Court partially allowed bank loan recovery claim against guarantors for principal, interest, and reduced penalty.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially allowed the bank's claim for debt recovery against two individuals, ordering payment of the loan principal, accrued interest, and a reduced penalty. The bank had properly notified the debtors after a 30-day default, triggering the right to immediate repayment, but the court rejected a portion of the claimed penalty. The decision was based on the contract terms regarding default notices and the bank's voluntary reduction of the penalty amount to align with good faith principles.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likums 8., 9., 189.–195., 204.1; The court may partially satisfy a creditor's claim for debt recovery when the debtor fails to meet payment deadlines, provided the creditor has validly notified the debt and adjusted excessive penalties in accordance with the principle of good faith.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C31412714
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015. gada 10. augustā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese L. Leja
ar tiesas sēdes sekretāri R. Matīsu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu BIGBANK AS Latvijas filiāle prasībā pret /pers. A/ un /pers.
B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2014. gada 2. septembrī BIGBANK AS Latvijas filiāle (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību
pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk – atbildētāji) par parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2009. gada 7. decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ noslēgts
aizdevuma līgums Nr. 0908387/10ga (turpmāk – Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam /pers.
A/ izsniegts aizdevums 6346,56 EUR (4460,39 LVL) apmērā ar gada procentu likmi 31,1 % gadā, ar
pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajā
kārtībā.
2009. gada 7. decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts galvojuma līgums
Nr. 6600826, ar kuru atbildētājs /pers. B/ uzņēmās atbildētāja /pers. A/ saistības, izrietošas no aizdevuma
līguma, kā pats parādnieks.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 5.3. maksājumu termiņa un apmēra
kavējuma gadījumā aizņēmējam jāmaksā līgumsods 1% procenta apmērā no termiņā nesamaksātās
summas par katru kavējuma dienu.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktiem 4.1. un 4.1.1., gadījumā, ja
maksājumu kavējuma dienu skaits kopā ir vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa
vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu.
Tā kā atbildētāji nebija izpildījuši savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30
dienas, prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja no atbildētājiem parāda samaksu, kas tika
noformēts rakstveidā brīdinājuma formā un nosūtīts atbildētājiem ierakstītās vēstulēs 2011. gada
15. jūlijā. Brīdinājumā prasītāja lūgusi atbildētājus izpildīt savas saistības septiņu dienu laikā.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 8.2. jebkāds paziņojums uzskatāms par
nodotu otrai pusei, ja pagājušas trīs dienas kopš tas nodots pasta iestādē un nosūtīts ar ierakstītu sūtījumu
uz adresi, kas norādīta līgumā, tādēļ augstāk minētā parāda samaksas termiņš beidzies 2011. gada
25. jūlijā.
Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 5.3.
par maksājumu kavējumu par laiku no 2010. gada 15. jūnija līdz 2011. gada 15. jūlijam 10353,38 EUR
apmērā, ko prasītāja, vadoties no labas ticības principa, ir samazinājusi līdz 2266,73 EUR.
Atbildētāju parada summa uz šī pieteikuma parakstīšanas brīdi aprēķināta 12777,35 EUR, kas
sastāv no:
- neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 6346,56 EUR;
- nesamaksātajiem procentiem par laika posmu no 2009. gada 07. decembra līdz 2011. gada
15. jūlijam 4079,83 EUR;
- līgumsoda 2266,73 EUR;
- nesamaksātās komisijas maksas par līguma noformēšanu 63,46 EUR;
- komisijas maksas par paziņojuma par līguma laušanu nosūtīšanu 20,77 EUR.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1670., 1672., 1683., 1702., 1720,, 1722., 1756., 1765.,
1943. un 1945.pantu
Ņemot vērā minēto, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības
gadījumā no atbildētāja /pers. B/, parādu par kopējo summu 12777,35 EUR, kas sastāv no neapmaksātā
aizdevuma pamatsumma 6346,56 EUR, procentiem par laika posmu no 2009. gada 7. decembra līdz
2011. gada 15. jūlijam 4079,83 EUR, līgumsoda 2266,73 EUR, komisijas maksas 63,46 EUR, komisijas
maksas par paziņojuma par līguma laušanu nosūtīšanu 20,77 EUR. Kā arī prasītāja lūdz piedzīt no
atbildētājiem tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā par laiku līdz
sprieduma izpildei no piespriestās un neatmaksātās aizdevuma summas.
