Tenant evicted for unpaid utility bills under lease agreement despite informal extension terms.

Lietas Nr. C17120015

Lietas arhīva Nr. C-0258-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2016.gada 25.janvārī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga

ar sekretāri S.Stalbergu

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2016.gada 11.janvārī civillietu, /pers. A/ (/pers. A/) prasībā pret /pers. B/ par pamatpakalpojumu un komunālo

maksājumu parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Tiesa

konstatēja

2015.gada 24.augustā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.panta pirmo daļu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rīkojumu, lai panāktu ātrāku

lietas izskatīšanu, civillieta /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītājs) prasībā pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par pamatpakalpojumu un komunālo

maksājumu parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas nodota Tukuma rajona tiesai.

2015.gada 1.jūnijā prasītājs iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju, kura precizēta 2015.gada 16.jūnijā, kurā norādīts, ka prasītajam pieder

īpašuma tiesības uz dzīvokļiem Nr. 59 (turpmāk tekstā dzīvoklis Nr. 59) un Nr. 60 (turpmāk tekstā dzīvoklis Nr. 60), kuri atrodas /adrese/

Prasītājs norāda, ka 2013.gada 12.martā starp viņu un atbildētāju rakstiski tika noslēgts līgums par dzīvokļa Nr. 59 bezatlīdzības lietošanu, ar kuru

atbildētājam tika piešķirta dzīvokļa Nr. 59 bezatlīdzības lietošanas tiesība uz laiku līdz 2014.gada 11.martam. Atbildētājam par dzīvokļa Nr. 59 lietošanu

tika noteikts pienākums maksāt apsaimniekošanas un komunālos maksājumus, kas saistīti ar šo dzīvokli.

Norāda, ka tā kā šis līgums tika sastādīts bez juristu pieaicināšanas, līgums tika kļūdaini nosaukts par īres līgumu, un līgums satur neprecīzu

terminoloģiju, proti, prasītājs nosaukts par izīrētāju un atbildētājs par īrnieku. Norāda uz to, ka no līguma teksta redzams, ka pušu starpā ir noslēgts

līgums par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu, jo īres maksa par dzīvokļa lietošanu nav paredzēta.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs līdz 2014.gada 11.martam laicīgi veica maksājumus par dzīvokļa Nr. 59 pamatpakalpojumiem un komunālajiem

pakalpojumiem. Šo apstākļu dēļ, ņemot vērā līguma par dzīvokļa Nr. 59 bezatlīdzības lietošanu darbības termiņa notecēšanu, prasītājs un atbildētājs

mutiski vienojās par šā līguma darbības pagarināšanu uz nenoteiktu laiku. Pietam 2014.gada 28.martā prasītājs un atbildētājs mutiski vienojās par

dzīvokļa Nr. 60 bezatlīdzības lietošanu, kas atrodas blakus dzīvoklim Nr. 59, paredzot līdzīgu kārtību, kādā tiek apmaksāti dzīvokļa Nr. 60 maksājumi

par pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētājs no 2014.gada 1.novembra pārtrauca veikt maksājumus par abu dzīvokļu pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem, kādēļ

atbildētājam pret prasītāju izveidojies maksājumu parāds.

2015.gada 24.martā prasītājs uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtīja brīdinājumus par parāda samaksu un dzīvokļu atbrīvošanu, diemžēl

atbildētājs nav izpildījis brīdinājumā norādītos prasītāja prasījumus par parāda samaksu un dzīvokļu atbrīvošanu, līdz ar ko jau prettiesiski, bez tiesiska

pamata un pretēji prasītāja gribai turpina lietot prasītājam piederošos dzīvokļus.

Prasītājs norāda, ka kopš brīdinājuma nosūtīšanas atbildētājam, pamatpakalpojumu un komunālo maksājumu parāda kopsumma ir palielinājusies.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1951. un 1960. panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz

tiesu piedzīt no atbildētāja parāda kopsummu 944,31 euro, kas sastāv no parāda par pamatpakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem 346,59 euro

apmērā saistībā ar dzīvokļa /adrese/, lietošanu, parāda par pamatpakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem 597,72 euro apmērā saistībā ar

dzīvokļa Nr. /adrese/, lietošanu. Izlikt atbildētāju no dzīvokļiem /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās

izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Prasītājs uz tiesas sēdi 2016.gada 11.janvārī nebija ieradies. Tiesā saņemts prasītāja lūgums lietu izskatīt bez viņa un pārstāvja klātbūtnes tiesas

sēdē, norādīts, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā kā norādīts prasības pieteikumā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi 2016.gada 11.janvārī nebija ieradies. Atbildētājam tiesas pavēste nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, kur atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.pantam, personai ir pienākums būt sasniedzamai. Atbildētājs tiesai nav paziņojis neierašanās iemeslus, nav lūdzis lietas izskatīšanu

atlikt.

Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītāja un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, jo nesaskata Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā

noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1pantu, tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu. Civilprocesa likuma 208.1panta trešās daļas ierobežojumi

aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā nav konstatēti.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā.

Civillikuma 927.pantā norādīts, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. īpašnieka tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Civillikuma 1036.pantā noteikts, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi

noteiktiem aprobežojumiem.

Civillikuma 1038.pantā norādīts, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas

pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai.

Saskaņā ar Civillikuma 1039.pantu īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam

nerastos nekāds zaudējums.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotajām Zemesgrāmatu apliecībām, prasītāja īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu /adrese/nostiprinātas

Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, pamatojoties uz 2002.gada 6.decembra pirkuma līgumu, savukārt īpašuma tiesība uz

dzīvokļa īpašumu /adrese/, nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, pamatojoties uz 2003.gada 7.novembra pirkuma

līgumu (lietas 9.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 12.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums par dzīvokļa Nr./adrese/,

īri (lietas 9.lapa), nosakot īres maksu 0,00 euro un līguma termiņu līdz 2014.gada 11.martam. Līguma 3.3.punktā puses pielīgušas, ka pie līguma

slēgšanas atbildētājam jāiemaksā depozīts 100 euro apmērā.

No prasītāja norādītā izriet, ka 2014.gada 28.martā puses savstarpēji vienojās, ka atbildētājs uz minētā līguma pamata turpina lietot dzīvokli Nr.59,

kā arī dzīvokli nr.60. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto. Atbildētājs to nav apstrīdējis.

Civillikuma 1473.pants nosaka, ka tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Saskaņā

ar Civillikums 1474.pantu, darījuma dalībnieki var noslēgt to notāriālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku

vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne.

Prasītājs no atbildētāja lūdz piedzīt parādu par pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokļu /adrese/, lietošanu, par laika

periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.maijam. Par šo laika periodu starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgti dzīvojamo telpu īres līgumi,

puses vienojušās mutiski, ka atbildētājs turpina lietot prasītāja dzīvokļus, veicot samaksu par dzīvokļu pamatpakalpojumiem un komunālajiem

pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1947.pantu, patapinājums ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar

nosacījumu atdot to pašu lietu. Civillikuma 1948.pantā noteikts, ka par patapinājuma priekšmetu var būt kā kustamas, tā arī nekustamas lietas.

Saskaņā ar Civillikums 1952.pantu, patapinājuma ņēmējs var lietot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet ja tādas norunas nav, tad tikai tā,

kā tas visvairāk atbilst tās raksturam un apstākļiem. Nodot lietu citam lietot viņš nedrīkst.

Tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts patapinājuma līgums, jo kā izriet no dzīvojamo telpu īres līguma, kas noslēgts starp pusēm

un prasības pieteikumā norādītā, puses mutiski vienojušās, ka prasītājs nodot atbildētājam bezatlīdzības lietošanā dzīvokļus Nr.59 un Nr.60, ar norunu,

ka atbildētājs veic maksājumus par pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem (lietas 37.-38.,41., 43.lapa), atbildētājam izveidojies parāds par pamatpakalpojumiem un

komunālajiem maksājumiem 446,59 euro apmērā saistībā ar dzīvokļa Nr. /adrese/, lietošanu, savukārt parāds par pamatpakalpojumiem un

komunālajiem maksājumiem 597,72 euro apmērā saistībā ar dzīvokļa Nr. /adrese/, lietošanu (lietas 35.-36., 39.lapa).

