Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C32184817 / C-1848-17 ECLI:LV:RZRT:2017:1006.C32184817.1.S Generato dall'IA

Court allows bank's small claims suit for credit card debt, interest, and court costs against individual defendant.

Numero d'incarto C32184817 / C-1848-17
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The court dismissed the defendant's defense and fully granted the bank's small claims action for unpaid credit card debt. The plaintiff requested recovery of principal, interest, and penalties based on the contract and Civil Code provisions. The court ruled in favor of the bank, ordering payment of the principal, accrued interest, and litigation costs including state fees.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 8., 41. panti; Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 204.1., 250.25., 250.27. panti; Tiesa atzīst kredīta izdevumus par spēkā stāšanos, ja prasība ir pamatota ar līgumu un tiesību aktiem.

Parole chiave

Generato dall'IA
small claims procedure credit card debt recovery interest on unpaid debt litigation costs award contractual penalty enforcement civil procedure law banking dispute resolution spese bancarie

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1589. pants
Civillikuma 1716. pants
Civillikuma 1717. pants
Civillikuma 1720. pants 2. punkts
Civillikuma 1753. pants
Civillikuma 1756. pants
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lieta Nr.C32184817

Lietvedības Nr.C-1848-17/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anna Mihailova

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Norvik Banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja AS “Norvik Banka” Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, kurā,

pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta 1.punktu,

1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1743. un 1946.panta pirmo daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja atļautā kredīta parādu 569,15 euro,

neatļautā kredīta parādu 12,66 euro, līgumiskos procentus 569,15 euro un līgumsodu 58,19 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot prasītājai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 26.janvārī starp AS „Norvik banka” un /pers. A/ ticis noslēgts līgums Nr. VK10004204 par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegta Viva Maestro karte un piešķirts atļautais kredīts 320,15 euro

(Ls255) apmērā ar kredīta atmaksas termiņu 24 mēneši. Ar 2007.gada 7.septembra papildnolīgumu Nr.2 pie Kredītkartes līguma atļautā kredīta limits

palielināts līdz 569,15 euro (Ls400).

Atbilstoši līguma 1.12.punktam kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājam un kas tiek ieskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā

un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītājas noteiktā limita ietvaros, savukārt līguma 1.14.punktā

noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītājas noteikto limitu.

Atbilstoši līguma 1.9.un 1.10.punktam atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bijis jānorēķinās ar prasītāju, tas ir,

jāmaksā ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar līguma 5.3.punktu ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētāja saistības pret prasītāju - tiek atgriezts izmantotais kredīts,

maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi obligātie maksājumi saskaņā ar tarifiem.

Saskaņā ar līguma 1.22.punktu tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar līguma 5.10. punktu par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar tarifiem (0,167% par

pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kas prasītāja saņem informāciju par darījuma, kura

rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Atbilstoši Kredītkartes līguma 1.11. un 5.11.punktam, ja Atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis Ikmēneša maksājumu, Atbildētājam pielīgta saistība maksāt līgumsodu

par termiņa nokavējumu, kas saskaņā ar Tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai sastāda 0.25% dienā no nesamaksātās Ikmēneša summas. Saskaņā ar Kredītkartes līguma noteikumiem

atbildētājam Ikmēneša maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētāja nepildīja ar Kredītkartes līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši Kredītkartes līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums parādsaistību daļējai

izpildei saņemts 2009.gada 7.februārī 71,14 euro apmērā.

Laikā no 2012.gada 22.februāra līdz 2012.gada 12.septembrim, atbildētājam tika nosūtīti brīdinājumi par parāda esamību.

2010.gada 8.novembrī u n 2015.gada 2.jūnijā atbildētājam tika nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi, aicinot atbildētāju labprātīgi nokārtot savas

saistības. Pēc pirmsiesas brīdinājumu nosūtīšanas, atbildētājs savas saistības nebija izpildījis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2017.gada 31.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālās tiesības.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, prasītāja 2017.gada

5.septembrī, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarēto adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka AS “Norvik Banka” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par naudas

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotā 2006.gada 26.janvārī starp AS „Norvik banka” un /pers. A/ noslēgtā līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu

un lietošanu Nr. VK10004204 (lietas 12.lapa) redzams, ka atbildētājai izsniegta VIVA MasterCard ar atļauto kredītu Ls225 (320,15 euro), saskaņā

ar spēkā esošajiem Tarifiem (lietas 21.-22.lapa) ar aizdevuma termiņu – 24 mēneši.

Ar 2008.gada 19.marta papildnolīgumu Nr.2 pie līguma Nr.VK10004204 atļautā kredīta limits palielināts līdz Ls400 jeb 569,15 euro (lietas

14.lapa).

Noslēdzot līgumu, atbildētājs apstiprinājis, ka ar līguma noteikumiem un VIVA norēķinu karšu izsniegšanas un lietošanas noteikumiem ir iepazinies.

Saskaņā ar līguma 1.punkta noteikumiem piešķirtais kredīts ir īstermiņa aizdevums, kas sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais

kredīts ir aizdevums bankas noteiktā limita ietvaros; neatļautais kredīts ir aizdevums, kas pārsniedz bankas noteikto limitu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši līguma noteikumiem, atbildētājam norēķinu cikla – viena kalendārā mēneša laikā – ir jāatmaksā izmantotā kredīta daļa un jāsamaksā

procenti, veicot maksājumu līdz nākamā mēneša 25.datumam.

Savukārt Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar līguma 1.11.un 5.11.punktu, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, viņam jāmaksā līgumsods

par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ar spēkā esošo tarifu likmi (lietas 12.lapa).

No lietas materiālos esošā kartes konta izraksta (lietas 15. – 20.lapa) un parāda aprēķina (lietas 23.-25lapa) redzams, ka uz 2017.gada 6.martu

kavētie maksājumi sastāda kopumā 1209,15 euro apmērā, kas sastāv no atļautā kredīta parāda 569,15 euro, neatļautā kredīta 12,66 euro, procentiem

569,15 euro, līgumsoda par neatļautā kredīta izmantošanu 1,27 euro un līgumsoda par samaksas nokavējumu 56,92 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Savukārt Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas.

Līdz prasības izskatīšanas dienai atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds būtu pilnīgi vai daļēji samaksāts.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par atļautā kredīta izmantošanu 569,15 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

No 2006.gada 26.janvāra starp AS „Norvik banka” un /pers. A/ noslēgtā līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu Nr.

VK10004204 (lietas 12.lapa) redzams, ka atbildētājam izsniegta VIVA MasterCard Standard ar atļauto kredītu Ls255 (320,15 euro), 2008.gada

19.martā to paaugstinot līdz 400Ls (569,15 euro), nosakot mēneša procentu likmi – 1,79% (lietas 21.lapa).

Lietā noskaidrots, ka atbildētājs minētajiem nosacījumiem piekritis, ko apliecinājis ar savu parakstu līgumā, kurā pielīgts, ka procentu likme tiek

noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem.

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina (lietas 23.-25.lapa) redzams, ka procenti par kredīta izmantošanu nav samaksāti 569,15 euro

apmērā.

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā lietā pierādīto apstākli,

ka atbildētājs nav veicis aizdevuma atmaksu, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par pierādītu

atbildētāja pienākumu maksāt procentus 569,15 euro apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 18.maija līdz 2014.gada 23.aprīlim (lietas

23.-25.lapa).

Tāpat prasītāja aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu 56,92 euro apmērā par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu, kas samazināts līdz 10%

no atļautā kredīta parāda summas, kā arī līgumsodu par neatļautā kredīta izmantošanu 1,27 euro apmērā. Kopējais līgumsoda apmērs tādējādi ir 58,19

euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar pušu starpā noslēgtā līguma 5.10.punktu par neatļautā kredīta izmantošanu klients maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar tarifiem

(..). No VIVA kartes apkalpošanas tarifiem secināms, ka līgumsods par piešķirtā kredīta pārtēriņu noteikts 0,167% apmērā par katru piešķirtā kredīta

pārtēriņa dienu (lietas 21.-22.lapa).

Savukārt līguma 5.11.punktā pielīgts atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājuma

summas, kas saskaņā ar tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai ir 0,25 procenti dienā.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētāja saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda

apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritusi. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa

neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju, ņemot vērā, ka atbildētāja pieļāvusi ilgstošu maksājumu kavējumu, līdz

ar to nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav sniedzis pamatotus iebildumus par prasības pieteikumā minētajiem faktiem, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu

parāda samaksu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā pamatparāda

atļautā kredīta parāds 569,15 euro, neatļautā kredīta parāds 12,66 euro, procenti par piešķirtā kredīta izmantošanu 569,15 euro un līgumsods 58,19

euro.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa). Pārbaudot

lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 181,37 euro apmērā un Civilprocesa

likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 181,37 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,30 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt AS “Norvik Banka” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu AS „Norvik banka”, reģ.Nr.40003072918, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 581,81 euro (pieci simti

astoņdesmit viens euro un 81 cents), procentus par piešķirtā kredīta izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 18.maija līdz 2014.gada 23.aprīlim

569,15 euro (pieci simti sešdesmit deviņi euro un 15 centi) un līgumsodu 58,19 euro (piecdesmit astoņi euro un 19 centi), kā arī tiesas izdevumus –

samaksāto valsts nodevu 181,37 euro (viens simts astoņdesmit viens euro un 37 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro un

30 centi), kopā piedzenot 1393,82 euro (viens tūkstotis trīs simti deviņdesmit trīs euro un 82 centi).

Samaksa veicama šādā kontā: maksājuma saņēmējs: AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, kredītiestāde AS “NORVIK

BANKA”, konta Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE.

Noteikt AS „Norvik banka”, reģ.Nr.40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (sešu

procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 581,81 euro (pieci simti astoņdesmit viens euro un 81 cents).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Anna Mihailova