Court dismissed VAT refund claim where taxpayer knowingly participated in a scheme to evade tax deductions.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court dismissed the taxpayer's request to revoke the State Revenue Service's decision regarding VAT discrepancies. The court found the taxpayer knowingly participated in a scheme to illegally obtain tax benefits by using a shell company without proper authorization. Consequently, the court ruled that the taxpayer violated bookkeeping laws and the administrative decision was legally sound.
Regesto Legislator
Generato dall'IALikuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.pants; Likums "Par grāmatvedību" 2. un 7.pants: The court established that a taxpayer cannot claim input tax deductions if they knowingly participated in a scheme to evade tax, constituting a violation of bookkeeping laws.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420759810
Lietas arhīva Nr. AA43-0672-14/12
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 2.oktobrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Meldere,
tiesneses Dz.Amerika un L.Konošonoka,
piedaloties pieteicējas SIA „/nosaukums/” pārstāvim /pers. C/ un /pers. D/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē
pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. E/ un /pers. F/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/nosaukums/” pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 22.augusta lēmuma Nr.22.4.2/44892 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta
apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 8.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde, veicot SIA „/nosaukums//” datu
atbilstības pārbaudi par 2007.gada septembri – decembri un 2008.gada janvāri – martu, konstatēja neatbilstības starp
nodokļu maksātāja minēto taksācijas periodu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijās deklarēto un
nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju.
Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores v.i. 2010.gada 7.jūlija lēmumu Nr.23.20.3/35078 (turpmāk –
Sākotnējais lēmums) pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikts PVN Ls 47 159,54, nokavējuma nauda Ls 20 773,28, kā
arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 1468,66.
Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.
[2] Ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 22.augusta lēmumu Nr.22.4.2/44892 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts
Sākotnējais lēmums. Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.
[2.1] VID atsaucies uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu, likuma „Par
grāmatvedību” 2. un 7.pantu, kā arī judikatūrā atzīto, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli ir tikai tad, ja pastāv visi likuma
„Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētie priekšnoteikumi.
[2.2] Lietā ir SIA „/nosaukums 2/” vārdā noformētie 7 faktūrrēķini par projektēšanas un celtniecības darbiem Ls
270 156,66 apmērā un PVN Ls 48 628,2 apmērā, kurus parakstījis /pers. I/ (SIA „/nosaukums 2/” amatpersona no
/datums/līdz /datums/).
/pers. I/ 2009.gada 2.decembrī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājam sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka
SIA „/nosaukums 2/” viņš reģistrējis pēc trešās personas lūguma, neko nezina par uzņēmuma dibināšanas apstākļiem,
norēķinu kontu atvēršanu un naudas plūsmām. /pers. I/ nav zināms, kas noformēja darījumu dokumentus un noslēdza
līgumus ar darījumu partneriem, pieprasīja un saņēma pavadzīmes, kā arī parakstīja un iesniedza dokumentus nodokļu
administrācijai.
V I D atsaucies uz Komerclikuma 221.panta pirmo daļu un Civillikuma 1410.pantu, norādot, ka vienīgā SIA
„/nosaukums 2/” amatpersona ir noliegusi saimnieciskās darbības veikšanu sabiedrībā.
[2.3] Tematiskajā pārbaudē tika pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti un salīdzināti ar grāmatvedības
informāciju. No minētā nevar secināt, ka tematiskās pārbaudes rezultātā grāmatvedības reģistros iegrāmatotie darījumi ar
SIA „/nosaukums 2/” būtu atzīti par faktiski notikušiem.
[2.4] Vērtēt informāciju un pierādījumus, kas iegūti kriminālprocesa ietvaros, nodokļu administrācija nav tiesīga, jo
Kriminālprocesa likuma 396.panta pirmā daļa paredz informācijas izmantošanas ierobežojumu – ziņas, kas iegūtas
kriminālprocesā, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Tādēļ vērtēts ir tikai SIA
„/nosaukums 2/” amatpersonas paskaidrojums.
[2.5] Līgumi un nodokļu rēķini nav neapstrīdami darījumu faktiskās norises pierādījumi, kā tas atzīts judikatūrā.
[2.6] Tā kā VID rīcībā esošie pierādījumi liecina par darījumu ar SIA „/nosaukums 2/” faktisko neesamību un
pieteicēja neiesniedza precizētas PVN deklarācijas, VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti saskaņā ar likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļu, 29.panta otro daļu pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteica PVN Ls
47 159,54, nokavējuma naudu Ls 20 773,28, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 1468,66.
[2.7] Sākotnējā lēmumā ir uzskaitītas tiesību normas, pamatojoties uz kurām lēmums ir pieņemts. Likuma „Par
nodokļiem un nodevām” mērķis ir nodrošināt savlaicīgu nodokļu iekasēšanu un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas,
nodokļu kontrole notika nolūkā sasniegt šādu mērķi PVN jomā. Tādēļ nav konstatējama Administratīvā procesa likuma
(turpmāk – APL) 5.panta neievērošana. Lai papildu nomaksai budžetā noteiktu nodokļu maksājumus, VID nav obligāti
jākonstatē administratīvais pārkāpums, jo datu atbilstības pārbaude notiek APL ietvaros un tai nav tiešas saistības ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
[3] 2010.gada 22.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kas pamatots ar turpmāk
minētajiem apsvērumiem.
[3.1] Pieteicēja uzskata, ka darījumos ar SIA „/nosaukums 2/” bija visi priekšnoteikumi, lai atskaitītu priekšnodokli.
Darījumu apliecinošie dokumenti nav tikai formāli noformēti, faktiski tika veikta darījumos norādītā būvprojekta
izstrādāšana un remontdarbi pieteicējas noliktavās. VID tematiskās pārbaudes veicējiem 2008.gada augustā tika uzrādīts
izstrādātais tehniskais projekts, veiktie remontdarbi. VID fiksēja remontdarbus, nofotografējot noliktavas.
[3.2] 2007.gada 21.septembrī starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA „/nosaukums 2/” kā projektētāju tika noslēgts
līgums Nr.A09/2007 par būvprojekta izstrādāšanu un saskaņošanu. SIA „/nosaukums 2/” izpildīja savas saistības, jo
izstrādāja skiču projektu un pilnu tehnisko projektu noliktavu kompleksa būvniecībai. Izstrādātais projekts šobrīd tiek
pārstrādāts, jo pieteicēja nolēma samazināt noliktavu kompleksa kvadratūru. Pieteicēja ir izpildījusi savas saistības.
2007.gada 5.novembrī starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA „/nosaukums 2/” kā uzņēmēju tika noslēgts līgums Nr.7/07
par remontdarbiem, SIA „/nosaukums 2/” veica noliktavas, kas atrodas /adrese/.sekcijas 9.noliktavas remontdarbus.
Pieteicēja veica samaksu par remontdarbiem.
2007.gada 10.decembrī starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA „/nosaukums 2/” kā uzņēmēju tika noslēgts līgums
Nr.1/08 par remontdarbiem, SIA „/nosaukums 2/” veica rampas izbūvi, sekcija 0-1. Pieteicēja veica samaksu par
remontdarbiem un izbūvi.
2008.gada 8.februārī starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA „/nosaukums 2/” kā uzņēmēju tika noslēgts līgums
Nr.2/08 par remontdarbiem, SIA „/nosaukums 2/” veica noliktavas /adrese/, sekcijas 0-1 remontdarbus. Pieteicēja veica
samaksu par remontdarbiem.
Izstrādātais projekts un izremontētās noliktavas nodrošināja pieteicējas saimniecisko darbību.
[3.3] Darījumā ar pieteicēju SIA „/nosaukums 2/” amatpersona gribu izteica rakstveidā, tātad atbilstoši Civillikuma
normām. Nav pamata uzskatīt, ka trūkst SIA „/nosaukums 2/” gribas, jo visi līgumi ir parakstīti, SIA „/nosaukums 2/”
līgumu izpildē bija arī personiska interese – samaksas saņemšana. Tikai vienas personas izteikts noliegums, ka tā nav
veikusi kādas darbības, var tikt uzskatīts par pierādījumu tikai tad, ja tas tiek apstiprināts ar citiem pierādījumiem.
[3.4] Lēmumā ir atsauce uz Kriminālprocesa likuma 396.pantu par kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu tikai ar
procesa virzītāja atļauju, taču nav informācijas par to, ka no procesa virzītāja būtu pieprasīta papildus informācija, kas
apstiprinātu /pers. I/ paskaidrojumā minēto attiecībā uz darījumu ar pieteicēju.
Pieteicējai nav bijusi iespēja iepazīties ar /pers. I/ paskaidrojumu, tādēļ nevar sniegt argumentāciju par to. /pers. I/
paskaidrojumi netiek apstiprināti ar citiem pierādījumiem, tajā skaitā tiem, kas bija pieteicējas rīcībā un tika uzrādīti VID
tematiskajā pārbaudē 2008.gada 21.augustā, kā arī nosūtīti VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājam. Paskaidrojumu
/pers. I/ sniedzis tikai 2009.gada 2.decembrī, bet iepriekš veiktajā tematiskajā pārbaudē un Finanšu policijas izmeklēšanas
laikā šādus paziņojumus nav izteicis. Līdz ar to pieteicēja apšaubījusi /pers. I/ apgalvojumu patiesumu. Vienas darījuma
puses pārstāvja paziņojums nevar būt par pamatu darījuma atzīšanai par spēkā neesošu, to par tādu var atzīt tikai tiesa.