Ņemot vērā to, ka slēdzot līgumu atbildētājs samaksājis garantijas naudu 100 euro apmērā, prasītājs no atbildētāja lūdz piedzīt parādu par

pamatpakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem 346,59 euro apmērā saistībā ar dzīvokļa Nr. /adrese/, lietošanu.

2015.gada 24.martā pie zvērinātas notāres Kristīnes Višinskas sastādīts Brīdinājums Nr.1-0315, ar lūgumu nosūtīt to pa pastu /pers. B/ uz

adresi /adrese A/. Brīdinājumā norādīts, ka atbildētājam uz 2015.gada 20.martu ir izveidojies parāds par pamatpakalpojumu un komunālo maksājumu

samaksu par dzīvokļu Nr. 59 un Nr.60 lietošanu 610,64 euro apmērā. Vienlaicīgi norādīts, ka, ja atbildētājs līdz 2015.gada 27.aprīlim nesamaksā

iepriekš norādīto parādu, pušu starpā noslēgtais līgums no 2015.gada 28.aprīļa ir izbeigts (lietas 22.lapa).

Ņemot vērā minēto, prasītājs pamatoti no atbildētāja lūdz piedzīt parādu par pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem saistībā ar

dzīvokļa Nr. /adrese/, lietošanu 944,31 euro apmērā. Atbildētājs nav apstrīdējis parāda apmēru vai iesniedzis pierādījumus, ka dzīvokli nelieto.

Saskaņā ar Civillikuma 1950.pantu, ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma

ņēmējs ir tikai tās turētājs.

Savukārt Civillikuma 1951.pantā noteikts, ka ja kāds patapina lietu, neaprobežojot tās lietošanas veidu un laiku, tad viņš var atprasīt lietu

ikkatrā laikā.

Saskaņā ar minētajām likuma normām, patapinājuma devējs, prasītājs, var jebkurā laikā vienpusēji atkāpties no patapinājuma līguma un

atprasīt lietu jebkurā laikā. Kā jau norādīts, prasītājs ir nosūtījis atbildētājam brīdinājumu, kurā izsaka vēlmi pārtraukt patapinājuma līguma attiecības.

Tiesai nav ziņu, ka atbildētājs labprātīgi dzīvokli būtu nodevis prasītājam līdz ar to ir likumīgs pamats atbildētāju izlikt no dzīvokļa Nr/adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams pamatparāds par

pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem saistībā ar dzīvokļa Nr. 59 un Nr.60 /adrese/, lietošanu 944,31 euro apmērā, izliekot atbildētāju

no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ieradīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātai prasības daļai.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 295,93 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.pantam, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,78 euro, kuri

atbilstoši lietas izziņai maksājami par tiesas sūtījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041 pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās

brīža.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 95., 97., 189.-193.,195. 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļiem /adrese/, ar viņam piederošajām mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, dzimis /datums/, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu

parādu par laiku no 2014.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.maijam saistībā ar dzīvokļu /adrese/, lietošanu 944,31 euro apmērā, valsts nodevu

295,93 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 1244,94 euro (viens tūkstotis divi simti četrdesmit četri euro,

deviņdesmit četri centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,78 euro (desmit euro,

septiņdesmit astoņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami 10,78 euro iemaksājami: saņēmējs-Tiesu administrācija, /adrese/ NMR 90001672316, konta

Nr./konta numurs/, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa

nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Tukuma rajona tiesā, termiņu sprieduma

pārsūdzēšanai skaitot no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 8.februāra.

Atbildētājam ir tiesības 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Tukuma rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese K.Vanaga

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 17.februārī.