[2] Atbildētāju rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā nav saņemti.
[3] Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāve nav ieradusies. No prasītājas saņemts iesniegums, kurā
norādīts, ka prasītāja prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un
lūdz lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez
prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Vienlaicīgi prasītāja iesniegumā norādījusi, ka pēc prasības iesniegšanas
tiesā atbildētāji prasītājai parādu nav samaksājuši.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, neraugoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu
atbildētājiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā – atbildētājam /pers. B/ nosūtot pavēsti uz
deklarēto dzīvesvietu, atbildētāju /pers. A/ aicinot uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas
Vēstnesis”. Neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā atbildētāji nav iesnieguši, nav lūguši izskatīt lietu
pēc būtības bez viņu klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu.
Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez
atbildētāju klātbūtnes, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktie civillietas
izskatīšanas atlikšanas pamati, un atzīstot atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[5] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no
neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 1512. pantu pie katra saistību līguma būtības
pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009. gada 7. decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/
noslēgts aizdevuma līgums Nr. 0908387/10ga, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums
6346,56 EUR (4460,39 LVL) apmērā ar gada procentu likmi 31,1 % gadā.
No lietas materiālos esošā galvojuma līguma Nr. 6600826 redzams, ka galvotājs par aizdevuma
līgumu Nr. 0908387/10ga ir atbildētājs /pers. B/.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei
tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka
katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Tādējādi atzīstams, ka prasītāja un atbildētāji kā darījuma dalībnieki uzņēmās saistības viena pret
otru.
Tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumiem lietā pierādīts, ka prasītāja savas saistības pret
atbildētāju /pers. A/ ir izpildījusi. Prasītāja ir pierādījusi, ka izsniegusi atbildētājam /pers. A/ Aizdevuma
līgumā norādīto aizdevumu, ko apliecina maksājumu uzdevums un paraksti uz Aizdevuma līguma.
[5.1] Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1. punktu atbildētājs /pers. A/ apņēmās
atmaksāt aizdevumu un procentus saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku.
No aizdevuma līgumam pievienotā maksājumu grafika redzams, ka pirmais ikmēneša maksājums
bija veicams 2010. gada 15. jūnijā, bet pēdējais – 2019. gada 16. decembrī.
[5.2] Civillikuma 1589. pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad,
kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda
tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts fakts, ka prasītājai bija pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no
aizdevuma līgumiem.
Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1. un 4.1.1. punktu, aizdevējs ir tiesīgs pirms
termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu, ja aizņēmējs nokavējis no
līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi kopā vismaz par trīsdesmit dienām.
No prasītājas parāda aprēķina aizdevuma līgumam redzams, ka atbildētāji nav veikuši nevienu
maksājumu par saņemto aizdevumu.
Brīdinājumos prasītāja lūdza atbildētājus izpildīt savas saistības septiņu dienu laikā. Parāds
atmaksāts netika.
Civillikuma 1828. pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro,
negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu
parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.
Tā kā atbildētāji aizdevuma maksājumu atmaksas termiņu kavējuši ilgāk par trīsdesmit dienām,
tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti izmantojusi pielīgtās tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma.
Par atkāpšanos no līguma prasītāja atbildētājiem paziņojusi ar 2011. gada 15. jūlija brīdinājumu par
aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi pirms termiņa, pieprasot visu no aizdevuma līguma izrietošo
maksājumu tūlītēju samaksu.
[6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.
B/, no aizdevuma līguma neapmaksāto aizdevuma pamatsummu 6346,56 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest
apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu.
Civillikuma 1934. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu
lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma
lietās. Atbilstoši Civillikuma 1943. pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums,
kādu viņš saņēmis.
Tiesa ņem vērā, ka saistību neizpilde ir negatīvs fakts un negatīvu faktu pierādīt nevar. Civillikuma
1838. panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Minētā panta otrā daļa
noteic, ka pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku
apliecinājumu jeb kvīti [..].
Līdz ar to tiesa atzīst, ka tieši atbildētājiem bija jāpierāda fakts, ka viņi kā parādnieki savas saistības
pret prasītāju ir pilnībā izpildījuši. Bet konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka atbildētāji lietā nav
iesnieguši pierādījumus par faktu, ka visi maksājumi pēc aizdevuma līguma ir veikti.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par neapmaksātās aizdevuma pamatsummas
6346,56 EUR apmērā, kas izriet no aizdevuma līguma, piedziņu ir pamatots un apmierināms.
[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.
B/, nesamaksātos aizdevuma lietošanas procentus.
Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas
naudas summas vai citu atvietojamu lietu (Civillikuma 844. pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,
samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757. pantu, nolīgstot procentus,
jānoteic to apmērs.
Atbilstoši Civillikuma 1946. pantam procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši
norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
No Aizdevuma līguma I daļas redzams, ka par saņemtā aizdevuma lietošanu puses pielīga maksāt
procentus 31,1 % gadā no saņemtās un neatmaksātās aizdevuma summas par visu tā faktisko
izmantošanas laiku.
Līdz ar to atzīstams, ka starp pusēm panākta līgumiska vienošanās par procentu samaksu par
aizdevuma lietošanu.
Kā redzams no prasītājas aprēķina, prasītāja aprēķinājusi no aizdevuma līguma izrietošos
līgumiskos ikmēneša procentus par aizdevuma lietošanu par laika posmu no 2009. gada 7. decembra līdz
2011. gada 15. jūlijam 4079,83 EUR.
Atbildētāji procentu aprēķinu nav apstrīdējuši. Izvērtējot prasītājas veikto procentu aprēķinu, tiesa
atzīst, ka procentu aprēķins veikts saskaņā ar noslēgtā aizdevuma līguma noteikumiem.
Atbildētāji tiesai nav iesnieguši pierādījumus tam, ka ir veikuši līgumā pielīgto procentu samaksu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par līgumisko procentu no aizdevuma līguma par laika
posmu no 2009. gada 7. decembra līdz 2011. gada 15. jūlijam 4079,83 EUR apmērā piedziņu ir pamatots
un apmierināms.
[8] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.
B/, nesamaksāto komisijas maksu par līguma noformēšanu 63,46 EUR apmērā.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma sadaļu I Līguma pamatnoteikumiem, atbildētājam par Aizdevuma
līguma noformēšanu jāveic komisijas maksas samaksa 63,46 EUR apmērā.
No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka atbildētāji nav samaksājuši komisijas maksu
par līguma noformēšanu 63,46 EUR apmērā.
Tāpat, prasītāja lūdz piedzīt komisijas maksu par paziņojumu nosūtīšanu 20,77 EUR apmērā
saskaņā ar bankas oficiāli apstiprināto cenrādi.
Atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.7. punktu, aizņēmējam ir pienākums atlīdzināt
aizdevējam zaudējumus, kas tam radušies veicot parāda piedziņu, tai skaitā tiesāšanās, pirmstiesas parāda
piedziņas un ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi saistītos izdevumus. Izdevumus, kas
aizdevējam radušies saistībā ar brīdinājumu, atgādinājumu un SMS atgādinājumu par Aizdevuma līguma
noteikumu pārkāpšanu izsūtīšanu, aizņēmējs atlīdzina saskaņā ar spēkā esošo aizdevēja cenrādi.
Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas prasību par komisijas maksas piedziņu par
aizdevuma līguma noformēšanu 63,46 EUR un komisijas maksas piedziņu par paziņojumu nosūtīšanu
20,77 EUR, kopsummā piedzenot no atbildētāja prasītājas labā komisijas maksu 84,23 EUR apmērā.
[9] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.
B/, līgumsodu 2266,73 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā
ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma
1717. pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru noteic līdzēji, un tas nav
aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma
1720. pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts
vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Aizdevuma līguma 5.3. punktā noteikts aizņēmēja pienākums par maksājuma grafikā noteikto
maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu maksāt līgumsodu 1% apmērā no termiņā
nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Gadījumā, ja aizdevējs atkāpjas no aizdevuma līguma,
līgumsods tiek aprēķināts no neatmaksātās pamatsummas daļas, kas nav samaksāta vēstulē par vienpusēju
atkāpšanos no līguma norādītajam visa parāda samaksas datumam.