VID, pieņemot Lēmumu, kas balstīts tikai uz /pers. I/ paskaidrojumiem, ir pārkāpis tiesiskās paļāvības un likuma atrunas
principu. VID nav noskaidrojis /pers. I/ paraksta īstumu (nav veikta grafoloģiskā ekspertīze), paskaidrojumi nav apstiprināti
ar pierādījumiem.
[3.5] Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā var uzrādīt gan izstrādāto projektu,
gan noliktavu telpas, kur remontdarbi tika veikti, taču šādi pierādījumi netika pieprasīti.
[3.6] Laikā, kad notika darījumi ar SIA „/nosaukums 2/”, SIA „/nosaukums 2/” bija PVN maksātāja, bija sasniedzama
juridiskajā adresē, tās amatpersona nenoliedza savas darbības.
[3.7] Nokavējuma naudas aprēķināšana ir pretēja tiesiskās paļāvības principam. Pieteicējai nav skaidrs, kādēļ VID jau
2008.gadā, veicot pārbaudi, neinformēja pieteicēju par savām aizdomām, bet nogaidīja gandrīz divus gadus, pēc tam
pieprasot veikt maksājumus un aprēķinot ievērojama apmēra nokavējuma naudu.
[3.8] VID nav ievērojis privātpersonas tiesību ievērošanas principu, jo pieteicēja vairākkārt ir sniegusi informāciju par
darījumiem, uzrādījusi veiktos darbus, taču VID nav to ievērojis un nav respektējis pieteicējas argumentus.
[4] 2010.gada 1.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums par pieteikumu. Paskaidrojums
pamatots ar Lēmumā ietvertajiem apsvērumiem. VID atsaucas uz judikatūras atziņām un norāda, ka, lai iegūtu tiesības
atskaitīt priekšnodokli, ir jākonstatē tas, vai darījums faktiski pēc tā ekonomiskā un juridiskā satura ir noticis. VID norāda,
ka audita gaidā konstatēti tādi apstākļi, kas ļāva secināt, ka rēķinos un līgumos norādītie darījumi nav notikuši.
[5] 2012.gada 3.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicējas papildus paskaidrojumi. Tajos norādīts, ka
/pers. I/ paskaidrojumu VID par SIA „/nosaukums 2/” sniedzis tikai 2009.gada 2.decembrī, bet iepriekš veiktajā tematiskajā
pārbaudē un Finanšu policijas izmeklēšanas laikā /pers. I/ nav norādījis, ka neko nezina par SIA „/nosaukums 2/”
saimniecisko darbību un nav tās vārdā veicis nekādus darījumus. Līdz ar to ir pamats apšaubīt /pers. I/ apgalvojumu
patiesumu.
VID, veicot 2008.gada 21.augusta tematisko pārbaudi, konstatēja, ka darījums ar SIA „/nosaukums 2/” ir noticis un ka
remontdarbi ir veikti. Lietā nav pievienoti SIA „/nosaukums 2/” pārstāvju 2008.gadā iesniegtie paskaidrojumi, kuros,
iespējams, tie ir apliecinājuši savus darījumus, tajā skaitā arī ar pieteicēju.
Pieteicējai nav pārliecības, ka /pers. I/ nezināja par SIA „/nosaukums 2/” darījumiem ar pieteicēju. VID /pers. I/ nav
uzdevusi tiešus jautājumus par darījumiem ar pieteicēju.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 8.novembra spriedumu pieteikums apmierināts.
[6.1] Tiesa konstatējusi, ka VID Lēmumu pieņēmis, jo uzskatījis, ka pieteicējai nebija tiesības atskaitīt priekšnodokli.
Savukārt pieteicēja nepiekrīt šādam viedoklim. Tātad lietā ir strīds par to, vai pieteicējai bija tiesības atskaitīt priekšnodokli.
[6.2] Tiesa konstatējusi, ka VID ir uzskatījis, ka pieteicējai nebija tiesības atskaitīt priekšnodokli, jo darījumi faktiski
nav notikuši ar nodokļu rēķinā norādīto personu.
Kā norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) faktūras-rēķini vai preču
pavadzīmes-rēķini ir uzskatāmi par nodokļa rēķiniem un par pakalpojuma sniegšanu vai preču piegādi apliecinošiem
dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta izpratnē un šādu dokumentu esamība ļauj pieņemt, ka
pakalpojums ir sniegts vai preces ir piegādātas. Tomēr šāds pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa
dalībniekam to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo. Ja VID, pildot savu kontroles funkciju, ir
iesniedzis pierādījumus, kas rada pamatotas šaubas par preču pavadzīmē-rēķinā norādīto ziņu patiesumu, tad pieteicējam
savukārt ir interese iesniegt pierādījumus, kas atspēko VID norādītos faktus. Proti, ja nodokļu maksātājs uzskata, ka VID ir
nepamatoti apšaubījis kādu darījumu vai dokumentu, atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam, nodokļu
maksātājam ir jāiesniedz papildus pierādījumi par to, ka rēķinā norādītā persona tiešām sniegusi pakalpojumu vai
piegādājusi preces. Nodokļu maksātājam ir jābūt spējīgam atspēkot argumentus, kas apdraud tā tiesības pretendēt uz
priekšnodokļa atskaitīšanu ar APL paredzētiem pierādīšanas līdzekļiem. Nodokļu maksātāja pienākums iesniegt
pierādījumus savu tiesību pierādīšanai nozīmē, ka gadījumā, ja no VID savāktajiem pierādījumiem secināms, ka darījums
nav faktiski noticis ar pieteicējas grāmatvedības dokumentos norādīto personu, tad pieteicējai jāspēj iesniegt pietiekami
pārliecinoši pierādījumi tieši par darījuma faktisko norisi. Bet, ja pieteicējam savākt kādus pierādījumus nav iespējams, tas
atbilstoši APL 168.panta pirmajai daļai var lūgt tiesu pieprasīt pierādījumus (Tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo
tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” interpretācijā un piemērošanā” 28.-31.punkts,
http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2009/).
[6.2.1] Savus secinājumus par to, ka darījumi faktiski nav notikuši, VID ir pamatojis ar SIA „/nosaukums 2/”
amatpersonas /pers. I/ paskaidrojumiem. Lēmumā norādīts, ka /pers. I/ ir paskaidrojis, ka par SIA „/nosaukums 2/”
amatpersonu ir kļuvis pēc trešās personas lūguma, neko nezina par SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību un tās vārdā
nav veicis nekādus darījumus. /pers. I/ neesot zināms, kas noformējis darījuma dokumentus un noslēdza līgumus ar
darījuma partneriem, saņēma pavadzīmes, tās parakstīja un iesniedza VID nodokļu deklarācijas un pārskatus.
Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, konstatējusi, ka /pers. I/ 2009.gada 2.decembra paskaidrojumos ir norādījis,
ka par SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu ir kļuvis pēc tādas trešās personas lūguma, kuras vārdu un uzvārdu neatceras.
Tāpat /pers. I/ norādījis, ka neko nezina par SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību, jo pats to neveica. Taču trešā
persona esot paskaidrojusi, ka uzņēmums sniedz starpniecības pakalpojumus būvniecībā. /pers. I/ arī norādījis, ka viņam
neesot zināms, kas noformēja darījuma dokumentus un noslēdza līgumus ar darījuma partneriem, saņēma pavadzīmes, tās
parakstīja un iesniedza VID nodokļu deklarācijas un pārskatus. Vienlaikus /pers. I/ ir atzinis, ka aptuveni 2008.gada rudenī
ir parakstījis pilnvaru kādai personai rīkoties viņa vārdā, taču šīs personas vārdu un to, kādu darbību veikšanai šī persona
pilnvarota, viņš neatceras (lietas 149.-160.lapa).
Tātad no /pers. I/ paskaidrojumiem izrietēja, ka viņš pats nav veicis saimniecisko darbību SIA „/nosaukums 2/” vārdā.
Taču vienlaikus viņš bija norādījis, ka ir pilnvarojis kādu citu personu rīkoties viņa vārdā. Tiesa uzskatījusi, ka šādi
paskaidrojumi, neveicot nekādas papildus pārbaudes, nevar tikt atzīti par pietiekamu pamatu darījumu apšaubīšanai. No
šiem paskaidrojumiem izriet, ka pastāv iespēja, ka /pers. I/ pats nav veicis saimniecisko darbību SIA „/nosaukums 2/”
vārdā, taču to darīt ir pilnvarojis kādu citu personu. Turklāt paskaidrojumiem, kuros persona apgalvo, ka neatceras tās
personas vārdu un uzvārdu, kura ir lūgusi viņam kļūt par uzņēmuma amatpersonu vai kuru viņš ir pilnvarojis veikt kādas
darbības savā vārdā, nav piešķirama augsta ticamība. Taču no lietas materiāliem izriet, ka, neskatoties uz to, VID nekādas
papildus pārbaudes par SIA „/nosaukums 2/” darbību nav veicis. VID nav ne pārbaudījis deklarēto darbinieku skaitu, ne
deklarēto darījumu partneru skaitu, ne arī mēģinājis iegūt kādus paskaidrojumus no deklarētajiem darījuma partneriem.
