Court partially allowed management company's claim for apartment maintenance fees and costs against resident.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the management company's claim for maintenance fees and costs against the resident. The resident owned the apartment and received services but failed to pay the required fees. The court ruled that the resident must pay the outstanding debt, interest, and court costs, while rejecting the claim for warning-related expenses.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 34. panta 2. daļa 1. punkts b) apakšpunkts; Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants: A resident is liable for maintenance fees and court costs regardless of a management contract, but specific expense claims like warning costs require separate justification.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Civillieta Nr. C30508312
Lietvedības Nr. C1876-13/13
SPRIEDUM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2013.gada 21.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs
ar tiesas sēdes sekretāri A.Božoku,
2013.gada 07.oktobrī, Rīgā, Abrenes ielā 3
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, un
konstatēja:
2012.gada 09.janvārī prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir iesniedzis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā ir norādīts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ ir biedrības „Tallinas 36”, reģ.nr.40008137534,
valdījumā esošs nekustamais īpašums, kas saskaņā ar 2009.gada 1.jūlija daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma pamata, (turpmāk tekstā - Līgums) ir nodots RP SIA „Rīgas centra
apsaimniekotājs” pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Saskaņā ar Līguma 2.punkta nosacījumiem RP SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” veic dzīvojamās mājas /adrese/
apsaimniekošanu, uzturēšanu un tā nodrošināšanu ar komunālajiem pakalpojumiem - ūdens apgādi un kanalizāciju, atkritumu
izvešanu, koplietošanas telpu elektroapgādi, komunikāciju ekspluatāciju un apkuri.
Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas centra apsaimniekotājs” tika
reorganizēta, apvienojoties ar citām komercsabiedrībām un reģistrētaLR uzņēmuma reģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,
(turpmāk tekstā - Prasītājs) kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējs. Pamatojoties uz Līguma4.4.punktu
kopīpašniekiem jānorēķinās par kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam. Saskaņā ar Līguma2.1.7. p., lai Prasītājsvarētu
pārstāvēt īpašnieku intereses tiesā, bija nepieciešams Biedrības valdes pilnvarojumus, kas ar 2011.gada 13.aprīļa pilnvaru Nr.1
izsniegts Prasītājam.
No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka Atbildētājai , pamatojoties uz 2003.gada 16.septembra pirkuma
līguma pieder dzīvokļa īpašuma /adrese A/, ar kadastra apzīmējumu /numurs/ un kopējo platību 55,02 kv.m, par ko īpašuma tiesības
tika nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā 2003.gada 18.septembrī.
Atbildētāja dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumu ar biedrību „Tallinas 36” vai Prasītājunav noslēgusi.
Atbildētājai nav likti šķēršļi izmantot viņai piederošo īpašumu un saņemt komunālos pakalpojumus. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma
likuma 10.pantu, Atbildētājaspienāks ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ir vai nav noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Rēķini tiek izsniegti
regulāri, tomēr maksājumi netiek veikti regulāri un pilnā apmērā, tādējādi radot Prasītājammateriālos zaudējumus.
Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem Atbildētājaiir
izveidojies laika posmā no 2009.gada 1.augusta līdz 2011.gada
izveidojies laika posmā no 2009.gada 1.augusta līdz 2011.gada
31.oktobrim un sastāda Ls 1612,76. Ņemot vērā, ka līgumiskās attiecības starp pusēm
nepastāvēja, tādejādi Atbildētājaiir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā. Likumisko procentu
aprēķins par laika posmu no 2009.gada 1.augusta līdz 2011.gada 31.oktobrim, kurš sastāda Ls 131,12.
Atbildētājas neizpildītās saistības par dzīvokli /adrese A/ sastāv no pamatparāda Ls 1612,76 un likumiskajiem procentiem Ls
131,12, pavisam kopā Ls 1743,88.
Atbildētāja līdz šim brīdim izveidojušos parādu nav samaksājusi Prasītajam.
2010.gada 17.septembrī Prasītājsiesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu (Lieta Nr. 3-12/4227/10)
par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret Atbildētāju,lūdzot tiesu izlemt par parāda Ls 932,67 un likumisko procentu
Ls 32,95 saistību piespiedu izpildi un tiesas izdevumu, t.i. valsts nodevas Ls 19,31 un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls
5,25 piedziņu. Lieta tika atstāta bez izskatīšanas, sakarā ar to, ka brīdinājuma izsniegšana nav iespējama - beidzies glabāšanas
termiņš. Līdz ar to prasītājam tika radīti zaudējumi Ls 5,25 apmērā (ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi).
