Administrative court dismissed procedural violation claim due to lack of evidence regarding unexamined application.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court dismissed the applicant's claim for a procedural violation and moral damages. The applicant argued that the City Council failed to examine a 2007 planning application until 2010, causing financial loss. The court found that the 2008 decision effectively resolved the 2007 application and noted the lower court erred in its factual assessment.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Procedure Law Art. 307; Art. 309; Art. 329(1): A procedural violation claim is dismissed when the administrative body has adequately examined the applicant's submissions and the lower court's factual findings are incorrect.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420828810
Lietas arhīva Nr. AA43-1622-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 2.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses I.Kaļiņina un V.Zommere
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/
pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes procesuālā pārkāpuma konstatēšanu un morālā
kaitējuma atlīdzinājumu, sakarā ar Jūrmalas pilsētas domes apelācijas sūdzību par
Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 13.novembrī /pers. B/ vērsās ar iesniegumu Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē
(turpmāk – Būvvalde), lūdzot izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu (turpmāk – PAU)
dzīvojamās mājas rekonstrukcijai bez apjoma palielināšanas un palīgēkas būvniecībai /Adrese
B/, Jūrmalā.
Izskatot pieteicējas 2008.gada 30.janvāra apstrīdēšanas iesniegumu, Jūrmalas pilsētas
dome (turpmāk arī – Dome) a r 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.11-39/429-K Būvvaldes
2008.gada 8.janvāra lēmumu daļā par PAU izsniegšanu /Adrese B/ atzina par spēkā neesošu no
izdošanas brīža, jo atzina, ka pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums ir uzskatāms par
administratīvā līguma noslēgšanas piedāvājumu, kura izskatīšana nav Būvvaldes kompetencē.
[2] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Jūrmalas pilsētas
domes procesuālā pārkāpuma konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Iesniegumos Domei /pers. B/ ir norādījusi, ka uz zemesgabala /Adrese B/, Jūrmalā, atrodas divas dzīvojamās ēkas ar divām inventarizācijas lietām –
/Adrese A/ un /Adrese B/, Jūrmalā. 2006.gada 18.aprīlī Būvvalde izsniegusi /pers. B/ PAU dzīvojamās ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, renovācijai. Taču, tā kā ēku
renovēt vairs nav iespējams, jo tā ir sabrukusi, tad 2007.gada 13.novembrī /pers. B/ vērsās ar iesniegumu Būvvaldē, lūdzot precizēt jau izsniegto PAU un atļaut
veikt ēkas rekonstrukciju.
[2.2] Uz pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā nebija pieņemts lēmums par /pers. B/ 2007.gada 13.novembra iesniegumu. Tikai 2010.gada 16.aprīlī, pēc
pieteikuma iesniegšanas tiesā, Būvvalde pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma atteikt izsniegt PAU dzīvojamās mājas /Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai. Ar Jūrmalas
pilsētas domes 2010.gada 9.septembra lēmumu tiek atcelts Būvvaldes 2010.gada 16.aprīļa lēmums. Tādējādi secināms, ka Dome nav izskatījusi /pers. B/
2007.gada 13.novembra iesniegumu.
[2.3] /pers. B/ atlīdzināms morālais kaitējums 14 228,72 euro (Ls 10 000) apmērā. Jau 2006.gada 18.aprīlī, saņemot PAU dzīvojamās ēkas /Adrese B/,
Jūrmalā, renovācijai, /pers. B/ sāka gatavoties būvniecības darbiem. Morālais kaitējums radies, jo banka izsniedza aizdevumu dzīvojamās ēkas celtniecībai un tika
iegādāti būvmateriāli, bet tiem nebija nekādas nozīmes četrus gadus, jo Jūrmalas pilsētas dome nepieņēma lēmumu.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.decembra spriedumu pieteikums
apmierināts daļēji, atzīts, ka Būvvaldes 2010.gada 13.oktobra lēmuma Nr.1109 izdošanas
procesā, neizskatot 2007.gada 13.novembra iesniegumu likumā noteiktajā termiņā, pieļauts
procesuāls pārkāpums, kas radījis būtisku /pers. B/ tiesību uz īpašumu aizskārumu, uzlikts par
pienākumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt /pers. B/ morālo kaitējumu 2845,74 euro (Ls
2000), pārējā daļā pieteikums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu noraidīts. Spriedums pamatots
ar turpmāk minētajiem motīviem.
[3.1] Piemērojot Administratīvā procesa likuma 64.panta nosacījumus uz izskatāmo lietu,
Būvvaldei bija pienākums lēmumu pieņemt mēneša laikā pēc 2007.gada 13.novembra
iesnieguma saņemšanas iestādē. Tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka mēneša laikā iesniegums
nebija izskatīts un lēmums nebija pieņemts. Tāpat lietā nav strīda, ka ne Būvvalde, ne Dome
iesnieguma izskatīšanas termiņu nepagarināja, kaut tiesiskais regulējums ļauj iesnieguma
izskatīšanas termiņu izņēmuma gadījumos pagarināt uz četriem mēnešiem un pēc tam vēl līdz
gadam no iesnieguma iesniegšanas.
[3.2] No lietas materiāliem redzams, ka Būvvalde pirmo reizi /pers. B/ 2007.gada
13.novembra iesniegumu izskatījusi un sākotnējo lēmumu pieņēmusi tikai 2010.gada 16.aprīlī,
t.i., gandrīz pēc diviem gadiem un pieciem mēnešiem. Taču administratīvais process iestādē
/pers. B/ noslēdzies labvēlīgi tikai 2010.gada 13.oktobrī, kad tika izdots pieprasītais PAU, t.i.,
gandrīz trīs gadus pēc iesnieguma iesniegšanas. No minētā nepārprotami secināts, ka
administratīvā akta izdošanas procesā pieļauts procesuāls pārkāpums.
[3.3] Tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka pašvaldība ar savu
bezdarbību, triju gadu laikā liedzot /pers. B/ iespējas uzsākt būvniecības procesu un izmantot
savu īpašumu savām vajadzībām, ir prettiesiski aizskārusi /pers. B/ Latvijas Republikas
Satversmē nostiprinātās pamattiesības un aizskārums ir būtisks. Tā kā tiesa spriedumā jau
konstatējusi, ka Dome ar prettiesisko bezdarbību, ilgstoši pārkāpjot iesnieguma izskatīšanas
termiņu un nepieņemot lēmumu, ir aizskārusi /pers. B/ pamattiesības un aizskārums atzīstams
par būtisku, tiesas ieskatā izskatāmajā lietā morālais kaitējums /pers. B/ ir atlīdzināms naudā.
[3.4] Ar Domes bezdarbību ir tikušas prettiesiski ierobežotas /pers. B/ pamattiesības, proti,
Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā paredzētās tiesības uz īpašumu. Latvijas Republikas
Satversmē nostiprinātās personas pamattiesības ir vērtējamas kā ļoti nozīmīgas.
[3.5] Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā taisnīgs atlīdzinājums ir nosakāms 2845,74 euro (Ls
2000). Tiesas ieskatā šāds atlīdzinājums sniegtu gandarījumu /pers. B/ par tām ciešanām, ko ir
nodarījusi Dome, ar savu ilgstošo bezdarbību prettiesiski ierobežojot /pers. B/ tiesības rīkoties
ar savu īpašumu, kā arī atturētu Domi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tiesa
noraidīja Domes pamatojumu, ka morālo gandarījumu /pers. B/ saņēmusi ar iepriekšējā stāvokļa
atjaunošanos kā uz lietu neattiecināmu.
[3.6] Tiesa secināja, ka /pers. B/ pieteikums ir apmierināms daļēji, proti, ir atzīstams, ka Dome
ar savu bezdarbību, ilgstoši neizskatot /pers. B/ iesniegumu un nepieņemot lēmumu, ir pieļāvusi
procesuālu pārkāpumu, kas radījis būtisku /pers. B/ tiesību uz īpašumu aizskārumu, un /pers. B/
nosakāms atlīdzinājums par morālo kaitējumu 2845,74 euro (Ls 2000).
[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.decembra spriedumu Jūrmalas
pilsētas dome iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts
apmierinātajā daļā. Apelācijas sūdzībā ietverti turpmāk minētie apsvērumi.
[4.1] Tiesa nepareizi secina, ka nepastāv strīds par divām ēkām uz zemesgabala /Adrese B/,
Jūrmalā, proti, uz šī zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar adresi /Adrese B/ un dzīvojamās
ēkas pamati ar adresi /Adrese A/.
[4.2] Tiesa nekonstatē /pers. B/ līdzatbildību attiecībā uz nodarīto morālo kaitējumu.
[4.3] Uz zemesgabala /Adrese A/, Jūrmalā, nav likumā noteiktā kārtībā reģistrētas ēkas, kas
nozīmē, ka strīdi par jaunu ēku būvniecību uz šīs zemes nepastāv. Uz zemesgabala /Adrese B/,
Jūrmalā, atrodas dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums /numurs A/). Citas ēkas šajā
zemesgabalā nav reģistrētas, kas nozīmē, ka /pers. B/ apgalvojums par citu ēku ar citu adresi kā
atsevišķu strīdu ir tiesu maldinošs. Domei nav šaubu, ka strīds par būvniecības procesu, kas jau
ir nonācis līdz izskatīšanai tiesā, ir tikai un vienīgi saistībā ar adresi /Adrese B/, Jūrmalā.
[4.4] Tiesa nepareizi secina, ka administratīvais process šajā lietā ir uzsākts ar 2007.gada
13.novembra iesniegumu. Patiesībā administratīvais process iesākās ar /pers. B/ 2006.gada
20.februāra iesniegumu PAU izsniegšanai ēkas Kaugumciems 20A, Jūrmalā, renovācijai.
[4.5] Dome saskata ne tikai /pers. B/ līdzatbildību, ja kādā no administratīvā procesa darbībām
ir pieļauti trūkumi, bet arī saskata nosodāmu vēlmi izlietot administratīvā procesa piešķirtās
tiesības, lai īstenotu tiesību normām neatbilstošu interesi – bez detālplānojuma izstrādes veikt
būvniecību Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
[5] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 20.decembra spriedumu noraidīts
/pers. B/ pieteikums par Būvvaldes procesuālā pārkāpuma konstatēšanu un morālā
kaitējuma atlīdzinājumu.
Par Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 20.decembra spriedumu /pers. B/
iesniedza kasācijas sūdzību.
[6] Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 30.oktobra
spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 20.decembra spriedums un
lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedums pamatots
ar turpmāk minētiem motīviem.
[6.1] Tiesas apsvērumiem, ka nav saskatāma Būvvaldes nepamatota kavēšanās /pers. B/
jautājuma risināšanā, ka Būvvalde ir reaģējusi uz viņas iesniegumiem un pieņēmusi lēmumus,
spriedumā nav pamatojuma. Secinājums, ka 2008.gada 9.janvāra lēmumā ir lemts par
dzīvojamās mājas rekonstrukciju atbilstoši /pers. B/ 2007.gada 13.novembra iesniegumam, un
sekojoši secinājumi, ka Būvvalde pēc būtības ir reaģējusi uz /pers. B/ iesniegumiem un
pieņēmusi lēmumus, ir patvaļīgs. Turklāt, pat ja būtu konstatējams, ka Būvvaldes 2008.gada
9.janvāra lēmumā ir lemts par dzīvojamās ēkas rekonstrukciju, jāņem vērā, ka Dome 2008.gada
28.maija lēmumā ir vienīgi atzinusi par spēkā neesošu minēto Būvvaldes lēmumu, bet jautājumu
nav izlēmusi pēc būtības.
[6.2] Ievērojot šos apstākļus, /pers. B/ varēja sagaidīt, ka iestādei ir jālemj arī par dzīvojamās
ēkas rekonstrukciju, ko viņa vairākkārt iestādei atgādinājusi. Savukārt apstāklis, ka /pers. B/
nepārsūdzēja tiesā lēmumu, ar kuru lemts cits jautājums, lietas kopējā kontekstā nav
pietiekams, lai atzītu, ka tādējādi pati /pers. B/ nav rīkojusies pietiekami aktīvi savu tiesību un
tiesisko interešu aizsardzībai, tādējādi attaisnojot iestādes vilcināšanos. No tiesas
noskaidrotajiem apstākļiem joprojām nav skaidrs, kādēļ iestāde līdz 2010.gadam neizlēma
jautājumu tieši par dzīvojamās ēkas rekonstrukciju, lai arī /pers. B/ to vairākkārt lūdza.
[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu
pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa
atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Administratīvā procesa likuma 350.pants paredz, ka tiesību normu interpretācija
(tulkojums), kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu
izskata no jauna. Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa,
izskatot lietu no jauna.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 30.oktobra
spriedumā šajā lietā atzīts, ka tiesas apsvērumiem, ka nav saskatāma Būvvaldes
nepamatota kavēšanās /pers. B/ jautājuma risināšanā, ka Būvvalde ir reaģējusi uz viņas
iesniegumiem un pieņēmusi lēmumus, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada
20.decembra spriedumā nav pamatojuma.
[10] Pieteikumā pieteicēja noradīja, ka viņa 2007.gada 13.novembrī vērsās ar iesniegumu Būvvaldē, lūdzot precizēt jau izsniegto PAU un atļaut veikt ēkas
rekonstrukciju. Uz pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā nebija pieņemts lēmums par /pers. B/
2007.gada 13.novembra iesniegumu.
Pārbaudot Būvvaldes un Domes rīcību pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesnieguma izskatīšanā,
apgabaltiesa secina turpmāk minēto.
2007.gada 13.novembrī pieteicēja vērsās Būvvaldē ar iesniegumu (lietas 7.lapa), kurā
norādīja, ka Būvvalde 2006.gada 18.aprīlī viņai izsniedza PAU dzīvojamās ēkas /Adrese B/,
Jūrmalā, renovācijai bez apjoma palielināšanas, un lūdza izsniegt PAU palīgēkas celtniecībai un
dzīvojamās ēkas rekonstrukcijai bez apjoma palielināšanas, jo renovācija vairs nav iespējama
sakarā ar ēkas sagrūšanu. Pieteicēja iesniegumam pievienoja Administratīvās rajona tiesas
2007.gada 7.septembra sprieduma norakstu.
Būvvalde 2008.gada 8.janvārī pieņēma lēmumu Nr.14-12/133 atteikt izdot PAU ēku
pamatu rekonstrukcijai par dzīvojamo māju ar saimniecības ēku bez apjoma palielināšanas
/Adrese B/, Jūrmalā, jo pieteicējai ir jāizstrādā detālplānojums.
No minētā ir secināms, ka Būvvalde pēc būtības izlēma pieteicējas 2007.gada
13.novembra iesniegumu un atteica PAU izdošanu ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai.
Pieteicēja pārsūdzēja iestādes lēmumu par atteikumu izdot PAU ēkas /Adrese B/, Jūrmalā,
rekonstrukcijai.
Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Dome ar 2008.gada 28.maija lēmumu
Nr.1.1-39/429-k (lietas 4. un 5.lapa) Būvvaldes 2008.gada 8.janvāra lēmumu par zemesgabalu
/Adrese B/ atzina par spēkā neesošu no izdošanas brīža. Dome atzina, ka pieteicējas
apstrīdēšanas iesniegums ir uzskatāms par administratīvā līguma noslēgšanas piedāvājumu, kura
izskatīšana nav Būvvaldes kompetencē, un sasaistīja jautājuma risināšanu ar ierosināto
administratīvo lietu Nr.A42331706, pieteicējas norādīto Administratīvās rajona tiesas
2007.gada 7.septembra spriedumu un strīdu par būvniecību /Adrese B/bez detālplānojuma
izstrādes.
No pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesnieguma un 2008.gada 30.janvāra apstrīdēšanas
iesnieguma (lietas 146. un 147.lapa) apgabaltiesa secina, ka arī pati pieteicēja bija atzinusi
administratīvās lietas Nr.A42331706 izskatīšanas rezultātu saistību ar pašvaldības
pieņemtajiem lēmumiem, jo pieteicēja iesniegumā norāda uz Administratīvās rajona
tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumā lietā Nr.A42331706 izdarītajiem secinājumiem
attiecībā uz detālplānojuma izstrādi.
Vienlaikus apgabaltiesa secina, ka, lai gan Lēmumā ir norādīta atsauce uz administratīvo
lietu un Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumu lietā Nr.A42331706,
Dome nav sniegusi precīzu atbildi uz pieteicējas pieprasījumu par PAU saņemšanu
dzīvojamās ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai bez apjoma palielināšanas. Lēmumā arī
nav norādīta precīza administratīvās lietas Nr.A42331706 saistība ar pieteicējas 2007.gada
13.novembrī iesnieguma izskatīšanu.
Tomēr, ņemot vērā, ka pieteicēja 2007.gada 13.novembra iesniegumam ir pievienojusi
Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumu lietā Nr.A42331706, ņemot
vērā, ka pieteicēja 2007.gada 13.novembra iesniegumā ir skaidri norādījusi savu mērķi
dzīvojamās ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, renovācijas vietā veikt rekonstrukciju, jo ēka uz
iesnieguma sagatavošanas brīdi ir sabrukusi, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka Domes
pamatojumu 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.1.1-39/429-k ar atsauci uz pārsūdzēto
Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumu lietā Nr.A42331706 ir
iespējams saprast kā iestādes viedokli, ka jautājums par PAU izsniegšanu tiks risināts
pēc administratīvās lietas izskatīšanas tiesā, t.i., kad tiks atrisināts jautājums, vai
būvniecībai zemes gabalā /Adrese B/, Jūrmalā, ir nepieciešams detālplānojums.
Apgabaltiesa konstatē, ka Domes 2008.gada 28.maija lēmumā Nr.1.1?39/429-k netika
norādīts, ka iestāde gatavojas atkārtoti vērtēt pieteicējas 2007.gada 13.novembra
iesniegumu kā lūgumu izsniegt PAU vai uzdot to veikt Būvvaldei un tajā ir norādīts,
ka Domes lēmumu ir iespējams pārsūdzēt tiesā.
Apgabaltiesa uzskata, ka no Domes 2008.gada 28.maija lēmuma Nr.1.1?39/429-k
pieteicēja vajadzēja secināt, ka Dome negatavojas atkārtoti skatīt pieteicējas
iesniegumu un ka Dome uzskata, ka administratīvais process attiecībā uz pieteicējas
2007.gada 13.novembra iesniegumu ir noslēdzies. Līdz ar to pieteicējai, ja viņa
uzskatīja, ka iestāde nav pienācīgi atrisinājusi viņas ierosināto jautājumu par PAU
izdošanu ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai, vai ka viņai ir tiesības uz konkrēta
administratīvā akta izdošanu, bija tiesības vērsties tiesā.
[11] Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmā un piektā daļa paredz, ka
pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par
prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā
pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā
augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu, bet, ja iestāde vai augstāka
iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu,
pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu
griezusies iestādē vai augstākā iestādē.
No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka pieteicēja pārsūdzēja Domes
2008.gada 28.maija lēmumu Nr.11-39/429-K Administratīvajā rajona tiesā, kura ar
2009.gada 10.februāra lēmumu pieteikumu uzskatīja par neiesniegtu, jo pieteicēja
nesamaksāja valsts nodevu. Ņemot vērā, ka pieteicēja vērsās ar pieteikumu
administratīvajā tiesā, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja savas bezdarbības dēļ
zaudēja iespēju pārbaudīt tiesā, vai Dome pamatoti atteicās pieteicējas 2007.gada
13.novembra iesniegumu vērtēt kā atsevišķu lūgumu par PAU izsniegšanu dzīvojamās ēkas
/Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai.
Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa secina, ka, lai gan Domes 2008.gada
28.maija lēmums Nr.1.1-39/429-k nebija noformēts pietiekami kvalitatīvi, pieteicējai bija
jāsaprot lēmuma rezultāts un viņai bija iespēja ierosināt administratīvo procesu tiesā
par Domes 2008.gada 28.maija lēmuma Nr.1.1?39/429-k tiesiskuma pārbaudi, ko pieteicēja
nav izdarījusi. Tādējādi apgabaltiesa nekonstatē, ka Dome nebūtu izskatījusi
pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesniegumu un ka pašvaldība būtu pieļāvusi būtisku
procesuālu pārkāpumu, kas būtu pārbaudāms šīs lietas ietvaros.
[12] Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka 2009.gada 19.maijā pieteicēja ar
iesniegumu Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam atkārtoti vērsās pašvaldībā ar lūgumu
izsniegt PAU dzīvojamās mājas /Adrese B/ rekonstrukcijai (lietas 7.lapas otrā puse). Pieteicēja
2009.gada 30.jūnijā saņēma atbildi Nr.1.1-39/1838-K, ka iesniegums atstāts bez izskatīšanas.
Pieteicēja 2009.gada 5.augustā iesniedza jaunu iesniegumu par PAU izsniegšanu dzīvojamās
mājas /Adrese B/ rekonstrukcijai un zaudējumu atlīdzinājumu par atbildes nesniegšanu (lietas
150. un 151.lapa). Dome 2009.gada 4.septembrī sniedza atbildi Nr.1.1?39/2436-K, kurā
norādīja, ka jautājums par PAU izsniegšanu ēkas rekonstrukcijai /Adrese B/, Jūrmalā, tiek
risināts tiesā un noraidīja prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu (lietas 6.lapa).
Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot minētos apstākļus, nesaskata Būvvaldes un Domes
rīcībā nepamatotu kavēšanos pieteicējas iesniegumu izskatīšanā. Būvvalde ir reaģējusi uz
attiecīgiem pieteicējas iesniegumiem, pieņēmusi lēmumus, lai arī tie bijuši pieteicējai
nelabvēlīgi, pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumi ir izskatīti un pieteicējai ir pienācīgi
izskaidrotas pašvaldības lēmumu pārsūdzēšanas iespējas.
[13] No lietas materiāliem apgabaltiesa secina, ka Būvvaldes 2010.gada 16.aprīļa lēmums,
kurā lemts par pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesnieguma izskatīšanu, pieņemts Reģionālās
attīstības un pašvaldības lietu ministrijas uzdevumā, kura uzskatīja, ka pieteicējas 2007.gada
13.novembra iesniegums nav izskatīts un kuras rīcībā, apgabaltiesas ieskatā, nebija pilnīgas
informācijas par administratīvo procesu virzību iestādē un tiesā. Tāpēc apgabaltiesa uzskata,
ka apstāklis, ka Būvvaldes 2010.gada 16.aprīļa lēmumā ir iekļauta norāde uz pieteicējas
2007.gada 13.novembra iesniegumu, nav pamats apgalvot, ka pieteicējas 2007.gada
13.novembra iesniegums Būvvaldē izskatīts tikai 2010.gadā, jo faktiski pieteicējas 2007.gada
13.novembra iesniegums bija izlemts ar Domes 2008.gada 28.maija lēmumu Nr.1.1?39/429-k.
Apstāklis, ka mainījās tiesiskais regulējums un pašvaldībai 2010.gada 13.oktobrī radās
iespēja pieteicējai izdot PAU dzīvojamās ēkas /Adrese B/, Jūrmalā, rekonstrukcijai bez
detālplānojuma izstrādes, apgabaltiesas ieskatā, arī neietekmē pieteicējas prasījuma tiesiskumu
un nepierāda faktu, ka Dome pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesniegumu izskatīja tikai
2010.gadā.
[14] Ņemot vērā secināto, pieteicējas pieteikums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu
pašvaldības rīcībā, neizskatot pieteicējas 2007.gada 13.novembra iesniegumu, ir noraidāms. Tā
kā pamatprasījums nav pamatots, noraidāms arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
[15] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa nav izdarījusi pareizus secinājumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo
daļu Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes procesuālā
pārkāpuma konstatēšanu, neizskatot /pers. B/ 2007.gada 13.novembra iesniegumu, un morālā
kaitējuma atlīdzinājumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena
mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā
apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tienseses I.Kaļiņina
V.Zommere