[6.2.2] Turklāt pēc pieteicējas lūguma tiesas sēdē tika uzklausīti vairāki liecinieki.
Liecinieks /pers. I/ norādīja, ka par SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu ir kļuvis pēc /pers. M/ lūguma. /pers. M/ esot
paskaidrojis, ka pats nevarot kļūt par uzņēmuma amatpersonu parādu dēļ. Faktiski SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko
darbību ir veicis /pers. M/, bet /pers. I/ esot tikai parakstījis nepieciešamos dokumentus. Liecinieks /pers. I/ arī apstiprināja,
ka ir parakstījis līgumu ar pieteicēju.
/pers. M/ paskaidroja, ka viņš ir piedāvājis /pers. I/ izveidot uzņēmumu, kur /pers. I/ būtu amatpersona. Pats par
amatpersonu neesot varējis kļūt parādu dēļ. /pers. M/ esot darbojies uz pilnvaras pamata, kuru viņam bija izsniedzis /pers.
I/. /pers. M/ norādīja, ka SIA „/nosaukums 2/” ir bijuši darījumi ar pieteicēju. Darbi veikti ar apakšuzņēmēju palīdzību.
Liecinieks/pers. O/ paskaidroja, ka viņš ir pieteicējas darbinieks un atbild par visiem tehniskajiem darbiem. Par
darījumiem ar SIA „/nosaukums 2/” viņš paskaidroja, ka visu laiku ir kontaktējies ar /vārds/ un viņam radies iespaids, ka
/vārds/ ir SIA „/nosaukums 2/” būvdarbu vadītājs.
Arī pieteicējas amatpersona /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. M/, kuru viņš pazīst no kopīgām sporta
gaitām, ir piedāvājis atrisināt jautājumu par noliktavām nepieciešamo remontu un kā darījuma partneri ieteica SIA
„/nosaukums 2/”. /pers. M/ ir vedis dokumentus parakstīšanai un nodevis arī veiktos darbus. /pers. I/ viņš nekad neesot
saticis.
[6.2.3] Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka no liecinieku un pieteicējas amatpersonas paskaidrojumiem izriet, ka
/pers. I/ pats saimniecisko darbību SIA „/nosaukums 2/” vārdā neveica, taču viņš bija pilnvarojis /pers. M/ to darīt. /pers.
M/ uz pilnvaras pamata esot meklējis darījumu partnerus, nodevis paveiktos darbus. /pers. I/ ir parakstījis nepieciešamos
darījuma dokumentus. Visus dokumentus parakstīšanai vedis /pers. M/, bet /pers. I/ ar /pers. P/ nav ticies. Konkrētos
darbus pieteicējai izpildījuši SIA „/nosaukums 2/” apakšuzņēmēji.
Tiesa norādījusi, ka nav aizliegts uzņēmuma saimniecisko darbību veikt šādā veidā, kad uzņēmuma amatpersona tikai
paraksta nepieciešamos dokumentus, bet visu saimniecisko darbību organizē uzņēmuma amatpersonas pilnvarota persona.
Tiesa konstatējusi, ka /pers. M/ nevarēja nosaukt konkrētus apakšuzņēmējus, norādot, ka nosaukumus ir aizmirsis, kā
arī nevarēja neko paskaidrot par SIA „/nosaukums 2/” darbiniekiem. Tāpat /pers. M/ liecības un /pers. I/ liecības bija
pretrunīgas. Tomēr tiesas ieskatā tas nav pietiekami, lai secinātu, ka darījumus neveica SIA „/nosaukums 2/” ar
apakšuzņēmēju palīdzību, it īpaši situācijā, kad VID nav ieguvis nekādus papildus pierādījumus par SIA „/nosaukums 2/”
saimniecisko darbību. Turklāt liecinieku liecības tieši par to, kā tika organizēta SIA „/nosaukums 2/” saimnieciskā darbība,
bija saskanīgas.
[6.3] Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka VID nav ieguvis pietiekamus pierādījumus pieteicējas darījumu
apšaubīšanai. Pieteicēja ar liecinieku palīdzību principā ir izskaidrojusi, kā notika konkrētie darījumi. Savukārt VID nav
veicis nekādas papildus pārbaudes par SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību, kas ļautu pamatoti apšaubīt to, ka šie
darījumi ir notikuši.
Tiesa atzinusi, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam pierādījumus par nodokļu maksājumu
lielumu ir jānodrošina nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu
lielumam. Tomēr tiesas ieskatā šo normu nedrīkst interpretēt tā, ka tā pilnībā atbrīvo VID no pierādījumu vākšanas. Tiesa
uzskatījusi, ka arī nodokļu lietās VID ir saistošs objektīvās izmeklēšanas princips un procesuālā taisnīguma princips.
Objektīvās izmeklēšanas princips kā viens no administratīvā procesa procesuālajiem pamatprincipiem piemērojams ne tikai
administratīvajā procesā tiesā, bet arī administratīvajā procesā iestādē. Atbilstoši tam iestādei ir pienākums objektīvi
noskaidrot visus būtiskos lietas apstākļus (Objektīvās izmeklēšanas princips - interpretācija un piemērošana.
http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2005/). Tiesas ieskatā iestādes pienākums noskaidrot visus būtiskos lietas apstākļus
izriet arī no procesuālā taisnīguma principa. Šis princips prasa, lai iestāde rūpīgi izvērtētu, kāda informācija ir nepieciešama
lēmuma pieņemšanai, savāktu visu nepieciešamo informāciju un rūpīgi arī izvērtētu iegūto informāciju. Arī Augstākā tiesa ir
norādījusi, ka likumdevējs ir devis tiesības VID, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt nodokļu maksātāja norādītos
darījumus pat tad, ja ar darījuma partneri ir noslēgts līgums, darījuma partneris ir PVN maksātājs, preču pavadzīmes-rēķini
ir izsniegti darījuma partnerim un par darījumu ir samaksāti nodokļi (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 4.janvāra sprieduma
lietā Nr.SKA-8/2006 11.punktu ). Tātad VID darījumus var apšaubīt, tikai pamatojoties uz pierādījumiem. Savukārt
pierādīšanas pienākumu, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantu, uz nodokļu maksātāju var pārnest
tikai tad, ja VID darījumus ir apšaubījis pamatoti, proti, uz pietiekamu pierādījumu pamata.
Tiesa atzinusi, ka noteiktos gadījumos arī privātpersonām pašām ir pienākums iesniegt nepieciešamos pierādījumus.
Kā tas ir atzīts tiesību zinātnē, privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli
tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas
veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei.
Savukārt gadījumos, kad lēmums ir privātpersonai nelabvēlīgs, tas ir iestādes pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgā lēmuma
pieņemšana ir pamatota (sal.: Nehl P.H Principles of Administrative Procedure in EC Law. Oxford: Hart Publishing,
1999, p.1l4.-115.). Lai arī var piekrist, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesība ir priekšrocība, tomēr jāņem vērā, ka
izskatāmajā lietā VID ir nevis atteicies izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, bet gan izdevis pieteicējai nelabvēlīgu
administratīvo aktu, uzliekot pienākumu papildus budžetā iemaksāt nodokli un nokavējuma naudu. Līdz ar to šajā gadījumā
atbilstoši procesuālā taisnīguma principam galvenā atbildība par Lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas
savākšanu bija tieši VID.
[6.4] Jau sākotnēji VID nebija ieguvis pietiekamus pierādījumus darījumu apšaubīšanai, jo nebija ņēmis vērā /pers. I/
paskaidrojumos norādīto, ka viņš ir izsniedzis pilnvaru kādai personai. VID nepārbaudīja, vai kāda persona uz pilnvaras
pamata nav organizējusi SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību. Liecinieku tiesas sēdē sniegtās liecības vēl vairāk
pastiprināja VID iegūto pierādījumu nepietiekamību, jo visi liecinieki norādīja, ka SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko
darbību faktiski organizējis /pers. M/. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka VID nav ieguvis pietiekamus pierādījumus, kas ļautu
pamatoti apšaubīt to, ka pieteicējas darījumi ir notikuši tieši ar SIA „/nosaukums 2/”.
Tiesa arī uzskatījusi, ka tādos gadījumos kā šis, kad tiesā ir pārsūdzēts nelabvēlīgs administratīvais akts, tas nevar būt
tiesas pienākums savākt tādus papildus pierādījumus, kas pierāda nelabvēlīgā administratīvā akta pamatotību un kuri
iestādei bija jāsavāc jau administratīvā akta izdošanas procesā. Tiesas uzdevums ir kontrolēt valsts pārvaldes darbību, nevis
stāties valsts pārvaldes vietā un savākt pierādījumus, kuri valsts pārvaldei bija jāsavāc administratīvā procesa iestādē laikā,
proti, pirms nelabvēlīgā administratīvā akta izdošanas.
