Court partially allowed small claims action for unpaid wages and travel expenses against a company.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the plaintiff's claim for unpaid wages and travel expenses against the defendant company. While the court found the employer failed to pay the correct daily allowance for business trips, it rejected the full wage claim due to insufficient evidence regarding the exact hours worked. Consequently, the court ordered the defendant to pay the specific travel expense difference of 1,101 euros while dismissing the remaining wage and travel compensation requests.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 42.pants; Civilprocesa likums 97.pants; Civilprocesa likums 193.pants: The court partially satisfies a small claims action for unpaid wages and travel expenses when the employer fails to pay the correct daily allowance for business trips but the evidence for the exact hours worked is insufficient to support the full wage claim.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Civillieta Nr.C18028714
S P R IE D U M S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2014.gada 18.augustā, Krāslavā
Krāslavas rajona tiesas
tiesnese G.Kusiņa
ar tiesas sēdes sekretāri I.Plotiņu,
tulku O.Dortānu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasība pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „RADELS” par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs/pers. A/ 2014.gada 17.jūnijā iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „RADELS”
(turpmāk tekstā SIA „RADELS”) par darba samaksas un ar komandējumu saistīto izdevumu piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts,
ka darba strīds starp prasītāju un atbildētāju radies pēc darba attiecību beigām, kad prasītājam netika izmaksāta Darba līgumā
noteiktā darba samaksa, kas ietver sevī mēnešalgas un komandējuma (darba brauciena) naudas izmaksas. Par radušos strīdu starp
prasītāju un atbildētāju 2014.gada 9.jūnijā /pers. A/ rakstīja iesniegumu Rīgas reģionālai valsts darba inspekcijai. Taču darba strīds
netika atrisināts. Atbildētājs, pamatojoties uz darba laika uzskaites tabeli un darba samaksas aprēķinu, novembrī uzskaitīja 80 darba
stundas un decembrī 135 darba stundas. Algas darba samaksa tika veikta 2013.gada 14.decembrī Ls 67,64 apmērā un 2014.gada
8.janvārī 203,36 euro apmērā, pārskaitot darba samaksu uz prasītāja kontu. Jāatzīmē, ka 2013.gada II pusgadā saskaņā ar MK
noteikumiem Nr.1096 ,,Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu -minimālā mēneša
darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 latu, minimālā stundas tarifa likme ir 1,203 lati. Līdz ar to, izmaksātās darba algas
apmērs nav aprēķināts pareizi. Atbildētājs iesniedza Rīgas Darba inspekcijai atskaiti par komandējumu (darba braucienu) un ar
komandējumu saistītiem naudas pārskaitījumiem. Veicot darba braucienu uzskaiti pēc izdrukām, ir būtiskas atšķirības starp
aprēķināto faktisko darba braucienos pavadīto laiku un atbildētāja sniegto atskaiti par komandējumu (darba braucienu). Atbildētājs
aprēķina dienas naudas kopsummu Ls 744 apmērā, bet pēc faktiski nostrādātā jābūt atmaksātai dienas naudai Ls 1072 apmērā.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.969 ,,Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.panta 8.1.punktu -
darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina dienas naudu, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā,
sekojoši dienas nauda tiek maksāta darbiniekam par katru komandējuma (darba braucienā) pavadīto dienu. SIA ,,RADELS”
2013.gada 20.decembrī atskaitē par komandējumu (darba braucienu) no 2013.gada 24.novembra līdz 2013.gada 26.novembrim
norādīja, ka darbinieks, atrodoties Vācijā, nestrādāja, līdz ar to netika aprēķināta dienas nauda, kas ir pretrunā ar MK noteikumiem
Nr.969 ,,Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.panta 8.1.punktu.
Ar darba braucienu saistītie naudas pārskaitījumi prasītājam uz kontu tika veikti 2013.gada 25.novembrī 100,21 euro; 2013.gada
2.decembrī 100,21 euro; 2014.gada 4.februārī 2 0 0 euro. Minētās summās ietilpst apmaksātie izdevumi par tuneļa un citiem
nepieciešamiem ar kravas pārvadāšanu saistītiem izdevumiem, kas, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.969 ,,Kārtība, kādā atlīdzināmi
ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.panta 8.2 punktu, ir atlīdzināmi atsevišķi no dienas komandējuma naudas. Aprēķinot laika
periodā no 2013.gada 15.novembra līdz 2013.gada 31.decembrim darbinieka kontā iemaksātos naudas līdzekļus darba braucienam
un darba braucienam nepieciešamo ceļa izdevumu apmaksu, var redzēt, ka atbildētāja veiktās iemaksas tika paredzētas ceļa
izdevumu apmaksai. Apkopojot atbildētāja veiktos maksājumus par komandējumu un darba algu, kas tika aprēķināti, pamatojoties uz
AS DNB bankas konta Nr./konta numurs/ izrakstu (no 2013.gada 15.novembra līdz 2013.gada 31.decembrim un no 2014.gada
1.janvāra līdz 2014.gada 6.februārim), atbildētājs izmaksāja prasītājam 200 euro komandējuma naudu un 298,83 euro darba algu par
novembri un decembri.
Pamatojoties uz Darba likuma 30.pantu, 69.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, MK noteikumiem Nr.969 ,,Kārtība,
kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.panta 8.1.punktu, lūdz tiesu piedzīt no SIA „RADELS” par labu /pers. A/
nesamaksāto komandējuma naudu 1325,32 euro apmērā un neapmaksāto darba algas daļu 64,98 euro apmērā.
Krāslavas rajona tiesā 2014.gada 14.jūlijā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst un lūdz
lietu izskatīt tiesas sēdē. Atbildētājs SIA „Radels” valdes loceklis /pers. E/ paskaidrojumā norādījis, ka SIA „RADELS” ir veicis pilnu
norēķinu ar prasītāju, ko pierāda pielikumā pievienoto grāmatvedības dokumentu kopijas, kā arī apmaksājis visus izdevumus, kas bija
saistīti ar darba braucieniem. Ar prasītāju ir norēķinājies pilnā apmērā. Gan no noslēgtā līguma, gan darba instrukcijas, gan
iesniegtajiem grāmatvedības dokumentiem skaidri izriet, ka prasītājs bija pieņemts darbā par kravas automobiļa vadītāju, kurš veica
starptautiskos pārvadājumus. Tātad viņam savi darba pienākumi bija jāveic atrodoties ceļā. Ministru kabineta noteikumu Nr.969
„Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” izpratnē prasītājs darba laikā ir atradies darba braucienos, nevis
komandējumos, tādēļ uzskatāms, ka prasība par komandējuma naudas piedziņu ir nepamatota un noraidāma. Atbilstoši Ministru
kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 3.punktam, par darba braucienu šo
noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas, saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās
ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs, vai ja darbs saistīts ar
regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa civillietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedībā, ja to lūdz kāda no pusēm
(...). Tiesnese 2014.gada 15.jūlijā pieņēma lēmumu civillietu /pers. A/ maza apmēra prasība pret SIA „RADELS” par naudas piedziņu
izskatīt tiesas sēdē, piedaloties pusēm, pēc atbildētāja lūguma.
Tiesas sēdēs prasītājs /pers. A/ uzturēja prasību pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem, lūdza prasību
apmierināt pilnīgi.
Atbildētāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RADELS” pārstāve /pers. G/ tiesas sēdē paskaidroja, ka prasītājam par viņa
nostrādāto laiku ir pienācīgi samaksāts. Prasītāja vainas dēļ netika izpildīta kravas pārvešana Vācijā, par ko darba devējs neuzskata
par iespējamu izmaksāt prasītājam darba brauciena kompensāciju, bet darba alga par šīm dienām viņam ir izmaksāta. Lūdza prasību
noraidīt.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausoties prasītāju, atbildētāja pārstāvi, novērtējot rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma daļēji.
Lietā iesniegts 2013.gada 15.novembra darba līgums, kas noslēgts starp /pers. A/ un SIA „RADELS”, kurā norādīts, ka /pers. A/ tiek
pieņemts darbā par kravas automobiļa vadītāju nosakot viņam algu Ls 200 un pārbaudes laiku 3 mēnešus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,
zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Tas nozīmē, ka tiesai ir jāpārbauda pušu iesniegtie darba algas, darba brauciena izdevumu un dienas naudas kompensācijas par
darba braucienu aprēķini.
