Court partially allowed a small claims lawsuit for a vehicle lease default, awarding debt and interest while dismissing excess claims.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the plaintiff's small claims action against the defendant for a vehicle lease default, ordering payment of the remaining debt and interest. The plaintiff argued for full recovery based on the lease agreement, while the defendant failed to appear or contest the facts. The court ruled that the defendant's obligation was reduced by the vehicle's sale proceeds, thereby validating the partial award and rejecting the excessive portion of the claim.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivillikuma 1589. pants; Civilprocesa likuma 41. panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 192.–195. panti; Civilprocesa likuma 204.1 pants; Tiesas izdevumu sadalīšana; Parāda piedziņa; Nepamatotas prasības noraidīšana; Procentu likme; Samaksas izdarīšanas pierādīšana.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C19069715
Lietas arhīva Nr. C-0168-16/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā, 2016.gada 23. augustā
Kuldīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Daina Alksne
ar tiesas sēžu sekretāri Evu Beņķi
piedaloties prasītājas pārstāvim
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu. Izskatot lietu, tiesa
k o ns t a t ē j a
2015.gada 30.septembrī /nosaukums A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda EUR 993,90 un tiesas izdevumu,
piedziņu, un lūgts noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās parāda summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju un prasītāju 2013.gada 4.novembrī noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr.
L04112013/0313, atbilstoši kuram prasītāja apņēmusies iegūt īpašumā atbildētāja izraudzītu Transportlīdzekli no
atbildētāja izraudzīta pārdevēja un piešķirt atbildētājam tiesības turēt, lietot (nomāt) un izpirkt Transportlīdzekli, bet Atbildētājs apņēmies pieņemt
Transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma maksājumus atbilstoši Līguma noteikumiem.
Transportlīdzekļa pirkuma cena Pārdevējam tiek samaksāta, pārskaitot to uz pārdevēja kontu. Uzskatāms, ka atbildētājs ir saņēmis
saskaņā ar Līgumu piešķirto Līzinga summu ar brīdi, kad prasītāja ir pārskaitījusi pārdevējam vai tā norādītajai personai Transportlīdzekļa pirkuma
maksu.
Līzinga summa – Ls 1130 jeb EUR 1607,85. Līzinga termiņš – līdz 2014.gada 4.novembrim.
Saskaņā ar līguma pamatnoteikumiem noteikta fiksēta procentu likme – 5,47% mēnesī. Atbilstoši Līzinga līguma noteikumiem un
izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājam ik mēnesi jāmaksā Līzinga maksa, kas sastāv no pamatsummas un līzinga procentiem.
Atbildētāja no Līzinga līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ prasītāja, pamatojoties uz Līzinga līguma noteikumiem un
ievērojot Civillikuma 1589.pantu, 2014.gada 24.janvārī nosūtījusi paziņojumu par atkāpšanos no Līzinga līguma, kurā informējusi par atkāpšanos no
Līzinga līguma un lūgusi atbildētāju veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu 7 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Kopējā parāda nesamaksāšanas
gadījumā Prasītāja lūgusi atbildētāju nodot Transportlīdzekli. Atbildētāja pēdējais maksājums veikts 2013.gada 27.decembrī Ls 131,98 jeb EUR
187,79, apmērā.
Norādīts, ka, ja Līzinga līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai prasītāja vienpusēji atkāpjas no Līzinga līguma, prasītājai pielīgtas tiesības
saskaņā ar Līzinga līguma noteikumiem pārdot Transportlīdzekli par brīvu cenu. No Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie naudas līdzekli tiek novirzīti
saistību dzēšanai un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Prasītāja pārņēmusi
Transportlīdzekli savā valdījumā.
Saskaņā ar Līguma noteikumiem Atbildētājam jāsedz starpība starp Atbildētāja parāda un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai
bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu, par kādu prasītāja pārdod Transportlīdzekli trešajai personai. Transportlīdzeklis
pārdots 2014.gada 15.maijā par EUR 1200, un saņemtie naudas līdzekļi novirzīti saistības dzēšanai.
Norādīts, ka atbildētājs parāda samaksu neesot veicis, iebildumus neesot cēlis, neesot izrādījis interesi nokārtot parādsaistības.
Parādsaistību apmērs esot EUR 993,90, kas sastāvot no parāda pamatsummas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1652.pantu, 1716. – 1717.pantu, 1720.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu,
1934.pantu, 1943.pantu
Ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 4. novembra lēmumu lietu nolemts izskatīt atklātā tiesas sēdē.