[6.5] Tiesa atzinusi, ka VID nav ieguvis pietiekamus pierādījumus, kas ļautu pamatoti apšaubīt to, ka pieteicējas
darījumi ir notikuši tieši ar SIA „/nosaukums 2/”. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka Lēmums nav pietiekami pamatots un ir
prettiesisks, tādēļ tas ir atceļams.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 8.novembra spriedumu VID iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas
sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[7.1] Pamatots ir tiesas arguments, ka uzņēmuma saimniecisko darbību nav aizliegts veikt tādā veidā, ka visu
saimniecisko darbību organizē uzņēmuma amatpersonas pilnvarotā persona.
Konkrētajā gadījumā SIA „/nosaukums 2/” amatpersonas izsniegtā pilnvara /pers. M/ ir vērtējama pēc tās būtības un
kopsakarā ar visiem lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
Atbilstoši Civillikuma 2290.pantam pilnvarojuma līgumu nodibina ar līdzēju vienošanos, ja kāds apzināti pielaiž trešo
personu vest savas lietas. Turklāt Civillikuma 2289.pants noteic, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks,
uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet
pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Tādējādi pilnvarojuma līgums ir viens no vietniecības un svešu lietu pārziņas veidiem. Ikdienas dzīvē, kā arī tiesiskajā
un ekonomiskajā apritē bieži rodas nepieciešamība uzdot savu lietu kārtošanu kādai citai personai, piemēram, pilnvarotāja
prombūtne, nepietiekama kompetence, saimnieciska uzņēmuma īpašnieka nespēja personiski pārzināt savus darījumus to
lielā skaita dēļ vai kādu citu iemeslu dēļ. Tomēr viens no būtiskākajiem pilnvarojuma rakstura elementiem ir tas, ka
pilnvarnieks kārto pilnvarotāja, nevis savas lietas.
Ir pamats uzskatīt, ka /pers. I/ izsniegtā pilnvara pēc savas būtības neatbilst pilnvarojuma līguma institūta būtībai, jo,
kā izriet no lietas materiāliem, minētais pilnvarojums pēc būtības tika izsniegts, lai pilnvarnieks (pilnvaras ņēmējs) varētu vest
savas lietas, nevis rīkoties pilnvarotāja interesēs, turklāt /pers. I/ nav devis kādus norādījumus vai uzdevumus, un nav devis
kādus norēķinus par uzdevuma izpildīšanu /pers. M/, tai skaitā nav atlīdzinājis pilnvarnieka izdevumus.
[7.2] Nav pamatots tiesas secinājums, ka VID nav ieguvis papildus pierādījumus, jo no lietas materiāliem izriet, ka VID
ir vērtējis ne vien VID rīcībā esošo informāciju, bet arī pieteicējas un pieteicējas darījuma partnera sniegto informāciju, tai
skaitā VID ir vērtējis apstākli, ka SIA ,,/nosaukums 2/” nav sasniedzama juridiskajā adresē un sakarā ar dokumentu
neiesniegšanu VID pārbaudei tā 2008.gada 30.aprīlī ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra.
[7.3] Tādējādi pie lietā konstatētajiem apstākļiem nav konstatējams viens no obligātajiem priekšnoteikumiem
priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanai, proti, ka pakalpojums ir saņemts tieši no pavadzīmē norādītās personas,
jo juridiska persona darbojas un veic uzņēmējdarbību ar tās pārstāvja (fiziskas personas) starpniecību, bet ja sabiedrības
likumīgais pārstāvis noliedz, ka būtu veicis reālu uzņēmējdarbību un slēdzis saimniecisku darījumu, nav iespējams, ka šī
sabiedrība veica tiesisku saimniecisko darbību savā vārdā.
[7.4] Konkrētajā gadījumā darījumos iesaistīto personu skaidrojumi nesniedz konkrētu faktisko apstākļu izklāstu. Gluži
pretēji – saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norādītā atbildīgā persona ir norādījusi, ka nav iesaistījusies darījumos, nav
apskatījusi objektus un nav tikusies ar pasūtītāju, kā arī pieteicēja ir apstiprinājusi, ka ar SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu
faktiski nekontaktējās.
Tādējādi minētie faktiskie apstākļi vienīgi apliecina, ka pieteicējas deklarētajiem darījumiem ar SIA „/nosaukums 2/” ir
konstatējams vienīgi darījumu dokumentārs noformējums, tādējādi lietā konstatētie faktiskie apstākļi ir pietiekami, lai
apstrīdētu pieteicējas deklarēto darījumu patiesumu.
[7.5] Pieteicēja savos paskaidrojumos izklāstījusi vienīgi darījuma noslēgšanas formālo pusi un nav iesniegusi
nekādus pierādījumus vai ticamus un pamatotus paskaidrojumus darījumu faktiskās norises apliecināšanai (gluži pretēji –
pieteicēja ir norādījusi, ka personīgi ar SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu nav tikusies, lai gan līgumus ir parakstījusi tieši
SIA „/nosaukums 2/” amatpersona un objekta pieņemšanas aktos kā komisijas dalībniece arī ir norādīta SIA „/nosaukums
2/” amatpersona, kā arī pieteicēja ir norādījusi, ka tā kā līgumos noteiktās saistības SIA „/nosaukums 2/” ir izpildījusi, tad
pieteicējai nebija pamata apšaubīt /pers. I/ paraksta īstumu). Pieteicējas sniegtajiem skaidrojumiem iztrūkst faktisko apstākļu
ekonomiskais pamatojums par pieteicējas apsvērumiem noslēgt līgumus ar komercsabiedrību, kad faktiski darbus veic
pieteicējas darījuma partnera izvēlētie apakšuzņēmēji.
[8] Tiesa sēdē VID uzturēja apelācijas sūdzību, bet pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt.
Pieteicēja uzturēja pieteikumu, bet VID apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu apmierināt.
Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks /pers. Z/, /pers. AD/ un /pers. AE/.
Motīvu daļa
[9] Izvērtējusi lietas dalībnieku argumentus kopsakarā ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem un
liecinieku liecībām, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir nepamatots
un noraidāms.
[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi identificējusi, ka strīds šajā lietā ir par to, vai
pieteicēja pamatoti atskaitījusi priekšnodokli par darījumiem ar SIA „/nosaukums 2/”. Pirmās instances tiesa arī pamatoti
atsaukusies uz Augstākās tiesas judikatūru, kurā analizēts, kādos gadījumos personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli, kā
arī analizētas VID tiesības apstrīdēt nodokļu personas tiesības atskaitīt priekšnodokli tajos gadījumos, kad grāmatvedības
dokumenti noformēti pareizi (sk. šā sprieduma [6.1] – [6.2] punktu). Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta
ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā un atkārtoti to pašu nenorāda.
Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajam lietā esošo rakstveida pierādījumu un
liecinieku liecību novērtējumam.
[11] VID ir pieteicējai aprēķinājis budžetā papildus maksājamo PVN un samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN datu
atbilstības pārbaudes ietvaros, jo VID rīcībā bija informācija, ka SIA „/nosaukums 2/” amatpersona /pers. I/ VID Finanšu
policijas pārvaldei norādījis, ka par SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, neko nezina par
SIA „/nosaukums 2/” darbību un tās vārdā nav veicis nekādus darījumus.
Pieteicēja iebilst tam, ka VID, pamatojoties uz šādu vienas personas vispārīgu paskaidrojumu, kurā turklāt nav
paskaidrots tieši par darījumiem ar pieteicēju, bija tiesīgs aprēķināt budžetā maksājamo PVN un samazināt no budžeta
atmaksājamo PVN. Turklāt pieteicējai 2008.gadā par darījumiem ar SIA „/nosaukums 2/” veikta tematiskā pārbaude, kurā
nekādi pieteicējas pārkāpumi netika konstatēti.
Administratīvā apgabaltiesa šim pieteicējas argumentam piekrīt daļēji.
[11.1] Nepamatots ir pieteicējas arguments par to, ka VID, tematiskajā pārbaudē nekonstatējot pieteicējas pārkāpumus,
vēlāk nebija tiesīgs aprēķināt papildus maksājamos nodokļus pēc nodokļu pārbaudes veikšanas.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 17.punktu (redakcijā, kas bija spēkā 2008.gadā, tad, kad
pieteicējai tika veikta tematiskā pārbaude) tematiskā pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta
atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku
grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi
budžetā.
No minētās tiesību normas izriet, ka tematiskās pārbaudes ietvaros netiek pārbaudīti darījuma faktiskie apstākļi – tas,
kā darījums noslēgts, kā notikusi darījuma faktiskā izpilde. Šādu apstākļu noskaidrošanai ir piemēroti citi tiesiskie līdzekļi,
kuru rezultātā var tikt aprēķināti arī budžetā papildus maksājamie nodokļi vai samazināti no budžeta atmaksājamie nodokļi
(piemēram, nodokļu audits). Arī no lietā esošajiem tematiskās pārbaudes aktiem redzams, ka 2008.gada 21.augustā tika
veikta pieteicējas un SIA „/nosaukums 2/” tematiskā pārbaude, veicot savstarpējo darījumu un datu salīdzināšanu.
Tematiskās pārbaudes aktos atspoguļots vienīgi fakts par līgumiem, kas noslēgti starp pieteicēju un SIA „/nosaukums 2/”,
un izrakstītajiem nodokļu rēķiniem.