Atbildētājs iesniedza lietā darba laika uzskaites tabeles par 2013.gada novembri, kur norādīts, ka /pers. A/ ir nostrādājis 10 darba
dienas (80 darba stundas), un decembri, kur norādīts, ka /pers. A/ nostrādāja 17 darba dienas (135 darba stundas); algu aprēķinus
par 2013.gada novembri, kur /pers. A/ aprēķināta darba alga Ls 100, aprēķināti visi ieturējumi no darba algas, izmaksājamā summa
Ls 67,64, un decembri, kur /pers. A/ aprēķināta darba alga Ls 188,89, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu Ls 22,40,
aprēķināti visi ieturējumi no darba algas, izmaksājamā summa Ls 142,92 (203,36 euro).
Atbilstoši prasītāja iesniegtajam bankas konta izrakstam par /pers. A/ konta apgrozījumu, prasītājs ir saņēmis no atbildētāja darba
algu ar pārskaitījumiem 2013.gada 14.decembrī par novembra mēnesi Ls 67,64 (95,47 euro) un 2014.gada 8.janvārī par decembra
mēnesi 203,36 euro, tajā skaitā kompensāciju par atvaļinājumu.
Pārbaudot prasītāja un atbildētāja tiesai iesniegtos darba algas aprēķinus, tiesa atzīst, ka darba algu prasītājam atbildētājs ir
aprēķinājis pareizi, prasītāja aprēķini ir nepareizi. Atbilstoši prasītāja konta izrakstam, visas darba algas un atvaļinājuma
kompensācijas summas viņam ir izmaksātas pilnā apjomā, līdz ar to prasība daļā par darba algas piedziņu ir nepamatota un
noraidāma.
Saskaņā ar Darba likuma 128.panta pirmo daļu, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba
devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas
izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.
Lietā iesniegta Valsts darba inspekcijas Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas 2014.gada 28.maija vēstule, kurā norādīts, ka,
veicot SIA „RADELS” pārbaudi, tika konstatēts, ka darba devējs, neveicot pienākošās naudas summas izmaksu darba tiesisko
attiecību izbeigšanas dienā 2013.gada 27.decembrī, ir pārkāpis Darba likuma 129.panta pirmās daļas prasības. Par konstatēto
pārkāpumu RRVDI amatpersona, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, SIA „RADELS”
izteikusi mutvārdu aizrādījumu.
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs strādāja atbildētāja uzņēmumā no 2013.gada 15.novembra līdz 2013.gada 27.decembrim, un
laika periodā no 2013.gada 15.novembra līdz 2013.gada 23.decembrim bija darba braucienā Eiropas valstīs.
Prasītājs prasības pieteikumā lūdz piedzīt no atbildētāja komandējuma naudu 1325,32 euro apmērā.
2010.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 2.punktā
noteikts, ka par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas vadītāja
rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to
komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu
mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)), brauciens uz noteiktu laiku uz citu
apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, − ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz
Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus; papildinātu zināšanas un
paaugstinātu kvalifikāciju, izņemot gadījumu, ja darbinieks nosūtīts uz izglītības iestādi amata (darba) pienākumu izpildei
nepieciešamās izglītības iegūšanai. Minēto izņēmumu neattiecina uz karavīru, kas, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.panta pirmo daļu, tiek nosūtīts uz izglītības iestādi dienesta pienākumu izpildei
nepieciešamās izglītības iegūšanai.
2010.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 3.punktā
noteikts, ka par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba
līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā
vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai
mežizstrādes nozarē). Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 12., 16., 17. un
20.punktā un VI nodaļā.
Darba brauciena būtiskas pazīmes ir tas, ka darbs tiek veikts ceļā, un darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem.
Tas nozīmē, ja nav regulāra, sistemātiska pārvietošanās, darbu nevar veikt. Tiesību teorijā jēdziens sistemātiskums nozīmē
vienveidīgas darbības atkārtotību noteiktā laika periodā. Parasti jau otrreiz veikta darbība dod pamatu darbības kvalificēšanai par
sistemātisku. Ņemot vērā, ka prasītāja darbs, saskaņā ar noslēgto darba līgumu, norisinājās ceļā, sistemātiski pārvietojoties no
vienas kravas piegādes vietas uz otru, jāsecina, ka prasītājs bija darba braucienā nevis komandējumā. Prasītājs nekorekti prasības
pieteikumā norādījis viņam pienākošās naudas summas kā komandējuma naudu, jo viņam pienākas darba brauciena izdevumu
kompensācija. Taču prasītāja kļūdainā termina lietošana, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu atteikt izskatīt prasību vai terminu
neprecīzas lietošanas dēļ noraidīt prasību, kā to lūdza atbildētājs.
2010.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 17.punktā
noteikts, ka komandējuma vai darba brauciena izdevumus darbiniekam atlīdzina institūcija, kura viņu nosūtījusi komandējumā vai
darba braucienā. 41.punktā noteikts, ka darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, atlīdzina šādus izdevumus: izdevumus par
degvielu (41.1.1.apakšpunkts), (..), izdevumus par autostāvvietu un iebraukšanu teritorijās, kur ir noteikta maksa (nodeva) par
transportlīdzekļu iebraukšanu (41.3.apakšpunkts), (..). 42.punkts nosaka, ka darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti
papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā
dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu
izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās
darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav
kompensācijas rakstura. 21.2.apakšpunkts nosaka dienas naudu Latvijas teritorijā − četrus latus par katru dienu. 1.pielikums Ministru
kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 nosaka izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz
ārvalstīm, tajā skaitā, Beļģija Ls 28, Luksemburga Ls 28, Nīderlande Ls 32, Polija Ls 20, Vācija Ls 32 (redakcijā līdz 2013.gada
31.decembrim).
Darbiniekam, kurš nosūtīts darba braucienā, sākot ar dienu, kad tiek šķērsota Latvijas Republikas robeža, dodoties darba braucienā
vai atgriežoties no tā, papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā, dienas naudas apmērā tiek atlīdzināti par katru ārvalstīs
pavadīto dienu saskaņā ar normām, kas noteiktas tai valstij, uz kuru darbinieks nosūtīts.
Lietā iesniegtas tahogrāfa izdrukas par darba braucienu un atskaites par darba braucienu. Novērtējot iesniegtās pušu atskaites, tiesa
atzīst, ka atbildētāja iesniegtā atskaite neatbilst tahogrāfa izdrukās esošai informācijai par /pers. A/ darba braucienu. Prasītāja
iesniegtajā atskaitē 2013.gada 3.decembrī nepamatoti norādīta prasītāja atrašanās Nīderlandē (dienas nauda 32 Ls), lai gan faktiski
viņš atradās Luksemburgā (28 Ls), kas nozīmē, ka prasītāja aprēķinātā darba brauciena dienas naudas kopsumma ir jāsamazina par
četriem latiem. Tiesa atzīst, ka kopējā dienas naudas summa atbilstoši prasītāja darba braucienam no 2013.gada 15.novembra līdz
2013.gada 23.decembrim ir 1068 Ls (1519,64 euro).
Starp pusēm pastāv strīds par dienas naudas apmaksu prasītājam par darba brauciena trim dienām no 2013.gada 23.novembra līdz
2013.gada 25.novembrim. Puses paskaidroja, ka 2013.gada 22.novembrī (piektdienā) Vācijā prasītājs vēlu ieradās kravas
iekraušanas vietā, nokavēja iekraušanu. Brīvdienās kravas iekraušana nenotika, jo noliktava nestrādāja. 2013.gada 25.novembrī
(pirmdienā) prasītājs atteicās vest nolīgto kravu (lietotas drēbes „second hand”), jo uzskatīja, kas tas nav iespējams ar viņam darba
devēja uzticēto transportlīdzekli, kuram kravas nodalījums ir nosegts ar mīksto pārsegu (tentu). Krava tika iekrauta un nākamajā dienā
2013.gada 26.novembrī izkrauta, jo prasītājs to nebija pienācīgi nostiprinājis, un krava nebija pārvietojama tādā veidā. Brauciens uz
nākamo iekraušanas vietu notika bez kravas, kā rezultātā atbildētājam radās nesaskaņas ar kravas nosūtītāju. Atbildētājs uzskata, ka
nolīgtā krava bija pārvietojama ar prasītāja transportlīdzekli, bet prasītājs nesekoja kravas iekraušanai, tad nespēja vai nemācēja
pareizi nostiprināt kravu, kā rezultātā krava vairs nebija pārvietojama. Atbildētājs uzskata, ka šī triju dienu dīkstāve notika prasītāja
vainas dēļ, tāpēc dienas naudu par braucienu viņam nav jāmaksā.
2010.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”
20.3.apakšpunkts nosaka, ja darbinieks komandējuma vietā (ceļā) vai darba braucienā ir aizkavējies bez attaisnojoša iemesla, −
viņam darba samaksa (atalgojums) par dienām, kas pārsniedz noteikto komandējuma vai darba brauciena laiku, netiek saglabāta un
komandējuma vai darba brauciena izdevumi netiek atlīdzināti.
Novērtējot lietā iesniegto tahogrāfa izdruku par 2013.gada 22.novembri, jāsecina, ka prasītājs ir nobraucis šajā dienā tikai 64
kilometrus. Laikā no plkst.7.43 līdz plkst.16.52, kad transportlīdzeklis bija kustībā, bija vairāki ilgstoši atpūtas periodi (no 8.10 līdz
10.47; no 11.59 līdz 14.54; no 15.27 līdz 16.40). Prasītājs tiesas sēdē norādīja, ka nekādu avāriju, remontu vai citu neparedzētu
apstākļu ceļā viņam tajā dienā nebija.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāju aizkavēja ierasties kravas iekraušanas vietā no viņa neatkarīgi apstākļi. Prasītājs arī nav
pierādījis, ka viņa lietošanā nodotā transportlīdzeklī nebija iespējams pārvadāt lietoto apģērbu kravu. Tiesa uzskata, ka darba devējs
nenosūtītu transportlīdzekli pēc kravas, zinot, ka konkrēto kravu nevar pārvadāt ar konkrēto transportlīdzekli, jo transportlīdzeklis bez
kravas nes zaudējumus. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja kavējums un dīkstāve ir notikusi bez attaisnojošiem iemesliem, un
atbildētājam ir tiesības neizmaksāt par trim dienām no 2013.gada 23.novembra līdz 2013.gada 25.novembrim dienas naudu par
darba braucienu (Ls 32x3 dienas = Ls 96 (136,60 euro)). Līdz ar to, prasītājam izmaksājamā dienas naudas summa par darba
braucienu ir 1383,04 euro.
Saskaņā ar Darba likuma 76.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri
atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus,
kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu.
Atbilstoši bankas konta izrakstam par /pers. A/ konta apgrozījumu, prasītājam darba brauciena laikā ir radušies darba brauciena
izdevumi par degvielas uzpildīšanu, tuneļu šķērsošanu, nodevu samaksu u.c., kopā 218,38 euro, kas, atbilstoši 2010.gada 12.oktobra
Ministru kabineta noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 17.punktā noteiktajam,
kompensējami darbiniekam no darba devēja līdzekļiem.
Tiesa atzīst, ka prasītājam pienākošās kompensācija par darba braucienu no atbildētāja kopā sastāda 1601,42 euro.
Atbilstoši bankas konta izrakstam par /pers. A/ konta apgrozījumu, darba devējs prasītājam ieskaitīja kontā: 2013.gada 25.novembrī
100,21 euro, 2013.gada 2.decembrī 100,21 euro, 2014.gada 4.februārī 200 euro, maksājuma mērķī norādot „darba brauciena
izdevumi”. Atbildētājs lietā iesniedzis vairākus kases izdevumu orderus un avansa norēķinus bez prasītāja parakstiem, kas nozīmē, ka
tie nevar kalpot par pierādījumu naudas samaksai. Prasītājs tiesai paskaidroja, ka tikai pirms brauciena 2013.gada 15.novembrī viņš
saņēma no darba devēja skaidru naudu 100 euro apmērā. No minētā jāsecina, ka darba devējs prasītājam ir izmaksājis par darba
braucienu kopā 500,42 euro.
Novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un pārbaudot visus aprēķinus, tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmaksājis prasītājam viņam
pienākošos kompensāciju par darba braucienu (dienas naudu) 1101 euro apmērā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā ir jāpiedzen kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba
specifikas dēļ radušies darba brauciena laikā no 2013.gada 15.novembra līdz 2013.gada 23.decembrim 1101 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos ir jāpiedzen valsts nodeva 165,15 euro (15%
no piedzītās summas 1101 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,31 euro.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 42.panta pirmo daļu, 97., 193.pantiem, tiesa
N O S P R I E D A:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Radels”, reģistrācijas numurs 40103469532, par labu /pers. A/, personas kods
/personas kods/, kompensāciju par darba braucienu 1101 euro (viens tūkstotis viens simts viens euro).
Noraidīt prasību daļā par darba algas 64,98 euro un darba brauciena kompensācijas 224,32 euro apmērā piedziņu.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Radels”, reģistrācijas numurs 40103469532, valsts labā valsts nodevu 165,15 euro
(viens simts sešdesmit pieci euro 15 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,31 euro (pieci euro 31 cents).
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 22.augusta, Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.
Tiesnese G.Kusiņa