vainojamības objektīvais elements), ir prezumējams, ka persona par attiecīgo darbību ir vainojama.

[9] Lietā nepastāv strīds par to, ka zemes gabals, kas iet cauri /Persona A/ piederošajiem nekustamajiem

īpašumiem /Adrese L/ un /Adrese M/ 2024.gada 22.novembrī bija aizsprostots. Lietā pastāv strīds par to vai šis

zemes gabals ir ceļš un vai šis ir servitūta ceļš, kas nodibināts par labu nekustamajam īpašumam /Adrese A/.

/Persona A/ sūdzībā norāda, ka ceļš šajā vietā nekad nav bijis.

Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, to apjoms un saturs atbilst normatīvo aktu prasībām un

Iestādes konstatētie faktiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, piemērotais sods atzīstams par

atbilstošu un samērīgu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.

No lietā iesniegtās Vidzemes rajona tiesas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr./Numurs I/

III. daļas 1.iedaļas ieraksta Nr.2.1 redzams, ka /Persona A/ piederošajam nekustamajam īpašumam /Adrese L/,

nostiprināts ceļa servitūts 4 m platumā par labu nekustamajam īpašumam /Adrese A/ pagasta zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./Numurs A/. Arī no Vidzemes rajona tiesas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatu nodalījuma

Nr./Numurs D/ III. daļas 1.iedaļas ieraksta Nr.2.1 redzams, ka /Persona A/ piederošajam nekustamajam īpašumam

/Adrese M/, nostiprināts ceļa servitūts 4 m platumā par labu nekustamajam īpašumam /Adrese A/ zemesgrāmatas

nodalījuma Nr./Numurs A/. Abi ieraksti zemesgrāmatu nodalījumā veikti pamatojoties uz 2013.gada 3.oktobra

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C11129810. No minētā izriet, ka servitūta

izrietošā lietu tiesība ir nodibināta, servitūts ir ierakstīts zemesgrāmatā un tas ir spēkā un saistošs abām pusēm.

[10] Civillikuma 1130.pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to

ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Saskaņā ar Civillikuma 1156.pants nosaka, ka ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību: 1) uz kājceļu, 2) uz lopu

ceļu, un 3) uz braucamo ceļu.

Civillikuma 1140.pants nosaka, ka kalpojošās lietas īpašnieks savukārt nedrīkst servitūta izlietotājam likt

ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut

arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets.

[11] Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022.gada 1.decembra spriedumu lietā Nr.CA-

0217-22/12 nospriests atjaunot ceļa servitūtu, kas nodibināti ar 2013.gada 3.oktobra Vidzemes apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C11129810, tiesības valdījumu par labu nekustamajam īpašumam

/Adrese A/, kadastra numurs /Numurs A/. Uzlikts par pienākumu nekustamā īpašuma /Adrese L/, kadastra numurs

/Numurs L/, īpašniecei /Persona A/ viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās atjaunot servitūta ceļu,

novēršot šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa uzstādītos pārvietojamos dekoratīvos sētas modulīšus, metāla žogu,

zālāju un kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta robežās zemes nogāzi. Uzlikts par pienākumu nekustamā

īpašuma /Adrese M/, kadastra numurs /Numurs M/, īpašniecei /Persona A/ viena mēneša laikā no sprieduma spēkā

stāšanās brīža atjaunot servitūta ceļu, novēršot šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa uzstādīto metāla žogu, zālāju un

kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta robežās zemes nogāzi. Spriedums stājies spēkā 2023.gada 3.janvārī.