Pamatojoties uz minēto, secināms, ka fakts, ka pirms papildus nodokļu aprēķināšanas ir bijusi tematiskā pārbaude, nav
izslēdzošs apstāklis, kas liegtu VID tiesības par tiem pašiem darījumiem aprēķināt nodokļus.
[11.2] Vienlaikus apgabaltiesa atzīst, ka pamatotas ir pieteicējas šaubas par to, ka VID budžetā papildus maksājamo
PVN un no budžeta atmaksājamo PVN varēja aprēķināt, izmantojot vienīgi /pers. I/ VID Finanšu policijai sniegto
paskaidrojumu.
Proti, VID ir aprēķinājis pieteicējai budžetā maksājamo PVN un samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN nevis
audita, bet gan datu atbilstības pārbaudes, ietvaros.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā, kas bija spēkā datu atbilstības pārbaudes veikšanas laikā) 1.panta
27.punkts noteic, ka datu atbilstības pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā izvērtēta nodokļu maksātāja
iesniegtajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība nodokļu administrācijas rīcībā esošajai
informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu
maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, [..].
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 51.daļa noteic, ka datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no
normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā
konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju,
nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām
ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai
informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs noteiktajā
termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības
pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam
piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto
nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās
nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai. Lēmumā papildus aprēķināto nodokļa summu un
nokavējuma naudu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā
nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad
pieņemts lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.
No minētajām tiesību normām izriet, ka datu atbilstības pārbaude ir vienkāršots process, kā VID konstatē neatbilstības
starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju. Ievērojot to, ka datu
atbilstības pārbaude neietver apstākļu noskaidrošanu, bet tieši pretēji – to var veikt, pat nepieprasot no nodokļu maksātāja
saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, apgabaltiesa atzīst, ka šāda procedūra nav piemērojama gadījumos, kad
VI D rīcībā nonāk tāda informācija, kuras apstiprināšanai nepieciešams veikt apstākļu noskaidrošanu: vākt papildus
pierādījumus; iegūt paskaidrojumus no nodokļu maksātāja; veikt citas darbības, lai pierādītu, ka nodokļu maksātājs
nepamatoti samazinājis budžetā maksājamo nodokli vai palielinājis no budžeta atmaksājamo nodokli.
Arī šajā lietā VID faktiski ir ieguvis tikai /pers. I/ paskaidrojumu, kas sniegs VID Finanšu policijai par SIA
„/nosaukums 2/” darbību, un pašas pieteicējas paskaidrojumu, un uz šo paskaidrojumu pamata atzinis, ka pieteicējas
noformētie nodokļu rēķini nav uzskatāmi par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, atzīstot, ka darījumi faktiski nav
notikuši ar SIA „/nosaukums 2/”.
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID šajā lietā bija jāveic papildu apstākļu noskaidrošana, lai secinātu, ka
pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli tā iemesla dēļ, ka pakalpojumus faktiski nav sniegusi SIA „/nosaukums 2/”
(turklāt, lai izdarītu minēto secinājumu, VID bija jānoskaidro, vai pieteicēja apzinājās, ka darījums tiek noslēgts ar darījuma
partneri, kuras valdes loceklis neko nezina par SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību, proti, VID bija jānoskaidro, vai
pieteicēja bija iesaistījusies nodokļu izkrāpšanā). Apgabaltiesas ieskatā šādus secinājumus nevar izdarīt datu atbilstības
pārbaudes ietvaros, nevācot papildu pierādījumus, tādējādi VID ir izvēlējies nepareizu metodi pārbaudes veikšanai.
Tajā pašā laikā minētais secinājums nevar kalpot par pietiekamu pamatu Lēmuma atcelšanai, proti, šis procesuālais
pārkāpums nav būtisks, jo nav ietekmējis Lēmumu pēc būtības.
Apgabaltiesa norāda, ka administratīvā akta tiesiskums ir atkarīgs no tā pamatojuma. Konkrētajā gadījumā pamatojums
tam, ka pieteicējai ir papildus aprēķināts budžetā maksājamais PVN un samazināts no budžeta atmaksājamais PVN, ir VID
konstatētais fakts, ka darījums ar SIA „/nosaukums 2/” nav noticis, kā arī likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
10.panta pirmās daļas 1.punkts un likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pants.
Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesai jāpārbauda Lēmuma pamatojuma pareizība.
[12] Pieteicējai budžetā maksājamais PVN un samazinātais no budžeta atmaksājamais PVN aprēķināts par būvprojekta
izstrādāšanas un saskaņošanas pakalpojumiem, un remonta darbiem /adrese/.
[13] Pieteicēja un SIA „/nosaukums 2/” noslēdza trīs līgumus par remontdarbiem /adrese/: 1) 2007.gada 5.novembrī
līgumu Nr.7/07 par noliktavas remontēšanu sekcijā Nr.2 (platība 400 m2), 2) 2007.gada 10.decembrī līgumu Nr.1/08 par
rampas izbūvi sekcijā Nr.0-1 (platība 800 m2), 3) 2008.gada 8.februārī līgumu Nr.2/08 par noliktavas telpu remontu sekcijā
Nr.0-1 (platība 800 m2).
VID nav apstrīdējis to, ka remontdarbi faktiski ir veikti, kā arī no lietas materiāliem redzams, ka par paveiktajiem
darbiem SIA „/nosaukums 2/” izrakstījusi pieteicējai nodokļa rēķinus (lietas I sējuma 119.-120.lapa, 136.lapa, 143.lapa).
Pie remonta darbu un rampas izbūves līgumiem pievienotas tāmes par veicamajiem darbiem, nepieciešamajiem materiāliem
un to izmaksām. Tāpat pie līgumiem pievienoti akti par darbu pieņemšanu un nodošanu: 2007.gada 6.decembra akts pie
līguma Nr.7/07, 2008.gada 7.janvāra akts pie līguma Nr.1/08 un 6.februāra akts pie līguma Nr.2/08. Tomēr minētie fakti paši
par sevi neapliecina, ka remonta darbus pieteicējai veikusi tieši SIA „/nosaukums 2/”, jo grāmatvedības dokumentus ir
iespējams noformēt arī par faktiski nenotikušu darījumu fiskālu priekšrocību gūšanas nolūkā.
Tālāk minēto argumentu dēļ Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka remonta darbus /adrese/ pieteicējai nav sniegusi SIA
„/nosaukums 2/”.
[13.1] Paskaidrojumā datu atbilstības pārbaudes ietvaros pieteicējas pārstāvis paskaidrojis, ka pieteicējas pārstāvji nav
tikušies ar SIA „/nosaukums 2/” valdes locekli /pers. I/ personīgi, jo parakstītos līgumus nodeva SIA „/nosaukums 2/”
pārstāvji. Pieteikumā tiesai pieteicēja par darījumu noslēgšanas ar SIA „/nosaukums 2/” apstākļiem un to norises apstākļiem
pēc būtības neko nav pateikusi. Tikai pirmās instances tiesā pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka starp /pers. I/ un viņu
(/pers. P/) darbojās /pers. M/. /pers. M/ veda papīrus parakstīšanai un nodeva darbus, kurus pieņēma pieteicējas tehniskais
direktors /pers. P/. /pers. C/ /pers. M/ pazinis jau no sporta gaitām, esot kopā trenējušies un piedalījušies turnīros. /pers.
M/ piedāvāja atrisināt problēmu ar remontdarbiem un būvniecību un ieteica konkrēto uzņēmumu. Objekta nodošanas
ekspluatācijā laikā /pers. I/ (kurš parakstījis nodošanas ekspluatācijā aktus) neatradās objektā, jo to var darīt katrs atsevišķi.
[13.2] Lietas materiālos ir SIA „/nosaukums 2/” valdes locekļa /pers. I/ paskaidrojums, kas 2009.gada 2.decembrī
sniegts VID Finanšu policijas pārvaldei. Šajā paskaidrojumā /pers. I/ norādījis, ka par SIA „/nosaukums 2/” amatpersonu
kļuvis pēc trešās personas, kuras uzvārdu un vārdu neatceras, lūguma. Viņš kopā ar trešo personu 2008.gada vasarā bijis
pie notāra, lai apliecinātu parakstu. Neatceras, kādus dokumentus parakstījis. Par pakalpojumiem samaksājusi trešā
persona. Neatceras, ka būtu devies uz Uzņēmumu reģistru. /pers. I/ vienu reizi esot bijis Tallinā AS „Hansapank”, nezina,
ko tur noformējis, bet zina, ka pieslēdzis internetbanku. Visus dokumentus atdevis trešajai personai, kura arī maksāja par
pakalpojumiem. Naudas plūsmu /pers. I/ neesot nodrošinājis. 2008.gada rudenī /pers. I/ parakstījis pilnvaru, bet kam un
kādu darbību veikšanai – neatceras. Par saimniecisko darbību /pers. I/ neko nezina, jo tādu neveica. Trešā persona
paskaidrojusi, ka uzņēmums sniedz starpniecības pakalpojumus būvniecībā. Nezina, cik darbinieku strādā uzņēmumā,
nevienu neesot pieņēmis, darba algu neesot maksājis. Par darba organizāciju uzņēmumā /pers. I/ neko nezina, jo ar šiem
jautājumiem nodarbojas cilvēks, pēc kura lūguma /pers. I/ kļuvis par uzņēmuma amatpersonu. SIA „/nosaukums 2/” vārdā
līgumus parakstījis pēc trešās personas lūguma.
