Court dismissed customs fine against transporter for minor T5 document error, ruling no violation occurred.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court of Riga annulled the State Revenue Service's decision imposing a fine on UAB "Girteka" for a customs violation. The court found that while the T5 transport document contained a minor error in the Combined Nomenclature code, the company acted as a principal carrier and had fulfilled its obligations under EU customs regulations. Consequently, the court determined no administrative offense under the Administrative Offences Code existed, leading to the dismissal of the penalty.
Regesto Legislator
Generato dall'IARegulation (EEC) No 2454/93, Art. 199; Customs Code Art. 199; Administrative Offences Code Art. 239(1): A principal carrier or declarant who has fulfilled all obligations regarding the authenticity of accompanying documents and the correctness of information is not liable for minor discrepancies in those documents that do not constitute an objective element of an administrative offense.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
NORAKSTS
Lieta Nr.A42748009
A00426-11/9
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 16.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,
piedaloties pieteicēja Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pārstāvim R.B.,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu
dienesta pārstāvei S.S.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmuma Nr.19.2/5170 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs)
2009.gada 27.februāra lēmumu Nr.19.2/5170 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts
negrozīts VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka
2008.gada 18.decembra lēmums Nr.F52-BF005463 (turpmāk arī – sākotnējais
lēmums), ar kuru Lietuvas uzņēmums UAB „Girteka” (turpmāk – pieteicējs)
saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.13 pantā, piemērojot
naudas sodu 200 latu apmērā.
Lēmums pamatots ar sekojošo.
[1.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 1.oktobrī plkst.15.01
Grebņevas muitas kontroles postenī virzienā no Latvijas Republikas uz Krievijas
Federāciju iebrauca UAB „Girteka” automašīna, kuru vadīja G.M.
Automašīnas vadītājs G.M. muitas iestādē iesniedza kravas
pavaddokumentus - Carnet TIR 8X59158884, Invoice Nr.722, CMR AZ0833682
un T-5 kontroleksemplāru Nr.08ES00094110045071. Saskaņā ar iesniegtajiem
pavaddokumentiem kravā atradās gaļas izstrādājumi.
Ar pieteikuma veidlapu Nr.326 automašīna tika novirzīta uz padziļinātu
fizisko muitas kontroli, kuras laikā konstatēts, ka precei (600 kastes ar gaļas
izstrādājumiem), kas T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 deklarēta
ar KN kodu 160241100, pārējos pavaddokumentos norādīts KN kods 160242100.
[1.2] Ņemot vērā to, ka nav iespējams precīzi noteikt preču atbilstību KN
kodam, tika veikta preču paraugu ņemšana preču koda precizēšanai (preču
paraugu ņemšanas veidlapa Nr.25).
2008.gada 22.oktobrī saņemts atzinums Nr.20.4-20/336 par preces
klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas T-
5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 deklarēta ar KN kodu 160241100,
faktiski atbilst KN kodam 16024210.
Tādējādi VID Latgales reģionālā iestāde konstatējusi, ka pieteicējs iesniedzi
muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus.
[1.3] 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka
īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas
kodeksa izveidi (turpmāk - Muitas kodekss), 199.panta 1.punkts nosaka, ka tiklīdz
muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas
saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto
ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu
attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.
Tātad VID Latgales reģionālā iestāde pamatoti noteica, ka pieteicējs
uzskatāms par subjektu, kas atbild par muitas iestādē iesniegtajās deklarācijās
sniegto ziņu pareizību, un, ņemot vērā pārbaudes rezultātus, pamatoti konstatēja,
ka pieteicējs ir sniedzis muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus
dokumentus.
[1.4] Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā pieteicēja
pilnvarotais pārstāvis R.B. paskaidroja, ka UAB „Girteka” nodarbojas ar kravu
starptautiskajiem pārvadājumiem. Konkrētajā gadījumā UAB „Girteka” veica
pārvadājumu sabiedrības FONCANSAL TRADING S.L. uzdevumā un no klienta
prece tika saņemta pēc muitošanas operāciju pabeigšanas. Līdz ar to pieteicējam
nevarēja būt un nebija pienākums veikt preces salīdzināšanu. Aizpildot TIR
Carnet un CMR pārvadājuma dokumentus, UAB „Girteka” pamatojās uz klienta
sniegto informāciju un tai nebija pamata to apšaubīt. Tādējādi R.B. norāda, ka
pieteicējam nav bijis nodoma sagatavot normatīvajiem aktiem neatbilstošu
dokumentu, sagrozīt informāciju vai citādi neievērot normatīvajos aktos noteiktās
prasības dokumentu noformēšanā.
Atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92
4.panta 18.punktam deklarētājs ir persona, kas noformē muitas deklarāciju savā
vārdā, vai arī persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir noformēta.
Tā kā konkrētajā gadījumā preču pavaddokumentus muitas iestādei
iesniedza pieteicējs, līdz ar to tā uzskatāma par deklarētāju Padomes Regulas
Nr.2913/92 4.panta 18.punkta izpratnē. Bez tam, pieņemot pārvadāšanai konkrēto
kravu un nepārbaudot T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 norādītās
informācijas atbilstību kravas saturam, pieteicējs ir uzņēmusies tiesisku atbildību
par pārvadāto preču atbilstību pavaddokumentiem.
[1.5] Ņemot vērā to, ka lietā nepārprotami ir pierādīts, ka pieteicējs muitas
iestādei ir iesniedzis nepatiesas ziņas saturošu dokumentu (konkrētajā gadījumā -
T-5 kontroleksemplāru Nr.08ES00094110045071), pieteicēja darbībās pamatoti
konstatētas administratīva pārkāpuma, par kuru ir paredzēta administratīvā
atbildība LAPK 201.13 pantā, pazīmes.
[1.6] Eiropas Savienības teritorijā muitas lietas regulē 1992.gada 12.oktobra
Regula (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu. Saskaņā ar
Muitas kodeksa 78.panta nosacījumiem pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par
deklarācijas datu pareizību, muitas iestādes var pārbaudīt tirdzniecības
dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām
tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētajā
vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta
sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā
komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šīs iestādes var
arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.
[1.7] Konkrētajā lietā nav konstatējams pieteicēja nodoms muitas iestādē
iesniegt nepatiesas ziņas. No lietas materiāliem izriet, ka nepatiesas ziņas muitas
iestādē pieteicējs iesniedzis, nepievēršot uzmanību pārvadāšanai pieņemtās preces
atbilstībai T-5 kontroleksemplārā Nr.08ES00094110045071 norādītajai
informācijai.
Taču, lai arī pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu var kvalificēt kā
izdarītu aiz neuzmanības, tas neatbrīvo pārkāpēju no administratīvās atbildības.
LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek
piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību
pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tādejādi pie apstākļiem, ka pilnībā ir pierādīts pieteicēja izdarītais
administratīvais pārkāpums (nepatiesu informāciju saturoša dokumenta
iesniegšana muitas iestādei) un lietā nav konstatēti pārkāpēja atbildību mīkstinoši
apstākļi, apstrīdētajā VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes
priekšnieka A.I. 2008.gada 18.decembra lēmumā Nr.F52-BF005463 piemērotais
administratīvais sods 200 latu apmērā uzskatāms par samērīgu ar pieteicēja
izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību un to nav pamata samazināt LAPK
ietvaros.
[2] 2009.gada 14.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta administratīvā
lieta par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 27.februāra
lēmuma Nr.19/5170 atzīšanu par prettiesisku un tā atcelšanu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Atbildētājs, pieņemot pārsūdzēto Lēmumu, nav iedziļinājies sūdzības
argumentācijā un izvērtējis lietu pēc būtības, bet ir faktiski pārrakstījis sākotnējo
lēmumu. Tādējādi ir pārkāptas pieteicēja procesuālās tiesības – tiesības uz taisnīgu
administratīvo procesu.
[2.2] Atbildētājs Lēmumā nepamatoti un atrauti citē Muitas kodeksa un tā
78.panta otro daļu. Pieteicējs norāda, ka tā paša panta pirmā daļa nosaka, ka pēc
preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētaja lūguma
izdarīt deklarācijā labojumus, bet tā paša panta trešā daļa nosaka, „Ja deklarācijas
pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas
procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu
informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus,
kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno
informāciju.” Atbildētājs nav Lēmumā norādījis, vai un kā dotā regula ir uzskatāma
par piemērojamu Latvijas Republikā kā starptautisks akts, kā arī nav pieminējis, ka
dotā regula ir pieņemta un tajā ietvertās normas jāskata kopsakarībā ar regulas
mērķiem, nav veikts regulas satura izvērtējums. Pieteicējs vēlas norādīt uz vienu no
Muitas kodeksa mērķiem „tā kā, pieņemot šā Kodeksa īstenošanai nepieciešamos
pasākumus, vislielākā uzmanība jāvelta tam, lai novērstu jebkādu krāpšanu vai
nepareizu rīcību, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Eiropas Kopienas vispārējo budžetu”.
