Court fully supports landlord's claim to terminate lease and collect rent arrears under Latvian rental law.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the landlord's request to terminate the tenancy agreement and recover rent arrears. The landlord argued that the tenant failed to pay rent and service fees for the apartment, citing specific municipal regulations on rental rates. The court found the tenant liable for the outstanding debt and ordered immediate payment of the calculated amounts plus court costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 208.1-208.4 panti: The court has the authority to fully support a claim for lease termination and debt collection when the tenant fails to fulfill payment obligations under the rental agreement.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C31394314
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2015.gada 12.oktobrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis E.Ernstsons,
ar tiesas sēžu sekretāri A.Miķelsoni
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un
parāda piedziņu.
Apra k s t o š ā da ļ a
2014.gada 25.jūlijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk-prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk-atbildētājs), kurā lūdz:
- izbeigt ar /pers. C/ 1993.gada 20.oktobrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu;
- izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. C/ ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
- piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājai maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu - 4308,64 EUR apmērā
par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.jūlijam un nokavējuma procentus 615,50 EUR apmērā par laika periodu no 2009.gada
1.novembra līdz 2014.gada 1.maijam, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus;
- atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11., 11. 1, 12. un 28.2 pantu, Civillikuma
1587.,1756., 1759., 1763. un 1765.pantu.
Prasībā cita starpā norādīts, ka 1993.gada 20.oktobrī starp Rīgas pašvaldības SIA„Zemgale” kā izīrētāju un atbildētāju /pers. C/ kā īrnieku
noslēgts dzīvokļa Nr./adrese/, īres līgums uz nenoteiktu laiku.
Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 “Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā
vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” tiek piemērota dzīvojamo telpu īres maksa Ls 0,32 par vienu dzīvojamo
telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī un ar 01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0,35, savukārt ar 01.08.2008. – Ls 0,45. Ar Rīgas domes
2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību”
11.punktu, noteikts, ka “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētas dzīvojamās telpas platībai un kuru
kalendārajam gadam nosaka attiecīgi dzīvojamās mājas pārvaldnieks”. Savukārt saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.22850 “Par
dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām
telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem
dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido, - 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas
platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks, - 2) peļņa. Savukārt 2006.gada 12.decembra Ministru Kabineta
noteikumi Nr.999 noteic kārtību, kāda dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu.
Prasītāja arī norādījusi, ka īres līguma 2.punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi, saskaņā ar rēķinu samaksāt īres maksu un veikt
maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā. Atbildētāja parāds par īri un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.jūlijam ir 4 308,64 EUR. Parāda apmērs
pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājam visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot dzīvokli. Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā
nenomaksāšanas sekām ar 2012.gada 4.decembra brīdinājumu, taču brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts. Līdz ar ko, atsaucoties uz
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, prasītāja lūdz izlikt atbildētāju no dzīvokļa, bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas.
Prasībā arī norādīts, ka prasītāja un atbildētājs līgumā vienojušies par procentu apmēru, nosakot tos 0,15% apmērā no kopējās parāda summas
par katru nokavēto dienu. Tā kā atbildētājs jau ilgstoši – kopš 2008.gada 1.decembra maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā
samaksājis dzīvojamās telpas īri un par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2014.gada
1.jūlijam atbildētāja pamatparāds prasītājai ir 4 308,64 EUR, nokavējuma procenti par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada
1.maijam ir 615, 50EUR, kopā 4924,14 EUR.
2015.gada 10.septembrī tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka pēc prasības celšanas parāds par īri un
sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī pielīgtie nokavējuma procenti ir palielinājušies, un tāpēc prasītājs precizē savu prasījumu, un lūdz tiesu:
- izbeigt ar /pers. C/ 1993.gada 20.oktobrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu;
- izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. C/ ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
- piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājai maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu – 7 646,02 EUR apmērā
par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.septembra un nokavējuma procentus 994,91 EUR apmērā par laika periodu no
2009.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.septembra, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus;
- atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. F/ prasību uzturēja prasības pieteikuma precizējumos norādītajā apmērā, uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un motīviem, lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma nav ieradies, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslu, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Lietas
materiāli liecina, ka atbildētājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā informēts par lietas izskatīšanu tiesā, nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarētās
dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja
vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar
ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.