Tiesas sēdē Administratīvajā rajona tiesā /pers. I/ liecināja, ka atvērt firmu uz /pers. I/ vārda piedāvāja /pers. M/. /pers.
I/ un /pers. M/ iepazinušies spēļu zālē „Fenikss”, neesot tikušies regulāri, bet vienā brīdī /pers. M/ izteica /pers. I/
piedāvājumu, pajautāja, vai /pers. I/ nevēlas kļūt par valdes locekli. /pers. M/ pats nevarēja kļūt par valdes locekli parādu
dēļ. /pers. I/ pienākumos ietilpa tikai dokumentu parakstīšana. Darījumos liecinieks neiesaistījās, jo to visu pārvaldīja
/vārds/. Esot bijis apskatīt pieteicējas teritorijā esošo rampu un vēl to, kas bija jātaisa, bet liecinieks no tā visa maz ko
saprot. Ar pieteicējas valdes locekli /pers. P/ neesot ticies. Pēc liecinieka domām SIA „/nosaukums 2/” esot bijuši
apakšuzņēmēji, nezina, kāpēc darbus neveica SIA „/nosaukums 2/” darbinieki. Liecinieks neatceras, vai SIA „/nosaukums
2/” bija kādi tehniskie resursi. Liecinieks nav iesaistījies uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, vienīgi gājis uz VID kopā ar
/vārds/. Uz tiesas jautājumu par to, kā tika parakstīti nodošanas – pieņemšanas akti (acīmredzami domāti objekta
ekspluatācijā nodošanas akti) /pers. I/ liecināja, ka /vārds/ atveda līgumus un tāmes, /pers. I/ tos esot parakstījis.
[13.3] Tiesas sēdē Administratīvajā rajona tiesā tika nopratināts liecinieks /pers. M/. Viņš liecināja, ka ir SIA
„/nosaukums 2/” pilnvarotā persona. Veikuši iekšējos remontdarbus pieteicējas noliktavās. Pieteicējas valdes locekli /pers.
P/ pazinis jau iepriekš, kopā spēlējuši volejbolu. SIA „/nosaukums 2/” darbinieks neesot bijis, darbojies uz pilnvaras
pamata. Pilnvarojumu devis /pers. I/. Ar /pers. I/ iepazinušies spēļu zālē „Fenikss”, tad /pers. I/ uzņēmuma vēl nebija,
piedāvājis /pers. I/ atvērt uzņēmumu, lai nodarbotos ar celtniecību, jo pats to darīt nevarēja parādu dēļ. Spēlējot volejbolu
a r /pers.C/, bija sācis sarunas. Zināja, ka viņam (/pers.C/) ir bāze, kurā nepieciešams veikt iekšējos remontdarbus.
Aizbraucis pie viņa (/pers.C/) ciemos, lai visu apskatītu. Vairāk rādīja /pers.O/, kas un kur jādara. Tad /pers. M/ izdomājis,
ka nepieciešama kompānija. SIA „/nosaukums 2/” bija apakšuzņēmēji, kurus /pers. M/ pats sameklēja. Uz tiesas jautājumu,
kāpēc pieteicēja neslēdza līgumu ar apakšuzņēmējiem, /pers. M/ atbildēja, ka viņš ar /pers. I/ gribēja nopelnīt naudu, bet
darbinieku firmā nebija. Uz tiesas piebildi, ka saskaņā ar VID datiem SIA „/nosaukums 2/” ir reģistrēti 14 darbinieki, /pers.
M/ atbildēja, ka šie darbinieki neveica darbus, nevar pateikt, ar ko viņi nodarbojās, kādā sakarā darbinieki pieņemti darbā,
varbūt tos pieņēmis /pers. I/, tie bija viņa darbinieki. /pers. M/ liecināja, ka pieteicējas teritorijā bija jāveic betonēšanas,
cauruļu nomaiņas, sienu špaktelēšanas, gruntēšanas u.c. darbi. Dokumentus parakstīja, iespējams, tādējādi, ka /pers.P/ tikās
ar /pers. AJ/. Apakšuzņēmējus konkrēto darbu veikšanai /pers. M/ nevarēja nosaukt.
[13.4] Tiesas sēdē pirmās instances tiesā kā liecinieks tika nopratināts arī pieteicējas tehniskais direktors /pers. P/. Viņš
liecināja, ka uzņēmumā bija nepieciešams remonts, jo noliktavas telpas nebija apkurināmas. Viņi ar /pers.P/ izlēmuši, ka
jātaisa remonts. Tad atbrauca /vārds/, kuram liecinieks visu izrādījis. /pers. P/ kontaktējies tikai ar /vārds/. Liecinieks visu
laiku atradās teritorijā, cilvēki pastāvīgi strādāja, /vārds/ atbrauca reizi nedēļā. /pers. P/ bija iespaids, ka /vārds/ varēja būt
būvdarbu vadītājs, jo celtniecības firmās parasti strādā cilvēks, kurš vada visus darbus. Objektā strādāja aptuveni 3-4
cilvēki. Uz tiesas jautājumu, kā notika objekta nodošana ekspluatācijā, /pers. P/ atbildēja, ka visu varēja jau redzēt tad, kad
notika remonts, tad visi trīs gājuši apskatīt objektu. Uz tiesas jautājumu, kuras personas parakstīja nodošanas –
pieņemšanas aktu objektā, liecinieks atbildēja, ka /vārds/. Tādu pašu atbildi liecinieks sniedza arī tad, kad jautājums tika
uzdots lieciniekam saprotamā (krievu) valodā, proti, aktu parakstījis viņš, /pers.P/ un /vārds/. Pēc tiesas norādes, ka aktā kā
parakstītājs ir norādīts /pers. I/, /pers. P/ norādīja, ka aktu viņš parakstījis viens pats ofisā, parakstījis pirmais, par to, kā
pārējie aktu parakstījuši, liecinieks nezina.
[13.5] Tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā tika nopratināts /pers. AE/ un /pers. AD/, kas reģistrēti VID kā SIA
„/nosaukums 2/” darba ņēmēji.
/pers. AE/ liecināja, ka mēģināja strādāt SIA „/nosaukums 2/”, bet nekas neesot sanācis. Viņš mēģināja meklēt remonta
un būvniecības objektus SIA „/nosaukums 2/”, mēģināja viņiem atrast darbu, bet neesot vienojušies un tā viss apstājies.
Lieciniekam bija noslēgts darba līgums ar SIA „/nosaukums 2/”, kas pēc pusgada lauzts. Liecinieks neatceras, kas bija viņa
priekšnieks, nebija viņu redzējis. /pers. I/ ir dzirdēts, bet, kas ir šī persona, liecinieks nezināja. /pers. M/ viņš nezināja,
neatceras, ar kādu personu runāja par objektu meklēšanu. Lieciniekam bija priekšstats, ka SIA „/nosaukums 2/” nodarbojas
ar celtniecību, bet nebija zināmi objekti, kādos SIA „/nosaukums 2/” darbojusies, par noliktavām /adrese/ liecinieks nav
neko dzirdējis. Liecinieka saziņa ar SIA „/nosaukums 2/” notika pa telefonu.
Līdzīgu liecību Administratīvajai apgabaltiesai sniedza arī otrs SIA „/nosaukums 2/” darbinieks /pers. AD/. Arī viņš
liecināja, ka SIA „/nosaukums 2/” strādājis ļoti sen, bet faktiski strādājis neesot. Esot bijis paziņa, kurš piedāvāja
„noformēties darbā”, ka par liecinieku maksāšot nodokļus un minimālo algu, vajagot cilvēkus, kas it kā strādā. „Noformējies
darbā” esot, iedodot algas nodokļu grāmatiņu, darba līguma nebija. Kā SIA „/nosaukums 2/” darbinieks liecinieks nedarīja
neko, arī algu nesaņēma. Liecinieks ir dzirdējis vārdu /pers. M/. Viņš ir paziņa liecinieka draugam. Ar ko nodarbojas SIA
„/nosaukums 2/”, lieciniekam nav ne jausmas. Nekādus darbus /pers. M/ pavadībā liecinieks nav veicis.
[13.6] Izvērtējot pieteicējas pārstāvju paskaidrojumus un liecinieku liecības, Administratīvajai apgabaltiesai nerodas
šaubas, ka SIA „/nosaukums 2/” bija komersants, kas neveica patiesu saimniecisko darbību.
Proti, par to liecina fakts, ka /pers. I/ kā valdes loceklis par SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību paskaidrot
neko nevar – viņš ir bijis noformēts kā valdes loceklis tikai līgumu un citu dokumentu parakstīšanai. /pers. I/ nav patiesu
zināšanu par to, ar kādu saimniecisko darbību nodarbojas SIA „/nosaukums 2/”, vai tai ir darbinieki un kādus darbus tie
veic. /pers. I/ vienu reizi ir bijis pieteicējas teritorijā /adrese/, bet par tur veicamajiem darbiem viņam nav nekādu zināšanu.
