Legislator Giurisprudenza & Legislazione
129127212 / 104AA-0847-13 Generato dall'IA

Court dismisses appeal against administrative fine for offering sexual services in a massage salon. The defendant is held jointly liable as a board member. The court rejects the argument that the violation was not objectively established.

Numero d'incarto 129127212 / 104AA-0847-13
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Court of Appeal dismissed the defendant's appeal against an administrative fine for offering sexual services in a massage salon. The defendant argued the lower court failed to objectively establish the offense and did not analyze the violation's objective elements. The court ruled that the defendant, as a board member, is jointly liable for the violation committed by the establishment's manager under the relevant administrative code and commercial company law provisions.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pants; Komerclikuma 209., 221., 222., 223. pants: A board member of a limited liability company is jointly liable for administrative violations committed by the establishment's manager if the member organizes, leads, or performs control functions over the specific branch.

Parole chiave

Generato dall'IA
administrative violation liability board member joint responsibility sexual services prohibition massage salon regulation objective violation elements administrative code provisions commercial company law atti sessuali

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punkts
Komerclikuma 209. pants
Komerclikuma 221. pants
Komerclikuma 222. pants
Komerclikuma 223. pants
Ministru kabineta noteikumu Nr.32 7. punkts
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas Nr. 129127212

Lietas arhīva Nr. 104AA-0847-13/5

SPRIEDUMS

2013.gada 25.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese I.Vīgante,

tiesneses D.Dumbre un I.L.Zemīte

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa

spriedumu, un

konstatēja

2012.gada 1.jūnijā Rīgas Pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV 105617 par to, ka 2012.gada 26.aprīlī

plkst. 17.50 /pers. C/ masāžas salonā Iestāde /adrese/ pieļāva seksuālo pakalpojumu piedāvāšanu par maksu tam neparedzētā vietā, pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu Nr.32

„Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” (turpmāk –Noteikumi Nr. 32) 7.punktu un tādejādi ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 174. 4 pantā

minēto administratīvo pārkāpumu.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja 2012.gada 7.jūnija lēmumu Nr.D57/04/ZV105617 (turpmāk – Sākotnējais lēmums)

/pers. C/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 panta un sodīts ar naudas sodu Ls 250 apmērā.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka 2012.gada 30.jūlija lēmumu Nr.D57/04/ZV105617/l (turpmāk – Lēmums), Sākotnējais lēmums ir atstāts negrozīts,

bet /pers. C/ pilnvarotā pārstāvja /Pārstāvis/ sūdzība ir noraidīta.

/pers.C/Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedza sūdzību par Lēmuma atcelšanu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu Lēmums ir atstāts negrozīts, bet /pers. C/ pilnvarotā pārstāvja /Pārstāvis/ sūdzība ir noraidīta.

/pers. C/ par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa

spriedumu atcelt un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz Latvijas APK 237.pantu, 244.pantu norāda, ka spriedums lietā ir nepilnīgs, neobjektīvs, tajā nav vispusīgi, objektīvi un pilnīgi analizēti un izpētīti lietas

apstākļi visā kopumā, nav ievērotas tiesību normas, kā arī spriedums nepietiekoši motivēts attiecībā uz iespējami izdarīta administratīva pārkāpuma sastāvu. Tajā nav analizēta un pietiekoši

izklāstīta iespējami izdarīta pārkāpuma objektīvā puse.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietas materiāliem pievienotajā administratīvā pārkāpuma protokola 7.punktā ZV Nr.105617, turpmāk - Protokols, nav pat norādīts, kāda persona

2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/piedāvāja seksuālos pakalpojumus.

Protokola 7.punktā nav norādīts, kam tieši tika piedāvāti seksuālie pakalpojumi 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/Protokola 7.punktā nav iekļauts iespējami izdarīta /pers. C/

pārkāpuma pilnīgs apraksts, līdz ar to protokols lietā nevar būt uzskatīts par tādu pierādījumu, ar kura palīdzību var konstatēt /pers. C/ iespējami izdarīta pārkāpuma objektīvo pusi, līdz ar to

nevar arī konstatēt pārkāpuma sastāvu.