Ņemot vērā minēto un izvērtējot lietas materiālus, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas
atlikšanai. Tādējādi tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes.
Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Savukārt, Civilprocesa likuma
208.1panta trešā daļa noteic ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā.
Ņemot vērā apstākli, ka atbildētājam ir nosūtīts prasītājas prasības pieteikums un prasības pieteikuma precizējumi, paziņojums par pienākumu
iesniegt rakstveida paskaidrojumus un tiesas pavēste par tiesas sēdi, kā arī atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslu un
paskaidrojumus nav sniedzis, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais pamats aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā. Tiesa
nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā.
M o t īv u da ļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus
tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
No lietas materiāliem pievienotā īres līguma redzams, ka 1993.gada 20.oktobrī starp Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” kā izīrētāju un atbildētāju
/pers. C/ kā īrnieku tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku, saskaņā ar kuru atbildētāja lietošanā tika nodots dzīvokļa īpašums
Nr./adrese/ (lietas 21.–23.lapa).
Atbildētājam dzīvoklis tika nodots ar dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas aktu (lietas 25.lapa).
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā 2004.gada 7.oktobra Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-04-433-lī,
Rīgas domes Īpašuma departaments pilnvarojis Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju namu pārvaldi „Zemgale” apsaimniekot Rīgas
pilsētas īpašumus saskaņā ar līgumam pievienoto sarakstu, tostarp dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 10.–13.lapa).
Savukārt, no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2012.gada 25.janvāra izziņas Nr.7-3-11990 redzams, ka 2010.gada 29.decembrī ir
izveidota jauna komercsabiedrība SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, apvienojot vairākas komercsabiedrības, tostarp, arī Rīgas pašvaldības sabiedrību ar
ierobežotu atbildību „Zemgale” (lietas 8.–9.lapa). No 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī izriet, ka, Rīgas domes
Īpašuma departaments pilnvarojis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekot Rīgas pilsētas īpašumus saskaņā ar līgumam pievienoto sarakstu, tostarp,
dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 14.–20.lapa).
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Zemgale” saistību un
tiesību pārņēmēja konkrētajā lietā un tai ir prasījuma tiesības pret atbildētājiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats
īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic kārtību, kādā veicami maksājumi. Atbilstoši minēta panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai
dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā un obligātais maksājums maksājams
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā.
Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 2.punkta nosacījumiem atbildētājam pielīgta saistība maksāt katru mēnesi norādītajā termiņā īres maksu
un maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1590.pants
noteic, ka katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1panta pirmo daļu, pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās
pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā (..).
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks, proti, pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais
ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana) un papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā
(karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Tādējādi dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem samaksa ir īrnieka pienākums, un tas attiecināms tikai uz personu, ar kuru
nodibinātas īres tiesiskās attiecības likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā un tikai īres tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā.
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina, parāds par dzīvojamo telpu īri un maksu par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.septembrim ir 7646,02 EUR (lietas 49., 50.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad
parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa
notecējuma.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2012.gada 4.decembrī nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un
maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu, informējot par kopējām parāda saistībām un lūgusi nekavējoties samaksāt
parādu vai arī vienoties par parāda atmaksas grafiku (lietas 32., 33.lapa). No prasības pieteikuma un tā precizējumiem izriet, ka atbildētājs uz minēto
brīdinājumu nav reaģējis un parādu pilnā apmērā nav samaksājis.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības noteiktajā termiņā pēc prasītājas atgādinājuma saņemšanas, kā arī tās nav
izpildījis līdz pat sprieduma taisīšanas dienai un parāds atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumam nav samaksāts, kas dod pamatu uzskatīt, ka atbildētājs ir
pieļāvis saistību izpildes nokavējumu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav
jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Savukārt Civillikuma 1838.pants noteic, ka pienākums pierādīt to, ka
samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.
