Court fully supports landlord's claim for privatization management fees and statutory interest against absent tenant.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully dismissed the defendant's absence and ordered the payment of management fees, state fees, and statutory interest. The plaintiff successfully proved the defendant's liability for a long-term debt arising from the privatization of a residential building. Consequently, the court ruled in favor of the property management company, awarding the full claimed amount plus legal interest.
Regesto Legislator
Generato dall'IAPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50.pants; Civillikuma 1753., 1759., 1765. panti: Privatizētā objekta īpašniekam ir pienākums piedalīties kopapsaimniekošanā; parāda nokavējumam jāmaksā likumiskie procenti neatkarīgi no parāda procentu likuma.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C28332913
Lietas arhīva Nr. C-1245-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2014.gada 17.septembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:
tiesnese G.Sokolova
ar tiesas sēžu sekretāri A.Nikolajevu,
piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers.P/,
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret Rīgas pilsētas /pers.Z/ individuālo uzņēmumu
“/Nosaukums/” par parāda piedziņu,
konstatēja:
2013.gada 30.aprīlī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret Rīgas pilsētas
/pers.Z/ individuālo uzņēmumu “/Nosaukums/” par piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums- telpas /adrese/, ko apsaimnieko prasītāja.
Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 1996.gada 01.novembra līdz 2013.gada 01.martam par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 322,83 un nokavējuma procenti Ls 1216,99 par šo
pašu periodu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja minēto parādu, kopā Ls 4440,82, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1765. un 1759. pantu.
Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un grozījumos norādītiem motīviem. Lūdza prasību
apmierināt.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par
tiesas sēdi atbildētājam paziņots, nosūtot pavēsti uz juridisko adresi.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētāja pārstāvja neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, un, tā kā nepastāv Civilprocesa
likuma 209.vai 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja
klātbūtnes.
Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Lietā nav strīda, ka prasītāja ir SIA „Zemgale” tiesību un pienākumu pārņēmēja un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
1994.gada 02.jūnijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas valde un atbildētājs noslēgušas pirkuma-pārdevuma līgumu, ar kuru
atbildētājs privatizējot iegādājies tirdzniecības objektu- veikalu /adrese/ (lietas lapas 32-34).
Saskaņā ar šī līguma 4.1.punktu atbildētājam vismaz piecus gadus nav atļauts mainīt objekta specializāciju.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punkts (redakcijā uz parāda izveidošanās
sākumu) paredz, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un
apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem kopapsaimniekošanas sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.
Lietas materiāli nesatur informāciju, ka privatizācija ir atcelta, līdz ar to atbildētājam ir ar likumu uzlikts pienākums segt
apsaimniekošanas izdevumus.
No 2003.gada 17.jūnija dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.74 redzams, ka SIA „Zemgale” apņēmusies
apsaimniekot atbildētāja īpašumu, bet atbildētājs apņēmies par apsaimniekošanu samaksāt (lietas lapas 35-38)
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot
zaudējumus.
No 1996.gada novembra atbildētājs samaksu par sava īpašuma apsaimniekošanu veicis neregulāri (lietas lapas 41-47).
Saskaņā ar 2013.gada marta rēķinu, atbildētāja parāds pret prasītāju ir Ls 3223,83 (lietas lapa 39).
Tā kā atbildētājs nav iesniedzis ne prasītājai, ne tiesai iebildumus pret prasību, pret tās aprēķinu, vai pierādījumus tam, ka ir veicis
parāda apmaksu, vai ka nav saņēmis prasītājas sniegtos apsaimniekošanas pakalpojumus, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma
96.panta piekto daļu, kas paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst
par pierādītu atbildētāja saistību neizpildi un parāda aprēķinu. Līdz ar to no atbildētāja ir piedzenams parāds Ls 3223,83, jeb 4587,10
euro.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus Ls 1216,99, jeb 1731,62 euro par laiku no 1996.gada 01.novembra līdz
2013.gada 01.martam.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot to, ka atbildētājs, neveicot samaksu noteiktajā termiņā un apmērā, ir pieļāvis nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir
tiesīga saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā. Tāpēc prasība piedzīt likumiskos nokavējuma procentus ir
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā prasītājas lūgumu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no parāda
pamatsummas 4587,10 euro.
Prasītāja, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājusi valsts nodevu Ls 342,63, jeb 487,52 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus Ls 3,30, jeb 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami minētie tiesas izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25,5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195. un 204.1pantu,
tiesa
nosprieda:
pilnīgi apmierināt prasību.
Piedzīt no Rīgas pilsētas /pers.Z/ individuālā uzņēmuma “/Nosaukums/” par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu 4587,10
euro, likumiskos nokavējuma procentus 1731,62 euro, valsts nodevu 487,52 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
euro, kopā 6810,94 euro.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no Rīgas pilsētas /pers.Z/ individuālā uzņēmuma “/Nosaukums/” par laiku līdz
sprieduma izpildei 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda 4587,10 euro.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu Rīgas pilsētas /pers.Z/ individuālajam uzņēmumam “/Nosaukums/” noteikt 10 (desmit) dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums prasītājas labā labprātīgi izpildāms, iemaksājot naudu vienā no kontiem:
-AS „Swedbank”- LV98 HABA 0551 0307 3483 7;
-AS „Citadele banka”- LV83 PARX 0013 0443 8001 9;
-AS „SEB banka”- LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;
-AS „DnB banka”-LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;
-Nordea Bank Finland PlcLatvijas filiāle – LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2014.gada 17.septembris.
Tiesnese G.Sokolova