Saskaņā ar Civillikuma 1717. panta otro daļu līgumsoda apmērs nav ierobežots, taču tas neizslēdz
līgumsoda apmēra vērtēšanu, ievērojot Civillikuma 1. pantā noteikto labas ticības principu un
samērīguma principu. Uz šādu tiesas pienākumu norādīts judikatūrā (sk. Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta 2008. gada 14. maija spriedumā lietā Nr. SKC-212/2008).
Judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda apmēru izlemjams tiesas ieskatā saskaņā ar
Civillikuma 5. pantā noteikto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, 2009. gada 20. maija
spriedumu lietā Nr. SKC- 161/2009). Līgumsodam ir akcesoras saistības raksturs un, neraugoties uz
Civillikuma 1587. panta kategorismu, arī tā piemērošanai var būt izņēmumi. Gadījumos, kad no lietas
apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem
zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem
sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma
principiem.
Izvērtējot līgumsoda samērīgumu, tiesa atzīst, ka līgumsodam konkrētajā gadījumā ir izteikti
sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs raksturs. Tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav samērīgs un ir
pamats tā samazināšanai līdz saprātīgam apmēram.
Judikatūrā kā kritērijs līgumsoda apmēra vērtēšanai norādīta kreditora kavēšanās celt prasību, tā
veicinot līgumsoda pieaugumu (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 8.decembra
lēmums lietā Nr. SPC-259/2010, Latvijas Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.novembra lēmums lietā
Nr.SPC-63/2011). Konkrētajā gadījumā saistības izpildes nokavējums iestājies jau 2010. gadā jūnijā. No
lietas materiāliem redzams, ka prasība par parāda, procentu, līgumsoda un komisijas maksas piedziņu
tiesā celta 2014. gada 9. septembrī. Tiesa atzīst, ka, lai arī līgumsoda mērķis ir sodīt saistības pārkāpēju,
līgumsods nevar būt nesamērīgs un netaisnīgs un nevar kļūt par otras puses peļņas avotu.
Tiesa atzīst, ka atbildētāji nav rīkojušies labā ticībā, jo saistības nepildīja, parāds nav atmaksāts,
atbildētāji nav norādījuši uz tādu apstākļu pastāvēšanu, kas liecinātu, ka atbildētāji nav pieļāvuši
nokavējumu vai būtu atsvabināmi no neizdevīgām nokavējuma sekām, saskaņā ar Civillikuma
1656. pantu vai 1657. pantu. Tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot atbildētājus no pienākuma ciest
līgumsodu vispār, jo tādā gadījumā atbildētāji netiktu motivēti nokārtot savas saistības atbilstoši līguma
noteikumiem un netiktu ievērotas Prasītājas tiesības saņemt atlīdzinājumu par samaksas kavējumu un
tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājiem.
Tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams 10% apmērā no aprēķinātās pamatparāda summas, līdz ar to
prasījums par līgumsoda piedziņu ir apmierināms daļēji. Atbilstoši Prasītājas iesniegtajam parāda
aprēķinam, piedzenams līgumsods 10% apmērā no aprēķinātas pamatparāda summas (6346,56 EUR)
apmēra, t.i., 634,66 EUR. Pārējā daļā Prasītājas prasījums par līgumsoda 1632,07 EUR apmērā piedziņu
ir nepamatots un noraidāms.
[10] Prasītāja lūgusi gadījumā, ja no atbildētāja /pers. A/ nav iespējams piedzīt Aizdevuma līguma
parādu, piedzīt to no atbildētāja /pers. B/.
Kā pamatu šādam prasījumam Prasītāja norādījusi Galvojuma līgumu Nr. 6600826, kas 2009. gada
7. decembrī noslēgts starp BIGBANK AS Latvijas filiāle un /pers. B/.
Civillikuma 1692. pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram
par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Savukārt atbilstoši Civillikuma
1698. pantam galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,
parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētājs /pers. B/ uzņemas saistības attiecībā uz Aizdevuma
līgumu par sākotnējo pamatsummu un iespējamiem tā grozījumiem nākotnē. Galvinieks uzņemas kopā ar
Aizņēmēju solidāri atbildēt par saistībām, kas izriet no Aizdevuma līguma. Savukārt, ja Aizņēmējs
nepilda no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu veikšanas pienākumu, tad Galviniekam 7 (septiņu)
kalendāro dienu laikā pēc Aizdevēja rakstiska pieprasījuma ir jāveic visi no Aizdevuma līguma un tā
grozījumiem izrietošie Aizdevēja pieprasītie maksājumi Aizņēmēja parāda segšanai.
Tiesa secina, ka atbildētājs /pers. B/ kā atbildētāja /pers. A/ galvinieks saskaņā ar Galvojuma
līgumiem uzņēmās izpildīt no Aizdevuma līguma izrietošās saistības kā pats parādnieki un Prasītājai ir
tiesības saņemt savu prasījumu apmierinājumu no galvinieka.
Lietā noskaidrots, ka atbildētājs /pers. B/ nav iesniedzis pierādījumus tam, ka viņš kā galvinieks
būtu izpildījis apsolīto – izpildīt ar galveno līgumu uzņemtās saistības.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība pamatoti celta arī pret galvinieku /pers. B/, lūdzot piedziņas no
galvenā parādnieka – atbildētāja /pers. A/, nepietiekamības vai neiespējamības gadījumā piedzīt parādu
no galvinieka. Šāds Prasītājas prasījums ir pamatots un apmierināms.
[11] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa
tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka
procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas
lielumu.
Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja
noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam
pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.
Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt no atbildētāja /pers. A/ likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas, bet
piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. B/.
[12] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā
norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].
Ar tiesas spriedumu apmierināta prasība par parāda piedziņu 11145,28 EUR apmērā. Līdz ar to
atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „c” apakšpunktam no atbildētāja /pers. A/
par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai 648,30 EUR
apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 40,84 EUR (7,83 EUR+33,01 EUR par sludinājumu
Latvijas Vēstnesī), kopā 689,14 EUR.
Ņemot vērā to apstākli, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma
noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu pusēm atbilstoši lietā esošai izziņai par ar lietas
izskatīšanu saistītiem izdevumiem ir 16,25 EUR, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
daļa, kuru nav sedzis Prasītājas veiktais maksājums 7,83 EUR, piedzenama solidāri no atbildētājiem par
labu valstij 8,42 EUR apmērā.
[13] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un
par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
[14] Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas
Bankas noteiktā lata piesaistes kursa euro: 1 EUR = 0,702804 LVL.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 9., 189.–195., 204.1, tiesa
nosprieda
daļēji apmierināt BIGBANK AS Latvijas filiāle prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu BIGBANK AS Latvijas filiāle,
reģistrācijas numurs 40103200513, no aizdevuma līguma izrietošo parādu – neatmaksāto aizdevuma
pamatsummu 6346,56 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu par laika posmu no 2009. gada
7. decembra līdz 2011. gada 15. jūlijam 4079,83 EUR, līgumsodu 634,66 EUR, komisijas maksu
84,23 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus 689,14 EUR, pavisam kopā 11834,42 EUR (vienpadsmit tūkstoši
astoņi simti trīsdesmit četri euro 42 cents).
Piedziņas neiespējamības gadījumā, vai, ja no /pers. A/, personas kods /personas kods/, piedzītā
summa nesedz parādu pilnībā, piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu BIGBANK
AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40103200513, naudas summu, kāda nepieciešama BIGBANK AS
Latvijas filiāle prasījuma pret /pers. A/ par 11834,42 EUR (vienpadsmit tūkstoši astoņi simti trīsdesmit
četri euro 42 cents) samaksu pilnīgai dzēšanai.
Piedzītās summas samaksa veicama BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40103200513,
AS „Swedbank” kontā Nr. LV08HABA0551023395885.
Noteikt BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40103200513, tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/. likumiskos 6 % (sešus procentus)
gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas, Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.
B/, personas kods /personas kods/..
Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 1632,07 EUR apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,21 EUR (četri euro 21 cents), samaksu veicot Tiesu administrācijai, reģistrācijas
Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C31412714.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,21 EUR (četri euro 21 cents), samaksu veicot Tiesu administrācijai, reģistrācijas
Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C31412714.
Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams tiesas kancelejā.
Noteikt atbildētājiem sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) L. Leja