Lietā konstatēts, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida
paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis ne savu līgumisko saistību, ne arī prasītājas tiesai iesniegto aprēķinu, kas atspoguļo
aprēķināto un atbildētāja apmaksāto rēķinu apmēru, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas
un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, samaksu. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka
prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi līgumā pielīgtās saistības – nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem, vai, ka
atbildētājs nebūtu saņēmis prasītājas sniegtos pakalpojumus, vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Tādējādi
secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie
fakti atzīstami par pierādītiem.
Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, kā arī parāda esamību, jo atbilstoši Civillikuma
1838.pantam pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.
Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par dzīvojamo telpu īri un maksa par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.septembrim 7646,02 EUR apmērā.
Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz
likumu. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tādā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā (Civillikuma 1756.pants un 1765.pants).
No lietas materiālos esošā prasītāja parāda aprēķina izriet, ka neatmaksātā parāda pamatsumma ir 7 646,02 EUR par laika periodu no 2008.gada
1.decembra līdz 2015.gada 1.septembrim. Prasītāja likumiskos procentus aprēķinājusi par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.septembrim
994,91 EUR apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami
likumiskie procenti par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.septembrim 994,91 EUR apmērā.
Visbeidzot tiesa atzīst, ka prasība daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu ir pamatota un apmierināma.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:
1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā
ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus
saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Atbildētāja/pers. C/ parāds par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.septembrim 7646,02 EUR apmērā ievērojami
pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksas apmēru par īri un sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko ņemot vērā apstākli, ka prasītāja ir ievērojusi likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas prasības, proti, 2012.gada 4.decembrī ierakstītā sūtījumā (lietas 32.–35.lapa) ir nosūtījusi brīdinājumu par īres
līguma izbeigšanu un izlikšanu gadījumā, ja netiks samaksāts īres un sniegto pakalpojumu parāds, tiesa atzīst, ka prasība par 1993.gada 20.oktobrī
noslēgtā īres līguma izbeigšanu un atbildētāja /pers. C/ izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ir atzīstama par pamatotu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība ir atzīstama par pamatotu un apmierināmu.
Turklāt, Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās pamatparāda piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma1765.pantu gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunkta un 35.panta prasībām, valsts nodeva no apmierinātās prasības
summas maksājama 595,36 EUR. Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus prasītāja samaksājusi 4,70 EUR apmērā. Tādējādi no atbildētāja prasītājas
labā piedzenami tiesas izdevumi 600,06 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko nav sedzis prasītāja maksājums ir piedzenami no atbildētāja. No
lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 10,55 EUR, līdz ar ko no atbildētāja valsts labā ir piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 5,85 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu
noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 208.1-208.4 pantu, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt pilnīgi.
Izbeigt 1993.gada 20.oktobra Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, izbeigt lietošanas tiesības un
izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par īri un
saņemtajiem pakalpojumiem 7646,02 EUR par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.septembrim un likumiskos nokavējuma
procentus 994,91 EUR par laika periodu no 2009.gada 5.marta līdz 2015.gada 1.augustam, kopā 8 640,93 EUR un tiesas izdevumus 600,06 EUR, bet
pavisam kopā piedzīt 9 240,99 EUR (deviņi tūkstoši divi simti četrdesmit euro, 99 centi), kas jāiemaksā vienā no kontiem:
AS /Nosaukums C/, /konta numurs/,
/Nosaukums G/, /konta numurs/,
AS /Nosaukums D/, /konta numurs/,
AS /Nosaukums E/, /konta numurs/,
AS /Nosaukums F/, /konta numurs/.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt
no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas 7646,02 EUR,
ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot neatmaksātā pamatparāda apmēru.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,85 EUR (pieci euro, 85 centi), kas jāiemaksā šādā
kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
Iemaksas mērķis: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apstiprinošs dokuments par tiesas
izdevumu samaksu valsts labā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada
26.oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
/pers. C/ 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības
atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnesis E.Ernstsons