Court partially allowed landlord's claim for legal costs but dismissed overdue interest claim due to procedural errors.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe appellate court partially dismissed the landlord's appeal against the state's refusal to pay overdue rent and interest. While the court found the first-instance judge erred in applying the Civil Code regarding interest calculations, it reduced the awarded legal costs from 1,710 EUR to 250 EUR based on the case's complexity. Consequently, the landlord received only a partial award for litigation expenses while the claim for overdue interest was rejected.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 44. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434. panti: The court must reduce litigation costs awarded to the prevailing party if they are disproportionate to the case's complexity and volume, and must apply substantive laws correctly when calculating interest on overdue payments.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C30635415
Lietvedības Nr.CA-0344-17/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 22.februārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Juris Freimanis,
tiesnese Marika Bebriša un tiesnese Lauma Volberga
ar tiesas sēžu sekretāri Lieni Alksni,
piedaloties zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” prasībā pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā par parāda
piedziņu sakarā ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada
19.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 29.oktobrī AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” (pirms nosaukuma maiņas maksātnespējīgā AS ,,Reversed”, turpmāk – prasītāja) cēlusi
prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret Latvijas Valsti Finanšu ministrijas personā (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gadā prasītāja bija īpašnieks zemes nekustamajam īpašumam /adrese/, uz kuras atrodas Latvijas Republikai
piederošs ēku īpašums, kas faktiski tiek izmantots Latvijas Republikas iestādes – Latvijas Nacionālā arhīva – vajadzībām.
Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.marta spriedumu lietā Nr.C04138513 tiesa nosprieda, ka kopš
2012.gada 1.aprīļa starp prasītāju un atbildētāju pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala /adrese/, daļas 11 165 m2 platībā nomu ar
nomas maksu 6% no iznomātā zemes gabala kadastrālās vērtības gadā un pievienotās vērtības nodokļa no zemes nomas maksas. Tiesa noteica, ka
nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par iznomāto zemi maksājumu, un nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācija maksājama reizi ceturksnī, divu nedēļu laikā pēc iznomātāja rēķina saņemšanas. Ar spriedumu tiesa piedzina zemes nomas maksas parādu
par laika posmu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 31.decembrim 19 967,26 EUR apmērā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 24.jūlijā.
Ievērojot spriedumā noteikto, prasītāja 2015.gada 17.augustā izrakstījis rēķinu Nr.LNI1500426 par summu 23 560,21 EUR, ko veido zemes
nomas maksa par zemes gabalu /adrese/ 1 165 m2 platībā par 2014.gadu 17 113,96 EUR apmērā, nekustamā īpašuma kompensācija 2 852,32 EUR
apmērā un pievienotās vērtības nodoklis 3 593,93 EUR apmērā par 2014.gadu.
Neskatoties uz to, ka nomas tiesiskās attiecības nodibinātas ar tiesas spriedumu, atbildētāja to nav izpildījusi un izrakstīto rēķinu divu nedēļu laikā
nav apmaksājusi.
Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.marta spriedumam lietā C04138513 nomas maksa jāsamaksā
divu nedēļu laikā pēc iznomātāja rēķina saņemšanas. Izrakstītais rēķins nosūtīts atbildētājai uz tās oficiālo e-pastu info@fm.gov.lv 2015.gada 17.augustā
un atbildētāja to saņēmusi 2015.gada 18.augustā.
Atbilstoši Civillikuma 1759. un 1765.pantam maksājamo nokavējuma procentu apmērs par rēķina Nr.LNI1500426 samaksas kavējumu par
periodu no 2015.gada 1.septembra līdz 2015.gada 27.oktobrim veido 290,98 EUR (8,05% apmērā no nomas maksas 23 560,21 EUR apmērā par 49
nokavētajām dienām).
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587. un 1838.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu 23 560,21 EUR, ko
veido zemes nomas maksas parāds par 2014.gadu 17 113,96 EUR apmērā, nekustamā īpašuma kompensācija 2 852,32 EUR apmērā un pievienotās
vērtības nodoklis 3 593,93 EUR apmērā par 2014.gadu, kā arī nokavējuma procentus par samaksas kavējumu 290,98 EUR, kopā piedzenot
23 851,19 EUR. Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt 8,05 procentus par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst.
Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka 2015.gada 19.oktobrī izrakstīts rēķins Nr.LNI1500462 par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu,
zemes nomas maksu un pievienotās vērtības nodokli par periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 21.septembrim, kā arī iepriekš neapmaksāto
rēķinu apmaksu saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 17.marta spriedumu par kopējo summu 64 216,41
EUR. Rēķinā norādīts apmaksas termiņš – 2015.gada 11.novembris. Norādītajā termiņā, tas ir, 2015.gada 11.novembrī veikta rēķina apmaksa pilnā
apmērā.
Ievērojot minēto, atbildētāja prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu izbeigta tiesvedība daļā par pamatparāda 23 560,21 EUR
piedziņu, savukārt prasība daļā par nokavējuma procentu 290,89 EUR apmērā un tiesāšanas izdevumu 1 210,00 EUR apmērā piedziņu no atbildētājas
par labu prasītājai apmierināta.
Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala /adrese/
daļas 11 165 m2 platībā nomu.
Ar 2015.gada 11.novembra maksājuma uzdevumu Nr.902443 (lietas 41.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja veikusi 64 316,41 EUR pārskaitījumu
prasītājai, pamatojoties uz 2015.gada 19.oktobra izrakstīto rēķinu (lietas 39.lapa).
Ievērojot minēto un to, ka prasītājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē neuzturēja prasību daļā par 23 560,21 EUR piedziņu, tiesa atzinusi, ka
prasība, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, šajā daļā izbeidzama.
Pirmās instances tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību daļā par nokavējuma procentu 290,89 EUR apmērā piedziņu.
Tiesa secinājusi, ka 2015.gada 17.augustā izrakstīts rēķins Nr.LNI1500426 par summu 23 560,21 EUR ar apmaksas termiņu līdz 2015.gada
31.augustam. Savukārt 2015.gada 19.oktobrī prasītāja izrakstīja jaunu rēķinu Nr.LNI1500462 par kopējo summu 64 216,41 EUR, kurā iekļauti arī
iepriekš neapmaksātie rēķini. Minētā rēķina apmaksu atbildētāja veikusi 2015.gada 11.novembrī.
Pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756. un 1765.pantu, tiesa atzinusi, ka atbildētāja pieļāvusi nokavējumu, jo nav veikusi prasītājas 2015.gada
17.augustā izrakstītā rēķina Nr.LNI1500426 apmaksu līdz 2015.gada 31.augustam. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus par 2015.gada
17.augustā izrakstītā rēķina Nr.LNI1500426 savlaicīgu izpildi.
Ievērojot minēto, tiesa atzinusi, ka prasība par nokavējuma procentu 290,98 EUR apmērā piedziņu par periodu no 2015.gada 1.septembra līdz
2015.gada 27.oktobrim par 49 nokavējuma dienām no atbildētājas par labu prasītājai apmierināma.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu un 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunktu no atbildētājas par labu prasītājai
piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta juridisko palīdzību 1 210,00 EUR apmērā.
Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.maija spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot spriedumu
daļā, ar kuru apmierināta prasītājas prasība par nokavējuma procentu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar prasītājas rēķinu 2015.gada 19.oktobrī izrakstītais rēķins Nr.LNI1500462 norādītajā
termiņā (2015.gada 11.novembrī) apmaksāts pilnā apmērā.
Līdz prasības pieteikuma saņemšanai 2015.gada 9.novembrī atbildētājai nebija ziņu par to, ka prasītāja vēlas saņemt nokavējuma procentus, tie
netika norādīti nevienā no prasītājas izrakstītajiem rēķiniem.
Atsaucoties uz Civillikuma 1760.pantu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka prasītāja pieņēma samaksu par nekustamā īpašuma nodokļa
kompensēšanas, zemes nomas maksu un pievienotās vērtības nodokli par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 21.septembrim bez
iebildumiem. Līdz ar to prasītājas norādītajā termiņā un apmērā apmaksa veikta pilnībā.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas ieskatā par labu prasītājai nepamatoti piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Pirmās instances tiesai atbilstoši
Civilprocesa likuma 44.panta piektajai daļai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, bija pamats samazināt piedzenamos izdevumus saistībā ar
advokāta palīdzības sniegšanu.