Visus SIA „/nosaukums 2/” darījumus pārvaldīja /pers. M/. Šie apstākļi apstiprina VID viedokļa pamatotību, ka SIA
„/nosaukums 2/” nav paudusi gribu noslēgt darījumus ar pieteicēju, jo atbilstoši Civillikuma 1410.panta otrajai daļai
juridiskās personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgajiem pārstāvjiem. Savukārt Komerclikuma 221.panta
pirmajā daļā noteikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.
Faktu, ka SIA „/nosaukums 2/” neveic patiesu saimniecisko darbību, apstiprina arī tas, ka tās deklarētie darbinieki,
kuri tika nopratināti apgabaltiesā kā liecinieki, neko nevarēja paskaidrot par sabiedrības darījumiem un veicamajiem
pienākumiem. /pers. AE/ uzdevums bija SIA „/nosaukums 2/” labā meklēt būvniecības un celtniecības objektus, bet /pers.
AD/ tika pieņemts SIA „/nosaukums 2/”, lai tur „skaitītos” kā darbinieks, bet faktiski nekādus darbus neveica. Minēto
apliecina arī paša /pers. M/ liecība pirmās instances tiesā, kur viņš uz tiesas piebildi par to, ka SIA „/nosaukums 2/” bija
reģistrēti 14 darbinieki, atbildēja, ka šie darbinieki nekādus darbus neveica.
Lai gan apgabaltiesa nenopratināja visus reģistrētos SIA „/nosaukums 2/” darbiniekus, apgabaltiesai nerodas šaubas,
ka SIA „/nosaukums 2/” nebija komersants, kura nolūks būtu tiesiska saimnieciskās darbības veikšana, jo būtiski ir tas, ka
pats valdes loceklis /pers. I/ neko nevar paskaidrot par sava uzņēmuma darbību, kā arī nav pieņēmis darbiniekus.
Tas, ka SIA „/nosaukums 2/” vārdā darījumos ar pieteicēju it kā darbojās /pers. M/, kurš varēja paskaidrot par
pieteicējas objektā veicamajiem darbiem, nenozīmē, ka tādējādi darbus ir veikusi SIA „/nosaukums 2/”. Proti, /pers. M/ nav
bijis ne SIA „/nosaukums 2/” amatpersona, ne darbinieks. No paša /pers. M/ liecības izriet, ka viņš ir bijis SIA
„/nosaukums 2/” pilnvarotā persona, bet šajā sakarā atkal pamatots ir VID arguments, ka atbilstoši Civillikuma 2289., 2300.
un 2305.pantam pilnvaras devējs ir tas, kurš dod uzdevumu pilnvarotājam un samaksā par veiktajiem darbiem, nevis otrādi.
Šajā gadījumā /pers. M/ ir bijis tas, kurš it kā faktiski veic SIA „/nosaukums 2/” saimniecisko darbību un dod uzdevumus
(parakstīt līgumus un dokumentus) /pers. I/, kā arī ir maksājis notāram par paraksta apliecināšanu. Lai arī pēc /pers. M/
iniciatīvas pieteicējas darījumi it kā notika tieši ar SIA „/nosaukums 2/”, tomēr /pers. M/ zināja, ka SIA „/nosaukums 2/”
darbinieki neveica darbus, tajā pašā laikā nevienu apakšuzņēmēju, ar kuru SIA „/nosaukums 2/” varētu būt sadarbojusies,
nosaukt viņš nevarēja. Apakšuzņēmējus nosaukt nevarēja arī /pers. I/.
Minētie apstākļi liecina par to, ka darbus pieteicējas objektā /adrese/ visticamāk veica nelikumīgi nodarbinātas
personas, nevis SIA „/nosaukums 2/”.
[14] Pieteicēja un SIA „/nosaukums 2/” 2007.gada 21.septembrī noslēdza līgumu Nr.A09/2007 par būvprojekta
izstrādāšanu un saskaņošanu.
VI D nav apstrīdējis, ka šādi pakalpojumi pieteicējai faktiski būtu sniegti, kā arī lietā nav strīda, ka par šiem
pakalpojumiem ir izrakstīti nodokļu rēķini (lietas I sējuma 126.-128.lapa). Lietā ir strīds par to, vai šos pakalpojumus ir
faktiski sniegusi SIA „/nosaukums 2/”.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un noklausoties SIA „Superior” /amats/ /pers. Z/ liecību, Administratīvā
apgabaltiesa atzīst, ka būvprojektēšanas un saskaņošanas pakalpojumus nav sniegusi SIA „/nosaukums 2/”.
[14.1] Pieteikumā pieteicēja norādījusi, ka ar SIA „/nosaukums 2/” kā projektētāju bija noslēgusi līgumu Nr.A09/2007
par būvprojekta izstrādāšanu un saskaņošanu. SIA „/nosaukums 2/” veica savu saistību izpildi, izstrādāja skiču projektu un
pilnu tehnisko projektu noliktavu kompleksa būvniecībai. Izstrādātais projekts pieteikuma iesniegšanas brīdī tika
pārstrādāts, jo pieteicēja nolēma samazināt noliktavu kompleksa kvadratūru. Pieteikuma pielikumā pieteicēja pati pievienojusi
izstrādāto projektu.
Iepazīstoties ar pieteikumam pievienotā projekta dokumentāciju, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai
2009.gada 5.novembrī Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu (turpmāk – PAU)
noliktavas būvniecībai. PAU kā pieteicējas pilnvarotā persona norādīta SIA „Superior”. Turpmākie dokumenti
būvprojektēšanā izsniegti SIA „Superior” kā pieteicējas pilnvarotajai personai (sk. Rīgas domes Satiksmes departamenta
2009.gada 14.decembra vēstuli Nr.DS-09-2568-nd, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes 2009.gada
23.decembra vēstuli Nr.DMV-09-4255-nd, Apstādījumu saglabāšanas komisijas 2009.gada 3.decembra lēmumu
Nr.23, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās pārvaldes 2009.gada 9.decembra vēstuli Nr.5-5/6411). Tāpat arī
tehniskā projekta pirmajā lapā norādīts, ka objekta projektētājs ir SIA „Superior” (sk. lietas I sējuma 64.lapu).
Tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka SIA „Superior” laikam bija SIA
„/nosaukums 2/” apakšuzņēmējs, kas veica projektēšanas līgumā pielīgtos darbus.
[14.2] Administratīvā apgabaltiesa tiesas sēdē nopratināja kā liecinieku SIA „Superior” /amats/ /pers. Z/.
Viņš liecināja, ka 2007.gadā /pers. M/ izteica /pers. Z/ piedāvājumu saistībā ar pieteicējas objekta projektēšanu. Bija
tikšanās ar pieteicējas pārstāvi /pers. P/ un 2007.gadā tika noslēgts līgums. Tas bija projektēšanas līgums, kuru parakstīja
/pers. Z/ un /pers. C/. Liecinieka pienākumi bija izstrādāt pilnu projektu – arhitektūras daļu, būvkonstrukciju daļu un
ģenerālplānu. Projektam bija nepieciešams pievienot arī citas daļas (ūdens kanalizācijas tīkli, elektrotīkli, lietusūdens
kanalizācija, ventilācija), kuras izstrādāja citi uzņēmumi. Pārējās daļas vadīja /pers. M/. Ar /pers. M/ esot iepazinušies
objektā (acīmredzot domāts pieteicējas objektā). Viņš bijis pārstāvis no pieteicējas puses. Sākot sadarbību ar pieteicēju,
nekādi sagatavošanās darbi vēl nebija sākti. /pers. M/ informēja liecinieku, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot
būvvaldei. /pers. Z/ tos sagatavoja un nodeva /pers. M/ iesniegšanai attiecīgajā iestādē. Iesniegumu būvvaldei PAU
saņemšanai /pers. Z/ rakstījis pats un arī pats parakstījis. /pers. M/ to iesniedza būvvaldē. Arī skiču projektu sagatavoja
/pers. Z/, bet /pers. M/ to iesniedza saskaņošanai. Arī projekta pārstrādāšanu veica /pers. Z/. Lieciniekam zināms, ka /pers.
M/ bija SIA „/nosaukums 2/” pārstāvis. Savas tiesiskās attiecības ar pasūtītāju (pieteicēju) /pers. Z/ noformējis pa tiešo,
neizmantojot nekādus starpniekus. /pers. M/ piedāvājis vairākus projektēšanas darbus /pers. Z/, jo /pers. Z/ ir atbilstoša
izglītība, bet /pers. M/ esot maz sakara ar būvprojektēšanu.
[14.3] Pēc liecinieka liecības noklausīšanās Administratīvā apgabaltiesa pieprasīja pieteicējai iesniegt starp pieteicēju
un SIA „Superior” noslēgto projektēšanas līgumu un /pers. M/ izsniegto pilnvaru. Pieteicēja minētos dokumentus iesniedza.