[12] Tiesa konstatē, ka no Tiesu informatīvajā sistēma pieejamās informācijas redzams, ka 2024.gada

7.augustā /Persona A/ iesniegusi Vidzemes rajona tiesā prasību pret /Persona E/ par ceļa servitūta aizstāšanu ar citu

ceļa servitūtu. /Persona A/ prasībā lūdz aizstāt ceļa servitūtu, kas apgrūtina viņai piederošo nekustamo īpašumu

/Adrese L/, kas atrodas /Adrese L/, kadastra numurs /Numurs L/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs I/ un kas apgrūtina viņai piederošo

nekustamo īpašumu /Adrese M/, kas atrodas /Adrese M/, kadastra numurs /Numurs M/, kas reģistrēts Cēsu rajona

tiesas zemesgrāmatu nodaļas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs D/, par labu /Persona E/

piedarošajam nekustamajam īpašumam /Adrese A/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs A/ un

nekustamajam īpašumam /Adrese A/ Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs A/ ar ceļa

servitūtu - ceļu, kas nāk no valsts reģionālā autoceļa /Ceļa poms A/, kā tas norādīts sertificēta mērnieka /Persona F/

2024.gada 1.augusta dokumentā “Apvidū esoša ceļu izvietojums un tā aizņemtā platība”; lūdz dzēst ierakstus

zemesgrāmatā, ar kuru nostiprināts ceļa servitūts, kas apgrūtina viņai piederošo nekustamo īpašumu /Adrese L/, kas

atrodas /Adrese L/, kadastra numurs /Numurs L/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs I/, par labu /Persona E/ piedarošajam nekustamajam

īpašumam /Adrese A/ pagasta zemes grāmatas nodalījumā Nr./Numurs A/ un nekustamajam īpašumam /Adrese A/

pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese H/; lūdz dzēst ierakstus zemesgrāmatā, ar kuru nostiprināts ceļa

servitūts, kas apgrūtina viņai piederošo nekustamo īpašumu /Adrese M/, kas atrodas /Adrese M/, kadastra numurs

/Numurs M/, kas reģistrēts Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Vecpiebalgas pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./Numurs D/, par labu /Persona E/ piedarošajam nekustamajam īpašumam /Adrese A/ pagasta zemes

grāmatas nodalījumā Nr./Numurs A/ un nekustamajam īpašumam /Adrese A/.

Minētā civillieta Nr.C71324124 uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdi ir izskatīšanas stadijā,

gala nolēmums lietā nav pieņemts, līdz ar to /Persona A/ ir saistošs un izpildāms ar 2013.gada 3.oktobra Vidzemes

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C11129810 un Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2022.gada 1.decembra spriedumu lietā Nr.CA-0217-22/12 nospriestais.

[13] Novērtējot sūdzībā norādīto un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā gūtos pierādījumus, tiesa

Sūdzības iesniedzējas iebildumus atzīst par nepamatotiem.

Tiesa atzīst, ka /Persona A/ ar Cēsu novada pašvaldības /Struktūrvienība A/ 2025.gada 6.jūnija lēmumu

Nr.17050000193524-7 sodīta pamatoti.

[14] Sūdzības iesniedzējas vainu administratīvajā pārkāpumā pierāda šādi administratīvā pārkāpuma lietā

esošie pierādījumi – 2024.gada 22.novembra iesniegums administratīvā pārkāpuma lietā; fotogrāfijas; 2024.gada

22.novembra ziņojums; zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas; 2024.gada 22.novembra apskates protokols;

ziņojumi; 2025.gada 6.janvāra apskates protokols; 2025.gada 7.janvāra apskates protokols; liecības; servitūta ceļa

noteikšanas akti; 2025.gada 29.janvāra lēmums par izpildu lietvedības pabeigšanu ar izpildi; 2024.gada 22.augusta

lēmums par izpildu darbības atlikšanu; 2024.gada 28.oktobra paziņojums par Vecpiebalgas pilskalna (Griškas

kalna) aizsargjoslas daļas pārveidojumu pārbaudi; Vidzemes rajona tiesas 2024.gada 19.novembra lēmumu lietā

Nr.C71324124; 2024.gada 4.septembra atzinums par būves pārbaudi Nr.27; Administratīvās apgabaltiesas

2025.gada 4.maija lēmums lietā Nr.A420099125.

