Court recognizes property rights and dismisses counterclaim for delay, awarding partial court costs to defendant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the plaintiff's claim to recognize ownership of the apartment and erase the prohibition mark from the land registry. While the defendant's counterclaim for damages was dismissed due to the statute of limitations, the court awarded the defendant partial exemption from court costs based on their pensioner status. The decision rests on the plaintiff's continuous possession and the defendant's admission of ownership, despite the procedural delay in registration.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Procedure Law Art. 8; Civil Law Art. 1024; Civil Procedure Law Art. 43: Ownership acquired in good faith and continuously possessed is recognized even without registration, and partial court cost exemption requires a verified assessment of the party's overall financial capacity.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-0383-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2016.gada 29.jūnijā
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,
tiesas sēdes sekretāre I.Revina,
piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/, trešajai personai /pers. C/.
izskatīja 2016.gada 16.jūnijā atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ prasību pret /pers. B/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un
/pers. B/ pretprasību pret /pers. D/ par 214 euro piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/, kurā lūdz tiesu atzīt prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr. 3a,
/adrese/ un dzēst Jelgavas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi.
Prasība motivēta ar to, ka 2002.gada 20.augustā prasītāja nopirka no atbildētājas nekustamo īpašumu /adrese A/. Norādīts, ka uz pirkuma līguma
noslēgšanas brīdi uz dzīvokļa īpašumu nebija nekādi apgrūtinājumi, ko apstiprināja pirkuma līguma 3.punkts. Turklāt līguma 6.punktā tika noteikts, ka
pārdevēja atbild par visām trešos personu saistībām un prasībām, kas tiktu celtas pret pārdodamo dzīvokli un kuras pircējs ar minēto līgumu nav
uzņēmies.
Īpašuma tiesības pēc pirkums līguma noslēgšanas netika reģistrētas zemesgrāmatā naudas līdzekļu dēļ. Tikai 2014.gada novembrī prasītāja sākusi
interesēties par dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā un zemesgrāmatas darbiniece paskaidrojusi, ka nepieciešamas nostiprinājuma lūgums un ka
ar 2002.gada 16.oktobra zemesgrāmatu tiesneses B.Margēvičas lēmumu dzīvoklim ir ierakstīta aizlieguma atzīme, pamatojoties uz 2002.gada 1.oktobra
Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša lēmumu.
Norāda, ka dzīvokli ieguvusi likumīgā veidā, tikai īpašuma tiesības nav nostiprinājusi zemesgrāmatā, jo atbildētāja nebija parakstījusi
nostiprinājuma lūgumu. Faktiski īpašumu ieguvusi uz ieilguma pamata, jo īpašumā valdījusi nepārtraukti, netraucēti, kā arī rīkojusies ar to kā īpašniecē un
ir īpašuma labticīgā valdītāja.
Prasība pamatota ar Civillikuma 5., 1024., 1044., 1060., 1379., 1382. un 2002.pantu.
Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 21.marta lēmumu pieņemta atbildētājas /pers. B/ pretprasība pret /pers. D/, kurā lūdz atzīt, ka prasītājas prasījumam
ir iestājies noilgums, bet pamatprasības apmierināšanas gadījumā piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai dzīvokļa nekustamā nodokļa izdevumus 214
euro apmērā.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ prasību par īpašuma atzīšanu uzturēja. Atzina pretprasību pilnīgi par 2014 euro piedziņu un lūdza atbrīvot
/pers. D/ no tiesas izdevumu samaksas, jo prasītājai ir noteikts trūcīgās personas status.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību par īpašuma atzīšanu atzina pilnīgi, ko apliecināja ar parakstu. Norādīja, ka atsakās no pretprasības pret
/pers. D/ par 214 euro piedziņu, jo zaudējumi ir atlīdzināti, ko apliecināja ar parakstu.
Trešā persona s /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ja tiesa pieņems nolēmumu, ka nekustamais īpašums pēc līguma pieder /pers. D/, tad trešajai
personai vairs nekādu jautājumu.