No iesniegtā līguma redzams, ka pieteicēja 2007.gada 13.septembrī ar SIA „Superior” bija noslēgusi būvprojekta
izstrādāšanas un saskaņošanas līgumu Nr.001/2007 par skiču projekta un pilna tehniskā projekta izstrādāšanu noliktavu
kompleksa būvniecībai /adrese/. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka šis līgums ir pēc satura tieši tāds pats, kādu
pieteicēja bija noslēgusi ar SIA „/nosaukums 2/” 2007.gada 21.septembrī (tas ir, pēc līguma ar SIA „Superior”
noslēgšanas). Atšķirīga ir vienīgi līgumu summa – pieteicējas un SIA „Superior” līguma 5.punktā noteiktā līguma summa ir
Ls 5000, bet pieteicējas un SIA „/nosaukums 2/” līgumā noteiktā summa – Ls 93 220.
Noklausoties liecinieka /pers. Z/ liecību, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka abi līgumi noslēgti par vieniem un tiem
pašiem darbiem, proti, pirms darījumā ar pieteicēju iesaistījās /pers. Z/, pieteicējas objektā nekādi projektēšanas darbi nebija
uzsākti. Tos veica /pers. Z/, jo viņam ir atbilstoša izglītība un prasmes, bet /pers. M/ šādu zināšanu un prasmju nav.
Administratīvajai apgabaltiesai nerodas šaubas, ka abos līgumos norādītie SIA „Superior” un SIA „/nosaukums 2/”
veicamie pienākumi ir vieni un tie paši, tie nav attiecināmi katrs uz savu objektu vai arī katrs uz savu pienākumu sadalījumu
dažādos laika periodos.
/pers. Z/ /pers. M/ uztvēra kā pieteicējas pārstāvi, kurš organizēja projektēšanas norisi, iesniedza un saņēma
dokumentus. To, ka /pers. M/ bijis kā pieteicējas pārstāvis, apstiprina pašas pieteicējas iesniegtā pilnvara, kas 2007.gada
3.oktobrī izdota /pers. M/ (sk. lietas II sējuma 88.lapu). Saskaņā ar šo pilnvaru /pers. M/ ir pilnvarots pārstāvēt pieteicēju
Rīgas pilsētas būvvaldē un citās valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldību institūcijās visos jautājumos, kas saistīti ar pilna
tehniskā projekta izstrādi noliktavu kompleksa būvniecībai /adrese/, tostarp iesniegt un saņemt dokumentus, veikt visas
darbības, parakstīties pieteicējas vārdā un nokārtot citas formalitātes.
Tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā pieteicējas pārstāvji nesniedza paskaidrojumus par to, kāpēc pieteicēja
noslēgusi divus identiskus līgumus par vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem, lai gan apgabaltiesa vērsa lietas dalībnieku
uzmanību uz šo faktu.
[14.4] Izvērtējot projektēšanas darbu līgumus, /pers. M/ izsniegto pilnvaru un /pers. Z/ liecību kopsakarā,
Administratīvajai apgabaltiesai nerodas šaubas, ka faktiski projektēšanas līgumos paredzētos pienākumus veica SIA
„Superior” /pers. Z/ personā. Tos neveica ne /pers. M/, ne SIA „/nosaukums 2/” . /pers. M/ darbojies kā pieteicējas
pilnvarotā persona. Nav arī pierādījies, ka SIA „/nosaukums 2/” būtu darbojusies kā starpniece projektēšanas darbu
noorganizēšanā, jo, kā jau noskaidrots šā sprieduma [13.6] punktā, SIA „/nosaukums 2/” vispār neveica nekādu
saimniecisko darbību. Pat tad, ja SIA „/nosaukums 2/” darbotos kā starpniece starp pieteicēju un SIA „Superior”, tad
projektēšanas līguma Nr.09/2007 1.3.punktā norādītie pienākumi nekādi neatbilst starpnieka darbībai, jo attiecas uz
konkrētiem projektēšanas darbiem (izņemot līguma 1.3.2.punkts), kurus veica SIA „Superior”, nevis uz šo darbu
organizēšanu.
[14.5] Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka arī starp pieteicēju un SIA „/nosaukums 2/”
noslēgtajā līgumā Nr.09/2007 norādītos darbus, par kuriem izrakstīti nodokļu rēķini, un par kuriem atskaitīts
priekšnodoklis, neveica SIA „/nosaukums 2/”.
[15] Tas, ka komersanta darījums noformēts ar juridisku personu, lai iegūtu priekšrocības no budžeta saņemt atpakaļ
samaksāto PVN, nav nekas nosodāms, jo atvieglo komersanta saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā nosodāms ir fakts, ka
šāda veida darījums ir noslēgts apzināti ar komersantu, kura darbība ir fiktīva.
Apgabaltiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja zināja par to, ka iesaistās darījumos ar komersantu, kurš faktiski neveic
saimniecisko darbību. Par to liecina tas, ka pieteicējas /amats/ /pers. C/ ir draudzīgas attiecības ar /pers. M/. Viņi pirms
darījumu ar SIA „/nosaukums 2/” noslēgšanas ir pārrunājuši to, ka pieteicējas objektā /adrese/ jāveic remonta darbi. Tad
radusies ideja, ka tam ir nepieciešama „kompānija”, kas šos darbus veic. Pieteicējai bija labi zināms, ka visu remonta un
rampas būvniecības darbu organizēšanu un pārvaldīšanu veic /pers. M/, lai gan dokumentus par objekta nodošanu
ekspluatācijā /pers. M/ vietā parakstīja /pers. I/. Vērā ņemama ir /pers. P/ liecība šajā sakarā, kur viņš pirmās instances tiesā
divas reizes apliecināja, ka aktus par objektu nodošanu ekspluatācijā parakstīja viņš, /pers.P/ un /vārds/. Pēc tam
neizskaidrojamu apstākļu dēļ liecinieks mainīja liecību, norādot, ka viņš pirmais parakstīja aktu viens pats, tikai pēc tam
pārējie.
Būtisks apstāklis, kas apstiprina faktu, ka pieteicēja labi apzinājās, ka SIA „/nosaukums 2/” nesniedz pakalpojumus, ir
tas, ka par projektēšanas pakalpojumiem pati pieteicēja bija noslēgusi divus identiskus līgumus – vienu ar SIA „/nosaukums
2/”, otru – ar SIA „Superior”. Apgabaltiesai nerodas šaubas, ka faktiski projektēšanas darbus veica SIA „Superior” /pers.
Z/ personā, nevis SIA „/nosaukums 2/”. /pers. M/, kuram turklāt pati pieteicēja bija izdevusi pilnvaru savā vārdā rīkoties
būvprojekta izstrādes procesā, bija tikai persona, kura iesniedza iestādēm SIA „Superior” sagatavotus dokumentus un
saņēma no iestādēm apstiprinātos dokumentus.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja ir apzināti iesaistījusies darījumu shēmā, lai
prettiesiski gūtu priekšrocības no valsts budžeta, atskaitot priekšnodokli ievērojamā apjomā (sk. pieteicējas un SIA
„/nosaukums 2/”, kā arī pieteicējas un SIA „Superior” līgumos pielīgto summu ievērojamo atšķirību par vieniem un tiem
pašiem pakalpojumiem). Tas nozīmē, ka pieteicēja savā grāmatvedībā atspoguļojusi nepatiesus darījumus, pārkāpjot likuma
„Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu. Attiecīgi apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums daļā par pieteicējai papildus aprēķināto PVN un
samazināto no budžeta atmaksājamo PVN ir tiesisks.
[16] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļā noteikts, [..] ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav
novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes
rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo
nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un
aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas
maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai.
N o Lēmuma redzams, ka nokavējuma nauda Ls 20 773,28 apmērā pieteicējai aprēķināta, pamatojoties uz minēto
tiesību normu. Apgabaltiesa nekonstatē kļūdas nokavējuma naudas aprēķināšanā. Pieteicējas arguments par nokavējuma
naudas nesamērīgumu, kas norādīts pieteikumā, nevar būt par pamatu, lai Lēmumu šajā daļā atzītu par prettiesisku. Kā jau
apgabaltiesa norādīja šā sprieduma [11.1] punktā, tematiskās pārbaudes ietvaros VID nepārbauda darījumu faktisko
apstākļu norisi un to, vai darījums faktiski ir noticis, kā tas ir bijis arī šajā gadījumā, veicot vienīgi grāmatvedības
dokumentu salīdzināšanu. Turklāt ziņas par to, ka /pers. I/ nevar neko paskaidrot par SIA „/nosaukums 2/” darbību, VID
rīcībā nonāca vēlāk, tad, kad šo personu nopratināja VID Finanšu policijas pārvalde, kas arī bija pamats pievērst uzmanību
pieteicējas un SIA „/nosaukums 2/” noslēgto darījumu un par šiem darījumiem atskaitītā priekšnodokļa tiesiskumam.
Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka arī daļā par pieteicējai aprēķināto nokavējuma naudu
Lēmums ir tiesisks.
[17] Pirmās instances tiesa nepareizi novērtēja liecinieku liecības , tādējādi nonāca pie nepareiza rezultāta spriedumā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt SIA „/nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 22.augusta lēmuma Nr.22.4.2/44892
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Meldere
Tiesneses Dz.Amerika
L.Konošonoka