[15] Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmajā daļā minētajam administratīvā pārkāpuma

jēdzienam administratīvā pārkāpuma sastāvā nav paredzēta tāda subjektīvā pazīme kā tiešs nodoms vai

neuzmanība, un piemērojamais sods nav atkarīgs no vainas formas. Līdz ar to, veidojot administratīvā pārkāpuma

sastāvu, nenorāda vainas formu, proti, vai attiecīgais administratīvais pārkāpums izdarīts ar tiešu nodomu vai aiz

neuzmanības (Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs

/Persona D/ un /Persona C/ zinātniskajā redakcijā. – Rīga, /Nosaukums B/, 2020. 59.lpp.).

[16] Lai pierādītu personas vainojamību administratīvajā pārkāpumā, ir jāpierāda, ka persona ir pārkāpumu

izdarījusi (fiziska persona) vai pārkāpumu uz personu var attiecināt (juridiska persona).” (Administratīvo

pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru kolektīvs /Persona D/ un /Persona C/

zinātniskajā redakcijā. – Rīga, /Nosaukums B/, 2020. 103.- 105.lpp.).

Tiesa atzīst par pamatotu Iestādes Lēmumā norādīto. Tiesai nerodas šaubas par administratīvā pārkāpuma

fakta attiecināmību uz Sūdzības iesniedzējas rīcību. Lietā ir pierādīts, ka Sūdzības iesniedzēja administratīvā

pārkāpuma lietā norādītajā laikā un vietā ir pārkāpusi Ceļu satiksmes likuma 82.panta otro daļu un pamatoti saukta

pie administratīvās atbildības.

[17] Pārējiem sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, un tie netiek vērtēti, tā kā nevar

ietekmēt tiesas nolēmumu. Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot /Nosaukums A/

praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu(Senāta Administratīvo lietu departamenta 12.09.2006. spriedums

lietā SKA- 280/2006; Latvijas Republikas Satversmes tiesas 15.03.2018. spriedums lietā Nr.2017-16-01).

[18] Ceļu satiksmes likuma 82.panta otrā daļa noteic, ka par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju

bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, par ceļu zemes nodalījuma joslas

piegružošanu, piesārņošanu vai uzaršanu, materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez

ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, kā arī par citu darbu veikšanu, kas pasliktina satiksmes drošību, piemēro

naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, savukārt Administratīvās

atbildības likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir

divas naudas soda vienības.

[19] /Persona A/ piemērots šīs tiesību normas sankcijā noteiktais sods – divdesmit naudas soda vienības, kas

pēc būtības tuvs minimālajam apmēram, tādējādi, ievērojot, ka maksimālais minētās sankcijas apmērs ir

septiņdesmit naudas soda vienības, tiesa atzīst piemēroto sodu par pamatotu un samērīgu ar izdarīto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējas iebildumus tiesa atrod par nepamatotiem. Tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā izdarītie

secinājumi balstīti uz noskaidrotiem lietas faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Lēmumā analizēti pierādījumi, kurā

fiksēti pārkāpuma faktiskie apstākļi.

Tiesai iesniegtajā sūdzībā Sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri

nebūtu zināmi un nebūtu izvērtēti iestādes lēmumā.

[20] Tiesai, pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus kopumā un to

savstarpējā saistībā, kā arī izvērtējot sūdzībā iekļautos motīvus, nav radušās šaubas par to, ka Sūdzības iesniedzēja

ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 82.panta otrajā daļā un sodīta pamatoti.

Iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, pamatojoties uz Administratīvās

atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, Lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Cēsu novada pašvaldības /Struktūrvienība A/ /Persona B/ 2025.gada 6.jūnija lēmumu

Nr.17050000193524-7 un /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas Vidzemes

apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese S.Gmireka

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu