Appeal court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving due to unchallenged evidence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appeal court dismissed the appellant's request to revoke the first-instance judgment imposing administrative penalties for drunk driving. The appellant admitted to consuming alcohol before driving but attempted to dispute the breathalyzer results and the date of the offense, which the court found unsupported by evidence. The court upheld the lower court's findings that the appellant accepted the test results and that the procedural conduct of police officers was lawful.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.21, 289.22 panti: An appeal against an administrative penalty decision is inadmissible if the appellant fails to provide evidence contradicting the established facts or if the first-instance court correctly evaluated the admissibility and credibility of the evidence.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.115011414
106AA-91-14/5
SPRIEDUMS
Jelgavā, 2014.gada 19.augustā
Zemgales apgabaltiesa
šādā sastāvā:
tiesnese referente D.SKRAUPLE,
tiesneses A.MISIUNA, M.TERJUHANA
apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtās daļas sakarā ar /pers.
B/ apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2014.gada 6.maija spriedumu, un
konstatēja:
2014.gada 4.maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas
jaunākais inspektors Kaspars JOZIS sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA880618 par to, ka 2014.gada 4.maijā
plkst.110 Jelgavā pa Rīgas ielu virzienā no Ozolniekiem uz Loka maģistrāles pusi /pers. B/ vadīja automašīnu BMW 528 ar v.n./TL
numurs/, atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija 1,66 promiles konstatēta izelpas gaisā ar alkometru
AlcoQuant6020 Nr.A107233, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu
piemērots aizliegums izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Secināts, ka /pers. B/ izdarījis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”
39.1.2.apakšpunkta pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. B/ ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar protokola saturu, viņam izskaidrotas Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī
saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par protokola saturu /pers. B/ nav izteicis.
2014.gada 4.maija rakstveida paskaidrojumā /pers. B/ norādījis, ka 2014.gada 4.maijā plkst.110 Jelgavā pa Rīgas ielu virzienā no
Ozolniekiem uz Pumpura ielas pusi vadījis automašīnu BMW528 ar v.n./TL numurs/, kurai tehnisku iemeslu dēļ nav degušas ārējās
apgaismes ierīces. Pirms automašīnas vadīšanas 3.maijā līdz plkst.20 bija izdzēris aptuveni 0,5 litrus degvīna un 2 litrus alus. Izdarīto
nožēlo.
Ar Jelgavas tiesas 2014.gada 6.maija spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
14915.panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10
diennaktīm, naudas sodu 1200 euro apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Administratīvā aresta laiku
noteikts skaitīt no aizturēšanas brīža.
Par Jelgavas tiesas spriedumu /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdzis atcelt spriedumu, bet administratīvā pārkāpuma
lietu izbeigt. Norādījis, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo uzskata, ka viņa vaina nav pierādīta. Pirmās instances tiesa nav
pārliecinājusies, ka alkometrs uzrādījis precīzus rezultātus un vai tiem ir likumīga ticamība. Policijas darbinieki neprecīzi pierakstījuši
apelatora paskaidrojumus. Apelators nav piefiksējis, ka apturēšanas brīdī jau mainījies datums, jo 3.maija dienu, vakaru un nakti, kad
viņu apturēja, viņš uztvēris kā vienu vakaru jeb datumu. Pareizāk būtu teikt, ka apelators dzēris aizvakar, nevis vakar, kā viņš to teicis.
Uzskata, ka alkometrs kļūdās. Policijas darbinieki nav piedāvājuši apelatoram nodot asins analīzes, kuras visprecīzāk nosaka
alkohola daudzumu asinīs.
2014.gada 13.augustā Zemgales apgabaltiesā saņemtajos paskaidrojumos /pers. B/ norādījis, ka lietā nav atrodami noteiktā
procesuālā formā nostiprināti pierādījumi par alkometra verifikāciju, bet likums ir noteicis verifikācijas sertifikātu par vienīgo
pierādīšanas līdzekli alkometra derīgumam pārbaužu veikšanai, līdz ar to nav iespējams pārliecināties par alkometra mērījuma
ticamību un pieļaujamību. Attiecīgi jāsecina, ka trūkst pierādījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtās
daļas pārkāpuma sastāva esamībai.
Lietas dalībnieki viedokli par /pers. B/ sūdzību nav iesnieguši.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, iepazinusies ar /pers. B/ apelācijas sūdzību un paskaidrojumiem pie tās,
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu sūdzību iespējams izskatīt
rakstveida procesā. Tiesa atzīst, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma, bet Jelgavas tiesas spriedums kā
likumīgs un pamatots atstājams negrozīts.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma
lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie
administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi
apstākļi, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā
iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un
noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Zemgales apgabaltiesa nekonstatē pirmās instances tiesas pieļautus likumpārkāpumus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā,
kas varētu būt par pamatu pieņemtā sprieduma atcelšanai vai grozīšanai, un uzskata, ka tiesas spriedums ir likumīgs un pamatots.
Lietas izskatīšanas gaitā nekādi jauni apstākļi, kas nebūtu bijuši zināmi Jelgavas tiesai, netika noskaidroti. Apelācijas instances tiesa
pievienojas Jelgavas tiesas secinājumiem par /pers. B/ vainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un neatkārto tos, jo pirmās
instances tiesa vispusīgi un rūpīgi pārbaudījusi lietā savāktos pierādījumus, analizējusi un novērtējusi tos kopumā un savstarpējā
saistībā, pamatoti secinot, ka tai nav šaubu par /pers. B/ vainīgumu, kas pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu
NR.PA880618, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB309694, alkometra izdrukām.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Jelgavas tiesas spriedumā ietvertais pierādījumu izvērtējums ir pamatots un pietiekams, tāpēc
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu arī pievienojas tajā norādītajai motivācijai un detalizēti
neatkārto jau norādītos pierādījumus un atzinumus.
Administratīvā pārkāpuma lietā 5.lapā atrodas alkometra izdrukas, no kurām redzams, ka 2014.gada 4.maijā ar kontroles aparātu
AlcoQuant6020 Nr.A107233 plkst.114 /pers. B/ izelpojamā gaisā konstatētas 1,66 promiles alkohola satura, bet plkst.130 – 1,68
promiles alkohola satura. /pers. B/ piekritis veiktās pārbaudes rezultātiem un nav tos apstrīdējis. Uz izdrukām redzams arī, ka
konkrētais alkometrs verificēts līdz 2014.gada 5.septembrim.
Lai gan apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt alkometra AlcoQuant6020 Nr.A107233 verifikācijas derīguma termiņu,
nolūkā pārbaudīt šo lietā esošo informāciju tika izprasīts tā verificēšanas sertifikāts.
No Atkārtotās verificēšanas sertifikāta Nr.A-3986V14 (l.l.45) redzams, kaalkometrs AlcoQuant6020 Nr.A107233 ir verificēts
2014.gada 5.martā un sertifikāts ir derīgs līdz 2014.gada 5.septembrim. Līdz ar to apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt
alkometra izdruku kā pierādījuma šajā administratīvā pārkāpuma lietā attiecināmību un pieļaujamību.
Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka paskaidrojumos pārkāpuma konstatēšanas vietā 2014.gada 4.maijā /pers. B/ nav norādījis, ka
nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, taču norādījis, ka 3.maijā līdz plkst.20 lietojis alkoholiskos dzērienus. Zemgales apgabaltiesa secina,
ka uz protokola sastādīšanas brīdi /pers. B/ piekritis protokolā norādītajam, tai skaitā pārbaudes rezultātiem.
Alkohola ietekmes pārbaude /pers. B/ veikta atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.15 „Kārtība, kādā
nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”
paredzētai kārtībai. /pers. B/ nav izteicis nekādus iebildumus, ir apstiprinājis ar savu parakstu, ka piekrīt veiktās pārbaudes
rezultātiem.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka policijas darbinieki, veicot /pers. B/ alkohola ietekmes pārbaudi 2014.gada 4.maijā, ir ievērojuši
normatīvajos aktos minēto kārtību, un nekādas būtiskas /pers. B/ procesuālās tiesības nav tikušas pārkāptas.
Ievērojot teikto, apelācijas instances tiesa nevar piekrist apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem par alkometra veikto rādījumu
pareizības apšaubīšanu. Arī apelācijas sūdzībā izteiktos apgalvojumus par to, ka /pers. B/ sajaucis datumus un 2014.gada 3.maijā
nav lietojis alkoholiskos dzērienus, neapstiprina neviens pierādījums. Bez tam, kā redzams no tiesas sēdes protokola, apelators pats
apstiprinājis, ka pirmo reizi piesēdies pie stūres alkohola reibumā.
Zemgales apgabaltiesa uzskata, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami un ticami, tos nav pamata apšaubīt. Apelācijas instances
tiesa neatkārto Jelgavas tiesas secinājumus, jo pirmās instances tiesa vispusīgi un rūpīgi pārbaudījusi lietā savāktos pierādījumus,
analizējusi un novērtējusi tos un to attiecināmību uz konkrēto lietu kopumā un savstarpējā saistībā.
Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ir ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas
pakāpi un mantisko stāvokli. Pamatoti nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, par atbildību mīkstinošu apstākli pamatoti atzīts
izdarītā vaļsirdīgā nožēlošana, līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka /pers. B/ nosakāms sods sankcijas minimālajās
robežās. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta nepiemērošanai lietā nav
konstatēti.
Ņemot vērā teikto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Jelgavas tiesa precīzi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, izvērtējusi lietā
esošos pierādījumus un pareizi kvalificējusi viņa darbības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās
daļas, sodu piemērojusi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantā noteiktajiem sodu uzlikšanas vispārīgajiem
noteikumiem, līdz ar to Jelgavas tiesas spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. B/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.
Pamatojoties uz teikto, vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6,289.21,289.22panta, Zemgales apgabaltiesa
nosprieda:
Jelgavas tiesas 2014.gada 6.maija spriedumu atstāt negrozītu, /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese referente D.Skrauple
Tiesneses A.Misiuna
M.Terjuhana