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13.panta, Civillikuma 1402., 1651.,
1652.panta 3.daļas, 1662., 1779., 1828.panta, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājaspar labu Prasītājam par dzīvokli /adrese A/,
pamatparādu Ls 1612,76, likumiskos procentus Ls 131,12, samaksāto valsts nodevu Ls 168,72, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus Ls 3,30, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 5,25, pavisam kopā Ls 1921,15.
2012.gada 28.martā tiesā tika saņemts Prasītāja pieteikums par pieaugumu pievienošanu prasībai, kurā ir norādīts, ka
Atbildētāja joprojām turpina nepildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – maksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, Atbildētājas parāds ir palielinājies par dzīvokli /adrese A/ un sastāv no pamatparāda Ls
1897,81, likumiskajiem procentiem Ls 165,32, pavisam kopa Ls 2063,13.
Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem Atbildētājaipar dzīvokli
/adrese A/, izveidojies par laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 29.novembrim un sastāda Ls 1897,81.
Likumisko procentu aprēķins par laika posmu no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 29.februārim, kurš sastāda Ls 165,32.
Atbildētājas neizpildītās saistības par dzīvokli /adrese A/, sastāv no pamatparāda Ls 1897,81, likumiskajiem procentiem Ls
165,32, pavisam kopā Ls 2063,13.
Ņemot vērā augstāk minēto, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam par dzīvokli /adrese A/,
pamatparādu Ls 1897,81, likumiskos procentus Ls 165,32, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, ar brīdinājuma
izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25, samaksāto valsts nodevu Ls 168,72, pavisam kopā Ls 2240,40; noteikt Prasītājamtiesības
saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
2013.gada 11.februārī tiesā tika saņemts Prasītāja pieteikums par pieaugumu pievienošanu prasībai, kurā ir norādīts, ka
Atbildētāja joprojām turpina nepildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – maksāt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, Atbildētājas parāds ir palielinājies par dzīvokli /adrese A/ un sastāv no pamatparāda Ls
2368,44, likumiskajiem procentiem Ls 272,34, pavisam kopa Ls 2640,78.
Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem Atbildētājaipar dzīvokli
/adrese A/, izveidojies par laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim un sastāda Ls 2368,44.
Likumisko procentu aprēķins par laika posmu no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim, kurš sastāda Ls
272,34.
Ņemot vērā augstāk minēto, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam par dzīvokli /adrese A/,
pamatparādu Ls 2368,44, likumiskos procentus Ls 272,34, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, ar brīdinājuma
izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25, samaksāto valsts nodevu Ls 168,72, pavisam kopā Ls 2818,05; noteikt Prasītājamtiesības
saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem tiesai nav sniegusi.
Atbildētāja atkārtoti uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.panta noteikumiem, savlaicīgi ar ierakstītu sūtījumu pa pastu uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtot tiesas
pavēsti. Atbildētāja nav tiesu informējusi par savas neierašanās iemesliem un nav lūgusi tiesu atlikt lietas izskatīšanu. Ņemot vērā
minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 561.panta otrās daļas un 156.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa uzskata par pamatotu
izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā, lūdza tiesu to apmierināt, pamatojoties uz
prasības pieteikumā un to papildinājumos izklāstītajiem motīviem, papildus paskaidrojot, ka pamatparāds Ls 2368,44 apmērā ir
izveidojies par laika posmu no 2009.gada 0l.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim. Likumiskie procenti Ls 272,34 apmērā ir
aprēķināti par laika posmu no 2009.gada 0l.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim. No atbildētājas šajā laika posmā nav saņemti
nekādi maksājumi. Sūdzības par izrakstītajiem rēķiniem vai sniegtajiem pakalpojumiem no atbildētājas netika saņemtas.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus,
novērtējusi tiesas rīcībā esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji
zemāk izklāstītu apsvērumu dēļ:
Saskaņā ar 2009.gada 01.jūlija daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas
pilnvarojuma līgumu Prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, uzturēšanu un nodrošināšanu ar komunālajiem
pakalpojumiem.
No lietas materiāliem izriet, ka Atbildētājai pieder nekustamais īpašums /adrese A/.
Starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.
No Prasītāja sastādītajiem aprēķiniem un no prasītāja pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka no 2009.gada
01.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim Atbildētāja nav veikusi Prasītājam maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu,
apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar ko ir izveidojies šo maksājumu parāds Ls 2`368,44 apmērā.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētājai būtu likti jebkādi šķērsli izmantot viņai piederošo dzīvokli un saņemt
komunālos pakalpojumus.
Tāpat tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā līdz prasības celšanai tiesā vai līdz lietas
iztiesāšanas dienai būtu vērsusies pie Prasītāja ar jebkādām sūdzībām par komunālo pakalpojumu kvalitāti vai apstrīdējusi prasītāja
izrakstītajos rēķinos norādīto maksājumu summu.
Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 01.janvārim) pirmā daļa nosaka, ka
visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,
minētā panta otrā daļa nosaka, ka šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu
Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim)
noteikumiem, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu
līgumu.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 01.janvārim)
noteikumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās
mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo
pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā kopš 2011.gada 01.janvāra) 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts), segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā
kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,
aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).
Civillikuma 994.pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes
grāmatās.
Visas iepriekš minēto likumu normas paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt dzīvojamās mājas uzturēšanas,
apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumus, ko atbildētājs nav darījis.
Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto Atbildētājas parāda summas apmēru, Atbildētāja pret to nav iebildusi,
Atbildētāja nav tiesai iesniegusi pierādījumus tam, ka līdz lietas iztiesāšanas dienai viņa būtu nomaksājusi parādu prasītājam.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenams dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas maksas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāds par laika posmu no 2009.gada 01.augusta līdz 2012.gada
31.decembrim Ls 2`368,44 apmērā.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā
ar Civillikuma 1759.panta 1.punkta noteikumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti
likumiski procenti (1765.p.), savukārt Civillikuma 1765.panta 1.daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja
tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Pastāvot norādītajiem apstākļiem, no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par savlaicīgi
neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2009.gada 01.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim Ls 272,34 apmērā.
Prasības pieteikumā cita starpā ir norādīts, ka 2010.gada 17.septembrī Prasītājsiesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā pieteikumu (Lieta Nr. 3-12/4227/10) par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret Atbildētāju,lūdzot
tiesu izlemt par parāda Ls 932,67 un likumisko procentu Ls 32,95 saistību piespiedu izpildi un tiesas izdevumu, t.i., valsts nodevas Ls
19,31 un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls 5,25 piedziņu. Pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas, sakarā ar to, ka
brīdinājuma izsniegšana nav iespējama - beidzies glabāšanas termiņš.
Prasītājs ir pieteicis tiesai lūgumu piedzīt no atbildētājas prasītāja nomaksātos ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus
Ls 5,25 apmērā lietā Nr. Nr. 3-12/4227/10.
Tiesa uzskata par nepamatotu un noraidāmu prasību daļā par citā civillietā ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls
5,25 apmērā piedziņu no atbildētājas, jo lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu šo izdevumu nepieciešamību.
Prasītājam nebija nekādu objektīvu šķēršļu vērsties tiesā uzreiz ar pieteikumu par parāda piedziņu no atbildētājas prasības
tiesvedības kārtībā, tādējādi ietaupot augstāk minētos izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā
daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757.panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas noteikumiem,
tiesa atzīst Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no pamatparāda summas par laika
posmu no dienas, kad iztecēs sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta otrās daļas 1.punkta b) apakšpunktu (likuma
redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2012.) no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenama valsts nodeva par prasības pieteikuma
iesniegšanu tiesā proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram Ls 168,60 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
Ls 3,30 apmērā, kas kopsummā sastāda Ls 171,89.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu un 42.panta pirmo daļu, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma 34.panta otrās
daļas 1.punkta b) apakšpunktu (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 01.01.2013.), tā kā pēc lietas ierosināšanas Prasītājs palielināja
prasības summu, no Atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 102,03 apmērā, t.i., valsts nodeva par prasības summas
palielinājumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa
atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, vadoties no Civillikuma 1651., 1652., 1756., 1759., 1765., 1770., 1775., 1779.panta, likuma
“Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta un Civilprocesa likuma 8., 34., 41., 42., 93., 97., 187., 193.,
195, 2041. panta, tiesa
n o s p r i e d a:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt daļēji, piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parādu, kas izveidojies laika posmā no 2009.gada 01.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim Ls 2`368,44
apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem laika posmā no 2009.gada 01.augusta līdz
2012.gada 31.decembrim Ls 272,34 apmērā, kā arī nomaksātos tiesas izdevumus Ls 171,89 apmērā, kas kopsummā sastāda Ls
2`812,67 (divi tūkstoši astoņi simti divpadsmit lati un 67 santīmi).
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,tiesības no brīža, kad iztecēs sprieduma labprātīgas
izpildes termiņš līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, /personas kods/,likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no
pamatparāda summas Ls 2`368,44 (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit astoņi lati un 44 santīmi) apmērā, nosakot, ka procentu
pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Noraidīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, prasību daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto
izdevumu Ls 5,25 apmērā piedziņu no /pers. A/, /personas kods/.
Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu Ls 102,03 (viens simts divi lati un 03 santīmi) apmērā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas,
uzliekot par pienākumu atbildētājai /pers. A/, /personas kods/, iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maksājumu
dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu par labu valstij.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis S.Lorencs