Protokola 6.punktā kā pārkāpuma izdarīšanas vieta ir norādīta patiesībaineatbilstošā un juridiski nekorekta informācija, kas nesakrīt ar protokola 7.punktā norādīto informāciju, proti, 6.punktā

ir norādīts: ,,masāžas salonā”.

Nav minēts nedz vietas juridiski korekts un patiesībai atbilstošs nosaukums, nedz arī vietas ģeogrāfiskais izvietojums, jo ,,masāžas salonā” var tikt uzskatīta par vispārīgu un nekonkrētu

informāciju, nevis par konkrētu vietu ar adresi.

Protokolā 7.punktā ,,Pārkāpuma būtība” ir norādīts, ka, „.../pers.C/ 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/pieļāva seksuālo pakalpojumu piedāvāšanu par maksu...”.

Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka viņš – /pers. C/ atradās /adrese/ tieši pulksten 17:50.

Norāda, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laiks, līdzīgi kā tā izdarīšanas vieta, ir būtisks apstāklis, kas veido pārkāpuma objektīvo pusi.

No lietas materiāliem un sprieduma nekļūst skaidrs, kas norāda uz laiku - plkst.17:50? Kāpēc tieši šāds laiks ir norādīts kā /pers. C/ iespējami izdarīta pārkāpuma laiks?

Lietai netiek pievienoti pierādījumi tam, ka viņš – /pers. C/, būtu atradies 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/Faktiski protokolā tika norādīta nepārbaudīta informācija, kuru vajadzēja

pārbaudīt tiesai tiesas sēdes laikā, bet tas netika izdarīts un Protokolā iekļauts pieņēmums attiecībā uz laiku ar spriedumu tika padarīts par faktu, kuru viņš – /pers. C/ viennozīmīgi apstrīd, jo

viņš nebija Protokolā norādītājā laikā Protokola 7.punktā norādītajā adresē.

Atsaucoties uz Latvijas APK 243.,246., un 248.pantu,sūdzības iesniedzējs norāda, ka pašlaik protokols nevar būt koriģēts vai labots. Protokola būtiskās nepilnības ir apstāklis, kas ir par

pamatu lietvedības izbeigšanai lietā, neskatoties uz to, tiesa nav ņēmusi vērā šo apstākli.

Sprieduma tekstā nav iekļauts pilnīgs administratīvā pārkāpuma objektīvās puses apraksts. No sprieduma teksta nevar noskaidrot, ko tieši /pers. C/ izdarīja vai neizdarīja, kas varēja būt par

pamatu seksuālā pakalpojuma piedāvājuma pieļaušanai 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/.

Tiesa spriedumā nav motivējusi, ar kādu darbību vai pieļauto bezdarbību /pers. C/ ir pārkāpis Ministra kabineta noteikumu Nr.32 ,,Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu” 7.punktā noteikto.

Sprieduma 4.lapas 6.rinkopā ir noradīts, ka /pers. C/ vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ,,Ar 2012.gada 26.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.100455, no

kura redzams, ka /pers.F/2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/ piedāvāja sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu šim nolūkam neparedzētajā vietā, ka arī nevarēja uzrādīt veselības

karti [...] (8.lietas lapa)”.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka protokols ZV Nr.l00455 ir no citas administratīvā pārkāpuma lietas un šajā lietā nevar kalpot par pierādījumu, jo lietas materiāliem nav pievienots

attiecīgs Pašvaldības policijas vai tiesas nolēmums, kas varētu būt pieņemts saistībā ar protokolu ZV Nr.100455.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesa nav tiesīga sodīt /SIA/” viņu – /pers. C/ kā SIA valdes locekli, tikai par to, ka uz fizisko personu /pers.F/2012.gada 26.aprīlī tika sastādīts

protokols ZV Nr.100455.

Tiesai bija pienākums pieprasīt no attiecīgās kompetentas iestādes lēmumu, kas varētu būt pieņemts, vadoties no protokola ZV Nr.100455 satura, taču iepriekš minētais pieprasījums no tiesas

puses netika veikts un lietā attiecīgs lēmums neatrodas.

Par pierādījumiem lietā nevar uzskatīt /pers. H/ paskaidrojumus par to, ka masāžas laikā dažkārt klienti gūst apmierinājumu, jo apmierinājuma gūšana nav sniegtā pakalpojuma mērķis, un tikai

no katra apmeklētāja individuālajām īpašībām vai īpatnībām ir atkarīgs, kā viņš reaģē uz sniegto pakalpojumu.

Papildus sūdzības iesniedzējs norāda, ka /pers. H/ lietā ir sniegusi savu viedokli par salonu, viņa nav norādījusi nevienu konkrētu gadījumu, nevienu konkrētu klientu, kurš ir guvis

apmierinājumu no masāžas.

Minētā lieciniece nav konkretizējusi, ko viņa domāja ar terminu ,,apmierinājums”.

Liecinieces sniegtā informācija ir tāda, kas nesatur konkrētas ziņas par faktiem, uz kuru pamata var izdarīt konkrētu secinājumu par to, ka viņš – /pers. C/ bija pieļāvis konkrētā seksuālā

pakalpojuma sniegšanu par maksu tieši 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/Faktiski ar spriedumu viņš – /pers. C/ ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kuru nekad nav izdarījis, pie

apstākļiem, kad lietas ietvaros tiesa pat nemēģināja noskaidrot, vai fiziskā persona /pers. F/ ir bijusi administratīvi sodīta par 2012.gada 26.aprīlī iespējami paveikto pārkāpumu pēc Latvijas

APK 174.4 panta un saskaņā ar protokolu ZV Nr.100455.

Norāda, kajāņem vērā tas, ka /SIA/ ir divi valdes locekļi un tiesa administratīvā pārkāpuma lietas Nr. P129127112 jau pieņēma spriedumu, ar kuru sodīja otro /SIA/ valdes locekli /pers. K/.

Faktiski par vienu un to pašu iespējami izdarīto pārkāpumu tika sodītas divas fiziskās personas un faktiski tika piemērots dubultais sods, kas viennozīmīgi nav pieļaujams saskaņā ar Latvijas

APK normām.

Uzskata, ka viss iepriekš minētais norāda uz sprieduma nepietiekošu motivāciju un neobjektīvu lietas izskatīšanu, pierādījumu trūkumu lietā, ka arī uz administratīvā pārkāpuma sastāva

neesamību, jo lietā netika pierādīta pārkāpuma objektīvā puse.

Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz Latvijas APK 9.panta pirmo un otro daļu norāda, ka minētās tiesību normas neapšaubāmi uzliek tiesai pienākumu veikt personas iespējami paveiktās

darbības vai pieļautas bezdarbības analīzi, veikt pārkāpuma sastāva analīzi, lai novērtētu, vai pārkāpums nav kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums.

2013.gada 27.augustā Rīgas apgabaltiesā saņemts /pers. C/ aizstāvja zvērināta advokāta Artūra Marģeviča lūgums par pierādījumu pievienošanu un papildus paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka

neesot godīgi un objektīvi par vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu sodīt vienlaicīgi divus SIA valdes locekļus, jo SIA /SIA/ ir divi valdes locekļi, un valdes locekle /pers. K/ ir sodīta par

to pašu pārkāpumu. Papildus paskaidro, ka gadījumā, ja SIA /SIA/ ir vairākas struktūrvienības un katrai struktūrvienībai ir savs vadītājs, nav pamata piemērot administratīvo sodu visiem SIA

valdes locekļiem, tikai tāpēc ka tiem ir tiesības pārstāvēt SIA katram atsevišķi, jo ir jāņem vērā katra attiecīgā valdes locekļa pienākumu un pilnvaru apjomu, kas ir noteikts atsevišķajā

juridiskajā dokumentā – 2011.gada 8.februāra Vienošanās par pienākumu sadali starp valdes locekļiem. Lūdz to ņemt vērā un nepieļaut dubultās sodīšanas aizlieguma principu.

Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvalde viedokli par apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21 panta otro daļu 2013.gada 7.jūnijā tika pieņemts lēmums par administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija (turpmāk – tiesu kolēģija) nekonstatē.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir

noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa sprieduma motivāciju, atzīst, ka tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

vispusīgi novērtējusi pierādījumus un pamatoti atzinusi, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to tiesu kolēģija saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma motivācijai un to neatkārto.

Sūdzības iesniedzējs apstrīd to, vai /pers. C/ ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 174. 4 panta, vai /pers. C/ darbībās ir konstatējams Latvijas APK 174. 4 pantā

paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 174.4 pantā paredzēta administratīvā atbildība par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu.

Latvijas APK 174. 4 pantā panta dispozīcija ir blanketa tiesību norma, kas neapraksta administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet tajā ietverta norāde uz normatīvajiem aktiem, kas satur tiesību

normas par prostitūcijas ierobežošanu.

Ar prostitūcijas ierobežošanu saistītais tiesiskais regulējums ir ietverts Noteikumos Nr.32.

Tādējādi, lai konstatētu Latvijas APK 174.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt Noteikumu Nr.32 normu pārkāpumu.

No administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka /pers. C/ pārkāpa Noteikumu Nr.32 7.punktu (l.l. 5).

Noteikumu Nr.32 7.punkts nosaka, ka izklaides un atpūtas iestāžu vadītāji nodrošina, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi par maksu.

No iepriekš minētā izriet, ka Noteikumu Nr.32 7.punktā ir konkrēti norādīts subjekts – izklaides un atpūtas iestādes vadītājs, kas saucams pie administratīvās atbildības par attiecīgās prasības

neievērošanu

Uz to norāda arī Noteikumu Nr.32 projektam pievienotais paskaidrojuma raksts (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30300102), kurā norādīts, ka nepieciešams noteikt par pienākumu

noteikumos minēto iestāžu, institūciju un komersantu vadītājiem nodrošināt, lai šajās iestādēs, institūcijās un vietās netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti seksuālie pakalpojumi, jo praksē bieži

šajās vietās, piemēram, masāžas salonos, tiek piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi, bet to vadība, kas organizē to darbu paziņo, ka neko nezin un tā esot klienta un pakalpojuma

sniedzēja „brīvprātīga” abpusēja vienošanās.

Tādējādi secināms, ka par Noteikumu Nr.32 7.punkta prasības neievērošanu var saukt pie administratīvās atbildības vienīgi fizisku personu, konstatējot, ka tā ir attiecīgās izklaides vai atpūtas

iestādes vadītāja.

No Lursoft izdrukas, redzams, ka SIA /SIA/ ir divi valdes locekļi – /pers. C/ un /pers. K/ (l.l. 18-19).

Tiesu kolēģija secina, ka katrs no valdes locekļiem ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr.32 7.punktā noteiktās prasības, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pantā.

Ņemot vērā to, ka /pers. C/ ir SIA /SIA/ struktūrvienības masāžas studijas /Iestāde/ vadītājs, viņš ir atzīstams par Latvijas APK 174.4 pantā paredzētā pārkāpuma subjektu.

Latvijas APK 174. 4 panta sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka izklaides iestādē netiek nodrošināts, lai tur netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuāli

pakalpojumi par maksu.

Lai konstatētu Latvijas APK 174. 4 panta objektīvo pusi, jāpārbauda, vai lietā ir pierādīts, ka izklaides iestādē piedāvā, sniedz un saņem seksuālos pakalpojumus. Turklāt administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīme – objektīvā puse ir pierādīta, ja ir pierādīta vismaz viena no minētajām darbībām: seksuālo pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana vai saņemšana. Objektīvās puses

konstatēšanai nav nepieciešams, lai būtu pierādītas visas trīs darbības.

Tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas vērtējumam par to, ar kādiem pierādījumiem ir pierādīta /pers. C/ vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 174. 4 pantā,

izdarīšanā, līdz ar ko tos neatkārtos un uzskata, ka ar pirmās instances tiesas spriedumā minētajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. C/, kā masāžas salona /Iestāde/ vadītājs ir pieļāvis un

nav nodrošinājis to, lai viņa vadītajā masāžas salonā /Iestāde/ netiktu piedāvāti seksuāli pakalpojumi par maksu.

Atbilstoši Komerclikuma 209.panta nosacījumiem, sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldes institūcija ir dalībnieku sapulce un valde. Komerclikuma 221.panta nosacījumi paredz, ka

sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Savukārt, atbilstoši Komerclikuma

222.panta nosacījumiem valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi un šī likuma 223.panta nosacījumi paredz, ka visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības, valdes locekļi pārstāv

sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

Tiesu kolēģija uzskata, ka atbilstoši Latvijas APK 174. 4 panta nosacījumiem kopsakarā ar Komerclikuma 209., 221., 222., 223.pantu nosacījumiem sūdzības iesniedzēja norāde uz to, ka SIA

/SIA/ ir divi valdes locekļi, no kuriem otrā valdes locekle /pers. K/ ir sodīta par minēto administratīvo pārkāpumu, ir nepamatota, jo kā jau tiesu kolēģija norādīja iepriekš, tad katrs no valdes

locekļiem ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr.32 7. punktā noteiktās prasības, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 174.4 pantā.

Turklāt tiesu kolēģija uzskata, ka noslēgtā vienošanās par pienākumu sadali starp valdes locekļiem (l.l. 13) par to, ka /pers. C/ organizē, vada un veic kontroles funkcijas attiecībā uz SIA /SIA/

struktūrvienību – masāžas studiju /Iestāde/, kas atrodas /adrese/ un /pers. K/ organizē, vada un veic kontroles funkcijas attiecībā uz SIA /SIA/ struktūrvienību – masāžas studiju /SIA/, kas

atrodas /adrese/, atvieglo sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu darba organizāciju.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietai netiek pievienoti pierādījumi tam, ka viņš – /pers. C/, būtu atradies 2012.gada 26.aprīlī pulksten 17:50 /adrese/ Tiesu kolēģija uzskata, ka konkrētajā lietā

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai, nav obligāta prasība noskaidrot, ka /pers. C/ būtu atradies klāt administratīvā pārkāpuma fiksēšanas brīdī, jo no Noteikumu Nr.32 7.punkta

nepārprotami izriet, ka iestādes vadītājs nodrošina, lai iestādēs netiku piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi par maksu un uz to arī tiek norādīts Noteikumu Nr.32 projektam

pievienotajā paskaidrojumā, ka noteikts par pienākumu noteikumos minēto iestāžu, institūciju un komersantu vadītājiem nodrošināt, lai šajās iestādēs, institūcijas un vietās netiktu piedāvāti,

sniegti vai saņemti seksuālie pakalpojumi, jo praksē bieži šajās vietās, piemēram, masāžas salonos, tiek piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi, bet to vadība, kas organizē to darbu

paziņo, ka neko nezin un tā esot klienta un pakalpojuma sniedzēja „brīvprātīga” abpusēja vienošanās.

Tiesu kolēģija uzskata, ka par Latvijas APK 174.4pantā paredzētā administratīva pārkāpuma izdarīšanu /pers. C/ ir sodīts atbilstoši Latvijas APK 32.panta nosacījumiem.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.21 pantu, 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese I.Vīgante

Tiesneses D.Dumbre

I.L.Zemīte