Prasītāja rēķinu Nr.LNI1500462 par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu, zemes nomas maksu un pievienotās vērtības nodokli par
periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 21.septembrim, kā arī iepriekš neapmaksāto rēķinu apmaksu izrakstījusi 2015.gada 19.oktobrī. Prasības
pieteikums sagatavots jau 2015.gada 27.oktobrī, tādējādi nedodot iespēju atbildētājai veikt samaksu labprātīgi, rēķinā norādītajā termiņā.
Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas Latvijas Republikas Finanšu ministrijas personā pilnvarotais pārstāvis /pers. K/ uzturēja apelācijas
sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem.
Prasītājas AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke uzturēja prasību daļā par nokavējuma
procentu piedziņu, apelācija sūdzību neatzina. Pārstāvis uzturēja pieteikumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu no atbildētājas par labu
prasītājam sakarā ar advokāta palīdzības sniegšanu, paskaidrojot, ka, izvērtējot ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, jāņem vērā prasības
summa prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī.
Motīvu daļa
Noklausoties pušu pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par
nokavējuma procentu piedziņu 290,98 EUR apmērā noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav
apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Civillietu tiesas kolēģija secina, ka spriedums daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība prasībā par parāda 23 560,21 EUR piedziņu, nav pārsūdzēts un
stājies likumīgā spēkā. Atbildētāja apelācijas sūdzību iesniegusi daļā par nokavējuma procentu piedziņu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu
atlīdzināšanu.
Lietā nav strīda, ka prasītāja 2015.gada 17.augustā izrakstījusi rēķinu Nr.LNI1500426 par summu 23 560,21 EUR. Minētais rēķins 2015.gada
17.augustā nosūtīts uz atbildētājas e-pastu info@fm.gov.lv, savukārt 2015.gada 18.augustā atbildētāja nosūtījusi prasītājai apstiprinājumu, ka 2015.gada
17.augustā sūtītais rēķins saņemts.
Tāpat nav strīda, ka prasītāja 2015.gada 19.oktobrī izrakstījusi rēķinu Nr.LNI1500462 par kopējo summu 64 216,41 EUR, kurā iekļauta arī
iepriekš neapmaksāto rēķinu apmaksājamā summa. Rēķinā noteikts apmaksas termiņš – 2015.gada 11.novembris. Ar lietas materiālos esošo
maksājuma uzdevumu Nr.902443 (lietas 41.lapa) apstiprinās, ka minētais rēķins 2015.gada 11.novembrī samaksāts. Prasītāja prasību tiesā cēlusi
2015.gada 29.oktobrī.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procentu jāmaksā, arī bez
noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par
nokavējuma procentiem.
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja lūgusi piedzīt nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada 1.septembra (rēķina
Nr.LNI1500426 pirmā kavējuma diena) līdz 2015.gada 27.oktobrim (prasības celšanas brīdis).
Saskaņā ar Civillikuma 1760.pantu likumiskie procenti (1795.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt
vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.
nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Lietā nav strīda, ka prasītāja 2015.gada 19.oktobrī izrakstījusi rēķinu Nr.LNI1500462 par kopējo summu 64 216,41 EUR, kurā iekļauta arī
iepriekš neapmaksāto rēķinu apmaksas summa. Nav strīda, ka likumiskie nokavējuma procenti netika norādīti nevienā no prasītājas izrakstītajiem
rēķiniem.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja lūgusi piedzīt nokavējuma procentus, tomēr ar 2015.gada 19.oktobrī izrakstīto rēķinu
atkārtoti lūgusi izpildīt saistību līdz 2015.gada 11.novembrim. Prasītāja ar 2015.gada 19.oktobra rēķinu Nr.LNI1500462 noteikusi atbildētājai termiņu
saistības izpildīšanai, ko atbildētāja izpildījusi – 2015.gada 11.novembrī samaksājot rēķinā norādīto summu pilnā apmērā. Tādējādi Civillietu tiesas
kolēģija nekonstatē maksāšanas termiņa notecējumu un nokavējumu atbilstoši Civillikuma 1753.pantam un 1759.panta 1.punktam.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu par samaksas kavējumu piedziņu 290,98 EUR apmērā
noraidāma kā nepamatota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos
tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas
labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja parādu 23 560,21 EUR samaksājusi pēc prasības celšanas tiesā. Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu
prasītājai atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta otrajai daļai un 44.pantam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
Ar lietas materiālos esošo advokāta rēķinu Nr.27101501 un maksājuma uzdevumu Nr.1273 (lietas 28. un 29.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja
samaksājusi 1 210,00 EUR par advokāta palīdzības sniegšanu zvērinātu advokātu birojam ,,iLAW” par juridisko palīdzību un prasības pieteikuma
sagatavošanu, savukārt ar advokātu rēķinu Nr.C30635415/2 un maksājuma dokumentu Nr.1149 (lietas 70. un 71.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja
samaksājusi 500,00 EUR par advokāta palīdzības sniegšanu zvērinātu advokātu birojam ,,iLAW” par pārstāvību apelācijas instancē.
Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa nosaka, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,
ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,
tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.
Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz tiesas tiesības, nevis pienākumu noteikt mazāku atlīdzināmo izdevumu apmēru. Tādējādi tiesa
atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta piektajai daļai ir tiesīga, izvērtējot konkrētās lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, spriest, vai pieprasītais
atlīdzināmo izdevumu apmērs atbilst taisnīguma un samērīguma principam. (skat. Satversmes tiesas 2015.gada 29. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2014-
31-01).
Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā gan pirmajā, gan apelācijas instancē bijusi viena tiesas sēde (ilgums: 18 minūtes un 12 minūtes), kurās lieta
izskatīta pēc būtības. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasības pieteikums nav uzskatāms par apjomīgu, prasītāja rakstveida paskaidrojumus par
apelācijas sūdzību tiesai nav iesniegusi. Apelācijas instancē lieta skatīta tikai saistība ar nokavējuma procentu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu
piedziņu.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka rēķinos par advokāta palīdzības sniegšanu izrakstītās summas, kas kopā veido 1 710,00 EUR
(1 210,00 EUR + 500,00 EUR), atzīstamas par nesamērīgām izskatāmajai lietai, tās sarežģītībai un apjomam.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta piekto daļu un ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi samazinātā – 250,00 EUR apmērā, kas uzskatāma par atbilstošu
izskatāmajam jautājumam par nokavējuma procentu piedziņu 290,98 EUR apmērā.
Ar lietas materiālos esošo 2016.gada 15.jūnija maksājuma uzdevumu (lietas 54.lapa) apstiprinās, ka atbildētāja samaksājusi valsts nodevu par
apelācijas sūdzības iesniegšanu 71,14 EUR apmērā. Ievērojot, ka atbildētājas apelācijas sūdzība apmierināma un prasītāja uz lietas izskatīšanas brīdi ir
maksātspējīga, minētie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piespriežami no prasītājas par labu atbildētājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pusēm nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa neprecīzi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus attiecībā uz nokavējuma procentu
piedziņu, nepiemērojot lietā Civillikuma 1760. un 1811.pantu. Tāpat pirmās instances tiesa vispusīgi spriedumā atsaukusies uz Civilprocesa likuma
44.pantu, nepamatoti piedzenot ar lietas vešanu saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā, tādējādi nepiemērojot 44.panta piekto daļu un nevērtējot lietas
sarežģītību un apjomīgumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā daļā par nokavējuma procentu 290,98 EUR
apmērā piedziņu noraidīt.
Piedzīt no AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai tiesas izdevumus,
kas saistīti ar valsts nodevas samaksu, 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un četrpadsmit euro centi).
AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” prasījumu par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 1 710,00 EUR apmērā apmierināt daļēji.
Piedzīt no Latvijas Republikas Finanšu ministrijas par labu AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003347400, izdevumus par
advokāta palīdzīgas sniegšanu 250,00 EUR apmērā (divi simti piecdesmit euro). Piedzītā summa ieskaitāma kontā Nr.LV27RIKO0002013175934.
Noteikt AS ,,Latzemes nekustamie īpašumi” un Latvijas Republikas Finanšu ministrijai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas
dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.
Pilns sprieduma teksts sagatavots 2017.gada 16.martā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (personiskais paraksts) J.Freimanis
Tiesnese (personiskais paraksts) M.Bebriša
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Volberga