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumus uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka
atbildētājs veicis tikai vienu maksājumu 2013.gada 27. decembrī EUR 187.79 apmērā, kas ticis novirzīts atbilstoši grafikā noteiktajiem maksājumiem
pamatsummas un procentu dzēšanai, kā arī izdevumiem par prasītājas nosūtīto brīdinājumu par maksājumu kavējumu EUR 8.60 apmērā atbilstoši
Ministru kabineta noteikumiem par parāda atgūšanas izdevumu segšanu. Līgumsods ticis aprēķināts atbilstoši līguma Vispārējo noteikumu 13.3. punkta
nosacījumiem 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par laika periodu no 2013. gada 27. decembra līdz 2014. gada 24. janvārim, kas
kopsummā sastāda EUR 51.22. Ar transportlīdzekļa pārņemšanu saistītos izdevumus veidojot transportlīdzekļa pārņemšanas un transportēšanas
izdevumi EUR 300, kas kopsummā ar pievienotās vērtības nodokli sastādot EUR 363, transportlīdzekļa vērtēšanas izdevumi EUR 30.25 apmērā, kā arī
komisijas maksa 2% apmērā no automašīnas vērtības, kas sastādot EUR 29.04, par kuru dokumenti neesot saglabājušies. Lūdz prasību apmierināt pilnā
apmērā.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies un par neierašanās iemesliem nav ziņojis.
Atbildētājam pavēste un tiesas dokumenti ir piegādāti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz deklarēto dzīves vietu, un līdz ar to
saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājs tiesas sūtītos dokumentus ir saņēmis.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta bez atbildētāja piedalīšanās.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 4. novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr. L04112013/0313 (6. –
15.lietas lapa) un saskaņā ar līguma 2.1.punktu prasītāja apņēmās iegūt īpašumā atbildētāja izraudzītu transportlīdzekli un piešķirt atbildētājam tiesības
turēt, lietot ( nomāt) un izpirkt transportlīdzekli, bet atbildētājs apņēmās pieņemt transportlīdzekli līzingā nomā ar tiesībām izpirkt, kā arī samaksāt līguma
maksājumus atbilstoši līguma nosacījumiem.
No 2013. gada 4. novembra pirkuma līguma Nr. PL04112013/0313 redzams, ka prasītāja apņēmusies apmaksāt automašīnas pārdevējam, bet
atbildētājs apņēmies pieņemt pārdevējam piederošo transportlīdzekli /TL marka/ 6, šasijas nr. /šasijas numurs/, par pirkuma maksu Ls 1130 jeb EUR
1607,85 bez PVN (10. lietas lapa).
A r 2013. gada 4. novembra transportlīdzekļa nodošanas- pieņemšanas aktu un maksājuma uzdevumu pierādīts, ka prasītāja pārdevējam
pārskaitījusi pirkuma maksu Ls 1130, un transportlīdzeklis nodots atbildētāja faktiskajā valdījumā ( 10.- 11. lietas lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai
nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
Saskaņā ar judikatūrā pausto viedokli, finanšu līzinga
līgumiem ir piemērojami Civillikuma noteikumi par pirkuma
līgumu, jo prasītāja apņēmusies iegādāties īpašumā atbildētāja
izvēlēto transportlīdzekli, un atbildētājs līgumā noteiktā kārtībā,
atbilstoši grafikam maksā ikmēneša maksājumus. Pēc tam, kad
atbildētājs ir samaksājis visus maksājumus, līzinga priekšmeta
īpašuma tiesības tiek nodotas atbildētājam.
Šādos apstākļos tiesa secina, ka starp pusēm izveidojās tiesiskas
līguma attiecības, no kurām abām pusēm rodas tiesības un
pienākumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums
uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības
nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
Finanšu līzinga līguma Vispārīgo noteikumu 6.1.punkta nosacījumiem atbildētājs apņēmās veikt transportlīdzekļa maksājumus grafikā noteiktos
termiņos (7. lietas lapa). Saskaņā ar Finanšu līzinga līguma 9. punktā ietverto maksājumu grafiku ikmēneša maksājumi bija jāveic Ls 130,90 jeb EUR
186,25 apmērā, sākot no 2013.gada 4.decembra līdz 2014.gada 4.novembrim ieskaitot (6.lietas lapa).
Līguma noteikumu 14.3. un 14.3.1. punkts noteic, ka prasītāja ir tiesīga, rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties nolīguma, ja līzinga ņēmējs pilnībā
vai daļēji nav veicis termiņā līgumā noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst 10 dienas.
Prasītāja paziņojusi atbildētājam par atkāpšanos no līguma 2014. gada 24. janvārī, lūdzot nodot transportlīdzekli un samaksāt atlikušos
maksājumus (13.lietas lapa).