Motīvu daļa
Novērtējot pušu sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība par īpašuma
tiesību atzīšanu ir pamatota un apmierināma, bet tiesvedība /pers. B/ pretprasībā pret /pers. D/ izbeidzama saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta
4.punktu.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to tiesa uzskata, ka papildus motivācija atzinumam par šāda prasījuma pamatotību nav
jānorāda.
Civillikuma 2002.pants nosaka, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai
tiesību.
Saskaņā ar Civillikuma 2072.pantu līdzēji bez tam var noslēgt visādus citādus blakus līgumus, ar ko tie pārgroza likuma noteikumus, piemēram, par
risku vai par atlīdzības lielumu, vai arī nodrošina savas tiesības.
Civillikuma 1478.pants nosaka, ka ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot
īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.
Saskaņā ar Civillikuma 1479. pantu personiskās prasības priekšmets (1478.p.), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un
neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās. Ja kāds ieguvis lietu
tiesību izsolē vai ar spēkā nākušu tiesas spriedumu un ir ievēroti visi pārējie nosacījumi, tad var korroborēt arī pēc ieguvēja vienpusēja pieprasījuma.
Civillikuma 1024.pants nosaka, kas pēc ieilguma noteikumiem (1000.-1022. p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes
grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā
iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu. Kamēr ieguvējs to nedara, viņam ir tikai 994. panta 2. daļā paredzētās tiesības.
Ņemot vērā to, ka zemesgrāmatā reģistrētās piedziņas un ķīlas atzīmes reģistrētas pēc Pirkuma līguma noslēgšanas, tiesa atzīst, ka Jelgavas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a ierakstītās aizlieguma un piedziņas atzīmes ir dzēšamas.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 9.punktam un 34.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktam” no atbildētājas
būtu piedzenama valsts nodevas 594.92 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji
atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Tātad personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos
likumā ir pieļauta tikai pēc fiziskās personas mantiskā stāvokļa novērtēšanas, kas nozīmē, ka tiesnesim jāizvērtē personas visa veida ienākumi, tai skaitā
pabalsti, naudas līdzekļu noguldījumi, piederošās akcijas un personai piederošā kustamā un nekustamā manta, un tikai gadījumā, ja mantisko stāvokli var
atzīt par tādu, kas nepieļauj valsts nodevas samaksu pilnā apmērā, ir likumīgs pamats personas pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no valsts nodevas
samaksas.
/pers. B/ mantisko stāvokli raksturo lietā esošā pensionāra apliecības kopija un invaliditātes izziņu, kas dod pamatu secinājumam, ka
atbildētāja saņem valsts vecuma pensiju invalīdam uz mūžu. Pierādījumi par pensijas apmēru un piešķirtajiem pabalstiem nav iesniegti.
Ņemot vērā apstākli, ka ar Jelgavas tiesas tiesneses 2016.gada 15.februāra lēmumu noteikto valsts nodevas apmēru 30 euro atbildētāja ir
samaksājusi, tādējādi apliecinot spēju veikt valsts nodevas samaksu šādā apmērā un atzīstot to par samērīgu savam mantiskajam stāvoklim, tiesa atzīst,
ka atbildētāja atbrīvojama daļēji no tiesas izdevumu samaksas, nosakot, ka maksājama valsts nodeva 30 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 10 euro apmērā.
Savukārt, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta otrās daļas nosacījumus, no prasītājas par labu atbildētājai piedzenama samaksātā valsts
nodeva 30 euro apmērā
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pusēm nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi, izbeigt tiesvedību /pers. B/ pretprasībā pret /pers. D/ par 214 euro piedziņu.
Atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/, ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs B/,
kas reģistrēts Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a un dzēst Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a
ierakstītās aizlieguma un piedziņas atzīmes.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 30 euro, nosakot
sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Atbrīvot /pers. B/daļēji no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10
euro, nosakot sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas un pienākumu līdz 2016.gada 13.augustam iesniegt
Jelgavas tiesas kancelejā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts labā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 12.jūlija apelācijas kārtībā Zemgales
apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško