Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C15137815 / C-0383-16 Generato dall'IA

Court recognizes property rights and dismisses counterclaim for delay, awarding partial court costs to defendant.

Numero d'incarto C15137815 / C-0383-16
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court fully granted the plaintiff's claim to recognize ownership of the apartment and erase the prohibition mark from the land registry. While the defendant's counterclaim for damages was dismissed due to the statute of limitations, the court awarded the defendant partial exemption from court costs based on their pensioner status. The decision rests on the plaintiff's continuous possession and the defendant's admission of ownership, despite the procedural delay in registration.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 8; Civil Law Art. 1024; Civil Procedure Law Art. 43: Ownership acquired in good faith and continuously possessed is recognized even without registration, and partial court cost exemption requires a verified assessment of the party's overall financial capacity.

Parole chiave

Generato dall'IA
property rights recognition land registry prohibition statute of limitations good faith possession partial cost exemption pensioner status admission of claim diritto delle persone

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 9
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 43
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Law Art. 5
Civil Law Art. 1024
Civil Law Art. 1044
Civil Law Art. 1060
Civil Law Art. 1379
Civil Law Art. 1382
Civil Law Art. 2002
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. C-0383-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016.gada 29.jūnijā

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,

tiesas sēdes sekretāre I.Revina,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/, trešajai personai /pers. C/.

izskatīja 2016.gada 16.jūnijā atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ prasību pret /pers. B/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu un

/pers. B/ pretprasību pret /pers. D/ par 214 euro piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/, kurā lūdz tiesu atzīt prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr. 3a,

/adrese/ un dzēst Jelgavas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi.

Prasība motivēta ar to, ka 2002.gada 20.augustā prasītāja nopirka no atbildētājas nekustamo īpašumu /adrese A/. Norādīts, ka uz pirkuma līguma

noslēgšanas brīdi uz dzīvokļa īpašumu nebija nekādi apgrūtinājumi, ko apstiprināja pirkuma līguma 3.punkts. Turklāt līguma 6.punktā tika noteikts, ka

pārdevēja atbild par visām trešos personu saistībām un prasībām, kas tiktu celtas pret pārdodamo dzīvokli un kuras pircējs ar minēto līgumu nav

uzņēmies.

Īpašuma tiesības pēc pirkums līguma noslēgšanas netika reģistrētas zemesgrāmatā naudas līdzekļu dēļ. Tikai 2014.gada novembrī prasītāja sākusi

interesēties par dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā un zemesgrāmatas darbiniece paskaidrojusi, ka nepieciešamas nostiprinājuma lūgums un ka

ar 2002.gada 16.oktobra zemesgrāmatu tiesneses B.Margēvičas lēmumu dzīvoklim ir ierakstīta aizlieguma atzīme, pamatojoties uz 2002.gada 1.oktobra

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša lēmumu.

Norāda, ka dzīvokli ieguvusi likumīgā veidā, tikai īpašuma tiesības nav nostiprinājusi zemesgrāmatā, jo atbildētāja nebija parakstījusi

nostiprinājuma lūgumu. Faktiski īpašumu ieguvusi uz ieilguma pamata, jo īpašumā valdījusi nepārtraukti, netraucēti, kā arī rīkojusies ar to kā īpašniecē un

ir īpašuma labticīgā valdītāja.

Prasība pamatota ar Civillikuma 5., 1024., 1044., 1060., 1379., 1382. un 2002.pantu.

Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 21.marta lēmumu pieņemta atbildētājas /pers. B/ pretprasība pret /pers. D/, kurā lūdz atzīt, ka prasītājas prasījumam

ir iestājies noilgums, bet pamatprasības apmierināšanas gadījumā piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai dzīvokļa nekustamā nodokļa izdevumus 214

euro apmērā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ prasību par īpašuma atzīšanu uzturēja. Atzina pretprasību pilnīgi par 2014 euro piedziņu un lūdza atbrīvot

/pers. D/ no tiesas izdevumu samaksas, jo prasītājai ir noteikts trūcīgās personas status.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību par īpašuma atzīšanu atzina pilnīgi, ko apliecināja ar parakstu. Norādīja, ka atsakās no pretprasības pret

/pers. D/ par 214 euro piedziņu, jo zaudējumi ir atlīdzināti, ko apliecināja ar parakstu.

Trešā persona s /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ja tiesa pieņems nolēmumu, ka nekustamais īpašums pēc līguma pieder /pers. D/, tad trešajai

personai vairs nekādu jautājumu.

Motīvu daļa

Novērtējot pušu sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība par īpašuma

tiesību atzīšanu ir pamatota un apmierināma, bet tiesvedība /pers. B/ pretprasībā pret /pers. D/ izbeidzama saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta

4.punktu.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to tiesa uzskata, ka papildus motivācija atzinumam par šāda prasījuma pamatotību nav

jānorāda.

Civillikuma 2002.pants nosaka, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai

tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 2072.pantu līdzēji bez tam var noslēgt visādus citādus blakus līgumus, ar ko tie pārgroza likuma noteikumus, piemēram, par

risku vai par atlīdzības lielumu, vai arī nodrošina savas tiesības.

Civillikuma 1478.pants nosaka, ka ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot

īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1479. pantu personiskās prasības priekšmets (1478.p.), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un

neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās. Ja kāds ieguvis lietu

tiesību izsolē vai ar spēkā nākušu tiesas spriedumu un ir ievēroti visi pārējie nosacījumi, tad var korroborēt arī pēc ieguvēja vienpusēja pieprasījuma.

Civillikuma 1024.pants nosaka, kas pēc ieilguma noteikumiem (1000.-1022. p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes

grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā

iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu. Kamēr ieguvējs to nedara, viņam ir tikai 994. panta 2. daļā paredzētās tiesības.

Ņemot vērā to, ka zemesgrāmatā reģistrētās piedziņas un ķīlas atzīmes reģistrētas pēc Pirkuma līguma noslēgšanas, tiesa atzīst, ka Jelgavas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a ierakstītās aizlieguma un piedziņas atzīmes ir dzēšamas.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 9.punktam un 34.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktam” no atbildētājas

būtu piedzenama valsts nodevas 594.92 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji

atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Tātad personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos

likumā ir pieļauta tikai pēc fiziskās personas mantiskā stāvokļa novērtēšanas, kas nozīmē, ka tiesnesim jāizvērtē personas visa veida ienākumi, tai skaitā

pabalsti, naudas līdzekļu noguldījumi, piederošās akcijas un personai piederošā kustamā un nekustamā manta, un tikai gadījumā, ja mantisko stāvokli var

atzīt par tādu, kas nepieļauj valsts nodevas samaksu pilnā apmērā, ir likumīgs pamats personas pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no valsts nodevas

samaksas.

/pers. B/ mantisko stāvokli raksturo lietā esošā pensionāra apliecības kopija un invaliditātes izziņu, kas dod pamatu secinājumam, ka

atbildētāja saņem valsts vecuma pensiju invalīdam uz mūžu. Pierādījumi par pensijas apmēru un piešķirtajiem pabalstiem nav iesniegti.

Ņemot vērā apstākli, ka ar Jelgavas tiesas tiesneses 2016.gada 15.februāra lēmumu noteikto valsts nodevas apmēru 30 euro atbildētāja ir

samaksājusi, tādējādi apliecinot spēju veikt valsts nodevas samaksu šādā apmērā un atzīstot to par samērīgu savam mantiskajam stāvoklim, tiesa atzīst,

ka atbildētāja atbrīvojama daļēji no tiesas izdevumu samaksas, nosakot, ka maksājama valsts nodeva 30 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 10 euro apmērā.

Savukārt, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta otrās daļas nosacījumus, no prasītājas par labu atbildētājai piedzenama samaksātā valsts

nodeva 30 euro apmērā

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pusēm nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi, izbeigt tiesvedību /pers. B/ pretprasībā pret /pers. D/ par 214 euro piedziņu.

Atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/, ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs B/,

kas reģistrēts Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a un dzēst Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/– 3a

ierakstītās aizlieguma un piedziņas atzīmes.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 30 euro, nosakot

sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atbrīvot /pers. B/daļēji no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10

euro, nosakot sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas un pienākumu līdz 2016.gada 13.augustam iesniegt

Jelgavas tiesas kancelejā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts labā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 12.jūlija apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško