Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C17130915 / C-2423-17 Generato dall'IA

Court partially allowed bank's claim to seize property and erase debt from foreign arbitration award.

Numero d'incarto C17130915 / C-2423-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Parzialmente accolto (Partially Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court partially upheld the bank's request to seize specific real estate and erase debt obligations arising from a foreign arbitration award. While the claim to seize two properties and erase debt from one was granted, the request to seize a third property and erase debt from another was dismissed. The court ruled based on the Civil Procedure Law, validating the enforcement of the international award against the designated assets while rejecting the extension to the remaining property.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law; Land Register Law: The court may order the seizure of specific immovable property and the erasure of debt obligations from a foreign arbitration award, but must limit such measures to the property and debt scope proven by the applicant.

Parole chiave

Generato dall'IA
immovable property seizure foreign arbitration award debt erasure land register entry partial enforcement civil procedure law international award enforcement segreto bancario

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law
Land Register Law
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 39
Civil Procedure Law Art. 93
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 192
Civil Procedure Law Art. 193
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 223
Civil Procedure Law Art. 224
Civil Procedure Law Art. 225
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C17130915

Nr.C-2423-17/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2017.gada 13.martā

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams

tiesnese G.Lapiņa,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Kamenskihu,

piedaloties prasītāja AS “SEB banka” pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ pārstāvim, zvērinātam advokātam Jevgēnijam Maņenkovam un

atbildētājas /pers. C/ pārstāvim /pers. D/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par tiesību atzīšanu saņemt apmierinājumu no

nekustamiem īpašumiem un piedziņas vēršanu uz nekustamiem īpašumiem, tiesa

konstatēja

Aprakstošā daļa

2015.gada 21.jūlijā AS “SEB banka” cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par tiesību atzīšanu saņemt apmierinājumu no nekustamiem

īpašumiem un piedziņas vēršanu uz nekustamiem īpašumiem.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1., 89.panta otro daļu, 91.panta otro daļu, 93., 98., 110.panta otro daļu, 115.panta trešo daļu, 1401.,

1402.pantiem, Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, Civilprocesa likuma 1., 5.panta piekto daļu un sesto daļu, 24., 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu,

128., 129., 130.pantiem, lūdz:

1. Atzīt AS SEB banka tiesības saņemt apmierinājumu no sekojošiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/

vārda, lai dzēstu /pers. B/ parādsaistības, kas izriet no Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.133/14:

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/;

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra numurs Nr. /numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese C/, kadastra Nr. /numurs C/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1/2 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/;

4505/510300 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1. Vērst piedziņu uz sekojošiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/ vārda:

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/;

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra numurs Nr. /numurs/Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1/8 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese C/, kadastra Nr. /numurs C/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

4505/510300 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese K/kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1. Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu AS “SEB banka” tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 13.augustā starp /pers. B/ un /pers. C/ noslēgta laulība.

/pers. B/ iegādājies vairākus nekustamos īpašumus: 1) /adrese/; 2) /adrese B/; 3) /adrese C/; 4) /adrese D/; 5) /adrese E/, Rīgā; 6) /adrese

K/

2006.gada 8.jūnijā /pers. B/ uzņēmās saistības pret AS “SEB banka” saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr.VZ06248/6 par SIA “/nosaukums/”

saistību izpildi, kas izriet no 2006.gada 5.jūnija Kredīta līguma Nr.VZ06248.

2009.gada 18.maijā SEB banka nosūtīja parādniekiem, tai skaitā, galviniekam /pers. B/ 2009.gada 15.maija paziņojumu par vienpusēju

atkāpšanos no kredīta līguma un parāda samaksu 2 185 025,63 EUR apmērā.

Pēc kredīta līguma izbeigšanas SIA “/nosaukums/” dalībnieki uzsāka sev piederošo sabiedrības kapitāldaļu pārstrukturizēšanu un slēpšanu

aiz ārzonas teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem. Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 3.martam /pers. G/ 20 % kapitāldaļas, /pers.

H/ 13% kapitāldaļas, /pers. I/ 10% kapitāldaļas, /pers. J/ 7% kapitāldaļas, /pers. K/ 25% kapitāldaļas un /pers. B/ 25% kapitāldaļas, piederošās

sabiedrības kapitāldaļas tika pārreģistrētas uz ārzonas kompānijām /nosaukums/. (/vieta/) un /nosaukums/. (/vieta/).

2009.gada 2.jūnijā komercreģistrā tika atcelta sabiedrības valde – /pers. J/, /pers. B/ ar atsevišķām pārstāvības tiesībām, kuri amata

pienākumus pildīja kopš 2006.gada 10.augusta, un iecelta valde – /pers. O/.

Prasībā norādīts, ka pēc tam, kad /pers. B/ saņēma SEB bankas paziņojumu par parāda samaksu, /pers. B/ steidzīgi uzsāka nekustamo

īpašumu atsavināšanu (pārdošanu) laulātai /pers. C/:

1. 2009.gada 2.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese/, ka /pers. B/ uz sava vārda nostiprināto ¼ d.d. no īpašuma atsavinājis sievai

/pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu. Īpašumu laulātā /pers. C/ ieguvusi bez piemetinājuma par atsevišķu mantu. 2009.gada

17.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese/ zemesgrāmatu nodalījumā par laulāto /pers. B/ un /pers. C/ mantas šķirtību saskaņā ar

2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojumu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju. Vēlāk ieraksts aizstāts ar ierakstu, precizējot, ka

laulātiem ir visas mantas šķirtība saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu;

2. 2009.gada 1.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese B/ zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ uz sava vārda nostiprināto ¼ d.d.

no īpašuma ir atsavinājis sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu. Īpašumu laulātā /pers. C/ ieguvusi bez piemetinājuma par

atsevišķu mantu. 2009.gada 17.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese B/ zemesgrāmatu nodalījumā par laulāto /pers. B/ un /pers. C/

mantas šķirtību saskaņā ar 2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojumu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju. Vēlāk ieraksts aizstāts,

to precizējot, ka laulātiem ir visas mantas šķirtība saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu;

3. 2009.gada 29.maijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese C/ zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ uz sava vārda nostiprināto ¼ d.d.

no īpašuma atsavinājis sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu. Īpašumu laulātā /pers. C/ ieguvusi bez piemetinājuma par

atsevišķu mantu. 2009.gada 17.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese C/ zemesgrāmatu nodalījumā par laulāto /pers. B/ un /pers. C/

mantas šķirtību saskaņā ar 2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojumu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju. Vēlāk ieraksts aizstāts

ar ierakstu to precizējot, ka laulātiem ir visas mantas šķirtība saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu;

4. 2009.gada 5.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese D/ zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ sev piederošās 9/10 d.d. no

īpašuma ir atsavinājis sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkumu līgumu. Īpašuma domājamās daļas laulātā /pers. C/ ieguvusi bez

piemetinājuma par atsevišķu mantu. 2009.gada 5.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese D/, zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ sev

atlikušo 1/10 d.d. no īpašuma ir atsavinājis sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 15.maija pirkuma līgumu. Īpašuma domājamo daļu laulātā /pers.

C/ ieguvusi bez piemetinājuma par atsevišķu mantu. 2009.gada 17.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese D/ zemesgrāmatu nodalījumā

par laulāto /pers. B/ un /pers. C/ mantas šķirtību saskaņā ar 2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojumu par laulāto mantisko attiecību

reģistrāciju. Vēlāk ieraksts aizstāts, precizējot, ka laulātiem ir visas mantas šķirtība saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu;

5. 2009.gada 29.maijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ uz sava vārda nostiprināto

īpašumu ir atsavinājis sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu. Īpašumu laulātā /pers. C/ ieguvusi bez piemetinājuma par

atsevišķu mantu. 2009.gada 17.jūnijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā zemesgrāmatu nodalījumā, par laulāto /pers. B/ un /pers.

C/ mantas šķirtību saskaņā ar 2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojumu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju. Vēlāk ieraksts

aizstāts ar ierakstiem, precizējot, ka laulātiem ir visas mantas šķirība saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu;

6. 2009.gada 29.maijā veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā zemesgrāmatu nodalījumā, ka /pers. B/ uz sava vārda nostiprinātās

4505/255150 d.d. no īpašuma ir atsavinājies sievai /pers. C/ saskaņā ar 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu. Īpašuma domājamās daļas laulātā

/pers. C/ ieguvusi bez piemetinājuma par atsevišķu mantu. 2004.gada 2.decembrī veikts ieraksts nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā zemesgrāmatu

nodalījumā par laulāto /pers. B/ un /pers. C/ mantas šķirtību saskaņā ar 2014.gada 11.jūnija laulības līgumu.

Ar Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.133/14 ir nospriests, cita starpā, piedzīt no SIA “/nosaukums/”,

bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ par labu SEB bankai parādu, kas izriet no 2006.gada 5.jūnija Kredīta līguma Nr.VZ06248 un

2006.gada 8.jūnija Galvojuma līguma Nr.VZ06248/6, kā arī likumiskos procentus 2 434 912,75 EUR apmērā, šķīrējtiesas procesa izdevumus

9 480,24 EUR apmērā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 27.maija lēmumu lietā Nr.3-12/0098/3 nolemts izsniegt

izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 5.jūnijā zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Tunnis ir nosūtījis parādniekam /pers. B/ paziņojumu par

pienākumu izpildīt nolēmumu izpildu lietā Nr.00388/046/2015. Parāda summu galvenais parādnieks SIA “/nosaukums/” nav samaksājis, /pers. B/

uz paziņojumu nereaģē.

Prasītājs norāda, ka no lietas faktiskajiem apstākļiem redzams, ka /pers. B/, pastāvot saistībām, un neilgi pirms parāda atprasīšanas ir veicis

nekustamo īpašumu atsavināšanu. Zemesgrāmatās norādīts, ka visu pirkuma līgumu noslēgšanas datums ir 2009.gada 10.maijs, bet to

nostiprināšana zemesgrāmatā veikta vien 2009.gada jūnija sākumā, kas liecina, ka parādnieks ir atsavinājis savu mantu, uz kuru kreditoram SEB

bankai būtu iespējams vērst piedziņu. Minētais fakts ir pietiekams pamats, lai parādnieka darbības vērtētu kā izvairīšanos no saistību izpildes un

negodprātīgu rīcību. Turklāt pēc saistību iestāšanās, /pers. B/ pārreģistrējis uz citu personu sev piederošās kapitāldaļas SIA “/nosaukums/”, lai

tādējādi formāli norobežotos no turpmākās sabiedrības rīcības, kura ilgstoši un ļaunprātīgi izvairās no saistību izpildes. /pers. B/ rīcība, atsavinot

mantu laulātajam un noslēdzot laulības līgumu, ir uzskatāma par pretēju Civillikumā noteiktajai tiesību un pienākumu izmantošanai labā ticībā.

Turklāt visi nekustamie īpašumi atsavināti vienā dienā – 2009.gada 10.maijā, kas šķietami izslēdz racionāla darījuma iespējamību un pamatojumu.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 89.panta otro daļu, kas noteic, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu

laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās

daļās. Tā kā visi prasības pieteikumā minētie nekustamie īpašumi ir iegādāti pirms laulības noslēgšanas ar /pers. C/, tie sākotnēji bija uzskatāmi par

parādnieka /pers. B/ atsevišķu mantu.

Civillikuma 93.pants nosaka, ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs

laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā. Tādējādi prezumējams, ka arī pēc 2009.gada 10.maija pirkuma līguma noslēgšanas

/pers. B/ saglabāja īpašumtiesības uz pusi no ģimenes nekustamiem īpašumiem, kas ietilpst laulāto kopmantā, jo pēc 2009.gada 10.maija pirkuma

līgumu nostiprināšanas zemesgrāmatā nav veikts piemetinājums par sievas kā ieguvējas atsevišķo mantu.

Atsaucoties uz Civillikuma 110.panta otro daļu un 115.panta trešo daļu, prasītājs norāda, ka no minētajām normām izriet, ka parādnieks

nedrīkst atsvabināties no saistībām pret kreditoru, nododot savu daļu laulāto kopīgajā mantā otram laulātam. SEB banku nesaista laulības līguma

noteikumi, jo SEB banka prasījums pret /pers. C/ radies pirms laulības līguma noslēgšanas. Neskatoties uz laulības līguma noteikumiem, trešās

personas var realizēt savas tiesības uz mantas piedziņu. Un nav svarīgi vai laulātie šādu līgumi ir noslēguši ar nodomu ierobežot, mazināt kādas

trešās personas tiesības, vai arī tie rīkojušies bez šāda nodoma. Arī AT Senāts 2009.gada 28.janvāra spriedumā Nr.SKC-37 ir noteicis, ka

kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu un neatkarīgi no laulības līguma noteikumiem.

Prasītājs norāda, ka /pers. B/ ir rupji pārkāpis ar SEB banku noslēgtā 2006.gada 8.jūnija Galvojuma līguma noteikumus. Ar galvojuma

līguma noslēgšanu atbildētājs bez nosacījuma un neatsaucami uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks atbildēt SEB bankai par parādnieka parādu,

kāds varētu rasties no Kredīta līguma un samaksāt visas parāda summas divi darba dienu laikā pēc SEB bankas pieprasījuma. Saskaņā ar

galvojuma līguma 2.1.3.punktu atbildētājs uzņēmās nepasliktināt savu mantisko stāvokli līdz Kredīta līguma izpildei. Tā vietā, lai pildītu saistības,

atbildētājs atsavināja mantu sievai, un noslēdzis laulības līgumu, tādējādi izvairoties no saistību izpildes. Nenoliedzami, ka šie apstākļi bija zināmi

/pers. C/, kura vienā dienā nopirkusi visus otra laulātā īpašumus.

2015.gada 28.augustā tiesā saņemti atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumi (lietas lapa 104-108; 110-114), kuros norādīts, ka

atbildētāji uzskata prasību par nepamatotu un neatzīst to.

Atbildētāji, cita starpā norāda, ka atbildētāji uzskata, ka prasītājs nav tiesīgs prasīt piedziņu no atbildētāja /pers. B/ un /pers. C/, kamēr

galvenā parādnieka SIA “/nosaukums/” īpašumā ir īpašums uz kuru var tikt vērsta piedziņa parāda segšanai, kas izriet no Kredīta līguma.

Turpretim no 2015.gada 5.jūnija tiesu izpildītāja paziņojuma izriet, ka /pers. B/ ir uzlikts par pienākumu samaksāt kopējo parāda summu līdz

2015.gada 18.jūnijam. No prasības pieteikuma priekšmeta izriet arī, ka prasītājs lūdz vērst piedziņu uz atbildētājas /pers. C/ īpašumu galvenā

parādnieka parāda kopējās summas apmērā, bez jebkāda veida nosacījumiem attiecībā uz parāda piedziņu no galvenā parādnieka. Atbildētāji

uzskata, ka līdz brīdim, kamēr galvenā parādnieka SIA “/nosaukums/” īpašumā ir nekustamais īpašums, kas kalpo par Kredīta līguma izpildes

nodrošinājumu un kamēr īpašums nav pārdots, prasītājam nav prasījuma tiesības pret atbildētājiem.

Atbildētāji paskaidrojumos arī norāda, ka prasītāja secinājums par to, ka pēc pirkuma līguma noslēgšanas /pers. B/ ir saglabājis īpašuma

tiesības uz pusi no nekustamā īpašuma, ir kļūdains, jo prasītājs nav ņēmis vērā, ka atbildētājs /pers. B/ pārdeva nekustamo īpašumu pamatojoties

uz pirkuma līgumu un saskaņā ar līgumu saņēma pirkuma maksu no pircēja. Pirkuma līguma noslēgšana un tajā noteikto līdzēju saistību izpilde

izslēdz pieņēmumu, ka šādā veidā viens no laulātajiem ir nodevis savu īpašuma daļu otram laulātajam pārvaldībā. Īpašuma nodošanai pārvaldībā

nevar tikt piemērota nekustamā īpašuma vērtības samaksa, kuru līdzēji noteica pirkuma līgumā kā nekustamā īpašuma objekta pirkuma maksu. No

noslēgtā līguma tieši izriet, ka maksa, kas ir norādīta līgumā ir kompensācija īpašniekam par īpašuma tiesību nodošanu citai personai, kas vēlas šo

īpašumu iegādāties.

Atbildētāji norāda, ka noslēgto pirkumu līgumu rezultātā tika pilnībā izbeigta viena laulātā atsevišķas īpašuma tiesības un tika izveidota otra

laulātā atsevišķā manta. Līdzekļi, kurus /pers. C/ samaksāja saskaņā ar pirkuma līgumiem bija viņas atsevišķā manta. Minēto laulātie vēlāk

apstiprināja laulības līgumā, norādot, ka viss nekustamais īpašums, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā uz /pers. C/ vārda ir viņas atsevišķā manta.

Atsaucoties uz Civillikuma 91.pantu, atbildētāji norāda, ka minētā tiesību norma arī nosaka, ka pienākums pierādīt laulātā atsevišķās mantas

statusu gulstas uz to, kas to apgalvo. Tādējādi, ņemot vērā prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kreditoram ir tiesības uz piedziņas vēršanu uz

līdzekļiem, kurus /pers.B/ ir saņēmis par nekustamā īpašuma objektu pārdošanu (norādītie līdzekļi ir viņa atsevišķā manta). Nepamatota ir

piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, kas pieder vienam no laulātajiem un ir iegādāta par līdzekļiem, kas nebija laulāto kopmanta, bet viena

laulātā, kurš iegādājās nekustamo īpašumu, atsevišķā manta. Laulātais neatbild ar savu mantu par otra laulātā saistībām, kutas tam ir radušās no

darījumiem, kas tika noslēgti pretēji abu laulāto interesēm. Tas, ka nekustamā īpašumā īpašuma objekti, kurus ir iegādājusies /pers. C/ saskaņā ar

prasības pieteikumā norādītajiem pirkuma līgumiem, ir viņas atsevišķā manta, laulātie ir norādījuši laulības līgumā.

Tas, ka nostiprinot /pers. C/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā netika norādīts, ka minētie objekti ir viņas atsevišķā manta, ir formāls apstāklis

un nevar būt atzīts par noteicošo, nosakot nekustamā īpašuma objektu reālo tiesisko statusu. Ar savām darbībām, pirkuma līgumu noslēgšanas

brīdī atbildētāji tieši paziņoja par savu nodomu noteikt īpašumam noteiktu tiesisku statusu – vienam no laulātajiem piederošā atsevišķā manta.

Pastāvot šādiem apstākļiem citas personas parāda, kas izriet no darījumiem, kurās atbildētāja /pers. C/ nav bijusi viens no līdzējiem, piedziņas

vēršana pret /pers. C/ īpašumu, nav iespējama.

Atbildētāji uzskata, ka norādītie pirkuma līgumi bija noslēgti tiesiskā ceļā, saskaņā ar to tiesību uz nekustamo īpašumu apjomu, kādas

atbildētājiem bija uz darījuma noslēgšanas brīdi. Nekādi norādīto nekustamā īpašuma objektu atsavināšanas ierobežojumi, kas būtu atbildētājiem

saistoši nebija. Norādītie darījumi bija noslēgti pirms prasītājam bija radušās tiesības uz parāda piedziņu, pamatojoties uz Kredīta līgumu.

2017.gada 16.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi (lietas lapa 219), kuros norādīts, ka ar zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Tuņņa 2016.gada 28.septembra izziņu izpildu lietā Nr.00388/046/2015 AS SEB banka tika paziņots, ka izpildot Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 28.maija izpildu rakstu lietā Nr.3-12/0098/3 par parāda piedziņu no SIA “/nosaukums/”, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no /pers. K/, /pers. B/ un /pers. G/, par labu AS SEB banka, piedziņa no SIA “/nosaukums/” ir neiespējama un atlikusī

pamatparāda summa, kas izriet no izpildu dokumenta ir 1 204 119,85 EUR.

Ieskatoties Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā AS SEB banka ir konstatējusi, ka atbildētāja /pers. C/ saskaņā ar 2016.gada

29.novembra pirkuma līgumu ir atsavinājusi sekojošus sev piederošos nekustamos īpašumus: 1) /adrese/, 2) /adrese B/, 3) /adrese C/.

Ņemot vērā minēto, AS SEB banka precizē lūgumu tiesai, izsakot tos sekojošā redakcijā:

1. Atzīt AS “SEB banka” tiesības saņemt apmierinājumu no sekojošiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/

vārda, lai dzēstu /pers. B/ parādsaistības, kas izriet no Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.133/14:

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/;

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

4505/510300 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1. Vērst piedziņu 1 204 119,85 EUR apmērā uz sekojošiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/ vārda:

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese D/, kadastra Nr./numurs D/, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/;

½ d.d. no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

4505/510300 d.d. no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

1. Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu AS “SEB banka” tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja prasības precizējumos norādītajā apjomā, lūdz izbeigt tiesvedību daļā un neuzturēja prasību

daļā par tiesību atzīšanu saņemt apmierinājumu no nekustamā īpašuma /adrese D/ un piedziņas vēršanu uz minēto īpašumu, jo īpašums tiesvedības

laikā atsavināts, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā.

Paskaidroja, ka prasība tiek uzturēta uz prasības pieteikumā norādītā pamata, precizētā apmērā un saskaņā ar parakstīto protokola

pielikumu, un prasības pamats nemainās, uztur prasību uz Civillikuma normām par laulāto mantiskajām attiecībā. Paskaidroja, ka minētie īpašumi

trešajām personām nav ieķīlāti. Paskaidroja, ka galvenā parādnieka rīcībā nav manta un summa, kas norādīta prasībā ir galējā summa un citi

naudas līdzekļi nav atgūti. Uzskata, ka darījuma mērķis bija mantas slēpšana, izvairīšanās no saistību izpildes.

Atbildētāja/pers. B/ pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka attiecībā par diviem īpašumiem apstākļi zināmi, ka 2009.gada 10.maijā

noslēgti pirkuma līgumi. Pirkuma līgumos ir norādīts, ka īpašums, kas ir pirkuma līguma objekts ir atsevišķa manta, kas piederēja pārdevējam un

pircējs, kas iegādājās šo īpašumu, izmantoja pirkuma maksu savu atsevišķu īpašumu un puses nosaka, ka saskaņā ar šo līgumu pirkuma līguma

priekšmets ir reģistrēts zemesgrāmatā, ir piederošs atsevišķs īpašums. Abi pieprasītie pirkuma līgumi, nav nekādi fiktīvi, ne viltoti. No līgumiem ir

skaidri redzams nodoms pie līguma noslēgšanas, kā noregulēt nekustamā īpašuma juridisko vai tiesisko statusu pēc līguma noslēgšanas. Tas, ka

nekustamais īpašums netika reģistrēts kā atsevišķs īpašums pēc tam, kad bija reģistrēts pirkuma līgums, neko nenozīmē, jo no pašiem līgumiem

redzams, ka pircējs un pārdevējs uzskatīja, ka tas ir atsevišķs īpašums. Uzskata, ka šajā gadījumā Civillikuma 110.pants nav ņemams vērā kā

būtisks apstāklis. Par to vai līgumi ir fiktīvi nevēlas izteikties, jo šis prasības priekšmets balstās uz diviem momentiem uz šķīrējtiesas spriedumu un

to, ka konkrēts īpašums nav atsevišķs īpašums. Paskaidroja, ka šajā gadījumā pārvaldības nav, jo pats par sevi pirkuma maksas samaksa norāda

uz to, ka puses nepieļauj nekādu pārvaldību. Kamēr pirkuma līgums ir spēkā un nekāda pārvaldība pēc pirkuma līguma noslēgšanas nav

pieļaujama. Nekustamie īpašumi tika iegādāti pēc Galvojuma līguma noslēgšanas un tāpēc nevar teikt, ka atbildētājs pasliktināja bankas stāvokli.

Paskaidroja, ka spriedums ir vienīgais dokuments uz ko balstīta prasība, bet atbildētāji iesniedza LR Ģenerālprokuratūrai iesniegumu par

jautājuma lemšanu atcelt lēmumu ar kuru izsniegts izpildu raksts. Uzskata, ka šķīrējtiesas spriedums šajā lietā ir pārbaudāms daļā par noilgumu.

Paskaidroja, ka šobrīd ir spēkā šķīrējtiesas spriedums un lēmums par izpildu raksta izsniegšanu. Attiecībā par to, kas ir /pers. C/ finansēšanas

avots, lai iegādātos visus nekustamos īpašumus, paskaidroja, kā redzams, no konta izraksta, viņai tik lieta nauda nebija. Kad puses gatavojās

noslēgt laulības līgumu un īpašumiem piešķirt noteiktu statusu, bija nepieciešams saņemt attiecīgu finansējumu, tāpēc 2009.gada 15.maijā tika

noslēgts aizdevuma līgums un tie līdzekļi tika saņemti ne kā kopīpašums, bet aizdevums kurš tika izsniegts vienam laulātajam, lai iegādātos no otra

konkrētu īpašumu. Paskaidroja, ka /pers. C/ bija vajadzīga nauda un tāpēc atsavināja īpašumus, nav tādu plānu pārdot atlikušos divus.

Atbildētājas/pers. C/ pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka pilnībā atstiprina atbildētāja /pers. B/ pārstāvja sniegtos paskaidrojumus.

Paskaidroja, ka puses šobrīd laulībā sastāv. Nav informācijas vai gatavojas atsavināt strīdus īpašumus.

Motīvu daļa

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietā esošos pierādījumus tiesas sēdē, tiesa atzīst prasību par pamatotu, pierādītu un

apmierināmu uzturētajā daļā sekojošu apstākļu dēļ:

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis neuzturēja prasību daļā par tiesību atzīšanu saņemt apmierinājumu no nekustamā īpašuma /adrese D/ un piedziņas

vēršanu uz minēto īpašumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību, ja prasītājs atteicies no prasības. Savukārt Civilprocesa likuma

225.pants nosaka, ka ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav

pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā – atzīt AS “SEB banka” tiesības saņemt apmierinājumu no ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese D/,

kadastra Nr./numurs D/, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.2983 un piedziņas vēršanu uz minēto īpašumu, ir izbeidzama, jo prasītājs

atteicās no prasības.

Vērtējot prasību uzturētajā daļā, tiesa secina, ka lietā nav strīda, ka atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ sastāv laulāto attiecībās. Ieskatoties Tiesu

informācijas sistēmā, tiesa secina, ka atbildētāji laulību noslēguši 2004.gada 13.augustā.

Lietā nodibināts, ka 2015.gada 12.martā Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa taisīja spriedumu lietā Nr.133/14 (lietas lapa 45-77) ar kuru nospriests:

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt solidāri no /pers. G/,

/pers. K/ un /pers. B/ par labu AS “SEB banka” aizdevuma pamatparādu 1 989 690,70 EUR apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par

laika periodu no 13.04.2011. līdz 05.01.2015. 445 222,05 EUR apmērā, pavisam kopā 2 434 912,75 EUR (divi miljoni četri simti trīsdesmit

četri tūkstošo deviņi simti divpadsmit euro un 75 centi);

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt solidāri no /pers. G/,

/pers. K/ un /pers. B/ par labu AS “SEB banka” šķīrējtiesas procesa izdevumus 9 480,24 EUR;

Noteikt AS “SEB banka” tiesības par laika periodu no šķīrējtiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei saņemt no SIA

“/nosaukums/”, bet piedziņas neiespējamības gadījumā saņemt solidāri no /pers. G/, /pers. K/ un /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1 989 690,70 EUR.

Minētajā spriedumā nodibināts, ka kredīta līguma saistību izpilde tiek nodrošināta ar starp prasītāju AS “SEB banka” un /pers. B/

(Galvinieks) 2006.gada 8.jūnijā noslēgto Galvojuma līgumu Nr.VZ06248/6 (lietas lapa 54-55).

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs 2009.gada 18.maijā nosūtīja parādniekiem, tai skaitā atbildētājam /pers. B/, 2009.gada 15.maija

paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no kredīta līguma un parāda samaksu 2 185 025,63 EUR apmērā. Minētos apstākļus atbildētāji

neapstrīdēja un minētais apstiprinās ar 2015.gada 12.marta Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedumā nodibinātajiem apstākļiem.

Lietā nav strīda, ka saistības starp pusēm netika pildītas, kā iemesla dēļ prasītājs vērsās šķīrējtiesā un kura taisīja spriedumu.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2015.gada 27.maija lēmuma lietā Nr.3-12/0098/3 (lietas lapa 78-81) redzams,

ka tiesnese nolēma Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta sprieduma piespiedu izpildei izsniegt izpildu rakstu. Izpildu raksts

sagatavots 2015.gada 28.maijā (lietas lapa 82-83).

Lietā nav strīda, ka uz lietas izskatīšanas brīdi lēmums ir spēkā.

Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.60 zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Tuņņa 2016.gada 28.septembrī izsniegtajā izziņā, izpildu lietā

Nr.00388/046/2015 (lietas lapa 220), norādīts, ka izpildu lietā tika konstatēts, ka SIA “/nosaukums/” nav naudas līdzekļu un noguldījumu

kredītiestādēs, uz kuriem būtu vēršama piedziņa, nepieder kustamā manta, tai skaitā manta, kas atrastos pie citām personām, un nepieder

bezķermeniskas lietas. Izpildu lietā piedziņa tika vērsta uz SIA “/nosaukums/” piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kas atradās pēc adreses

/adrese H/. Nekustamie īpašumi tika pārdoti izsolē. Uz izziņas sagatavošanas dienu SIA “/nosaukums/” nepieder nekustamie īpašumi. Ar

28.10.2015. ir uzsākts SIA “/nosaukums/” likvidācijas process. Ņemot vērā minēto, piedziņa no SIA “/nosaukums/” nav iespējama. Uz izziņas

sastādīšanas brīdi neatmaksātā parāda summa pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 28.maijā izsniegtā izpildu raksta Nr.3-

12/0098/3 2015.gads ir 1 204 119,85 EUR, kas sastāv no pamatparāda summas.

Prasītājs tiesas sēdē apliecināja, ka parāda summa nav atlīdzināta, minēto atbildētāji neapstrīdēja.

Lietā starp pusēm ir strīds, vai prasītājam ir tiesības prasīt piedziņas vēršanu uz atbildētājai /pers. C/ piederošo mantu, kuru viņa iegādājās uz

pirkuma līguma pamata un kura ir nodalīta ar laulības līgumu kā laulāto atsevišķa manta.

Lietā netiek apstrīdēti noslēgtie pirkuma līgumi un laulības līgums.

Prasītājs prasību uzturētajā daļā uzturēja un lūdz atzīt AS “SEB banka” tiesības saņemt apmierinājumu no nekustamiem īpašumiem, kas

nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/ vārda, lai dzēstu /pers. B/ parādsaistības, kas izriet no Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta

sprieduma lietā Nr.133/14: 1) ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījums Nr./numurs/; 2) 4505/510300 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, un lūdz vērst piedziņu 1 204 119,85 EUR apmērā uz minētajiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti

zemesgrāmatā uz /pers. C/ vārda.

Ieskatoties Tiesu informācijas sistēmā sadaļā “VVDZ” un no lietas materiāliem redzams, ka:

nekustamā īpašuma ( dzīvokļa īpašums) pēc adreses /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums

Nr./numurs/, īpašnieks bija /pers. B/, pamatojoties uz 2007.gada 16.augusta pirkuma līguma (žurnāls Nr.300002201202, lēmums 03.09.2007).

Pamatojoties uz 2009.gada 10.maija pirkuma līguma (žurnāls 300002681825, lēmums 29.05.2009.), /pers. C/ ieguva īpašuma tiesības un /pers.

B/ īpašuma tiesības izbeigušās. No II.daļas 1.iedaļas ieraksta Nr.3.1., 4.1., 4.2., 4.3., 4.4. redzams, ka ir veikts ieraksts par to, ka laulātie /pers.

C/ un /pers. B/ ir noteikuši visas mantas šķirtību, pamats 2009.gada 15.jūnija Uzņēmumu reģistra paziņojums par laulāto mantisko attiecību

reģistrāciju Nr.20-7-86022/id (lēmums 17.06.2009.) un 2014.gada 11.jūnija laulības līgums (lēmums 02.12.2014.);

nekustamā īpašuma (zemes gabals) pēc adreses /adrese/, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/,

īpašnieks bija /pers. B/ 4505/255150 domājamām daļām, pamatojoties uz 2007.gada 16.augusta pirkuma līgumu (žurnāls Nr.300002201202,

lēmums 03.09.2007.). Pamatojoties uz 2009.gada 10.maija pirkuma līgumu /pers. B/ īpašuma tiesības izbeigušās un nekustamā īpašuma īpašniece

ir /pers. C/ 4505/255150 domājamām daļām (žurnāls Nr.300002681825, lēmums 29.05.2009.). No II.daļas 1.iedaļas ieraksta Nr.45.1., 45.2.,

45.3 redzams, ka laulātie /pers. C/ un /pers. B/ reģistrējuši visas mantas šķirtību, pamats: 2014.gada 11.jūnija laulības līgums (žurnāls

Nr.300003759879, lēmums 02.12.2014).

No Pirkuma līguma (lietas lapa 170-173) redzams, ka 2009.gada 10.maijā atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ noslēdza pirkuma līgumu par to,

ka /pers. B/ kā pārdevējs un /pers. C/ kā pircēja pērk pārdevējam uz īpašuma tiesību pamata piederošo dzīvokli Nr./numurs/ ar kopējo platību

45,05 m2 daudzdzīvokļu mājā /adrese/, kā arī 4505/255150 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, kadastra numurs /numurs/un

zemesgabalu /adrese/, 4505/255150 domājamās daļas no visa zemesgabala, kuru platība ir 1784 m2, kadastra Nr./numurs/(Līguma 1.1.,

1.2.punkts).

No Līguma 1.4.punkta izriet, ka puses – /pers. B/ un /pers. C/ apliecina, ka minētais īpašums nopirkts 2007.gada 16.augustā par abu laulāto

kopīgiem līdzekļiem un ir laulāto kopīga manta.

Turklāt lietā ar zemesgrāmatu nodalījuma izrakstiem (lietas lapa 14-34) pierādīts, ka /pers. B/ atsavināja /pers. C/ arī citus sev piederošus

īpašumus pamatojoties uz 2009.gada 10.maija un 2009.gada 15.maija pirkuma līgumiem, savukārt /pers. C/ daļu nekustamos īpašumus atsavināja

trešajām personām tiesvedības laikā.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs /pers. B/ atsavināja strīdus īpašumu, noslēdzot pirkuma līgumu 2009.gada 10.maijā, bet

attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā minētais īpašums reģistrēts 2009.gada 29.maijā, līdz ar to pēc AS “SEB banka” brīdinājuma izsūtīšanas

(lietas lapa 38-40).

Vērtējot to apstākli, kad tika veikta samaksa par nekustamo īpašumu /adrese E/, Rīgā un /adrese/ tiesa secina, ka Pirkuma līguma

2.3.punktā Pārdevējs – /pers. B/ apliecinājis, ka pirkuma maksa pilnā apmērā ir samaksāta pirms šā līguma parakstīšanas, un pārdevēja paraksts

uz šā līguma apstiprina pilnas pirkuma maksas saņemšanu, savukārt atbildētāja /pers. B/ pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka /pers. C/ par visiem

īpašumiem norēķinājās 2009.gada 4.jūnijā saņemot aizdevumu 2009.gada 4.jūnijā no trešās personas (lietas lapa 198).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā minētie pierādījumi ir pretrunīgi, savukārt konta izdrukas apliecina, naudas apgrozījumu starp laulāto

kontiem, kur maksājuma mērķī atbildētāji paši veic ierakstus. Citi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Civillikuma 110.pants paredz, ka, ja pastāvot laulībai, laulāto kopīgā manta sadalīta, viņu mantiskajām attiecībām piemērojami noteikumi par

visas laulāto mantas šķirtību (117.pants un turpmākie panti). Saistošu spēku attiecībā uz trešajām personām līgums un tiesas spriedums iegūst pēc

to ierakstīšanas laulāto attiecību reģistrā, bet par nekustamo īpašumu – pēc to ierakstīšanas zemesgrāmatā. Laulāto mantas dalīšana neatņem

laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu tiesības paliek spēkā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 10.marta spriedumā lietā Nr.SKC-146/2014, citējis Dr.habil iur., prof.Jāni Vēberu,

proti, neskatoties uz laulības līguma noteikumiem, trešās personas var realizēt savas tiesības uz mantas piedziņu. Un nav svarīgi, vai laulātie šādu

līgumu ir slēguši ar nodomu ierobežot, mazināt kādas trešās personas tiesības vai arī tie rīkojušies bez šāda nodoma (sk.Vēbers J. Civillikuma

komentāri, Ģimenes tiesības. Rīga, Mans Īpašums, 2000, 40., 160.lp.). Minētais nozīmē, ka neraugoties uz laulības līguma noteikumiem un

līgumslēdzēju nodomu, kreditori un trešās personas var īstenot savas iegūtās tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu, analoģiski kā tas ir

mantas dāvinājuma gadījumā saskaņā ar Civillikuma 1927.pantu, proti, no parādiem nevar atbrīvoties, dāvinot visu mantu. Kreditoriem ir tiesības

sekot mantai un prasīt apmierinājumu no tās bez dāvinājuma līguma atcelšanas (sk.Senāta 2009.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-37

10.4.punkts).

Minētais ļauj secināt, ka Civillikuma 115.panta trešajā daļā paredzēto tiesību aizskāruma gadījumā, kreditors var prasīt šā aizskāruma

novēršanu, nemaz neapstrīdot laulības līgumu, ar kuru viņa jau iegūtās tiesības aprobežotas, un neatkarīgi no līguma noteikumiem. Citiem vārdiem,

kreditors var celt tiesā prasību par piedziņas vēršanu un parādniekam saistību izpildes pienākuma rašanās vai pastāvēšanas laikā piederējušo

mantu (SKC-146/2014).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pirkuma līguma noslēgšana starp laulātajiem, saskaņā ar ko nekustamais īpašums, kas ir iegūts laulības

laikā pāriet no viena laulātā uz otru, un pēc tam laulības līguma noslēgšana, atbilstoši Civillikuma 110.panta otrās daļas un 115.panta trešās daļas

noteikumiem, neatņem prasītājam kā kreditoram tiesības vērst piedziņu un gūt apmierinājumu no galvotāja /pers. B/ uz viņa daļu laulātā kopmantā,

kāda tā bija līdz laulības līguma noslēgšanai un prasītājs kā kreditors var īstenot savas tiesības uz parāda piedziņu atbilstoši šķīrējtiesas spriedumam

un izsniegtajam izpildu rakstam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība uzturētajā daļā ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto no atbildētājiem līdzīgās daļās par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva 71,14 EUR apmērā (lietas lapa 12) un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR (lietas lapa 13), kopā 78,97 EUR, t.i. no /pers. B/ – 39,49 EUR un /pers. C/ – 39,48 EUR.

Turklāt, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem līdzīgās daļās par labu valstij piedzenami lietā papildus radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, proti,

starpība kuru nav sedzis prasītājs 9,31 EUR (17,14-7,83) apmērā par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, t.i. no /pers.

B/ – 4,66 EUR, no /pers. C/ – 4,65 EUR.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, iemaksājami kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģ.Nr.LV90001672316, Saņēmēja iestāde; Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda

ekonomiskās klasifikācijas kods- 21499 un atsauce uz izskatāmo lietu. Kvīts, kas apliecina apmaksu, iesniedzama tiesas kancelejā.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta

pirmās daļas nosacījumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 39., 93., 97., 192., 193., 195., 204.1 pantu, un 223.panta 4.punktu, 224.-225.pantu, tiesa

nosprieda

prasību uzturētajā daļā apmierināt

Atzīt AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības saņemt apmierinājumu no sekojošiem nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti

zemesgrāmatā uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, vārda, lai dzēstu /pers. B/, personas kods /personas kods/, parādsaistības, kas izriet no

Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas 2015.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.133/14:

½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

4505/510300 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums

Nr./numurs/

Vērst piedziņu 1 204 119,85 EUR (viens miljons divi simti četri tūkstoši viens simts deviņpadsmit euro un 85 centi) apmērā uz sekojošiem

nekustamiem īpašumiem, kas nostiprināti zemesgrāmatā uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, vārda:

½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese E/, Rīgā, kadastra Nr./numurs E/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/

4505/510300 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums

Nr./numurs/

Izbeigt tiesvedību daļā - atzīt AS “SEB banka” tiesības saņemt apmierinājumu no ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese D/, kadastra

Nr./numurs D/, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/ un piedziņas vēršanu uz minēto īpašumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesas izdevumus 39,49 EUR

(trīsdesmit deviņi euro 49 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesas izdevumus 39,48 EUR

(trīsdesmit deviņi euro 48 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,66 EUR (četri euro 66 centi)

apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,65 EUR (četri euro 65 centi) apmērā

Noteikt, ka tiesas spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no pilna sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese G.Lapiņa