Court partially allowed management fee claim against landlord, rejecting contract penalty due to lack of agreement.

Lieta Nr.C33523915

Lietas arhīva Nr.C-5239-15/20

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 12.novembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Dzīvoklis S” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 27.augustā tiesā saņemts SIA „Dzīvoklis S” (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk –

atbildētāja) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas, komunālo un papildus pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma 10. un 13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo, ceturto un piekto daļu un

Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1720. un 1765.pantu, lūgts:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas / apsaimniekošanas, komunālajiem un papildus

pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 576,63 euro;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai likumiskos 6% gadā par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 26.augustam 40,24 euro;

3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 57,66 euro, pavisam

kopā piedzenot 674,53 euro;

4) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai samaksātos tiesas izdevumus, tai skaitā valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus to

faktiskajā apmērā;

3) noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas skaitot no 2015.gada 27.augusta līdz sprieduma izpildei.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2006.gada 9.maijā starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un prasītāju noslēgto

Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai (turpmāk – Līgums), prasītāja veic dzīvojamās

mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, savukārt dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt prasītājai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu /

apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī maksājumus par komunālajiem un citiem pakalpojumiem. Līgums ir

saistošs visiem dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem (Līguma 1. un 3.sadaļa) prasītāja veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, kā arī nodrošina atbildētāju ar komunālajiem un citiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājai par

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar līgumu nodrošinātajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem (Līguma 4.sadaļa).

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, dzīvokļa īpašuma Nr.2, /adrese/, īpašniece ir atbildētāja.

Atbildētāja nav pilnā apmērā veikusi apmaksu par saņemtajiem pārvaldīšanas/ apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem un citiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada marta līdz 2015.gada februārim (ieskaitot).

Atbildētājai 2015.gada 8.aprīlī nosūtīta pretenzija, tomēr arī pēc pretenzijas nosūtīšanas parādsaistības pilnā apmērā nav nokārtotas.

Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī paskaidro, ka mediācija strīda risināšanā nav izmantota un to izmantot nevēlas

(lietas 59.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2015.gada 31.augustā atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese /, Salaspils novadā (lietas 56.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2015.gada 30.septembrim (lietas 57.lapa).

2015.gada 5.oktobrī atbildētājai adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – piegādes laikā adresāts nav sastapts,

atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 65.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2015.gada

12.novembrī pusēm paziņots 2015.gada 8.oktobrī (lietas 68.lapa).

Līdz 2015.gada 12.novembrim sūtījums atpakaļ tiesai nav atgriezts, paskaidrojumi par prasību nav sniegti.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus

fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja

vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai

izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kā arī

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Paskaidrojumu par celto prasību atbildētāja nav iesniegusi, lietas izskatīšana tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā, par lietas izskatīšanas

datumu pusēm ir paziņots.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas

redzams, ka atbildētājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr.2 un kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes

507/39587, kas atrodas /adrese/, nostiprinātas, pamatojoties uz tiesneša 2000.gada 13.septembra lēmumu, pamats: 2000.gada 12.jūnija pirkuma līgums

(lietas 48.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu māju /adrese/ apsaimnieko un pārvalda prasītāja, ko apstiprina 2006.gada 9.maija daudzdzīvokļu mājas

kopīpašumā esošās daļas pilnvarojuma līgums pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, kas noslēgts starp prasītāju kā pārvaldnieku un daudzdzīvokļu mājas

/adrese/ kopīpašniekiem (lietas 9. - 15.lapa).

Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 1.punktu kopīpašnieki uzdod pārvaldniekam, bet pārvaldnieks apņemas pārvaldīt un apsaimniekot nekustamā

īpašuma, kas atrodas /adrese/ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Atbilstoši pārvaldīšanas līguma 3.sadaļai pārvaldnieka pienākums ir godprātīgi veikt īpašuma pienācīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstoši

līguma noteikumiem, īpašnieku sapulču lēmumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Līguma 3.1.6. punktā noteikts pārvaldnieka pienākums iekasēt no īpašniekiem, t.sk., no tiem mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav līguma

dalībnieki, maksu par Īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un maksu par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, izrakstot attiecīgus rēķinus

atbilstoši līguma nosacījumiem, kā arī sekot, lai šie maksājumi tiktu veikti laikus.

Savukārt pārvaldīšanas līguma 2.1.2.punktā noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā līgumā noteiktajā kārtībā veikt

pārvaldniekam visus līgumā noteiktos maksājumus, kas saskaņā ar līguma 3.1.4.punktu ir aukstais un karstais ūdens, kanalizācija, elektroenerģija,

apkure, atkritumu izvešana, lifta pakalpojumi.

Tiesa atzīst, ka 2006.gada 9.maijā noslēgtais Pilnvarojuma līgums dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām.

Līgums nav arī apstrīdēts un līdz ar to, kā spēkā esošs ir saistošs abām līgumslēdzējām pusēm.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja ,,par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem [..].

Atbildētāja Līgumu nav parakstījusi (lietas 14.lapa).

Tiesa norāda, ka no Dzīvokļa īpašuma likuma normām izriet, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei, pamatojoties uz likumu, ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese /, Salaspils novadā, savukārt prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas

apsaimniekošanas maksu un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Apstāklis, ka atbildētāja minēto līgumu nav parakstījusi, neatbrīvo viņu no

pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, jo atbildētājai ir saistoši pārvaldnieka izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas maksas un

komunālo pakalpojumu apmaksu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja ir lietojusi un saņēmusi gan komunālos pakalpojumus, gan citus apsaimniekošanas pakalpojumus,

savukārt prasītāja ir segusi rēķinus komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet atbildētāja nav norēķinājusies ar prasītāju.

Norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem noteikta, pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2015.gada 8.aprīlī prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par parādu uz 2015.gada 31.martu 831,17 euro apmērā, lūdzot veikt parāda samaksu

līdz 2015.gada 21.aprīlim. Atbildētāja brīdināta par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts (lietas 49.lapa).

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un iesniegto parāda aprēķinu, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietā iesniegtās 2015.gada 26.augusta izziņas par parādu (lietas 18.lapa) un no atbildētājai izrakstītiem rēķiniem (lietas 19. - 30.lapa) redzams,

ka atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim

816,63 euro apmērā.

Atbildētāja savu saistību izpildei veikusi tikai 3 maksājumus – 2015.gada maijā 120 euro, 2015.gada jūlijā – 50 euro un 2015.gada augustā – 70

euro apmērā.

No parāda aprēķina izriet, ka apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds par šo periodu veidojies kā sniegto pakalpojumu un

apmaksātās summas starpība (816,63 euro – 240 euro = 576,63 euro).

Pamatojoties uz minēto, atbildētājai kā dzīvokļa /adrese /, Salaspils novadā, īpašniecei uz Līguma un likuma pamata ir pienākums norēķināties par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem, kurus atbildētāja saņēmusi laikā no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim

un tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

576,63 euro apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos 6% gadā vai 0,01644% dienā par laiku no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 26.augustam (prasības pieteikuma

sastādīšanas dienai) 40,24 euro apmērā.

Tiesa uzskata, ka prasītājas prasījums par procentu piedziņu ir pamatots, jo saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība,

kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietā iesniegtā likumisko procentu aprēķina (lietas 31. – 47.lapa) redzams, ka prasītāja likumiskos procentus aprēķinājusi no 2014.gada 1.aprīļa

(nevis, kā norādīts prasības pieteikumā - 2014.gada 1.marta) līdz 2015.gada 26.augustam un tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 1765.panta

nosacījumiem no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami aprēķinātie likumiskie procenti 40,24 euro apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt līgumsodu, kas aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 57,66 euro, kas ir 10%

apmērā no parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta noteikumiem līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pienākumu maksāt līgumsodu un tā apmēru puses pielīgst līgumā.

Pārvaldīšanas līguma 4.6.punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka līgumsodu līdz 0,2% apmērā no kavēto

maksājumu summas par katru nokavēto maksājumu dienu, ja tas nav savlaicīgi veicis līgumā noteiktos maksājumus (lietas 13.lapa).

Tādējādi prasība par līgumsoda piedziņu ir līgumiski pamatota.

Savukārt tiesa konstatē, ka daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pilnvarojuma līgumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai noslēguši

atsevišķi dzīvokļu īpašnieki.

Tiesa norāda, lai arī līgumu noslēguši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kā kopība, tiesa atzīst, ka atbildētājai nav saistošs pienākums maksāt

līgumā pielīgto līgumsodu, jo līgumu atbildētāja personīgi nav parakstījusi un starp pusēm nav noslēgts individuāls līgums, ar kuru atbildētāja būtu

apņēmusies pienākumu veikt līgumsoda samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Augstākās tiesas Senāts 2010.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr. SKC-245 norādījis, ka likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.2panta otrās

daļas 5.punkta norāde par īpašnieku kopsapulces tiesībām izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu nav tulkojama tik plaši, ka tā aptver arī tiesības noteikt atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem līgumsodus. Līgumsods un apsaimniekošana ir

dažādas lietas. Kā izriet no definīcijas Civillikuma 1716.pantā, līgumsods ir konkrētā saistības dalībnieka labprātīgi uzņemts pienākums ciest pametumu,

un nav pamata uzskatīt, ka šāda tiesība likumā „Par dzīvokļa īpašumu” būtu nodota dzīvokļu īpašnieku kopsapulces izlemšanā.

Ievērojot minēto, prasība daļā par līgumsoda piedziņu noraidāma kā nepamatota.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats apmierināt prasību daļēji un piedzīt no atbildētājas prasītājas labā apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 576,63 euro un likumiskos procentus

par laika periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 26.augustam 40,24 euro. Savukārt prasību daļā par līgumsoda piedziņu par laika periodu no

2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 57,66 euro apmērā noraidīt.

Bez tam, prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas skaitot no 2015.gada

27.augusta līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētāja savas uzņemtās saistības nav pildījusi, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības sākot no

2015.gada 27.augusta (nākamā diena pēc prasības pieteikuma sastādīšanas) līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no

neatmaksātā galvenā parāda 576,63 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 101,18 euro (lietas 52.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas

53.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 92,53 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kopā 97,23

euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 9,30 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 4,70 euro,

piedzenami no atbildētājas valsts labā, t.i., 4,60 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.2 5 un

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dzīvoklis S”, reģistrācijas Nr.40003810953,

- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas /apsaimniekošanas, komunālo un papildus pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada

1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 576,63 euro (pieci simti septiņdesmit seši euro un 63 centi),

- likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 26.augustam 40,24 euro (četrdesmit euro un 24 centi) un

- tiesas izdevumus: valsts nodevu 92,53 euro (deviņdesmit divi euro un 53 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro

un 70 centi), pavisam kopā piedzenot 714,10 euro (septiņi simti četrpadsmit euro un 10 centi).

Noteikt SIA „Dzīvoklis S”, reģistrācijas Nr. 40003810953, tiesības par laiku no 2015.gada 27.augusta līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 576,63 euro (pieci simti septiņdesmit seši euro un 63 centi),

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 28.februārim 57,66 euro (piecdesmit septiņi euro un

66 centi) piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 euro (četri euro un 60 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un

mērķis - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33523915.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada

12.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Ilstere