Tiesai nav pamata neticēt, ka atbildētājs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus, tādējādi tiesa atzīst par tiesisku prasītājas atkāpšanos no līguma,
jo to paredz Civillikuma 1589. pants un pušu līguma nosacījumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1425.panta nosacījumiem, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas
saistību daļas izpildījumu.
Prasītāja paskaidrojumi un parāda aprēķins apliecina, ka atbildētājs uzņemtās saistības no savas puses nav izpildījis pilnā apmērā, nav veicis
maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā, vienīgo maksājumu veicot 2013.gada 27. decembrī EUR 187,79, apmērā.
Izvērtējot lietā iesniegto parāda aprēķinu saistībā ar pārējiem lietas materiāliem, pierādījumiem un prasītājas pārstāvja paskaidrojumiem par
atbildētāja neizpildīto saistību apmēru, tiesa atzīst, ka nesamaksātā līzinga pamatsumma ir EUR 1509,56 (187,79 - 186.25 = 1,54; 1060,92 – 1,54 =
1509,56).
Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu prasītājas izdevumus par brīdinājuma par saistību kavējumu nosūtīšanu atbildētājam 2013.gada
decembrī EUR 8,60, apmērā. Turklāt līguma Vispārējie noteikumi neparedz šādu secību prasījumu dzēšanai. Bez tam pamatsummas starpību sastāda
EUR 49,91, kurai prasītājas pārstāvis nevarēja sniegt pamatojumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai
kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar līguma 6.punktu puses vienojušās par procentu likmi gadā 65,64%, mēnesī 5,47% un dienā – 0,18 % no neatmaksātās
transportlīdzekļa vērtības.
Parāda aprēķins apliecina, ka atbildētājs nav veicis procentu samaksu par laika periodu no 2014.gada 4.janvāra līdz 2014.gada 24.janvārim, kad
prasītāja atkāpās no līguma, EUR 134,67 apmērā (EUR 82,58 nesamaksātie procenti no 2. maksājuma 04.01.2014 un EUR 52,09 nesamaksātie
procenti no 04.01.2014 – 24.01.2014)
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Pēc vienpusējas atkāpšanās no līguma, par laika periodu no 2014.gada 4.februāra līdz 2014.gada 15.maijam prasītāja aprēķinājusi likumiskos 6
nokavējuma procentus EUR 26,25 apmērā no parāda pamatsummas EUR 1559,47.
Tiesa par pamatotiem atzīst likumisko nokavējuma procentu aprēķinu no pamatsummas EUR 1509,56, kas sastāda EUR 25,41 (1509,56 x 6% :
360 x 101).
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas
nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Finanšu līzinga līguma Vispārējo noteikumu 13.punktā ir noteikti četri dažādi līgumsodi, divi no kuriem ir par maksājumu kavējumu: 13.3.punktā
atbildētājam pielīgts pienākums par līgumā noteikto maksājumu kavējumu līdz saistību izpildei vai līdz līguma izbeigšanai nokavējuma līgumsodu 1%
apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu: 13.6.punktā atbildētājam pielīgts pienākums maksāt līgumsodu 10% apmērā no
transportlīdzekļa pirkuma cenas, ja maksājuma kavējums ilgst vairāk par 30 dienām.
Līgumsoda piemērošana pati par sevi ir tiesiska un iespējama kā preventīvs pasākums parādnieka organizēšanai, taču līgumsods nedrīkst radīt
prasītājam iedzīvošanās iespēju uz parādnieka rēķina, radot atbildētājam neadekvātas saistības.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punktu patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības
princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgu atzīstams
savstarpēji neapspriests līguma noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai
citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto
zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Tiesa ņem vērā judikatūrā pausto atziņu uz tiesas tiesībām vērtēt līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.
pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem (skat. Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 14. maija spriedums, lieta Nr. SKC – 212).
Tiesa atzīst, ka Finanšu līzinga līguma Vispārējie noteikumi ir acīmredzami standartizēti, kas norāda uz to, ka puses līgumu nav savstarpēji
apspriedušas.
Par būtisku neatbilstību pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam liecina nesamērīgi lielas sankcijas līguma neizpildes gadījumā.
Tiesa uzskata, ka noteiktais līgumsods 1% apmērā dienā no savlaicīgi neveikto maksājumu summas neapšaubāmi nostāda patērētāju neizdevīgā
stāvoklī, jo atbildētājam neveicot ikmēneša maksājumus, savu likumā noteikto maksimālo apmēru 10% apmēru sasniedz īsā laika periodā, savukārt
Vispārējo noteikumu 13.6. punktā noteikto 10% apmēru no transportlīdzekļa pirkuma cenas – EUR 1607,85, sasniedz viena mēneša laikā.
Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 29.novembra spriedumā lietā SKC – 1900/2012 norādīts, ka, vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu,
kā pamatkritērijs ir vērtējams līgumā noteiktais līgumsoda apmērs, nevis prasītāja prasības pieteikumā norādītā aprēķinātā līgumsoda summa.
Šādos apstākļos pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā noteikto, tiesa attiecībā uz atbildētāju
nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus par pušu pielīgto līgumsodu, kuru saskaņā ar aprēķinu prasītāja aprēķinājusi par laika periodu no
2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 24.janvārim EUR 51,22 apmērā un prasība šajā daļā noraidāma.
Prasītāja ir izmantojusi līguma Vispārējo noteikumu 14.6.punktā paredzētās tiesības un pārdevusi transportlīdzekli /TL marka/ 6, reģ.nr.
/reģistrācijas Nr./, trešajai personai EUR 1200, ko apliecina 2014. gada 15. maija maksājuma uzdevums (56. lietas lapa).
Atbilstoši minētajam Vispārējo noteikumu punktam prasītājai ir tiesības no pārdošanas iegūtos naudas līdzekļus novirzīt līzinga saistību izpildei un ar
transportlīdzekļa pārņemšanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzešanai.
Prasītāja ar transportlīdzekļa pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai novirzījusi EUR 422,29.
Ar 2014.gada 28.februāra rēķiniem Nr. 14 – 051, Nr. 14 – 052, 2014.gada 5.marta maksājuma uzdevumu pierādīts, ka prasītājai radušies
izdevumi par transportlīdzekļa pārņemšanu un transportēšanu EUR 363 (t.sk. PVN) un ar 2014.gada 14.marta rēķinu Nr. MOB 044 un 2014.gada
26.marta maksājuma uzdevumu pierādīts, ka prasītājai radušies izdevumi par transportlīdzekļa novērtēšanu EUR 30,25 (t.sk., PVN). Prasītājas rīcībā
nav saglabājušies dokumenti, kas apstiprinātu 2% komisijas maksas samaksu par transportlīdzekļa realizāciju EUR 29,04 apmērā.
Šādos apstākļos par pamatotiem tiesa atzīst izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa pārdošanu EUR 393,25 apmērā.
Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētāja neizpildītās saistības pret prasītāju pēc līguma izbeigšanas un transportlīdzekļa pārņemšanas ir nesamaksātā
līzinga pamatsumma EUR 1059, nesamaksātie līgumiskie procenti EUR 134,67, likumiskie procenti par laika periodu no 2014.gada 4.februāra līdz
2014.gada 15.maijam EUR 25,41 un ar transportlīdzekļa pārdošanu saistītie izdevumi EUR 393,25, kas kopsummā sastāda EUR 2062,89.
Ņemot vērā, ka transportlīdzeklis pārdots par EUR 1200, tiesa konstatē, ka atbildētāja neizpildītā saistība ir EUR 862,89, kas piedzenama
prasītājas labā, bet prasība EUR 131,01 apmērā noraidāma kā nepamatota.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav iesniegti pierādījumi, ka
atbildētājs parādu ir samaksājis.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
No atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par nomaksāto valsts nodevu EUR 129,44 apmērā, ar prasības pieteikuma noraksta
un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Saskaņā Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītājas nesegtie tiesas izdevumi EUR 10,80.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765.pantiem, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus – 6 % gadā no piedzītās parāda
pamatsummas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, 192. – 195.pantu, 204.1pantu, tiesa
no s p r ie d a
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 862,89 ( astoņi simti sešdesmit
divi eiro un 89 centi) un tiesas izdevumus EUR 134,14 (viens simts trīsdesmit četri eiro un 14 eiro centi), pārējā daļā prasību noraidīt.
Noteikt /nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. C/, /personas kods/, par laiku līdz sprieduma
izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, procentus – 6 % apmērā
gadā no piedzītās parāda pamatsummas – EUR 862.89, ņemot vērā, ka procentu apmērs apstājas, kad kopā ar jau piedzītajiem nokavējuma procentiem
sasniedz pamatsummu.
Samaksa veicama /nosaukums A/ norēķinu kontā AS “Citadele banka”, kods PARXLV22, konta Nr. /konta numurs/, maksājuma mērķis /pers.
C/, pk./personas kods/, līgums Nr.L04112013/0313
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu
saistītos izdevumus EUR 10,80.
Noteikt, ka atbildētājs spriedumu par naudas summas piedziņu, par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu var izpildīt
labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona
tiesā.
Tiesnese D.Alksne