[2.3] Atbildētājs, kā arī sākotnējā lēmuma izdevējs – VID Latgales reģionālās
iestādes Muitas pārvaldes priekšnieks nepamatoti un nelikumīgi piemērojis LAPK
201.panta normu, jo nav ņēmis vērā to, ka dotais administratīvā pārkāpuma pants ir
piemērojams tikai gadījumos, kad deklarētājs veic kādu muitas procedūru un tādēļ
tas iesniedz muitas iestādei dokumentus. Atbildētājs nepamatoti un nelikumīgi ir
paplašinājis LAPK 201.13 panta hipotēzē noteikto juridisko terminu „iesniegt”. Kā
izriet no Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, vārds „uzrādīt” nozīmē parādīt
(parasti kontrolei), savukārt vārds „iesniegt” nozīme aktīvu un subjekta iniciētu
rīcību ar mērķi panākt vai nodibināt kādas tiesiskas attiecības. Dotajā gadījumā un
kontekstā vārds „iesniegt” var tikt uztverts tikai ar mērķi veikt kravas muitošanu.
Pieteicējs nav veicis Latvijas Republikas muitas iestādēs nekādas muitas
operācijas, bet Muitas iestādes amatpersonas pēc savas iniciatīvas ir pieprasījušas
uzrādīt kravas dokumentus. Gaļas izstrādājumi tika transportēti uz Krievijas
Federāciju uzņēmumam OOO „CARGOFOOD” ar adresi Krievijas Federācijā,
/adrese/.
Lēmums nesatur motivāciju, kas būtu par pamatu saukšanai pie
administratīvās atbildības pēc LAPK 201.13 panta. Atbildētāja atsauce uz Eiropas
Komisijas regulām, saucot pieteicēju pie administratīvas atbildības pēc LAPK 201.13
panta, nav pamatota.
[2.4] LAPK 201.13 panta (17.03.2005. likuma redakcijā kas bija spēkā uz
2008.gada 21.augustu) hipotēze „Nepatiesu informāciju saturošu dokumentu
iesniegšana muitas iestādei” norāda uz to, ka, lai varētu piemērot šo normu,
pārkāpēja rīcībā ir jāpastāv tiešam nodomam, t.i., personai ir apzinājusies savas
darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un
vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos, taču šāds juridisks situācijas
novērtējums nav pieņemams, jo tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
[2.5] Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumā ir norādījis uz apstākļiem, kurus
izvērtējot iestāde varēja pieņemt tiesisku, adresātam pozitīvu lēmumu. Pieteicēja
argumenti bija tieši attiecināmi uz izskatāmo lietu un to pārbaude un izvērtēšana
varēja izmainīt administratīvā akta saturu. Tā kā pieteicēja argumenti netika
pienācīgi pārbaudīti un izvērtēti, pieteicējs uzskata, ka dotais atbildētāja pieļautais
procesuālais pārkāpums uzskatāms par būtisku. Kā izriet no administratīvo lietu
prakses (2008.gada 30.janvāra Administratīvās rajonu tiesas spriedums lietā Nr.
42489506 (A0737-08/22, nav publicēts), ja iestāde administratīvā akta
sagatavošanas un izdošanas procesā ir pieļāvusi būtiskas procesuālas kļūdas, tiesa
nevar paļauties, ka faktiskie apstākļi ir konstatēti pareizi. Bet, ja tiesai nav iespējams
pārbaudīt, vai tiesību normā paredzētajām tiesiskajām sekām konkrētajā gadījumā
bija vai nebija jāiestājas, tiesa šādu lēmumu atceļ pamatojoties uz pieļautajiem
procesuālajiem pārkāpumiem. Bez tam, kā savā spriedumā ir norādījis Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.
gada 21. Septembra spriedumu Nr. SKA - 367/2007, lietā Nr. A42024304) -
Administratīvā akta pamatojuma princips noteic personas tiesības zināt, kāds ir tai
izdotā nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums. Administratīvā akta pamatojums
ļauj personai saprast, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi un ka administratīvais akts
ir pareizs, kā arī secināt, vai to apstrīdēt un pārsūdzēt. Pienākums administratīvajā
aktā sniegt šādu pamatojumu pienācīgā kārtā, proti, lai tas personai arī bez
speciālām zināšanām būtu saprotams, ir iestādei. Administratīvā akta pamatojumu
plašākā nozīmē veido faktisko un tiesisko apstākļu izklāsts, tostarp piemēroto
tiesību normu norāde, kā arī lietderības apsvērumi, ja tādi bija jāizdara.
[2.6] No APL 65.panta otrās daļas izriet, ka, pastāvot iestādes rīcības brīvībai
izlemt par administratīvā akta izdošanu, iestādei ir pienākums apsvērt administratīvā
akta izdošanas lietderību.
Arī juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka iestādes tiesības apsvērt administratīvā
akta izdošanas lietderību vienmēr rada arī pienākumu to veikt. Apsvērumu
veikšanas brīvība nepastāv, līdz ar to apsvērumu izdarīšana ir obligāta. Tiesības
apsvērt administratīvā akta izdošanas lietderību nozīmē, ka iestāde ņem vērā katra
atsevišķa gadījuma konkrētos apstākļus, lai saskaņā ar normatīvā akta mērķiem
pieņemtu lietas apstākļiem atbilstošāko risinājumu. (Paine F.J. Vācijas vispārīgas
administratīvas tiesības. TNA. 2000).
Ņemot vērā iepriekš norādīto, atbildētājs ir pārkāpis objektīvās izmeklēšanas
principu, jo nenoskaidroja lietas apstākļus pilnīgi un vispusīgi, tas ir neizpildīja
iestādei noteikto pienākumu.
[2.7] Izskatot pieteicēja sūdzību par VID Latgales reģionālās iestādes Muitas
pārvaldes priekšnieka 2008.gada 18.decembra lēmumu Nr.F52-BF005463,
atbildētājam vajadzēja vērtēt lietā principu „in dubio pro civis” (pamatotu šaubu-
tādu, kas pēc visu pierādījumu izvērtēšanas joprojām pastāv, gadījumā jānosliecas
par labu indivīdam).
Ņemot vērā augšminētos argumentus un Lēmuma saturu, pieteicējs uzskata,
ka atbildētājs Lēmumā nav veicis administratīvā akta satura lietderības,
nepieciešamības un piemērotības izvērtējumu leģitīma mērķa sasniegšanai, ir
pārkāpis ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iedibinātos principus, pieļāvis būtiskus
procesuālus pārkāpumus un tādēļ Lēmums ir atzīstams par prettiesisku.
[3] Savos paskaidrojumos atbildētājs uzskata pieteikumu par nepamatotu un
noraidāmu, norādot šādus argumentus.
[3.1] Atbilstoši juridiskajā literatūrā norādītajam, administratīvajā aktā nav
jānorāda pilnīgi visi izteiktie viedokļi un argumenti, bet tikai tie, kuriem ir nozīme
lietā.
[3.2] Ņemot vērā Muitas kodeksa 91.panta pirmās daļas un otrās daļas b)
punkta, 96.panta pirmās daļas un 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko
nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas
Muitas kodeksa izveidi, 199.panta 1.punkta regulējumu, un to, ka pieteicējs preču
pārvietošanu veica izmantojot TIR grāmatiņu, un tās (Carnet TIR SX 59158884) 13.-
15.ailē ir parakstījies, tad tas, attiecīgi uzņemas atbildību par kravas atbilstību
dokumentos norādītajai informācijai.
Turklāt, lietas materiālos ir 2008.gada 22.oktobra atzinums Nr.20.4-20/336 par
preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas
deklarēta ar KN kodu 160241100, faktiski atbilst KN kodam 16024210. Ar minēto
nepārprotami ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir iesniedzis muitas iestādei nepatiesu
informāciju saturošus dokumentus, par ko arī attiecīgi uzņemas atbildību saskaņā ar
normatīvajiem aktiem.
[4] Tiesas sēdēs pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz
tajā norādītajiem argumentiem.
[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdēs prasību neatzina, pamatojoties uz
Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk
pie secinājuma, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
[7] LAPK 201.13 pants noteic, ka par jebkāda veida nepatiesu informāciju
saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei – uzliek naudas sodu fiziskajām
personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz
seštūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu
atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)
darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,
pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā
paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma
lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona
ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai
ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,
kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams konstatēt
visas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes – subjektu (personu,
kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu), objektu (ar likumu aizsargātu
tiesisku interesi, pret kuru ir vērsts administratīvais pārkāpums), subjektīvo pusi
(nodomu (tiesu vai eventuālu) vai neuzmanību) un objektīvo pusi (prettiesiskas
darbības vai prettiesisku bezdarbību). Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma
sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas
darbībās) nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā
pārkāpuma objekts – iekšējā tirgus aizsardzība, legālas tirdzniecības veicināšana;
administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – jebkāda veida nepatiesu informāciju
saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei; administratīvā pārkāpuma
subjektīvā puse – ar nodomu vai neuzmanības izdarīts pārkāpums; administratīvā
pārkāpuma subjekts – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz dokumentus
muitas iestāde. LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes
jāanalizē kopsakarā ar muitas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Konkrētajā lietā pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par to, ka
pavaddokumentā T5 kontroleksemplārā Nr.08ES0094110045071 precei (600
kastes gaļas izstrādājumu) norādīts kods 160241100, bet, veicot kravas fizisko
kontroli, konstatēts, ka pārējos pavaddokumentos norādīts kods 160242100, kas
atšķiras par vienu ciparu.
Atbildētājs uzskata, ka tādejādi ir iesniegti nepatiesu informāciju saturoši
dokumenti. Savukārt pieteicējs uzskata, ka ir veicis visus likumiskos pasākumus,
līdz ar to nav konstatējama pieteicēja vaina.
Līdz ar to tiesai jākonstatē, vai izskatāmajā lietā ir konstatējams LAPK
201. pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs.
[8] Muitas kodeksa 96.panta 1.punkts noteic, ka Kopienas ārējā tranzīta
procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs gan par preču
neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi
izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus, gan
par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu.
Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka
izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa
izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 199.pants noteic, ka, neskarot iespēju
piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā
pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem
uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu
autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras
piemērošanu konkrētām precēm.
Lietā nav strīda, ka UAB „GIRTEKA” kā pārvadātājs ir minētās kravas
principāls un deklarētājs pēc kravas pārņemšanas tālākai nogādei, tomēr lietā ir
strīds par pieteicēja atbildības apjomu.
LAPK 201.13 pants noteic atbildību par jebkāda veida nepatiesu informāciju
saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei, savukārt Regulas Nr.2454/93
199.pants noteic atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto
dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas
procedūras piemērošanu konkrētām precēm.
Tā kā strīdus objekts ir tieši pavaddokumentā T5 kontroleksemplārā
Nr.08ES0094110045071 norādītais, tad tiesai jānoskaidro, vai principāls un
deklarētājs ir atbildīgs ne tikai par pievienotās pavaddokumentā T5
kontroleksemplāra autentiskumu, bet arī par tajā norādīto ziņu pareizību.
[9] Atsevišķu valstu muitas tiesībās paredzēts, ka atbildību par muitas
procedūru „Tranzīts” izpildi, tai skaitā garantiju (galvojumu) iesniegšanu muitas
iestādē un iespējamo muitas maksājumu nomaksu, var uzņemties cita persona, kas
nav pārvadātājs. Tā, piemēram, Eiropas Savienībā persona, kas uzņemas minēto
atbildību, nosaukta par principālu un tā pienākumos ietilpst:
a) preču nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei,
ievērojot noteikto laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus
preču identifikācijas nodrošināšanai,
b) Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu (A.Gulbis, A.
Čevers. Muitas darbības pamati. Rīga: RTU Izdevniecība - 2006. 158. lpp.).
No minētā un no Muitas kodeksa 96.panta izriet, ka pieteicējs kā principiāls
atbild par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, kas nodrošinātu preču
nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei, ievērojot noteikto
laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus preču identifikācijas
nodrošināšanai (nepieļautu preču nokļūšanu brīvā apgrozījumā bez muitas
maksājumu nomaksas). Tāpat pieteicējs ir atbildīgs par Kopienas tranzīta
procedūras noteikumu ievērošanu.
Lietā nav strīda, ka, veicot kravas fizisko kontroli, piekļūšana kravai netika
konstatēta. Tādejādi pieteicējs nav pārkāpis minēto prasību.
[10] Muitas kodeksa 4.panta 17.punktā norādīts, ka ,,muitas deklarācija”
nozīmē darbību, ar kuru persona noteiktajā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi
precēm piemērot noteiktu muitas procedūru. Savukārt šī panta 18.punktā minēts,
ka ,,deklarētājs” nozīmē personu, kas aizpilda muitas deklarāciju savā vārdā, vai
personu, kuras vārdā tiek aizpildīta muitas deklarācija.
Regulas Nr.2454/93 472.panta 1.punkts noteic, ka, ja, piemērojot kādu
Kopienas pasākumu, tiek prasīti pierādījumi par to, ka ir ievēroti tāda pasākuma
nosacījumi attiecībā uz Kopienas muitas teritorijā ievestu, no tās izvestu vai tajā
pārvadātu preču izmantošanu un/vai galamērķi, tad tādus pierādījumus sniedz,
uzrādot T5 kontroleksemplāru.
Regulas Nr.2454/93 473.panta noteic, ka T5 kontroleksemplāram
izmantojamās veidlapas atbilst 63., 64. un 65. pielikumā dotiem paraugiem un tiek
aizpildītas saskaņā ar 66.pielikumā doto skaidrojošo piezīmi un, attiecīgā
gadījumā, arī saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos iekļautiem papildu
noteikumiem. T5 kontroleksemplāru izsniedz un izmanto saskaņā ar 476.-
485.pantu.
Regulas Nr.2454/93 66.pielikumā ir noteiktas prasības T5
kontroleksemplāra deklarācijas aiļu aizpildīšanai un minētas konkrētas
aizpildāmās ailes. T5 kontroleksemplāra 2.ailē: KRAVAS SŪTĪTĀJS/IZVEDĒJS
ieraksta attiecīgās personas vārdu un uzvārdu (vai uzņēmuma nosaukumu) un
adresi, savukārt 14.ailē: DEKLARĒTĀJS/PĀRSTĀVIS ieraksta attiecīgās
personas vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi atbilstīgi spēkā
esošajiem noteikumiem.
Ja deklarētājs un kravas nosūtītājs/izvedējs ir viena un tā pati persona,
ieraksta „kravas nosūtītājs/izvedējs”.
Konkrētais T5 kontroleksemplārs ir sastādīts spāņu valodā, izdots Spānijā
un tā 2.ailē kā kravas sūtītājs uz izvedējs norādīts FONCASAL TRADING S.L.,
savukārt 14.ailē kā deklarētājs un pārstāvis norādīts M.G. (lietas 35.lapa).
Lietā ir nodibināts, ka UAB „GIRTEKA”, būdams starptautisks
pārvadātājs, ir pārņēmis konkrēto kravu Lietuvā tālākai nogādāšanai pēc tam, kad
kravai pievienojamie dokumenti, t.sk. T5 kontroleksemplārs, jau noformēti un
izietas muitas procedūras Spānijā.
Tādejādi nevar konstatēt pieteicēja pārkāpumu saistībā ar faktu, ka T5
kontroleksemplāra 33.ailē norādīta kļūdaina informācija (respektīvi, neprecīzs KN
kods, kas atšķiras par vienu ciparu).
[11] Saskaņā ar Muitas Kodeksa 96.panta 2.punktu par preču neskartu
nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas
dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus, atbildīgs ir arī preču
pārvadātājs vai saņēmējs, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas
Kopienas tranzītā.
Attiecībā par muitas deklarācijai pievienojamiem dokumentiem, Regulas
Nr.2454/93 219.panta 1.punkts noteic, ka tranzīta deklarācijai pievieno
pārvadājuma dokumentu. Savukārt Muitas kodeksa 199.pants noteic, ka principāls
atbild par pievienoto dokumentu autentiskumu. Konkrētajā lietā nepastāv strīds
par T5 autentiskumu.
Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējs kā principāls Muitas kodeksa 96.panta
izpratnē un kā deklarētājs Regulas Nr.2454/93 199.panta izpratnē ir izpildījis
visus viņam uzliktos pienākumus.
[12] Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka pieteicēja darbībās nav
konstatējama LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā
puse, nav konstatējams arī LAPK 201.13 pantā paredzētais administratīvā
pārkāpuma sastāvs.
LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma
lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā
nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Tā kā pieteicēja darbībās nav konstatējams LAPK 201.13 panta paredzētais
administratīvā pārkāpuma sastāvs, Lēmums ir atceļams un lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-
291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un
286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
apmierināt Lietuvas uzņēmuma UAB „Girteka” pieteikumu par Valsts
ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmuma Nr.19.2/5170 atcelšanu.
Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2009.gada 27.februāra lēmumu
Nr.19.2/5170 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2011.gada 16.maijā.
Tiesnese (paraksts) L.Andersone
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnese _____________________________________ L.Andersone
Rīgā, 2011.gada 16.maijā.
rajona tiesas